Par Satiksmes ministrijas 2009.gada pārskatu

Satiksmes ministrijas 2009.gada pārskats visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Satiksmes ministrijas finansiālo stāvokli, tā izmaiņām un darbības rezultātiem, izņemot to, ka pašvaldībām pārskaitītie līdzekļi – 2 331 000 latu – iekšzemes lidojumu nodrošināšanai uzrādīti kā subsīdijas valsts un pašvaldību komersantiem, nevis kā transferti pašvaldībām.

Veicot ikgadējo finanšu pārskata revīziju, Valsts kontrole (VK) secināja, ka Satiksmes ministrija 2009.gadā ir veikusi būtisku darbu ministrijai piekrītošā nekustamā īpašuma apzināšanā un uzskaitē, tādējādi novēršot iepriekšējās VK revīzijās konstatētās uzskaites neatbilstības. Vienlaikus VK norāda, ka 2010.gadā vēl jānoskaidro 34 zemes vienību ar kadastrālo vērtību 3 411 731 lats piederība, kā arī jāizvērtē informācija par to būvju piederību, kas atrodas uz valstij Satiksmes ministrijas personā piekrītošās zemes.

Revīzijas laikā tika konstatētas neatbilstības, kuras neietekmē Satiksmes ministrijas konsolidēto pārskatu, tomēr liecina par iespējām optimizēt valsts budžeta līdzekļu izlietošanu.

Satiksmes ministrijas padotības iestāde – Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs – 2009.gadā dienesta automašīnu ir izmantojis brīvdienās un svētku dienās bez dokumentāra apliecinājuma, ka automašīna izmantota dienesta vajadzībām, kā arī nelietderīgi tērējis līdzekļus, pasūtot taksometra pakalpojumus reģionu apmeklēšanai.

Valsts autoceļu uzturēšanas līdzekļu administrētāja VAS “Latvijas valsts ceļi” ir pieļāvusi neatbilstošu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu 11 213 latu, jo 2009.gadā piešķīra līdzfinansējumu tranzīta ielu atjaunošanai divām pašvaldībām, būtiski pārsniedzot normatīvajos aktos noteiktos valsts budžeta līdzfinansējuma “griestus”.

Veicot Satiksmes ministrijas un tās padotības iestāžu struktūras analīzi, VK atkārtoti ir norādījusi uz valstī spēkā esošās vienotās atalgojuma sistēmas nepilnībām, jo darba samaksas un kvalifikācijas pakāpju noteikšanā netiek ņemta vērā iestāžu darbības specifika un citi darba sarežģītību un intensitāti ietekmējoši parametri.

Piemēram, Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas audits ir norādījis, ka Civilās aviācijas aģentūras darbinieku skaits un algu apmērs ir nesamērīgi zems attiecībā pret industrijā strādājošajiem, un darbinieku skaita nepietiekamību ir noteicis kā neatbilstību. Lai to novērstu, Civilās aviācijas aģentūra darbinieku atalgojuma paaugstināšanai izmanto iestādes struktūru, mākslīgi palielinot vadītāju skaitu – trīs struktūrvienību vadītājiem 2009.gadā nav bijis neviena padotā darbinieka un astoņu struktūrvienību vadītājiem ir bijis viens padotais darbinieks.

Revīzijā arī noskaidrots, ka 2009.gadā netika izpildīts Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas uzdevums palielināt VAS “Latvijas dzelzceļš” valstij izmaksājamo dividendi par 5 222 964 latiem, jo pirms lēmuma pieņemšanas par VAS “Latvijas dzelzceļš” 2008.gada pārskata peļņas sadali ārkārtas akcionāru sapulce lēma par visas iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas iekļaušanu VAS “Latvijas dzelzceļš” pamatkapitālā. Tādējādi tika radīta situācija, ka VAS “Latvijas dzelzceļš” rīcībā vairs nebija tādas nesadalītās peļņas, lai nodrošinātu 5 222 964 latu dividendes ieskaitīšanu valsts budžetā.

Vienlaikus VK vērš uzmanību, ka koncerna gadījumā, mātesuzņēmumam esot valsts kapitālsabiedrībai un meitasuzņēmumiem 100% piederot mātesuzņēmumam, normatīvie akti neparedz dividendes noteikšanu no konsolidētā pārskata peļņas. Ja VAS “Latvijas dzelzceļš” meitasuzņēmumu 2008.gadā gūtā peļņa dividendes veidā tiktu ieskaitīta VAS “Latvijas dzelzceļš” ieņēmumos, valsts budžeta ieņēmumi no VAS “Latvijas dzelzceļš” dividendēm pieaugtu par 9 535 829 latiem.

Finanšu revīzija veikta par Satiksmes ministrijas 2009.gada pārskata sagatavošanas pareizību.

Valsts kontroles informācija