• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 18.maijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.05.2010., Nr. 79 https://www.vestnesis.lv/ta/id/210350

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Uzturoties darba vizītē Afganistānā

Vēl šajā numurā

20.05.2010., Nr. 79

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 18.maijā

MK: Par Ministru kabineta  Atzinības rakstu piešķiršanu

18.maijā Ministru kabineta (MK) sēdē pieņemts rīkojums “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.

Pieņemts MK Apbalvošanas padomes priekšlikums un Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts Latvijas uzņēmējam Borisam Teterevam par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un grafiķim pedagogam Imantam Krepicam par izcilu ieguldījumu mākslā. Noteikts, ka MK Atzinības rakstus B.Teterevam un I.Krepicam pasniedz kultūras ministrs Ints Dālderis.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

AM: Par Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību nozīmīgās militārajās mācībās

18.maijā Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) iesniegtais MK rīkojuma projekts “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību un ārvalstu bruņoto spēku vienību kopīgajām militārajām mācībām Latvijas teritorijā”.

Apstiprinātais MK rīkojums dod tiesības Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienībām šogad Latvijas teritorijā kopā ar citu ārvalstu bruņoto spēku vienībām piedalīties militārajās mācībās “BALTOPS 2010” un “Sabre Strike 11”.

Sakarā ar to, ka katrā no iepriekš minētajām mācībām ir paredzēta vairāk nekā 500 ārvalstu bruņoto spēku karavīru piedalīšanās, lēmums par šādu mācību rīkošanu saskaņā ar likuma “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās” 9.pantu jāpieņem Ministru kabinetam.

Militārās mācības “BALTOPS 2010” (2010.gada 6.jūnijs – 2010.gada 22.jūnijs) ir ikgadējas jūras spēku mācības, kas notiek Baltijas jūrā un kurās piedalās NATO un programmas “Partnerattiecības mieram” dalībvalstis. Mācību mērķis ir pilnveidot NATO un programmas “Partnerattiecības mieram” valstu savstarpējo sadarbību un uzlabot kuģošanas drošību Baltijas jūrā. Reizi divos gados BALTOPS laikā tiek veikta sauszemes operācija, šogad tā notiks Latvijā. Sauszemes operācijas laikā notiks ASV tehnikas izcelšana un personāla izsēšanās krastā. Sauszemes operācijas nolūks ir attīstīt uzņemošās valsts atbalsta spējas, kas lietojamas daudznacionālā vidē.

Militārās mācības “Sabre Strike 11” (2010.gada 18.oktobris–2010.gada 31.oktobris) ir kopīgas Baltijas valstu un ASV bruņoto spēku vienību uzņemošās valsts atbalsta mācības, kuras plānots rīkot Ādažu novadā. Mācību mērķis ir pilnveidot Baltijas valstu un ASV bruņoto spēku vienību savstarpējo sadarbību, lai attīstītu Latvijas spējas uzņemošās valsts atbalsta sniegšanā.

No 31.maija līdz 4.jūnijam Baltijas valstu galvaspilsētās – Rīgā, Tallinā un Viļņā – vienlaikus norisināsies arī Baltijas valstu militārās mācības “Baltic Host 2010”. To mērķis ir Baltijas valstu aizsardzības nozarēm kopā ar citām valsts institūcijām izstrādāt rīcības plānus savlaicīgai un adekvātai sabiedroto militāro un atbalsta vienību uzņemšanai, izvietošanai un integrācijai vienlaikus visu Baltijas valstu teritorijā. “Baltic Host 2010” piedalīsies Latvija, Lietuva, Igaunija, ASV spēku pavēlniecība Eiropā un NATO Augstās gatavības jūras spēki, kā arī Dānija, Polija, Norvēģija un Vācija.

NBS kopā ar civilajām institūcijām ir jābūt gataviem uzņemt sabiedroto valstu bruņotos spēkus Latvijas teritorijā. Tāpēc ir izstrādāta Uzņemošās valsts atbalsta (UVA) sistēma – civilais un militārais atbalsts, ko miera laikā, krīzes vai kara apstākļos uzņemošā valsts sniedz sabiedroto spēkiem un organizācijām, kas atrodas valsts teritorijā, veic tajā operācijas vai šķērso to. UVA sistēmas realizēšana ir viens no uzdevumiem, kas Latvijai bija jāizpilda, lai sekmīgi integrētos NATO. Šogad, rīkojot starptautiskas militārās mācības, Latvija pārbaudīs savas spējas uzņemt sabiedroto valstu bruņotos spēkus Latvijas teritorijā.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments

EM: Par jauno Būvniecības likumprojektu

18.maijā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts jaunais Būvniecības likumprojekts. Ekonomikas ministrs Artis Kampars uzskata, ka jaunais likums radīs jaunas iespējas gan celtniekiem, gan būvētgribētājiem.

“Jaunais Būvniecības likums radīs jaunas iespējas gan celtniekiem, gan būvētgribētājiem. Tas būtiski uzlabos visas ekonomikas un būvniecības uzņēmumu starptautisko konkurētspēju, radot pamatu pozitīvai izaugsmei,” uzsver A.Kampars.

Būvniecības nozare tradicionāli bijusi viena no nozīmīgākajām tautsaimniecības nozarēm Latvijā, tādēļ Ekonomikas ministrijas kā par nozari atbildīgās ministrijas izaicinājums ir nodrošināt būvniecības nozares komersantu konkurētspēju Latvijā un ārvalstu tirgos, radot papildu darba vietas un uzlabojot Latvijas tirdzniecības bilanci.

Būvniecības likumprojekts izstrādāts ar mērķi radīt kvalitatīvu dzīves vidi, nosakot efektīvu būvniecības procesa regulējumu, lai nodrošinātu valsts ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo attīstību, kā arī kultūrvēsturisko un vides vērtību saglabāšanu. Mērķa sasniegšanā jāievēro četri būvniecības pamatprincipi: arhitektoniskā kvalitāte, atklātība, ilgtspējīga būvniecība un vides pieejamība.

Lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un palielinātu Latvijas pievilcību vietējiem un ārvalstu investoriem, izstrādājot likumprojektu, ir ņemts vērā Pasaules Bankas pētījumā “Doing Business” sniegtais novērtējums dažādām būvniecības procedūrām. Latvijas mērķis ir pietuvoties Dānijas rādītājiem, piemēram, vidēja lieluma noliktavas būvniecībai un tās pieslēgšanai komunikāciju tīkliem būvniecības saskaņošanas procedūru ilgums esošo 187 dienu un 25 procedūru vietā būs 69 dienas un 6 procedūras, kā tas ir Dānijā.

Likumprojekts kā pamatdokumentu būvniecības ierosināšanai noteiks būves metu, no kura jau taps skaidras paredzētās būves aprises un būvvaldei būs vieglāk izvērtēt tās atbilstību teritorijas plānojuma un apbūves noteikumu prasībām. Tādējādi būvniecības procesā vairs nebūs nepieciešams plānošanas un arhitektūras uzdevums, jo visu nepieciešamo informāciju persona var atrast teritorijas plānojumā, apbūves noteikumos un būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos.

Vienlaikus likums saglabā arī šobrīd esošas vienkāršotās procedūras, paredzot arī izņēmumus attiecībā uz būvēm ar iespējami mazu apdraudējumu (ģimenes mājām un to palīgēkām).

Likumprojekts noteiks, ka turpmāk būvniecības procesā no būvvaldes būs nepieciešams saņemt tikai vienu atļauju – būvatļauju; un būvvaldei būs pienākums to izsniegt 10 darbadienu laikā. Tādējādi jau pēc desmit darbadienām jebkurš būvniecības ierosinātājs saņems skaidru atbildi uz jautājumu – vai es šeit varu būvēt to, ko esmu iecerējis.

Arī sabiedrība varēs iesaistīties pašā būvniecības sākumstadijā, jo no būvatļaujas saņemšanai iesniedzamās dokumentācijas jau precīzi būs iespējams konstatēt, kāda būve un kurā vietā atradīsies un kādi būs tās izmēri.

Būvatļauja saturēs Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētos nosacījumus (būvprojekta sastāvs un detalizācija, nepieciešamie būvspeciālisti, civiltiesiskās atbildības apdrošināšana u.c.), un tikai pēc to izpildes būs iespējams sākt būvdarbus. Nosacījumi tiks diferencēti atkarībā no tā, ko ir paredzēts būvēt.

Likumprojekts paredz arī no pašreizējās situācijas atšķirīgu pieeju būvspeciālistiem – projektētājiem, būvdarbu vadītājiem, būvuzraugiem un būvekspertiem, kuriem vairs nebūs jāsaņem arhitekta prakses vai būvprakses sertifikāts, bet pēc izglītības un zināmas pieredzes iegūšanas būs iespēja reģistrēties būvspeciālistu reģistrā, tādējādi piesakot sevi kā aktīvu būvniecības tirgus dalībnieku.

Skaidri nosakot valsts un pašvaldību institūciju kompetences un būvniecības dalībnieku tiesības un pienākumus, Būvniecības likumprojektā nostiprināta būvniecības dalībnieka individuālā atbildība, kura nevar tikt pārnesta uz valsts vai pašvaldības institūciju ar saskaņojuma saņemšanu. Būvspeciālistu atbildības stiprināšanai paredzēta arī obligātā būvspeciālistu profesionālās atbildības apdrošināšana, ko jau šobrīd praktizē vadošie jomas speciālisti.

Likumprojekts paredz arī citas novitātes, kas būtiski atvieglos būvniecības procesu un palielinās tā caurspīdīgumu, kā arī veicinās būvniecības tirgus, līdz ar to visas tautsaimniecības, attīstību.

Likums vēl ir jāpieņem Saeimai.

EM: Par jaunu, uzņēmējiem draudzīgu naftas rezervju glabāšanas sistēmu

18.maijā Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos grozījumus normatīvajos aktos, kas veicinās jaunās naftas rezervju koncepcijas ieviešanu.

“Līdz ar jaunās naftas rezervju koncepcijas ieviešanu tiks samazināts administratīvais slogs uzņēmējiem, pilnībā atceļot faktiski uzglabājamo rezervju daļu 36 dienu patēriņam,” uzsver ekonomikas ministrs Artis Kampars.

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” paredz jaunas valsts nodevas ieviešanu, lai no iekasētajiem līdzekļiem izveidotu naftas produktu rezerves 90 dienu apjomā. Savukārt grozījumi Enerģētikas likumā nosaka vairākas tiesību normas, kas raksturo jaunās naftas rezervju sistēmas izveidi un deleģējumu Ministru kabinetam izdot attiecīgus tiesību aktus, kas regulē jaunās valsts nodevas administrēšanu.

Jaunā valsts nodeva attieksies uz tiem 39 komersantiem, kuri veido naftas produktu rezerves. Paredzēts, ka kritērijs nodevas apmēra noteikšanai ikvienam komersantam ir tā realizētais degvielas apjoms litros iepriekšējā kalendārajā mēnesī. Nodevas maksājums paredzēts ikmēneša maksājuma veidā par iepriekšējā mēnesī realizēto naftas produktu apjomu.

Paredzēts, ka nodevas likme būs līdz 0,01 lati par katru komersanta iepriekšējā mēnesī pārdoto degvielas litru un tā būs jāmaksā tiem komersantiem, kas jau šobrīd veido naftas produktu rezerves (akcīzes preču noliktavas turētāji, degvielas vairumtirgotāji un mazumtirgotāji, komersanti, kuri degvielu Latvijas Republikas teritorijā ieved savam patēriņam u.c. saskaņā ar spēkā esošiem 2006.gada 27.jūnija Ministru kabineta noteikumiem Nr.541).

Kā jau ziņots, līdz šim naftas rezervju uzturēšanu 36 iekšējā patēriņa dienām nodrošināja komersanti, bet 54 dienas – valsts. Komersanti un nozares asociāciju pārstāvji vairākkārt norādījuši, ka pastāvošā naftas rezervju uzturēšanas kārtība ir dārga un rada papildus birokrātisko slogu uzņēmējiem. Lai padarītu naftas rezervju izveidošanas un uzturēšanas kārtību efektīvāku, EM izstrādāja jaunu Valsts naftas produktu rezervju izveides koncepciju.

23.marta sēdē valdība nolēma, ka valsts EM personā no 1.septembra sāks pildīt naftas rezervju uzturēšanas iestādes – Centrālās krājumu uzturēšanas struktūras – funkcijas, kas katru gadu līdz 1.jūnijam izsludinās atklātus konkursus katrai naftas produktu kategorijai par rezervju pakalpojuma un rezervju uzglabāšanas pakalpojuma sniegšanu 90 patēriņa dienām. Valsts mēroga enerģētiskās krīzes situācijā valsts pirks no komersantiem šos naftas produktus par fiksētu pirmskrīzes vai arī noteiktu cenu.

Paredzēts, ka ne vairāk kā 75% no nepieciešamā rezervju apjoma varēs uzglabāt Eiropas Savienības (ES) teritorijā, savukārt vismaz 25% obligāti būs jāuzglabā Latvijas teritorijā.

Ja konkursa rezultātā cenu piedāvājums rezervju uzglabāšanai Latvijas teritorijā būs zemāks vai vienāds kā ES, uzglabāšanas apjoms netiek ierobežots un Latvijā varēs uzglabāt līdz pat 100% no nepieciešamā rezervju apjoma.

Vairums ES dalībvalstu naftas rezervju uzglabāšanas pienākums tiek dalīts starp valsti un komersantiem. Tā kā šobrīd kā efektīvāko risinājumu Latvijai valdība nolēmusi šo pienākumu uzlikt tikai valstij, komersantiem no šā gada 1.septembra tiek ieviesta naftas rezervju valsts nodeva par rezervju pakalpojuma izveidei nepieciešamo daudzumu – 90 dienām un no iekasētiem līdzekļiem valsts administrēs naftas rezervju uzturēšanas pakalpojumu iegādi visam nepieciešamajam rezervju apjomam. Kritērijs naftas produktu rezervju apjoma noteikšanai ir kopējais naftas produktu patēriņš valstī iepriekšējā kalendārajā gadā.

Normatīvo aktu grozījumu projekti tika izstrādāti un saskaņoti, sadarbojoties ar Valsts kanceleju, Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju, Latvijas Degvielas tirgotāju asociāciju un Latvijas Degvielas tirgotāju un ražotāju savienību.

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” un grozījumi Enerģētikas likumā vēl tiks izskatīti Saeimā.

Ekonomikas ministrijas  Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par Eiropas Savienības fondu apguvi līdz šā gada maijam

18.maijā Ministru kabineta (MK) sēdē Finanšu ministrija (FM) informēja valdību par Eiropas Savienības (ES) fondu apguvi līdz šā gada 1.maijam, ziņojot, ka ES fondu projekti apstiprināti par aptuveni 1,8 miljardiem latu jeb 55% no visa ES fondu piešķīruma Latvijai.

Līdz aprīļa beigām līgumi par projektu īstenošanu noslēgti 1,5 miljardu latu apmērā, kas ir 48% no ES fondu piešķīruma, savukārt no Eiropas Komisijas saņemtas atmaksas 18,8% apmērā, tādējādi Latvija joprojām ir viena no līderēm (3.vietā) starp 12 jaunajām ES dalībvalstīm EK veikto atmaksu griezumā.

Tāpat FM atgādināja, ka valsts budžetā 2010.gadā ES fondu īstenošanai paredzēti 417 miljoni latu un ka šis finansējuma apjoms neaptver visu projektu īstenošanai nepieciešamo apjomu. Lai uzsāktu un turpinātu īstenot visus projektus atbilstoši plānotajam, valsts budžetā nepieciešami vēl papildu līdzekļi. Finansējuma iztrūkuma apstākļos valdība un īpaši FM strādā vairākos virzienos, lai to risinātu.

Līdz ar to ir ievērojami pastiprināta fiskālā uzraudzība un kontrole pār ES fondu savlaicīgu apguvi un budžetā paredzētā finansējuma savlaicīgu izlietošanu (budžeta izdevumu un ieņēmumu plāna izpildi). Uzraudzības un kontroles pasākumu mērķis ir veicināt maksimāli strauju finansējuma apguvi, radot iespēju izlietotos līdzekļus pēc iespējas ātrāk deklarēt EK un atgūt valsts budžeta ieņēmumos, kā arī operatīvi identificēt jomas, kurās pastāv risks neiztērēt visus atvēlētos budžeta resursus, lai varētu tos pārdalīt uz projektiem tajos sektoros, kuros finansējums patiešām ir nepieciešams.

Vienlaikus ir veikti arī pasākumi, kas ļauj ministrijām elastīgāk operēt ar sev piešķirtajiem budžeta līdzekļiem un veikt iekšējās resursu pārdales gadījumos, kad tās pārziņā esošajos projektos vai aktivitātēs veidojas finansējuma ietaupījumi, kurus var izlietot citos projektos vai aktivitātēs.

FM: Par naudas atmaksu Eiropas Savienības fondu komercdarbības atbalsta projektos

18.maijā Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīti Finanšu ministrijas sagatavotie noteikumi, kas paredz, ka Eiropas Savienības (ES) fondu komercdarbības atbalsta projektu īstenotājiem gan ES fondu, gan valsts budžeta (ja paredzēts) līdzfinansējuma daļu atmaksās, negaidot, kamēr ES fonda līdzekļi tiek saņemti no Eiropas Komisijas (EK).

Līdz šim komercdarbības atbalsta projektos plānoto valsts budžeta līdzfinansējuma daļu finansējuma saņēmējam izmaksāja līdz izdevumu deklarācijas iesniegšanai EK, savukārt ES fonda līdzfinansējuma daļu tikai pēc tam, kad saņemti atpakaļ ES fonda līdzekļi no Eiropas Komisijas. Tādējādi uzņēmējiem finansējuma atmaksa bija jāgaida vismaz trīs mēnešus.

Tāpat noteikumi paredz, ka tiem finansējuma saņēmējiem, kuriem maksājumu pieprasījumi būs iesniegti un apstiprināti no atbildīgās iestādes (ministrijas) vai sadarbības puses (aģentūras), kā arī būs iesniegti Valsts kasē līdz kārtējā gada 25.septembrim, atmaksu saņems tajā pašā gadā, bet tie, kas pēc 25.septembra, – nākamajā gadā. Šāds ierobežojums nepieciešams, lai samazinātu potenciālo negatīvo ietekmi uz budžeta deficītu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

IeM: Par Latvijas līdzdalību ICAO elektronisko mašīnlasāmo ceļošanas dokumentu Publisko atslēgu direktorijā

Ministru kabinets 18.maijā pilnvarojis iekšlietu ministri Lindu Mūrnieci parakstīt saprašanās memorandu par Latvijas līdzdalību ICAO elektronisko mašīnlasāmo ceļošanas dokumentu Publisko atslēgu direktorijā, kas ārvalstu robežsardzes dienestiem un citām institūcijām ļaus operatīvi un precīzi pārbaudīt Latvijā izsniegto pasu, kā arī šobrīd vēl izstrādes stadijā esošo elektronisko identifikācijas karšu un elektronisko uzturēšanās atļaujas karšu autentiskumu.

Latvijā jau kopš 2007.gada tiek izsniegtas pases, kurās turētāja personas dati tiek iekļauti arī elektroniskā formā speciālā mikroshēmā. Šo datu autentiskums tiek apliecināts ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes kā dokumentu izdevējiestādes elektronisko parakstu, kuru iespējams pārbaudīt ar atbilstošiem izdevējiestādes un izdevējvalsts elektroniskā paraksta sertifikātiem. Līdz šim Latvija izdevējvalsts un izdevējiestādes elektroniskā paraksta sertifikātus un nederīgo sertifikātu atsaukšanas sarakstus izplatīja katrai valstij individuāli, izmantojot diplomātiskos kanālus.

Kļūstot par ICAO Publisko atslēgu direktorija dalībvalsti, Latvija atbilstošos sertifikātus un sertifikātu atsaukšanas sarakstus centralizēti varēs drošā veidā augšupielādēt vienotā datubāzē, līdz ar to nodrošinot, ka ārvalstu institūcijas operatīvi un precīzi var pārbaudīt ikvienu Latvijā izsniegtu jaunā parauga pasi vai citu elektronisko mašīnlasāmo ceļošanas dokumentu un pārliecināties, ka mikroshēmā saglabātie dati nav laboti vai viltoti.

Būtiski, ka Latvija kā dalībvalsts iegūst tiesības lejupielādēt citu valstu izsniegto elektronisko mašīnlasāmo ceļošanas dokumentu sertifikātus, tādējādi arī Latvijas robežsardzei un citiem dienestiem tiks atvieglots darbs ārzemnieku elektronisko mašīnlasāmo ceļošanas dokumentu pārbaudē un viltotu dokumentu atklāšanā.

Latvija pievienoties ICAO Publisko atslēgu direktorijam varētu jau ar šā gada 1.jūliju, un kopumā turpmāk ik gadu valsts budžetā dalība izmaksātu nedaudz vairāk par 2000 latu, jo pārējās izmaksas plānots segt ar Eiropas Ārējo robežu fonda Kopienas darbības programmu finansējumu.

ICAO elektronisko mašīnlasāmo ceļošanas dokumentu Publisko atslēgu direktorijs ir centrāla ANO Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas izveidota sistēma, kurā tiek uzglabāta informācija (sertifikāti un sertifikātu atsaukšanas saraksti), kas nepieciešama, lai pārbaudītu elektronisko mašīnlasāmo ceļošanas dokumentu autentiskumu. Šobrīd elektroniskos mašīnlasāmos ceļošanas dokumentus izsniedz jau vairāk nekā 50 pasaules valstis, kuru vidū kopš 2007.gada ir arī Latvija.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informācija

LM: Par Eiropas Sociālā fonda papildu finansējuma novirzīšanu bezdarbnieku apmācībai

Lai bezdarbniekiem nodrošinātu apmācību pieejamību, valdība 18.maijā atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumu novirzīt papildu 12,8 miljonus latu Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējuma bezdarbnieku apmācībai.

Tas nozīmē, ka ar ESF atbalstu tuvāko gadu laikā iespējas mācīties un celt profesionālo kvalifikāciju būs papildus aptuveni 28 tūkstošiem reģistrēto bezdarbnieku.  

Situācijā, kad valstī ir samērā augsts bezdarba līmenis, svarīgi iesaistīt bezdarbniekus aktīvajos nodarbinātības pasākumos, tajā skaitā arī apmācībā, kuru laikā cilvēks saņem arī finansiālu atbalstu, piemēram, stipendiju.

Līdz ar to gan pašlaik, gan arī turpmāk Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētie bezdarbnieki un darba meklētāji dažādās izglītības iestādēs var apgūt apmācību programmas kvalifikācijas celšanai vai pārkvalifikācijai. Bezdarbnieki vienā līdz sešos mēnešos var iegūt 1., 2., 3.līmeņa profesionālo kvalifikāciju vai apgūt profesionālo iemaņu programmu. Tāpat bezdarbnieki var apgūt formālo un neformālo izglītību. Apmācība tiek organizēta saskaņā ar darba tirgus pieprasījumu.

Minēto apmācību laikā tiek maksāta arī 70 latu stipendija par kalendāra mēnesi, bet pēc mācību beigām cilvēks saņem profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu vai apliecību par mācību kursa apgūšanu.

No pagājušā gada bezdarbnieki var apgūt arī 1. un 2.līmeņa profesionālo augstāko izglītību. Pasākumā iesaistītajam bezdarbniekam tiek izsniegts kupons līdz 1000 latu vērtībā izvēlētās studiju programmas apmaksai. Studiju laikā bezdarbniekam ik mēnesi tiek maksāta arī 70 latu stipendija.

Tāpat bezdarbniekiem ir iespēja iesaistīties apmācībās pie darba devēja tam vajadzīgā speciālista sagatavošanai, praktiski apgūstot darbam nepieciešamās zināšanas. Praktiskā apmācība ietver darba iemaņu un profesionālo prasmju atjaunošanu, kas ilgst ne vairāk kā trīs mēnešus, kā arī jaunu profesijas ieguvi, kuras kopējais ilgums nevar pārsniegt sešus mēnešus. Praktisko apmācību organizē, ja darba devējs uzņemas saistības pēc apmācības beigšanas pieņemt bezdarbnieku darbā un nodarbināt attiecīgajā profesijā ne mazāk kā trīs mēnešus. Iesaistoties šajā pasākumā, bezdarbnieks ik mēnesi saņem 120 latu stipendiju.

Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācībā un pārkvalifikācijā no 2010.gada līdz 2013.gadam ar ESF atbalstu plānots ieguldīt vairāk nekā 31 miljonu latu. Projektus īsteno NVA.

LM: Par jauniem noteikumiem par Profesiju klasifikatoru

Lai saskaņotu līdzšinējo Profesiju klasifikatoru ar Starptautiskajā darba organizācijā (SDO) apstiprināto jauno starptautisko profesiju klasifikāciju, valdība 18.maijā apstiprināja jaunus noteikumus par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību.

Noteikumi stāsies spēkā 2010.gada 1.jūnijā. Lai darba devēji varētu saskaņot dokumentus, kuros norādīta personas profesija (arods, amats, specialitāte), piemēram, darba līgums, ar noteikumos iekļauto profesiju nosaukumiem, paredzēts četru mēnešu pārejas periods.

Jaunajos noteikumos salīdzinājumā ar iepriekšējiem struktūra nav mainīta. Tāpat kā iepriekš profesijas klasificētas deviņās pamatgrupās atbilstoši starptautiski atzītiem kodiem, noteiktas to kvalifikācijas pamatprasības un profesionālās darbības pamatuzdevumi kodu augošā secībā un alfabēta secībā pēc profesijas pamatvārda vai pamatvārdiem, kas rakstīti ar alfabēta lielajiem burtiem.

Profesiju klasifikatorā sagrupēti arī profesiju standarti pa profesionālās kvalifikācijas līmeņiem.

Noteikumu pielikumos katrai profesijai piešķirts jauns Starptautiskās darba organizācijas noteiktais kods.

Lai Profesiju klasifikatora lietotāji varētu salīdzināt Latvijas Republikas Profesiju klasifikatoru, kas adaptēts saskaņā ar ISCO-88(COM) (starptautisko standartizēto profesiju klasifikācijas versiju Eiropas Savienībā) ar Latvijas Republikas Profesiju klasifikatoru, kas ir adaptēts saskaņā ar ISCO-08 (starptautisko profesiju klasifikāciju), LM savā mājaslapā publicēs profesiju nosaukumu un profesiju kodu salīdzinošās tabulas.

Profesiju klasifikatora aktualizācijai Labklājības ministrija (LM) pērn izveidoja darba grupu. Tajā darbojās pārstāvji no LM, Tieslietu, Veselības, Kultūras, Iekšlietu, Satiksmes, Izglītības un zinātnes, Ekonomikas, Finanšu, Zemkopības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Centrālās statistikas pārvaldes, Valsts kancelejas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Amatniecības kameras, valsts akciju sabiedrības “Latvijas Jūras administrācija”.

Profesiju klasifikatora mērķis ir apstiprināt sistematizētu profesiju sarakstu – Profesiju klasifikatoru un profesijai atbilstošos pamatuzdevumus un kvalifikācijas pamatprasības, lai nodrošinātu valstī starptautiskai praksei atbilstošu darbaspēka uzskaiti un salīdzināšanu. Saskaņā ar Darba likumu, noslēdzot darba līgumu, tajā obligāti jānorāda darbinieka profesija (arods, amats, specialitāte) atbilstoši Profesiju klasifikatoram un vispārīgs nolīgtā darba raksturojums.

2008.gadā SDO ir apstiprinājusi jaunu starptautisku profesiju klasifikatoru “International Standard Classification of Occupations (ISCO-08)”, kas Latvijai jāizmanto jau 2010.gada oktobra apsekojumā un 2011.gada tautas skaitīšanā.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

SM: Par sertificēšanas kārtību aviācijas drošības jomā

18.maija Ministru kabineta sēdē apstiprināti jauni sertificēšanas noteikumi personām, kas iesaistītas pasažieru, bagāžas un kravas drošības pārbaudē, un kārtība, kā tiek sertificēta šo personu sagatavošana un kvalifikācijas paaugstināšana.

Civilās aviācijas aģentūra izstrādājusi jaunu kārtību, lai Latvija kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm iekļautos vienotā pamatstandartu īstenošanā civilās aviācijas drošības jomā.

Normatīvajā aktā ir noteiktas prasības apmācību sniedzējiem un instruktoriem, kas plāno apmācīt personas, kuras iesaistītas pasažieru, bagāžas un kravas drošību pasākumu īstenošanā. Noteikumi iekļauj gan apmācību sniegšanas veidam atbilstošu mācību programmu izstrādāšanu un apstiprināšanu Civilās aviācijas aģentūrā, gan kvalificētu instruktoru nodrošināšanu un arī citu nosacījumu izpildi.

Noteikumos uzskaitītas prasības, kādām jāatbilst personai, lai saņemtu aviodrošības darbinieka, uzraugošā darbinieka, drošības vadītāja, neatkarīgā vērtētāja, inspektora vai juridiskās personas darbinieka sertifikātu. Minētās prasības ietver arī pretendenta vecumu, darba pieredzes periodu attiecīgajā jomā un pozitīva vērtējuma slieksni pārbaudes eksāmenā.

Dokumentā noteikta kārtība, kādā Civilās aviācijas aģentūra izsniedz attiecīgo sertifikātu vai atsaka sertifikāta izsniegšanu, un kā tā veic atbilstības uzraudzību. Aģentūra neplāno ieturēt samaksu par apmācību sniedzēju, instruktoru, neatkarīgo vērtētāju un aviodrošības vadītāju sertificēšanu, jo veiks to sava budžeta ietvaros.

SM: Par dokumentu iesniegšanu licenču saņemšanai dzelzceļa nozarē

Lai saņemtu licenci dzelzceļa pārvadājumu veikšanai un pieprasītu publiskas lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudu, pārvadātājam nebūs jāiesniedz to dokumentu kopijas, kuras izdevējiestāde pati var iegūt no citām institūcijām.

Turpmāk gadījumos, kad licences izdevējiestāde pati var iegūt informāciju par uzņēmējsabiedrības reģistrāciju uzņēmumu reģistrā, komercsabiedrībām iesniedzot pieteikumu, lai saņemtu licenci dzelzceļa pārvadājumu veikšanai, vairs nebūs jāpievieno uzņēmuma reģistrācijas apliecības kopija.

Savukārt, pieprasot publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudu, pārvadātājam vairs nebūs iesniegumam jāpievieno dzelzceļa pārvadātāja licences kopija, izņemot gadījumus, ja šī licence ir izsniegta citā Eiropas Savienības dalībvalstī. Pieteikumam nevajadzēs pievienot arī dzelzceļa pārvadātāja drošības sertifikāta kopiju, jo jaudas sadalītājas iestāde no citām institūcijām pati var iegūt informāciju, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai.

Šādas izmaiņas apstiprinātas 18.maija valdības sēdē divos Ministru kabineta noteikumu projektos – “Grozījums Ministru kabineta 1999.gada 5.janvāra noteikumos Nr.4 “Dzelzceļa pārvadātāju licencēšanas noteikumi”” un “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumos Nr.539 “Noteikumi par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali””.

SM: Par valsts autoceļu posmu nodošanu Gulbenes novada pašvaldības īpašumā

Lai padarītu efektīvāku ceļu uzturēšanu, Satiksmes ministrija bez atlīdzības Gulbenes novada pašvaldības īpašumā nodos nekustamos īpašumus – četrus Latvijas ceļu posmus.

Gulbenes novada pašvaldība piekrīt pārņemt savā īpašumā šos autoceļa posmus, kuru kopējais garums sasniedz četrus kilometrus.

Līdz ar to Gulbenes novada pašvaldībai tiks nodoti valsts reģionālo ceļu P35 Gulbene–Balvi–Viļaka–Krievijas robeža (Vientuļi) posms no 0,0. līdz 2,2.kilometram, P36 Rēzekne–Gulbene posms no 86,7. līdz 87,2.kilometram, P37 Pļaviņas (Gostiņi)–Madona–Gulbene posms no 90,3. līdz 91,4.kilometram. Tāpat tiks nodots valsts vietējā autoceļa V410 Gulbene–Zeltiņi posms no 0,0. līdz 0,2.kilometram.

To paredz Ministru kabineta rīkojums “Par valsts autoceļu posmu nodošanu Gulbenes novada pašvaldības īpašumā”, ko 18.maijā atbalstīja valdība. Pārņemot īpašumā četrus autoceļa posmus, pašvaldībai būs nepieciešami mazāki izdevumi, lai sekotu līdzi autoceļu stāvoklim un attiecīgi plānotu uzturēšanas pasākumus. Arī turpmāko attīstību būs iespējams organizēt efektīvāk un operatīvāk nekā valstij, jo minētie autoceļi atrodas Gulbenes pilsētas teritorijā.

Tāpat, pārņemot īpašumā autoceļa posmus, pašvaldība varēs izmantot īpašnieka tiesības Gulbenes pilsētas ielu uzturēšanā un būvniecības plānošanā, piesaistot tam nepieciešamo finansējumu, tai skaitā no valsts pamatbudžeta programmas “Valsts autoceļu fonds” apakšprogrammas “Mērķdotācija pašvaldību autoceļiem (ielām)”.

Arī Eiropas Savienības pieredze rāda, ka vairumā dalībvalstu vietējās satiksmes nodrošināšana ir pašvaldību kompetence un tiešā valsts pārvaldē ir ievērojami mazāks autoceļu tīkls – galvenie ceļi.

SM: Par grozījumiem dabas lieguma “Lubāna mitrājs” individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos

18.maija Ministru kabineta sēdē apstiprināts noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumiem Nr.135 “Dabas lieguma “Lubāna mitrājs” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi””.

Grozījumi dabas lieguma “Lubānas mitrājs” aizsardzības un izmantošanas noteikumos ļaus īstenot valsts reģionālā autoceļa P36 Rēzekne–Gulbene rekonstrukciju posmā no 65,60. līdz 76,30. kilometram.

Autoceļa atjaunošanas mērķis ir nodrošināt atbilstošu ceļa seguma nestspēju plānotajai satiksmes intensitātei nākotnē, palielināt satiksmes drošības līmeni, kā arī optimizēt ceļa uzturēšanu ziemā un pavasarī. Šā projekta realizācija ļautu veikt arī citu valsts autoceļu rekonstrukciju.

Viens no rekonstruējamiem ceļa posmiem atrodas aizsargājamā teritorijā, kurā saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumiem Nr.135 “Dabas lieguma “Lubāna mitrājs” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” ir aizliegta jebkāda veida saimnieciskā vai cita veida darbība. Kaut arī noteikumos ir paredzēti izņēmumi ceļu rekonstrukcijas veikšanai, tomēr tie neattiecas uz autoceļu P36.

Grozījumi dabas lieguma aizsardzības un izmantošanas noteikumos nosaka, ka Dabas aizsardzības pārvaldei būs tiesības izdot rakstisku atļauju valsts autoceļu rekonstrukcijai un tai nepieciešamo zemju transformācijai dabas lieguma “Lubāna mitrājs” regulējamā režīma un dabas lieguma zonās. Līdz ar to autoceļa P36 Rēzekne–Gulbene rekonstrukciju posmā no 65,60. līdz 76,30. kilometram varēs veikt, kā plānots.

SM: Par Eiropas Savienības fondu finansējuma piesaisti valsts dzelzceļa infrastruktūras attīstībai

Lai piesaistītu neapgūto Eiropas Savienības fondu finansējumu valsts dzelzceļa infrastruktūras attīstībai, Satiksmes ministrija izstrādājusi grozījumus noteikumos par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” aktivitātes “TEN-T dzelzceļa posmu rekonstrukcija un attīstība” īstenošanu.

Grozījumi paredz, ka Satiksmes ministrija (SM) kā atbildīgā iestāde aktivitātē rīkos vairākas projektu iesniegumu atlases kārtas, līdz tiks apgūts viss pieejamais finansējums.

Pirmajā projektu atlases kārtā tika apstiprināta otrā sliežu ceļa būvniecība posmā Skrīveri–Krustpils, kam tika piešķirts Kohēzijas fonda finansējums 46,1 miljons latu. Līdz ar to aktivitātē atlikušais finansējums ir 45,6 miljoni latu.

Aktivitāti īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. Tas nozīmē, ka projektu pieteikumus apstiprināšanai Satiksmes ministrijā iesniegs valsts akciju sabiedrība “Latvijas Dzelzceļš”.

Finansējums paredzēts projektiem, kas attīstīs kvalitatīvu, kopējā Eirāzijas transporta sistēmā integrētu dzelzceļa transporta infrastruktūru, palielinot Austrumu–Rietumu koridora caurlaides spējas un samazinot vilcienu kustības tehniskos, piemēram, ātruma ierobežojumus.

SM izstrādātos grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.3.1.2.aktivitāti “TEN-T dzelzceļa posmu rekonstrukcija un attīstība (Austrumu–Rietumu dzelzceļa koridora infrastruktūras attīstība un Rail Baltica)”” 18.maijā apstiprināja valdībā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par likumprojektu “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā”

Valdība 18.maijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā”.

Likumprojekts izstrādāts, lai tiktu piemērotas Eiropas Savienības (ES) regulās noteiktās prasības, kas nosaka, ka nevar tirgot amonija nitrātu saturošu mēslošanas līdzekli ar amonija nitrātu slāpekļa saturu 16% no mēslošanas līdzekļa masas un vairāk. Regulā ir noteikti izņēmumi, kam var piegādāt minēto mēslošanas līdzekli.

Likumprojekts paredz, ka tirgotāji, pārdodot ierobežotas tirdzniecības amonija nitrātu saturošos mēslošanas līdzekļus, izsniegs attaisnojuma dokumentus ar paplašinātu informāciju un kārtos grāmatvedības reģistrus.

Savukārt pircējam ar parakstu būs jāapliecina, ka nopirktos ierobežotas tirdzniecības amonija nitrātu saturošos mēslošanas līdzekļus izmantos tikai augu mēslošanai.

Šis likumprojekts arī nosaka mikrobioloģisko preparātu apriti. Līdz šim šī joma netika kontrolēta.

Likumprojekts stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas Saeimā.

ZM: Par Valsts augu aizsardzības dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi

Valdība 18.maijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta 2006.gada 21.marta noteikumos Nr.215 “Noteikumi par Valsts augu aizsardzības dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi”.

Izmaiņas noteikumos paredz papildināt Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) pakalpojumu klāstu, radot iespēju personām saņemt atsevišķi dažu agroķīmisko rādītāju, nevis tikai pilnas analīzes rezultātu. Turpmāk lauksaimnieki varēs noteikt konkrētiem kultūraugiem nozīmīgu mikroelementu vai sekundāro elementu analīzi, piemēram, graudaugiem – varu, eļļas augiem – sēru, augļu kokiem – cinku utt.

Izvērtējot šogad lauksaimnieku iesniegumus augšņu agroķīmiskajai izpētei, kā arī analīzēm iesniegtos individuālos augsnes paraugus, secināts, ka VAAD klienti vēlas noteikt atsevišķus augsnes agroķīmiskos rādītājus.

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!