Arvīds Pīlēģis, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas

Pašvaldību lietu pārvaldes Pašvaldību reformu daļas vadītājs, — "Latvijas Vēstnesim"

— Mēs jau daudzkārt esam tikušies pērn, tomēr šis ir īpašs gads: ar 1998. gada 13.novembri stājies spēkā Saeimas pieņemtais un Valsts prezidenta izsludinātais Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likums. Šis un nākamais gads paredz forsētu izpēti rajonu un pagastu teritorijās. Saskaņā ar likumu Ministru kabinetam jau tuvākajā laikā jāizveido ATR padome, ko varētu apstiprināt jau šomēnes. Bet uz jūsu rakstāmgalda — būtisku materiālu kopums. Ar ko tie ir saistīti?

— Tieši ar to, ko jūs tikko minējāt. Es labprāt nodošu "Latvijas Vēstneša" redakcijas rīcībā divas prāvas mapes ar iestrādēm vēl no pagājušā gada. Te ir Valmieras rajona Mazsalacas pilsētas un Ramatas, Vecates, Skaņkalnes un Sēļu pagastu pašvaldību apvienošanās izpētes projekts. 130 lappušu biezajā sējumā iekļauta bagātīga viela pārdomām par iespējamo Mazsalacas novadu. Otrs tekstu kopums, kas nav neko plānāks, attiecas uz Preiļu rajona Līvānu pilsētas un Jersikas, Rožupes un Turku pagastu apvienošanas iespējām. Šo projektu izstrādes ierosmes nākušas no pašiem mazsalaciešiem un līvāniešiem, un tas vien liecina, ka neziņas, neticības un šaubu ledus sācis kust.

Arī mēs gaidām Ministru kabineta rīkojumu par ATR padomes izveidošanu. Cik zināms, tajā būs pusotrs desmits personāliju, vienādā skaitā no valsts institūcijām un pašvaldībām. Tāpat mums rūp drīzāk saņemt Eiropas Savienības PHARE projekta "Valsts pārvaldes reforma Latvijā" vadības secinājumus par ATR sekretariāta sastāvu šim gadam. Pretendenti jau izturējuši nepieciešamo konkursu un, kā var secināt, šajā darba grupā no pagājušā gada darbiniekiem paliks tikai viena eksperte. Tas nozīmē, ka būs vajadzīgs kaut vai minimāls iestrādāšanās posms, jo arī ATR vadība būs jauna.

— "LV" slejās samērā plaši vēstīts par pagājušā gada veikumu, par izpēti Saldus, Ludzas, Ogres un Talsu rajonā. Tomēr šogad izpētes apjomi būs krietni vērienīgāki. Mēs nule pārlapojām VARAM rīcības programmu Ministru kabineta delegācijas izpildei. Kādi varētu būt šīs programmas komentāri?

— Eiropas Savienības PHARE projekts "Valsts pārvaldes reforma Latvijā" šī gada apritei paredzēja slēgtu konkursu deviņu rajonu izpētei. Šajās dienās tas noslēgsies, un tad skaidri zināsim, kas strādās Daugavpils, Jēkabpils, Limbažu, Preiļu, Rēzeknes, Valmieras, Ventspils, Madonas un Jelgavas rajonā. Vēl astoņos rajonos izpēte jāveic par valsts budžeta līdzekļiem. Tas nozīmē, ka šogad tādi varētu būt četri, lai tikpat daudz paliktu 2000. gadam. Rādās, ka 1999.gadā no valsts budžeta finansēto rajonu izpēte tiks veikta Dobeles, Kuldīgas, Liepājas un Rīgas rajonā.

Būtiski ir arī tas, ka viens no rajonu izpētes uzdevumiem ir noteikt pašvaldību teritoriju kopumu, kur jāizstrādā pagastu un pilsētu apvienošanās (sadarbības) projekts. Līdz šim izpētītajos Ludzas, Saldus, Ogres un Talsu rajonos noteiktas 17 šādas teritorijas. Pēc visu rajonu izpētes var prognozēt 140 — 160 lielākas apvienības. Šo projektu sagatavošana paredzēta līdz 2002.gada oktobrim, jo darbu apjoms ir liels, arī vajadzīgais finansējums var sniegties līdz pat miljonam latu.

— Rajoni kopumā iet katrs savu ceļu, tomēr iedzīvotāji mīt savās vairāk vai mazāk autonomajās teritorijās. Tās, sākot ar Dundagu un Kandavu, Bārtavu un Dagdu, tiek apcerētas arvien biežāk, arī tāpēc, ka priekšplānā izvirzās aizvien jaunas vietas.

— Varbūt iezīmīga ir viena no jaunākajām apvienībām "Engure", jo tajā ir ne tikai Talsu, bet arī Tukuma rajona pagasti: Mērsrags, Ķūļciems, Lauciena, Balgale, Zentene, Engure. Turpretī "Vidzemes septītnieks" grupējas cieši ap Ērgļiem. Sava kopdoma ir Elejai, Sesavai un Lielplatonei, tāpat Brocēniem, Blīdenei un Remtei, arī Saldum, Lutriņiem, Gaiķiem, Jaunlutriņiem un Šķēdei.

— Par to un daudz ko citu tika runāts Pašvaldību lietu pārvaldes rīkotajā konferencē decembrī Jūrmalā, Mellužos. Tās gaitā izskanēja priekšlikums, ka būtu laiks apkopot pirmo pieredzi kādā atsevišķā izdevumā.

— Negribētos aizsteigties notikumiem priekšā, tomēr arī tagad ir skaidrs, ka jau tuvākajā laikā mums būs sava ATR rokasgrāmata. To veidos galvenokārt Jūrmalas konferences materiāli, manuskriptam jābūt uz galda jau aprīlī, lai pirmā pusgada beigās varētu redzēt gatavu grāmatu. Tā ir vairāk nekā nepieciešama, jo netrūkst pašvaldību, kas izpētei varētu pievērsties pašas saviem spēkiem, tomēr pietrūkst vajadzīgo izejmateriālu.

— Kā var secināt, pamazām jāpierod arī pie jauniem teritoriju jēdzieniem. Sarunās un rakstos jau tagad aizvien vairāk sastopam novada un apriņķa vārdu.

— Tas fiksēts arī likumā, kurā teikts, ka novads ir administratīvā teritorija, kura izveidota, apvienojoties pagastiem, pilsētām vai pagastiem un pilsētām, un kurā ir viena vietējā pašvaldība, bet apriņķis — administratīvā teritorija, kas sastāv no novadiem, pilsētām un pagastiem, republikas pilsētām, izņemot Rīgu. Apriņķu izveidošanu noteiks atsevišķs likums. Jau 1998.gadā PLP izsludināja konkursu par tiesībām sagatavot valsts administratīvi reģionālā iedalījuma projektu. Konkursa kārtībā par projekta izpildītāju tika noteikts ZA Ekonomikas institūts, kas to izstrādā sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāti.

— Viena no Jūrmalas konferences iezīmēm bija vairāku ārvalstu ekspertu klātbūtne, kas tai piešķīra starptautisku raksturu.

— Jā, tas arī tāpēc, ka pētījums par iespējamo funkciju sadalījumu starp reģionālajām pašvaldībām un vietējām pašvaldībām tiek veikts sadarbības līguma ietvaros starp Dānijas Iekšlietu ministriju un VARAM kā Dānijas valdības palīdzība pašvaldību reformai Latvijā.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors