Preses konferences

Turpinājums no 1.lpp.

Ekspertu galvenie novērojumi ir šādi: austrumu robežas — Latvijas un Krievijas robežas — demarkācija nav realizēta. Līgums starp Latviju un Krieviju politisku apstākļu dēļ nav ratificēts, taču ir parakstīts līgums starp Latviju un Baltkrieviju, ir sākta robežas demarkācija dabā Latvijas pusē.

Runājot par draudu analīzi, austrumu robežas iekārtošanas darbi virzās uz priekšu, tomēr ekonomiskā situācija neatļauj strādāt pēc spēkā esošajiem standartiem. Eksperti atzīmēja, ja Latvijas robežas vadības attīstības tempi samazināsies, tad neizbēgami palielināsies nelegālā ieceļošana. Pašlaik nelegālo imigrantu centrs ir gandrīz tukšs, tajā atrodas tikai 26 personas, kas ieceļojušas no NVS valstīm.

Par darba organizāciju. Iekšlietu ministrijas pārraudzībā robežsardze ir jauna un neatkarīga organizācija. Eksperti atzina, ka ģeogrāfiskais izvietojums ir praktisks un vadības sistēma — efektīva. Robežsardzes tehniskā bāze ir nedaudz novecojusi. Atzinumā teikts, ka jūras robeža nav sakārtota tādā veidā, kā to prasa Eiropas Savienības ārējo robežu uzraudzības principi. Krasta apsardzei, kas pieder aizsardzības spēkiem, trūkst pietiekama aprīkojuma, lai kvalitatīvi veiktu savas funkcijas. Turklāt no vadības organizācijas viedokļa nav efektīvi sadalīt robežsardzes struktūras starp divām ministrijām. Valdības deklarācijā šis jautājums ir atspoguļots, un līdz šā gada aprīlim vairākām ministrijām uzdots izstrādāt koncepciju, lai šo jautājumu atrisinātu atbilstoši Eiropas Savienības standartiem.

Ļoti svarīgs jautājums ir robežsardzes operatīvās spējas. Operativitātes un uzraudzības mobilitāte tika novērtēta nulles līmenī. Robežsardzei nav ne helikopteru, ne lidmašīnu. Ar katru dienu mēs šajā jomā atpaliekam no mūsu kaimiņvalstīm, nemaz nerunājot par Eiropas Savienības dalībvalstīm. Lietuvā robežsardzes rīcībā ir gaisa vienības, kādu diemžēl Latvijai nav. Iepriecina, ka Nacionālie bruņotie spēki ir saņēmuši lielāku finansējumu. Taktiskā mobilitāte ir nepietiekama, nav sniega motorkamanu, kuteru. Mums ir viens kuģis, četri kuteri, Daugavā ir divas motorlaivas, taču ar to nepietiek. Uzraudzības iespējas tiek balstītas uz individuālo patruļu darbību. Eiropas Savienībā robežsargi veic robežkontroli galvenokārt ar tehniskiem līdzekļiem.

Mēs ļoti maz izmantojam suņus. Pēc Eiropas Savienības ekspertu ieteikuma esam sākuši kinoloģiskā centra celtniecību Rēzeknes robežsargu skolā. Jau ir sagatavoti 80 kinologi, ārzemēs un arī Latvijā tiks iepirkti suņi.

Eiropas Savienības eksperti ir atzinuši tehnisko uzraudzību par primitīvu. Tā patiešām ir, jo kvalitatīvu tehnisko līdzekļu mums nav. Nakts redzamības tehnisko iespēju izmantošana ir nenozīmīga. Tomēr eksperti atzina, ka, neraugoties uz ievērojamu tehnisko resursu trūkumu, patruļu izmantošana ir koncentrēta, sistemātiska un likumpārkāpējiem neparedzama.

Robežkontrolē tiek izmantoti datorreģistri, taču ceļošanas dokumentu izmeklēšanas aprīkojums ir neadekvāts. Ja būs atbilstoša tehnika, varētu ātri novērst visas nepilnības robežsardzes darbā.

Par personālu. Personālsastāvs atbilst esošajiem robežsardzes pienākumiem un ir izvietots mērķtiecīgi. Personālsastāva izvietojumā ir skaidri saskatāma tā koncentrācija uz austrumu robežas. Personālsastāvā visi ir profesionāļi, kadru mainība ir strauji samazinājusies, tas saistīts ar robežsardzes prestiža pieaugumu. Nopietni trūkumi ir personālsastāva tehniskajā aprīkojumā, arī algas neatbilst Eiropas Savienības standartiem, taču pārvaldēs apstākļi uzlabojas.

Nākotnes perspektīvas un attīstības virzieni. Robežsardze ir attīstījusies strauji un atbilstoši mērķiem. Tomēr Eiropas Savienības eksperti atzina, ka mērķis ir pārāk optimistisks, jo katru gadu Valsts robežsardzes attīstībā jāiegulda 8 — 10 miljoni latu. Šogad pirmoreiz saņemts 4,5 miljonu latu finansējums, iepriekšējos piecus gadus — tikai 200 — 300 tūkstoši latu. Nākamajam gadam ir paredzēti 8,2 miljoni latu, ko izmantos robežsardze un valsts akciju sabiedrība "Robežbūve". Lai apmierinātu prasības, kuras uzliek Šengenas līgums, būs jāizdara izmaiņas gan likumdošanas, gan vīzu procedūru jomā. Robežsargiem nav tiesību izdot ārkārtas vīzas uz robežas, kas nav pieņemami Eiropas Savienībai.

Ņemot vērā pašreizējos apstākļus, robežkontroles un robežinstitūciju iekārtojums ir labā līmenī. Robežsardze ir ieguvusi stabilu institucionālo statusu. Eksperti, izvērtējot Latvijas robežsardzes attīstības stratēģiju un virzienus, atzinuši, ka tā ir uz pareizā ceļa. Ir noslēgti vairāki līgumi ar Valsts ieņēmumu dienestu un muitu, ir cieša sadarbība ar visām ministrijām, kas gan vēl būtu jāpaplašina.

Runājot par austrumu robežas nostiprināšanu, ir jāatzīmē trīs investīciju projekti — IA 16 "Valsts austrumu robežas infrastruktūras attīstība", kuras finansējums ir 2,066 miljoni latu, IA 20 "Valsts robežas atjaunošana" ar finansējumu 0,409 miljoni latu un projekts IA 22 "Robežas tehniskās apsardzības, kontroles un informācijas sistēmas izveide", kam piešķirti 2, 073 miljoni latu.

Rūta Jaksona,

"LV" informācijas redaktore