Rīgas Domes lēmums Nr. 5157

Rīgā 1997.gada 14.oktobrī (prot. Nr. 23, 33.§)

Par vienotu formu ieviešanu komunālo pakalpojumu (apkures un ūdensapgādes) sākotnējo aprēķinu veikšanai Rīgas pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošajās dzīvojamās mājās un energopārvaldnieka dienesta izveidošanu

Pamatojoties uz Latvijas Republikas likuma “Par pašvaldībām” 21. pantu, Latvijas Republikas Ministru kabineta 22.07.1997. noteikumiem Nr. 253 “Kārtība, kādā dzīvokļa īrnieks vai īpašnieks norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem” (prot. Nr. 41, 1.¤) un Latvijas Republikas Ministru kabineta 22.07.1997. ieteikumiem Nr. 3 “Par komunālo pakalpojumu (apkures un ūdensapgādes) sākotnējiem aprēķiniem” (prot. Nr. 41, 2.¤), nosakot siltuma un ūdens patēriņu un maksu par to piegādi ēkas atsevišķos dzīvokļos daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kurās skaitītāji ir uzstādīti ēkas siltuma un ūdens padeves ievados, Rīgas Dome nolemj:

1. Ieviest vienotas formas komunālo pakalpojumu (apkures un ūdens apgādes) sākotnējo aprēķinu veikšanai Rīgas pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošajās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās (arī privatizējamā dzīvojamā fondā) apkures sezonai — saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 22.07.1997. ieteikumu Nr. 3 “Par komunālo pakalpojumu (apkures un ūdensapgādes) sākotnējiem aprēķiniem” (prot. Nr. 41, 2.¤) 1. pielikumu un vasaras periodam — saskaņā ar iepriekšminēto ieteikumu 2. pielikumu. Ieteikt šīs komunālo pakalpojumu sākotnējo aprēķinu formas ieviest arī valsts, kooperatīvajā un privātajā īpašumā esošajās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās.

2. Ieteikt izveidot daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās energopārvaldnieka dienestu. Energopārvaldnieku (iedzīvotāju pārstāvi) izvēlas mājas iedzīvotāji no sava vidus. Ja mājas iedzīvotāji nevar vienoties par energopārvaldnieka kandidatūru, to ieceļ mājas īpašnieks (valdītājs).

3. Mājas īpašnieks vai valdītājs slēdz līgumu ar energopārvaldnieku (iedzīvotāju pārstāvi), kurš ir starpnieks starp mājas īpašnieku (valdītāju), komunālo pakalpojumu sniedzēju un iedzīvotājiem. Energopārvaldnieks darbojas saskaņā ar līgumu, Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energopārvaldnieka dienesta nolikumu un Energopārvaldnieka darbības instrukciju.

4. Energopārvaldnieks savus pienākumus veic sabiedriskā kārtā un divu mēnešu laikā pēc izvirzīšanas apmeklē apmācību kursus energopārvaldnieka funkciju veikšanai, pēc kursu beigšanas saņemot sertifikātu.

5. Apstiprināt vienota parauga līguma veidlapu “Līgums starp daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašnieku vai valdītāju un energopārvaldnieku (iedzīvotāju pārstāvi)” atbilstoši 1. paraugam.

6. Apstiprināt Rīgas Domes nolikumu Nr. 17 “Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energopārvaldnieka dienesta nolikums”.

7. Apstiprināt Rīgas Domes instrukciju Nr. 1 “Energopārvaldnieka darbības instrukcija”.

8. Noteikt, ka komunālo pakalpojumu sākotnējos aprēķinus daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai veic energopārvaldnieks. Veiktie aprēķini ne vēlāk kā 2 kalendārās dienas pēc norēķina mēneša beigām tiek iesniegti mājas īpašniekam vai valdītājam rēķinu izrakstīšanai iedzīvotājiem.

9. Energopārvaldnieks veic visu apkures un ūdensapgādes koplietošanas mēraparātu rādījumu nolasījumus (tie tiek fiksēti mēraparatūras rādījumu reģistrācijas žurnālos) un savāc no iedzīvotājiem datus par karstā un aukstā ūdens skaitītāju, kuri uzstādīti dzīvokļos, rādījumiem. Iedzīvotāju pārstāvja rīcībā ir atslēgas no visām telpām, kurās uzstādīti koplietošanas skaitītāji.

10. Karstā un aukstā ūdens skaitītāju rādījumu nolasījumus dzīvokļos veic dzīvokļa atbildīgais īrnieks vai īpašnieks, fiksē tos vienota parauga veidlapā “Karstā un aukstā ūdens skaitītāju nolasījumi” atbilstoši 2. paraugam un katra norēķina mēneša pēdējā dienā nodod energopārvaldniekam kārtībā, kādā iedzīvotāji ar energopārvaldnieku savstarpēji vienojušies.

11. Mājas īpašnieks vai valdītājs atbilstoši saviem ieskatiem nodrošina pārbaudes veikšanu (izlases veidā), lai kontrolētu mēraparātu rādījumu nolasījumu un komunālo pakalpojumu sākotnējo aprēķinu pareizību.

12. Komunālo pakalpojumu sākotnējie aprēķini ir norēķinu pamatdokuments, kas tiek uzglabāts vienu gadu pēc kārtējās apkures sezonas beigšanās (par apkures sezonu uzskatāms laika periods no 1. oktobra līdz nākamā gada 1. oktobrim). Šo dokumentu uzglabāšanu nodrošina dzīvojamās mājas īpašnieks vai valdītājs.

13. Iedzīvotājiem ir tiesības pie komunālo pakalpojumu sākotnējo aprēķinu glabātāja (iedzīvotāju pārstāvja, mājas īpašnieka vai valdītāja) iepazīties ar aprēķiniem, lai noskaidrotu neskaidros jautājumus, kas saistīti ar norēķiniem.

14. Komunālo pakalpojumu sākotnējo aprēķinu un dzīvokļu karstā un aukstā ūdens skaitītāju rādījumu pieraksta formas un veidlapas pavairo un izplata mājas īpašnieks vai valdītājs. Viņš sniedz arī nepieciešamās konsultācijas iepriekšminēto formu un veidlapu aizpildīšanai.

15. Noteikt, ka šis lēmums stājas spēkā ar 01.10.1997. Lēmums tiek ieviests 3 mēnešu laikā no tā spēkā stāšanās brīža.

16. Lēmuma izpildi kontrolēt Rīgas Domes Komunālajam departamentam.

Rīgas Domes priekšsēdētājs A. Bērziņš