Rīgas Domes nolikums Nr. 17
Rīgā 1997. gada 14. oktobrī (prot. Nr. 23, 33.§)
Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energopārvaldnieka dienesta nolikums
Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energopārvaldnieka dienests tiek izveidots atbilstoši Eiropas Savienības PHARE programmas ietvaros izstrādātajai energoekonomijas stratēģijai, kā arī Latvijas Republikas Ministru kabineta 22.07.1997. noteikumu Nr. 253 “Kārtība, kādā dzīvokļa īrnieks vai īpašnieks norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem” 12. un 13. punkta ieteikumiem.
1. Vispārīgie jautājumi
1.1. Energopārvaldnieks ir iedzīvotāju pārstāvis ar uzraudzības un sabiedriskā starpnieka funkcijām dzīvojamai mājai sniegto komunālo pakalpojumu (siltuma un ūdens apgāde) jomā.
1.2. Energopārvaldnieks savus pienākumus veic sabiedriskā kārtā bez atalgojuma.
1.3. Energopārvaldnieks par savu darbību slēdz līgumu ar mājas īpašnieku vai valdītāju atbilstoši Rīgas Domes apstiprinātajai vienota parauga līguma veidlapai.
1.4. Energopārvaldnieks darbojas saskaņā ar līgumu, šo nolikumu un Energopārvaldnieka darbības instrukciju.
1.5. Energopārvaldnieks divu mēnešu laikā pēc izvirzīšanas apmeklē apmācību kursus, lai sagatavotos energopārvaldnieka funkciju veikšanai, pēc kursu beigšanas saņemot sertifikātu. Pēc sertifikāta saņemšanas tā kopija jāiesniedz mājas īpašniekam vai valdītājam.
Galīgo lēmumu par atļauju energopārvaldniekam regulēt siltuma un karstā ūdens padevi dzīvojamā mājā pieņem uzņēmums, kurš noslēdzis māju iekšējo siltumapgādes sistēmu apkopes līgumu ar namu pārvaldi, arī visu materiālo atbildību, kas saistās ar energopārvaldnieka darbību, atļaujot viņam regulēt siltuma un karstā ūdens padevi, uzņemas minētais uzņēmums.
1.6. Energopārvaldnieku izvirza mājas iedzīvotāji — atbildīgie īrnieki vai dzīvokļu īpašnieki paraksta šo faktu apliecinošu dokumentu. Energopārvaldnieks ir izvirzīts, ja to ar savu parakstu apliecinājuši pārstāvji no vairāk nekā puses dzīvokļu, kas atrodas šajā mājā.
1.7. Energopārvaldnieku apmācību kursus beidzot, energopārvaldnieka atestācijā piedalās arī Rīgas Domes un akciju sabiedrības “Rīgas siltums” pārstāvji.
2. Energopārvaldnieka pienākumi
Energopārvaldnieka pienākumi ir:
2.1. mājas iedzīvotāju kopējo interešu pārstāvība, kontaktējoties ar mājas īpašnieku vai valdītāju un komunālo pakalpojumu (siltuma un ūdens apgāde) sniedzējiem;
2.2. uzraudzība pār ēkas siltuma mezgla un ūdens ievada ēkā, kā arī iekšējo siltumapgādes un ūdensapgādes sistēmu tehnisko stāvokli un to apkopi;
2.3. koplietošanas skaitītāju (siltuma un ūdens skaitītāji) rādījumu regulāra pierakstīšana reģistrācijas žurnālā;
2.4. apkures siltumpatēriņa manuālā (rokas) regulēšana siltuma mezglā apkures perioda laikā, ņemot vērā temperatūru dzīvokļos (ja siltuma mezglā nav elektronisko regulēšanas ierīču) vai vēlamās dzīvokļu un karstā ūdens temperatūras uzstādīšana elektroniskajās regulēšanas ierīcēs, saskaņojot temperatūras līmeni ar mājas iedzīvotājiem. Manuālo (rokas) regulēšanu siltuma mezglā energopārvaldnieks drīkst veikt pēc sertifikāta par apmācību kursu beigšanu saņemšanas, siltuma mezgla apkalpojošā personāla veiktās instruktāžas, kā arī, ja viņš ir parakstījies žurnālā, kas atrodas namu pārvaldē (vai arī pie cita dzīvojamās mājas valdītāja), par to, ka ir iepazīstināts ar darba aizsardzības noteikumiem;
2.5. atskaites sastādīšana par skaitītāja rādījumiem katra mēneša beigās un nodošana siltumpiegādes organizācijai. Atskaiti paraksta namu pārvaldes (vai cita dzīvojamās mājas valdītāja) atbildīgais siltumtehniķis;
2.6. apkures un ūdens apgādes sākotnējo aprēķinu formas aizpildīšana, aprēķinot maksu par 1 m2 apkuri un 1 m3 karstā ūdens uzsildīšanu, kā arī faktisko karstā ūdens patēriņu vienam iedzīvotājam dzīvokļos bez skaitītājiem; šo aprēķinu nodošana mājas īpašniekam vai valdītājam rēķinu izrakstīšanai dzīvokļu īrniekiem vai īpašniekiem. Sākotnējo aprēķinu formas paraksta arī namu pārvaldes (vai cita dzīvojamās mājas valdītāja) norīkots pārstāvis;
2.7. sekot, lai dzīvojamā mājā saņemtais siltums un ūdens tiktu izmantoti racionāli un taupīgi.
3. Energopārvaldnieka tiesības
3.1. Energopārvaldniekam ir tiesības iedzīvotāju vārdā vērsties pie dzīvojamās mājas īpašnieka vai valdītāja un komunālo pakalpojumu sniedzējiem, lai noskaidrotu neskaidros jautājumus, kas attiecas uz norēķiniem, kā arī iesniegtu pretenzijas par pamanītajiem trūkumiem siltuma un ūdens apgādē vai ēku iekšējo siltumapgādes un ūdensapgādes sistēmu apkalpošanā.
3.2. Energopārvaldnieka rīcībā ir atslēgas no telpām, kurās atrodas ēkas siltuma un ūdensapgādes koplietošanas skaitītāji.
3.3. Energopārvaldniekam ir tiesības iedzīvotāju vārdā izvirzīt mājas apsaimniekotājam priekšlikumus neracionālu siltuma un ūdens zudumu novēršanai.
3.4. Energopārvaldnieks pārstāv iedzīvotāju intereses ēkas siltumapgādes veida izvēlē un noteikšanā.
4. Energopārvaldnieka atbildība
4.1. Energopārvaldnieks ir atbildīgs par atskaišu un komunālo pakalpojumu sākotnējo aprēķinu savlaicīgu sastādīšanu un iesniegšanu. Ja ir nopietni iemesli, kuru dēļ energopārvaldnieks atsevišķos gadījumos nevar sastādīt un iesniegt atskaites un aprēķinus, energopārvaldniekam par to savlaicīgi jāziņo dzīvojamās mājas īpašniekam vai valdītājam, kurš šī uzdevuma izpildi atbilstoši reģistrācijas žurnālu ierakstiem nodrošina ar saviem spēkiem.
4.2. Energopārvaldnieks ir atbildīgs par savu darbību telpās, kurās ir iekārtas, un rīkojas atbilstoši Energopārvaldnieka darbības instrukcijai.
4.3. Ja energopārvaldnieka nepareizas darbības dēļ tiek bojātas iekārtas vai ierīces, energopārvaldnieks ir materiāli atbildīgs un sedz šo iekārtu un ierīču remonta vai nomaiņas izmaksas.
5. Energopārvaldnieka atsaukšanas kārtība
Ja daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas iedzīvotāji nav apmierināti ar energopārvaldnieka darbību, kas izpaužas nekvalitatīvā sākotnējo aprēķinu veikšanā, siltumapgādes un ūdensapgādes sistēmu apkopes nepietiekošā pārraudzībā, nekvalitatīvi veiktā regulēšanā, kuras dēļ notiek telpu pārkurināšana vai regulāra iedzīvotāju salšana dzīvokļos, iedzīvotāji, savstarpēji vienojoties, ir tiesīgi atsaukt energopārvaldnieku, par to paziņojot dzīvojamās mājas īpašniekam vai valdītājam. Līdz cita energopārvaldnieka izvirzīšanai vai norīkošanai energopārvaldniekam piekritīgās funkcijas veic dzīvojamās mājas īpašnieks vai pārvaldītājs ar saviem spēkiem.
Rīgas Domes priekšsēdētājs A. Bērziņš