Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienība katru mēnesi rīko tikšanos, lai spriestu par tirgu, audzēšanas tehnoloģijām, vērtīgākajām šķirnēm, ekonomiskajiem aprēķiniem, kartupeļu ražības, kvalitātes un realizācijas ienākumu palielināšanas iespējām. Kartupeļu audzētāju dienā, 13. janvārī, kopā bija pulcējušies daudzi nopietni tupeņu audzētāji no visiem Latvijas novadiem. Netrūka arī profesionālu speciālistu un zinātnieku.

Kartupeļu imports ir, bet eksporta nav

Bažas savienības biedriem rada ievērojamais Polijas kartupeļu imports Latvijā un ne īpaši objektīvā oficiālā informācija par ievestajiem apjomiem, tomēr savienības izpilddirektors Valdis Dzenis atgādināja, ka situācija tirgū arī importa jomā precīzi jāizpēta pašiem. Tikai tad audzētāji spēs objektīvi spriest, kā veidot ekonomiski izdevīgu kartupeļu audzēšanu un realizāciju.

Ringolds Arnītis, Valsts augu aizsardzības dienesta direktora vietnieks, skaidroja, ka pagājušā gada novembrī no Polijas ievestas 80 tonnas kartupeļu, bet decembrī — 94 tonnas. Sanitārie robežinspektori no novembra ieveduma paņēmuši piecus paraugus un no decembrī importētajām kravām — sešus. Decembrī ievestajiem kartupeļiem konstatēta gredzenpuve, tādēļ tie atdoti Rīgas Zooloģiskajam dārzam. Tagad ir sagatavoti Ministru kabineta noteikumi par pieļaujamajām nitrātu atliekām kartupeļos, lai rūpīgāk varētu kontrolēt gan Latvijā izaudzētos, gan importētos kartupeļus.

Ingūna Gulbe, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta Tirgus veicināšanas centra vadītāja, analizēja, izmantojot oficiālo statistiku, situāciju kartupeļu tirgū, kur noteicošais ir piedāvājums un regulāras produkcijas piegādes. Kartupeļu audzētājiem jābūt konkurētspējīgiem cenas, kvalitātes un preces piegādes ziņā. Statistika liecina, ka pēdējo triju gadu laikā kartupeļu imports ir strauji pieaudzis: 1995. gadā ieveda 47 tonnas kartupeļu 5000 latu vērtībā, toties 1998. gada deviņos mēnešos importa apjomi pieauguši līdz 5000 tonnām 300 000 latu vērtībā. Latvijas kartupeļu tirgus niecīgākā daļa ir eksports, kas reāli gandrīz vairs nenotiek. Tiesa, iepriekšējos gados kartupeļus eksportēja uz Krieviju, Igauniju un Ukrainu. Eksportēti ir arī sēklas kartupeļi uz Krieviju, Igauniju un 1996. gadā nedaudz uz Ukrainu. Sēklas kartupeļu eksports ir nozīmīgākā un vērtīgākā tirgus daļa, tādēļ tas no ekonomiskā viedokļa ir jāpalielina, jo cita pielietojuma kartupeļu apjoms ir liels, bet tiem ir maza vērtība cenas ziņā. I. Gulbe informēja, ka agros kartupeļus galvenokārt importē no Polijas, Holandes, Vācijas, Itālijas un Francijas. Sēklas kartupeļu importa lielāko daļu nodrošina Norvēģija, Dānija, Vācija, Polija, Holande un Zviedrija, nedaudz arī Baltkrievija. Dārgāko superelites sēklu iepērk Vācijā, Dānijā, Zviedrijā, Holandē un mazliet Baltkrievijā. Pērn vidējās kartupeļu cenas nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ pieaugušas salīdzinājumā ar 1997. gadu divas reizes. Polija, piemēram, seko cenu svārstībām Roterdamas biržā, tādēļ arī Latvijas kartupeļu audzētājiem rūpīgi jāseko cenu izmaiņām. Ja cenas krītas, ir absolūti skaidrs, ka drīz vien pieaugs kartupeļu imports Latvijas iekšējā tirgū. Polija patlaban ieved pie mums kartupeļus par trim santīmiem kilogramā, un šādus datus uzrādot arī biržas citās valstīs.

Valstī visvairāk kartupeļu audzē palīgsaimniecībās un zemnieku saimniecībās. Oficiālais imports esot tikai 10 procenti. Zinātnieki atzīst, ka Latvijā jāsamazina lopbarības kartupeļu apjomi, jo kartupeļi nav vērtīgākā lopbarība. Protams, šī iemesla dēļ varētu mazināties sēklas kartupeļu audzēšanas apjoms un pieprasījums. Toties ražošanas apjomus var palielināt ar pārstrādei audzētajiem kartupeļiem, un šādas tendences notiek visur pasaulē. Tomēr pats būtiskākais ir meklēt eksporta iespējas, nodrošinot nemainīgu un stabilu kartupeļu kvalitāti, samērīgus ražošanas izdevumus un cenas, kā arī regulāras piegādes realizācijai.

Ienākumus un peļņu

palielina ekonomiskie aprēķini

Ilgvars Krūmiņš, Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības padomes vadītājs, zemniekus iepazīstināja ar Ādažu akciju sabiedrības "Latfood" četru gadu pieredzi ekonomikā. Lai izaudzētu kvalitatīvus kartupeļus lielā daudzumā, no pavasara līdz rudenim visi darbi jāveic pilnā apjomā un pareizi. Zemnieku pārliecināšanai I. Krūmiņš iepazīstināja ar pagājušā gada ražību, ieguldījumiem audzēšanā un ienākumiem četrās zemnieku saimniecībās, kurām ir noslēgti līgumi ar "Latfood" par kartupeļu piegādi pārstrādei. Speciālists piebilda, ka daudzi kartupeļu audzētāji saimniekot sāk ar lielu entuziasmu, taču visus darbus nepaveic līdz galam, tā radot sev zaudējumus. Tādēļ katrā saimniecībā darba pamats ir nopietna ražošanas ekonomiskā analīze.

Būtiskākie darba rādītāji minētajās četrās saimniecībās, kurām saglabāta anonimitāte nosaucot tās par A, B, C un D zemnieksētām, iedalīti grupās: materiālie, un agrotehniskie, ņemot vērā arī laika apstākļus un realizāciju. Ādažos gan kartupeļu audzētājiem realizācija saistīta vienīgi ar transportu. Katrs no minētajiem darbu blokiem ir svarīgs, viens lētāks, cits dārgāks, taču ikviens nepieciešams kartupeļu audzēšanai.

Materiālo ieguldījumu līmenis noteic ražu un kartupeļu cenu. Šajos ieguldījumos ietilpst sēkla, minerālmēsli, herbicīdi, fungicīdi un insekticīdi.

Dārgāka ir kartupeļu sēkla, ja saimnieks to pērk. Raža veidojas no augu skaita uz viena hektāra un katra cera ražības. Jāstāda ir sertificēta sēkla, lai uz viena hektāra būtu 50 000 augu un dīdzība tiktu nodrošināta 95 procentu apjomā. Turpretī izvirtusi, nekvalitatīva sēkla dod tikai 70 līdz 80 procentu dīdzību. Normāli katra cera raža ir viens kilograms kartupeļu.