Rīgas Domes
lēmums Nr. 5157
Rīgā 1997.gada 14.oktobrī
(prot. Nr. 23, 33.§)
Par vienotu formu ieviešanu
komunālo pakalpojumu (apkures un ūdensapgādes) sākotnējo aprēķinu
veikšanai Rīgas pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošajās
dzīvojamās mājās un energopārvaldnieka dienesta izveidošanu
Pamatojoties uz Latvijas Republikas likuma “Par pašvaldībām”
21. pantu, Latvijas Republikas Ministru kabineta 22.07.1997.
noteikumiem Nr. 253 “Kārtība, kādā dzīvokļa īrnieks vai īpašnieks
norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem” (prot. Nr.
41, 1.¤) un Latvijas Republikas Ministru kabineta 22.07.1997.
ieteikumiem Nr. 3 “Par komunālo pakalpojumu (apkures un
ūdensapgādes) sākotnējiem aprēķiniem” (prot. Nr. 41, 2.¤),
nosakot siltuma un ūdens patēriņu un maksu par to piegādi ēkas
atsevišķos dzīvokļos daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kurās
skaitītāji ir uzstādīti ēkas siltuma un ūdens padeves ievados,
Rīgas Dome nolemj:
1. Ieviest vienotas formas komunālo pakalpojumu (apkures un
ūdens apgādes) sākotnējo aprēķinu veikšanai Rīgas pašvaldības
īpašumā vai valdījumā esošajās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās
(arī privatizējamā dzīvojamā fondā) apkures sezonai — saskaņā ar
Latvijas Republikas Ministru kabineta 22.07.1997. ieteikumu Nr. 3
“Par komunālo pakalpojumu (apkures un ūdensapgādes) sākotnējiem
aprēķiniem” (prot. Nr. 41, 2.¤) 1. pielikumu un vasaras periodam
— saskaņā ar iepriekšminēto ieteikumu 2. pielikumu. Ieteikt šīs
komunālo pakalpojumu sākotnējo aprēķinu formas ieviest arī
valsts, kooperatīvajā un privātajā īpašumā esošajās daudzdzīvokļu
dzīvojamās mājās.
2. Ieteikt izveidot daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās
energopārvaldnieka dienestu. Energopārvaldnieku (iedzīvotāju
pārstāvi) izvēlas mājas iedzīvotāji no sava vidus. Ja mājas
iedzīvotāji nevar vienoties par energopārvaldnieka kandidatūru,
to ieceļ mājas īpašnieks (valdītājs).
3. Mājas īpašnieks vai valdītājs slēdz līgumu ar
energopārvaldnieku (iedzīvotāju pārstāvi), kurš ir starpnieks
starp mājas īpašnieku (valdītāju), komunālo pakalpojumu sniedzēju
un iedzīvotājiem. Energopārvaldnieks darbojas saskaņā ar līgumu,
Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energopārvaldnieka dienesta
nolikumu un Energopārvaldnieka darbības instrukciju.
4. Energopārvaldnieks savus pienākumus veic sabiedriskā kārtā
un divu mēnešu laikā pēc izvirzīšanas apmeklē apmācību kursus
energopārvaldnieka funkciju veikšanai, pēc kursu beigšanas
saņemot sertifikātu.
5. Apstiprināt vienota parauga līguma veidlapu “Līgums starp
daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašnieku vai valdītāju un
energopārvaldnieku (iedzīvotāju pārstāvi)” atbilstoši 1.
paraugam.
6. Apstiprināt Rīgas Domes nolikumu Nr. 17 “Daudzdzīvokļu
dzīvojamās mājas energopārvaldnieka dienesta nolikums”.
7. Apstiprināt Rīgas Domes instrukciju Nr. 1
“Energopārvaldnieka darbības instrukcija”.
8. Noteikt, ka komunālo pakalpojumu sākotnējos aprēķinus
daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai veic energopārvaldnieks. Veiktie
aprēķini ne vēlāk kā 2 kalendārās dienas pēc norēķina mēneša
beigām tiek iesniegti mājas īpašniekam vai valdītājam rēķinu
izrakstīšanai iedzīvotājiem.
9. Energopārvaldnieks veic visu apkures un ūdensapgādes
koplietošanas mēraparātu rādījumu nolasījumus (tie tiek fiksēti
mēraparatūras rādījumu reģistrācijas žurnālos) un savāc no
iedzīvotājiem datus par karstā un aukstā ūdens skaitītāju, kuri
uzstādīti dzīvokļos, rādījumiem. Iedzīvotāju pārstāvja rīcībā ir
atslēgas no visām telpām, kurās uzstādīti koplietošanas
skaitītāji.
10. Karstā un aukstā ūdens skaitītāju rādījumu nolasījumus
dzīvokļos veic dzīvokļa atbildīgais īrnieks vai īpašnieks, fiksē
tos vienota parauga veidlapā “Karstā un aukstā ūdens skaitītāju
nolasījumi” atbilstoši 2. paraugam un katra norēķina mēneša
pēdējā dienā nodod energopārvaldniekam kārtībā, kādā iedzīvotāji
ar energopārvaldnieku savstarpēji vienojušies.
11. Mājas īpašnieks vai valdītājs atbilstoši saviem ieskatiem
nodrošina pārbaudes veikšanu (izlases veidā), lai kontrolētu
mēraparātu rādījumu nolasījumu un komunālo pakalpojumu sākotnējo
aprēķinu pareizību.
12. Komunālo pakalpojumu sākotnējie aprēķini ir norēķinu
pamatdokuments, kas tiek uzglabāts vienu gadu pēc kārtējās
apkures sezonas beigšanās (par apkures sezonu uzskatāms laika
periods no 1. oktobra līdz nākamā gada 1. oktobrim). Šo dokumentu
uzglabāšanu nodrošina dzīvojamās mājas īpašnieks vai
valdītājs.
13. Iedzīvotājiem ir tiesības pie komunālo pakalpojumu
sākotnējo aprēķinu glabātāja (iedzīvotāju pārstāvja, mājas
īpašnieka vai valdītāja) iepazīties ar aprēķiniem, lai
noskaidrotu neskaidros jautājumus, kas saistīti ar
norēķiniem.
14. Komunālo pakalpojumu sākotnējo aprēķinu un dzīvokļu karstā
un aukstā ūdens skaitītāju rādījumu pieraksta formas un veidlapas
pavairo un izplata mājas īpašnieks vai valdītājs. Viņš sniedz arī
nepieciešamās konsultācijas iepriekšminēto formu un veidlapu
aizpildīšanai.
15. Noteikt, ka šis lēmums stājas spēkā ar 01.10.1997. Lēmums
tiek ieviests 3 mēnešu laikā no tā spēkā stāšanās brīža.
16. Lēmuma izpildi kontrolēt Rīgas Domes Komunālajam
departamentam.
Rīgas Domes priekšsēdētājs A.
Bērziņš
