Par Izglītības un zinātnes ministrijas 2009.gada pārskatu

Vēl aizvien pastāv atšķirības Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2009.gada pārskatā un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datos par nekustamo īpašumu objektu skaitu, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).

IZM joprojām nav novērsusi pastāvošās atšķirības nekustamo īpašumu objektu skaitā Valsts zemes dienesta (VZD) nekustamo īpašumu kadastra informācijas sistēmā un ministrijas nekustamo īpašumu datubāzē, kaut arī tā ir sākusi 2008.gada VK finanšu revīzijas ieteikumu ieviešanu. Saskaņā ar IZM datubāzes informāciju tās padotības iestāžu īpašumā, lietojumā vai tiesiskajā valdījumā kopumā ir 2580 objekti, savukārt VZD dati liecina, ka – 2135.

Revīzijā konstatētas nepilnības mērķdotāciju un dotāciju uzskaitē, kā arī nepietiekamas kontroles procedūras to izlietojuma kontrolē, jo IZM nav izstrādāta atbilstoša, detalizēta kārtība. Lai gan pašvaldībām līdz 15.februārim IZM bija jāsniedz informācija par mērķdotāciju izlietojumu, līdz 2010.gada 15.martam no 117 pašvaldībām, kurām 2009.gadā tika piešķirts valsts budžeta finansējums, 21 to nav izdarījusi.

Turklāt IZM nav nodrošinājusi vienlīdzīgu pieeju mērķdotāciju pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām izlietojumam, jo no 10 izlases veidā pārbaudītajām pašvaldībām 7 gadījumos ministrijai iesniegtajos pārskatos par 2009.gadā piešķirto mērķdotāciju pedagogu algām pašvaldības ir attiecinājušas izdevumus par piemaksām – piemaksas par darbu specifiskos apstākļos (1 515 740 lati), piemaksas par kvalitāti (252 738 lati), piemaksas par papildu darbu (31 295 lati) u.c.

Studiju un zinātnes administrācija (SZA) studiju kredītu uzskaitē nav nodrošinājusi normatīvo aktu prasību ievērošanu, tāpēc revidentiem nebija iespējams iegūt analītisku informāciju par aizdevumu īstermiņa un ilgtermiņa daļām. VK konstatēja, ka SZA nav izmantojusi tiesības gūt ieņēmumus, pieprasot no kredīta ņēmējiem līgumsodu par novēlotu dokumentu iesniegšanu, kā arī iestādes izveidotā kavēto maksājumu iekasēšanas kārtība ir neefektīva.

Revīzijā konstatēts, ka ministrija un tās padotības iestādes nav ievērojušas ar fiskālo disciplīnu noteiktos ierobežojumus attiecībā uz avansa maksājumu ierobežošanu un administratīvo izdevumu samazināšanu.

Valsts izglītības informācijas sistēmas datu kvalitātes pārbaudes laikā konstatēts, ka Valsts izglītības informācijas sistēmas dati nav pilnīgi un ticami ministrijas funkciju īstenošanai, tajā skaitā informācijas ieguvei finanšu mērķdotāciju aprēķināšanai, Valsts izglītības informācijas sistēmas informācija nesniedz patiesu informāciju par novadu un pilsētu pašvaldībās esošajiem skolēniem un izglītības iestāžu personālu.

Finanšu revīzija veikta par 2009.gada pārskata sagatavošanas pareizību, un Valsts kontrole ar atbildīgajām amatpersonām ir saskaņojusi veicamās darbības un termiņus revīzijā konstatēto nepilnību novēršanai. Arī turpmāk Valsts kontrole sekos līdzi ieteikumu ieviešanai.