ARHĪVI RUNĀ

Ieplānotie migranti

Jānis Riekstiņš,

Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, - "Latvijas Vēstnesim"

No migrantu pieplūduma Latvijai ir nācies ciest daudzus gadus. Jau cariskās Krievijas vadošie politiskie darbinieki un ekonomisti pievērsa uzmanību Baltijas guberņu izdevīgajam ģeogrāfiskajam stāvoklim. Šeit Krievijas impērija vistuvāk saskārās ar industriāli attīstīto Rietumeiropu. Taču apgūt šo teritoriju ekonomiski neļāva tā laika zemais ražošanas spēku attīstības līmenis. Viens no būtiskiem faktoriem bija arī darbaspēka trūkums. Šāds stāvoklis beidzās līdz ar 1863. gada likuma izdošanu par pasēm cariskās Krievijas iedzīvotājiem. Darbaspēks nu varēja brīvi plūst no vienas nozares uz otru, kā arī starp dažādām teritorijām. Laika posmā no 1863. gada līdz 1913. gadam Latvijas iedzīvotāju kopskaits palielinājās par 1 miljonu 287 tūkstošiem iedzīvotāju, bet mehāniskais pieaugums - par 304 tūkstošiem cilvēku. Tas nozīmē, ka visā šajā periodā no iedzīvotāju kopskaita pieauguma 76% bija dabiskais pieaugums un 24% - mehāniskais. Vislielākais mehāniskais pieaugums bija Latvijas rūpnieciski visattīstītākajā daļā - Vidzemē un sevišķi Rīgā. 1913. gadā no 498 tūkstošiem Rīgas iedzīvotāju 65% nebija vietējie. No tiem 13% bija dzimuši Kurzemē, 20% - Vidzemē, bet pārējie 32% bija atbraukuši no Kauņas, Viļņas un citām Krievijas guberņām.

Latvijas iedzīvotāju skaita pieaugumu galvenokārt veicināja straujā rūpniecības, transporta un tirdzniecības attīstība. Lai šīs nozares nodrošinātu ar darbaspēku, vietējo rezervju bija par maz, tādēļ novada augošā ekonomika uzsūca daudzu apkārtējo guberņu iedzīvotājus.

Vēl plašāki migrācijas procesi Latviju skāra laika posmā pēc Otrā pasaules kara sakarā ar industrializāciju un jaunu rūpniecības uzņēmumu celtniecību. Latvijā tika attīstītas ne tikai tās nozares, kuras izmantoja vietējo izejvielu bāzi, piemēram, pārtikas, būvmateriālu, kokmateriālu, daļēji tekstilrūpniecības u.tml. nozares, bet arī mašīnbūve, ķīmiskā rūpniecība, metālapstrāde un līdzīgas nozares, kuras attīstījās galvenokārt uz ievesto izejvielu un materiālu bāzes. Rūpniecības nodrošināšana ar darbaspēku veicināja iedzīvotāju migrācijas attīstību no citām Padomju Savienības republikām, galvenokārt no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas.

Piecdesmitajos gados Latvija bija pārvērsta par industriālu un urbanizētu zemi. Lielā mērā to nodrošināja iedzīvotāju migrācija. Latvijas pilsētu iedzīvotāju kopskaitam augot vidēji par 29 tūkstošiem gadā, laikā no 1951. līdz 1970. gadam dabiskais pieaugums bija 8 tūkstoši un mehāniskais - 21 tūkstotis cilvēku gadā. Tātad vidēji gandrīz trīs ceturtdaļas no visa pilsētu iedzīvotāju skaita pieauguma bija devis mehāniskais pieaugums. Laika posmā no 1951. līdz 1975. gadam (ieskaitot) dabiskais pieaugums palielināja Latvijas iedzīvotāju kopskaitu par 245 tūkstošiem cilvēku, bet mehāniskais pieaugums - par 298 tūkstošiem. No 1971. līdz 1975. gadam (ieskaitot) dabiskā pieauguma apjoms un īpatsvars visā pieauguma kopskaitā samazinājās un vidēji gadā bija 6,8 tūkstoši cilvēku, bet mehāniskā pieauguma nozīme pieauga, vidēji gadā veidojot 15,3 tūkstošus cilvēku. Tātad septiņdesmito gadu pirmajā pusē mehāniskais pieaugums bija 2,5 reizes lielāks nekā dabiskais. Tolaik Latvijā visvairāk migrantu sabrauca no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas. Viņi visi cerēja šeit gūt labklājību, dzīvot labākos sadzīves un kultūras apstākļos.

Visos aizvadītajos gados migrantu pieplūdums Latvijā tika uzskatīts par būtiski svarīgu darbaspēka avotu tiem daudzajiem rūpniecības uzņēmumiem, kuri jau šeit atradās vai tika celti no jauna. Katru gadu Valsts plāna komisija (kopš 1978. gada - komiteja), plānojot rūpniecības uzņēmumu darbaspēka limitus, ieplānoja arī attiecīgu iedzīvotāju mehānisko pieaugumu, t.i., migrantu skaitu. It īpaši liels migrantu daudzums šādā veidā tika plānots t.s. Vissavienības pakļautības uzņēmumiem. Tātad var droši apgalvot, ka līdzās neorganizētajai migrācijai, kas Latviju ļoti lielā mērā skāra visu padomju okupācijas laiku, tika veicināta un atbalstīta arī PSRS centrālo iestāžu un Latvijas PSR varas iestāžu oficiāli plānotā migrācija no citām PSRS republikām un apgabaliem. Tas savukārt nozīmēja padomju politiķu un ideologu iecerētās Latvijas rusifikācijas veicināšanu.

Izvilkums no Latvijas PSR Valsts plāna komisijas priekšsēdētāja vietnieka A.Vīndedža un Darba un darba algas nodaļas priekšnieka V.Šulca

1960. gada 11. decembra paskaidrojuma raksta par Latvijas PSR

darba resursu bilanci uz ģenerālās perspektīvas laiku (1960-1980.g.)

 

Paskaidrojuma raksts

par Latvijas PSR darba resursu bilanci

uz ģenerālās perspektīvas laiku (1960.-1980.g.)

Slepeni

Eks. Nr.10

1960. gada 11. decembrī

(..) Plānotajā periodā rūpniecībā (nodarbināto) skaits palielinās no 286,7 tūkstošiem cilvēku līdz 395,8 tūkstošiem cilvēku - par 33,1%, celtniecībā no 75,7 tūkstošiem cilvēku līdz 101,6 tūkstošiem cilvēku - par 34,2%, transportā un sakaros(ieskaitot to transportu, kurš apkalpo neražojošās nozares un iedzīvotājus) no 87,6 tūkstošiem cilvēku līdz 153 tūkstošiem cilvēku - par 75%, tirdzniecībā un sabiedriskajā ēdināšanā no 61,5 līdz 110,7 tūkstošiem cilvēku - par 30%, izglītības un kultūras organizācijās no 61,7 līdz 106,2 tūkstošiem cilvēku - 1,7 reizes, zinātnē un zinātnes apkalpošanā no 9,5 tūkstošiem cilvēku līdz 22,9 tūkstošiem cilvēku - 2,4 reizes, veselības aizsardzībā, sociālajā nodrošināšanā no 46,6 tūkstošiem cilvēku līdz 105,0 tūkstošiem cilvēku - 2,3 reizes, dzīvokļu komunālajā saimniecībā no 33,0 tūkstošiem cilvēku līdz 57,0 tūkstošiem cilvēku - 1,7 reizes. Lauksaimniecībā nodarbināto skaits samazinās no 395,3 tūkstošiem cilvēku 1960. gadā līdz 266 tūkstošiem cilvēku 1980. gadā - par 32,7% (..)

Latvijas PSR 20 gados paredzēts mehāniskais pieaugums uz citu republiku rēķina - 100 tūkstoši cilvēku.

Ziņas par iepriekšējo gadu mehānisko kustību parāda, ka paredzētais iedzīvotāju mehāniskais pieaugums ir reāls (..).

Latvijas PSR Valsts plāna komisijas priekšsēdētāja vietnieks A.Vīndedzis

Latvijas PSR Valsts plāna komisijas

Darba un darba algas nodaļas priekšnieks V.Šulcs

 

LVA, 693.f., 1.s.apr., 385.1., 51., 52.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Izvilkums no Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta 1963. gadā sagatavotās Latvijas PSR darba spēku bilances

 

Paskaidrojuma raksts

par Latvijas PSR darba resursu bilanci

Slepeni

Eks. Nr.1

1963. gada 8. jūnijā

(..) Vadošās Vissavienības zinātniski pētnieciskās organizācijas darba resursu jautājumos (..) uzskata, ka lielā Rietumu ekonomiskā rajona republikām ģenerālajā perspektīvā sava saimniecība būs jāattīsta tā, lai iztiktu ar darba spēku, galvenokārt uz vietējo darba spējīgo iedzīvotāju dabiskā pieauguma rēķina, tas ir, bez iedzīvotāju mehāniskā pieauguma no citām savienotajām republikām.

Taču pēc zināmiem nosacījumiem visos pēckara gados Latvijas PSR bija iedzīvotāju stihisks mehāniskais pieaugums, kuru pēdējos 10 gados raksturo šādi skaitļi:

Gadi	1953	1954	1955	1956	1957	1958	1959	1960	1961	1962
Mehāniskais
pieaugums (tūkst. cilv.)	29,8	24,1	21,3	39,1	19,0	4,5	11,6	18,4	15,3	16,5

Pēckara periodā iedīvotāju mehānisko pieaugumu noteica vairāki faktori, kā iedzīvotāju skaita straujš samazinājums vācu fašistiskās okupācijas un kara darbības rezultātā, brīvas ražošanas plātības un salīdzinoši daudz augstākais nodrošinājums ar apdzīvojamo platību, kā arī tautas saimniecības augstie attīstības tempi.

(..) Pēc Latvijas PSR Centrālās statistikas pārvaldes aprēķiniem iedzīvotāju skaits, ņemot vērā tikai dabisko pieaugumu, līdz 1980. gadam sasniegs 2242 tūkstošus cilvēkus. Ņemot vērā augstāk norādīto darba spēka mehānisko pieaugumu, iedzīvotāju mehāniskais pieaugums 20 gados būs 93 tūkstoši cilvēku. Tādā veidā iedzīvotāju kopējais skaits 1980. gadā var tikt aprēķināts 2335 tūkstoši cilvēku apjomā.

Tēmas vadītājs B.Mežgailis

LVA, 693.f., 1.s.apr., 486.1., 19., 33.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Izvilkums no Latvijas PSR Centrālās statistikas pārvaldes priekšnieka vietnieka

J.Rudzāta 1968. gada 11. aprīļa ziņojuma par iedzīvotāju un darba resursu

izvietošanu Latvijas PSR pēckara periodā un tuvākajā perspektīvā

 

Par iedzīvotāju un darba resursu izvietošanu

Latvijas PSR pēckara periodā un tuvākajā perspektīvā

Slepeni

Eks. Nr.1

(..) Latvijas PSR iedzīvotāju skaita dinamiku ilgā laikā raksturo šādi dati:

	1913.g.	1940.g.	1950.g.	1960.g.	1967.g.	1968.g.
	beigās					iepriekšējās
						ziņas
Visi iedzīvotāji	2493	1886	1943,5	2112,5	2285,1	2307
(gada sākumā)
tūkstoši cilvēku

Latvijas PSR iedzīvotāju skaits nemitīgi pieaug, taču tagad republikā dzīvo mazāk iedzīvotāju nekā laika posmā līdz Pirmajam pasaules karam un 1913. gads iedzīvotāju skaita ziņā tiks sasniegts ap 1980. gadu. Salīdzinājumam nākas atzīmēt, ka citās savienotajās republikās 1913. gada līmenis iedzīvotāju skaita ziņā tika sasniegts līdz 1940. gadam un patlaban tas ir augstāks nekā 1913. gadā.

Latvijas PSR iedzīvotāju vidējo gada pieaugumu iepriekšējos gados raksturo šādi dati:						(tūkstoši cilvēku)
				Pavisam
Gadi		Vidējais gada	tajā skaitā
		pieaugums uz iedzīvotāju uz iedzīvotāju
				dabiskās kustības mehāniskās kustības
					rēķina	rēķina
Vidēji 5 gados
1950-1954	13,3	9,4	3,9
1955-1959	20,5	12,6	7,9
1960-1964	25,7	12,6	13,1
Vidēji 3 gados
1965-1967	22,3	8,4	13,9
Vidēji 18 gados
(1950-1967)	20,3	11,0	9,2

Laika posmā no 1950. līdz 1967. gadam republikas iedzīvotāju skaits palielinājās par 364,5 tūkstošiem cilvēku jeb par 18,8%, tajā skaitā uz iedzīvotāju dabiskās kustības rēķina par 198,1 tūkstoti cilvēku, kas ir 54,3% no kopējā republikas iedzīvotāju pieauguma. Taču jāatzīmē arī mehāniskā pieauguma īpatsvara tendence kopējā iedzīvotāju pieaugumā. Tā, piemēram, ja piecdesmito gadu sākumā mehāniskais pieaugums visā pieaugumā sastādīja tikai vienu trešo daļu, pēc sešdesmitajiem gadiem tas kļuva augstāks par dabisko un pēdējos (gados) gandrīz divkārt pārsniedza dabisko pieaugumu. Šī parādība kaut kādā mērā ir saistīta ar to, ka Latvijas PSR ir zems iedzīvotāju dabiskās atražošanas līmenis, un it īpaši ar straujo dabiskā pieauguma samazināšanos pēc 1965. gada.

Vidēji laikā no 1965. gada kopā republikā mehāniskā pieauguma daļa sasniedza 62,3% no kopējā iedzīvotāju skaita pieauguma, un nākas atzīmēt, ka Latvijas PSR ir vienīgā no savienotajām republikām, kur mehāniskais pieaugums ir lielāks par dabisko (..)

Latvijas PSR Centrālās statistikas pārvaldes priekšnieka vietnieks J.Rudzāts

LVA, 270.f., 1.s.apr., 1905.1., 12., 13., 14.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Izvilkums no Latvijas PSR Valsts plāna komisijas priekšsēdētāja M.Ramāna 1968. gada 23. jūlija paskaidrojuma raksta

par Latvijas PSR darba rezervju bilanci 1969. gadam

 

Paskaidrojuma raksts

par Latvijas PSR darba rezervju bilanci 1969. gadam

Slepeni

Eks. Nr.4

(..) 1968. gada sākumā vienīgajai Padomju Savienības republikai - Latvijas PSR - iedzīvotāju skaits par 7,8% bija mazāks par 1913. gada līmeni. Ja kopumā valstī un visās savienotajās republikās iedzīvotāju skaita 1913. gada līmenis bija sasniegts jau 1940. gadā, tad Latvijas PSR tajā pašā laikā līdz 1913. gada līmenim pietrūka 24,3%. Pēc statistiķu un demogrāfu prognozēm Latvijas PSR 1913. gada iedzīvotāju skaita līmeni sasniegs apmēram 1980. gadā (..)

Republikas iedzīvotāju kopējā pieaugumā mehāniskā pieauguma īpatsvars ir ļoti augsts. Tā, piemēram, ja 50. gadu sākumā tas veidoja apmēram vienu trešo daļu no visa pieauguma, tad pēc 1960. gada tas kļuva augstāks par dabisko pieaugumu, bet laikā no 1965. līdz 1967. gadam tā īpatsvars sasniedza 62,3% no kopējā pieauguma, un Latvijas Republika ir vienīgā no savienotajām republikām, kur iedzīvotāju mehāniskais peiaugums pārsniedz dabisko pieaugumu.

Sakarā ar to, ka iedzīvotāju atražošanas procesi republikā pēdējos gados veidojas nelabvēlīgi, dzimstības līmenis katru gadu pazeminās un ir ne tikai viszemākais savienoto republiku vidū, bet arī viens no viszemākajiem pasaulē un ka šo stāvokli nosaka zemais dabiskais un augstais mehāniskais iedzīvotāju pieaugums un darba resursu bilance ir saspringta, bija aktuāli nepieciešams veikt pētījumus par to, kā dzimstības līmeni ietekmē sanitāri higiēniskie dzīves apstākļi.

Šajā nolūkā (laika posmā no 1966. līdz 1967. gadam) PSRS Centrālās statistikas pārvaldes zinātniski pētnieciskā institūta Latvijas nodaļa kopīgi ar Latvijas PSR Veselības aizsardzības speciālistiem veica speciālu to sieviešu aptauju, kuru laulība bija reģistrēta 1959. gadā. No 23 tūkstošiem republikas sieviešu, kuru laulība bija reģistrēta 1959. gadā, tika aptaujāti 14 tūkstoši sieviešu jeb 60,9% no viņu kopējā skaita (..).

Veiktā pētījuma dati liecina, ka viens no dzimstības ierobežošanas brīvprātīgajiem iemesliem bija sliktie dzīvokļa apstākļi, it īpaši pamatiedzīvotājiem, kuri pasliktinājās ar katru gadu sakarā ar iedzīvotāju skaita lielo mehānisko pieaugumu republikā no citiem valsts rajoniem. Vairāk nekā viena trešā daļa strādnieku un kalpotāju dzīvo kopējos dzīvokļos, bet tajās ģimenēs, kuras dzīvo atsevišķos dzīvokļos, vidēji uz 1 istabu iznāk 2 cilvēki. 11% strādnieku un kalpotāju ģimenēm uz 1 ģimenes locekli iznāk 4 m2 apdzīvojamās platības. Vissliktākajos apstākļos atrodas jaunie laulātie pāri (..).

Latvijas PSR Valsts plāna komisijas priekšsēdētājs M.Ramāns

LVA, 270.f., 1.s.apr., 1903.1., 45., 46., 49., 50.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Izvilkums no Latvijas PSR Valsts plāna komisijas priekšsēdētāja vietnieka A.Lazdiņa un Latvijas PSR Valsts plāna komisijas darba, darba algas un kadru sagatavošanas daļas priekšnieka V.Šulca paskaidrojuma raksta par Latvijas PSR darba rezervju bilanci

 

Paskaidrojuma raksts

par darba rezervju bilanci Latvijas PSR 1978. gadam

Slepeni

Eks.Nr.5

(..) Uz migrācijas pieauguma rēķina republikas iedzīvotāju skaits 1975. gadā palielinājās par 14 tūkstošiem cilvēku un veidoja 5,7 cilvēkus uz iedzīvotāju 1000 cilvēkiem, 1976. gadā attiecīgi par 10,9 tūkstošiem cilvēku un 4,3 cilvēkiem, 1978. gadā ir paredzēts palielinājums par 9,0 tūkstošiem cilvēku un 3,5 cilvēkiem uz 1000 iedzīvotājiem. Apmēram 50% migrantu ir personas 26-29 gadu vecumā (..).

Latvijas PSR Valsts plāna komisijas priekšsēdētāja vietnieks A.Lazdiņš

Latvijas PSR Valsts plāna komisijas Darba, darba algas

un kadru sagatavošanas daļas priekšnieks V.Šulcs

LVA, 693.f., 1.s.apr., 832.1., 49.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

Izvilkums no Latvijas PSR Valsts plāna komitejas priekšsēdētāja pirmā vietnieka E.Āboliņa un Latvijas PSR Valsts plāna komitejas darba, darba algas

un kadru sagatavošanas daļas priekšnieka V.Šulca

1981. gada 28. janvāra ziņojuma Latvijas PSR Ministru padomei

par Latvijas PSR darba resursu bilances aprēķiniem 1981. gadam

 

Par Latvijas PSR darba resursu bilances aprēķiniem 1981. gadam

Slepeni

Eks.Nr.2

Latvijas PSR Ministru padomei

Pēc demogrāfiskā aprēķina ziņām Latvijas PSR 1981. gadā sakarā ar mehāniskā pieauguma samazināšanos un dabiskā pieauguma krišanos saglabāsies iedzīvotāju pieauguma tempu samazināšanās tendence:

Gadi Pieauguma Pavisam			Tajā skaitā
	tempi % pieaugums Mehāniskais pieaugums Dabiskais pieaugums
tūkst.cilv. Pavisam Uz 1000 Pavisam Uz 1000
tūkst.cilv. cilvēkiem tūkst.cilv. cilvēkiem
1975.	0,77	16,8	12,0	4,8	4,8	2,0
1976.	0,60	12,9	8,6	3,5	4,3	1,7
1977.	0,57	15,3	11,9	4,7	3,4	1,5
1978.	1,52	10,4	7,4	3,0	3,0	1,2
1979.	0,35	9,1	6,5	2,6	2,6	1,0
1980.	0,34	9,5	7,0	2,7	2,5	1,0
1981.	0,34	7,4	5,0	2,0	2,4	1,0

Migrantu samazināšanos nosaka gan demogrāfiskie procesi viņu aizbraukšanas vietās, t.i., KPFSR, Baltkrievijas PSR, Ukrainas PSR, gan arī sociāli ekonomisko apstākļu un nodarbinātības līmeņa izlīdzināšanās valsts rajonos (..).

Latvijas PSR Valsts plāna komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks E.Āboliņš

Latvijas PSR Valsts plāna komitejas Darba, darba algas

un kadru sagatavošanas daļas priekšniek s V.Šulcs

LVA, 693.f., 1.s.apr., 893.1., 3., 4.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Izvilkums no Latvijas PSR iekšlietu ministra vietnieka G.Foranda

1981. gada 30. novembra ziņojuma Latvijas PSR Valsts plāna komitejas priekšsēdētāja 1. vietniekam G.Uhovam par nosacīti notiesāto novietošanu

 

Par nosacīti notiesāto novietošanu

Latvijas PSR Valsts plāna komitejas

priekšsēdētāja vietniekam G.Uhovam

1981. gada 30. novembrī

Uz 1981. gada 30. novembri visas Latvijas PSR iekšlietu orgānu speckomendatūras tām personām, kuras ir nosacīti notiesātas ar brīvības atņemšanu un obligātu iesaistīšanu darbā tautas saimniecības celtnēs, ir pārpildītas. Visi pierakstīšanās limiti ir izlietoti. Šā iemesla dēļ mēs nevaram izpildīt spriedumus 80 notiesātajiem.

Celtniecības ministrija patlaban šos cilvēkus izvietot nevar. Ar likumu noteiktie spriedumu izpildīšanas termiņi prasa šā jautājuma neatliekamu izlemšanu. Tiesu prakse iet to ceļu, kurš šo soda mēru paplašina, un nosacīti notiesāto personu skaits pastāvīgi pieaug.

Turklāt sakarā ar PSRS Augstākās padomes Prezidija dekrētu par amnestiju notiek strauja šās kategorijas personu speciālo kopmītņu aizpildīšana. Tuvākajā laikā var saasināties viņu tālākās izvietošanas problēma.

Celtniecības ministrija šajā virzienā nepieciešamos pasākumus neveic. Šās ministrijas iesniegumi pēc speckontingenta 1982. gadam ir nereāli, jo tie ir sastādīti bez pierakstīšanās limita ievērošanas un virs speckopmītņu reālajām iespējām (..).

Latvijas PSR iekšlietu ministra vietnieks G.Forands

 

LVA, 693.f., 1.s.apr., 893.1., 101.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

Latvijas PSR Valsts plāna komitejas priekšsēdētāja pirmā vietnieka G.Uhova 1985. gada 7. janvāra informācija Latvijas PSR Ministru padomei

par ieteikumu PSRS Valsts plāna komitejai visas nosacīti notiesātās

un nosacīti atbrīvotās personas nosūtīt darbos tikai Latvijas PSR teritorijā

 

Par strādnieku no nosacīti notiesāto un nosacīti atbrīvoto

personu vidus nosūtīšanu celtniecības darbos

Slepeni

Nr.3-11/10-s

Eks.Nr.2

Latvijas PSR Ministru padomei 1985.gada 7.janvārī

Lai 1985. gadā nodrošinātu visu strādnieku no nosacīti notiesāto un nosacīti atbrīvoto personu vidus nosūtīšanu darbos tikai Latvijas PSR teritorijā, Latvijas PSR Valsts plāna komiteja iesniedz vēstules projektu PSRS Valsts plāna komitejas priekšsēdētāja biedram N.Baibakovam.

Pielikumā: pēc teksta - uzskaites dokuments Nr.21-s, slepens, uz 1 lapas.

Priekšsēdētāja pirmais vietnieks G.Uhovs

 

LVA, 693.f., 1.s.apr., 956.1., 3.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

Par strādnieku no nosacīti notiesāto un nosacīti atbrīvoto

personu vidus nosūtīšanu celtniecības darbos

Slepeni

Eks.Nr.2

Projekts

PSRS Valsts plāna komitejas priekšsēdētājam

N.Baibakovam Latvijas PSR Ministru padome

1985.gada " " janvārī

Cienījamais Nikolaj Konstantinovič!

Sakarā ar darbaspēka aso deficītu republikas celtniecības organizācijas sistemātiski neizpilda celtniecības plānus un aizkavē svarīgu tautas saimniecības objektu nodošanu ekspluatācijā. Pagājušajā 1984. gadā celtniecības montāžas darbos pietrūka apmēram 3 tūkstoši cilvēku jeb 5% no plāna un sakarā ar to nevarēja tikt izpildīti celtniecības un montāžas plāni par apmēram 35 miljoniem rubļu, no tiem vairāk nekā par 18 miljoniem rubļu Latvijas PSR Celtniecības ministrijas organizācijās.

1985. gadā tiek plānots nodot ekspluatācijā un turpināt tādu svarīgu tautas saimniecības objektu kā Rīgas vilnas ražošanas apvienība "Rīgas tekstils", Liepājas lauksaimniecības mašīnu rūpnīca, drenāžu cauruļu rūpnīca "Lode", ķieģeļu un citu celtniecības materiālu vairāki ražošanas uzņēmumi, metāllietuves mehāniskā rūpnīca Jēkabpilī, radio telefonu raidītāju stacija Rīgā, rūpnieciskais mezgals "Zilaiskalns", rūpniecisko robotu rūpnīca, kā arī citu lielu objektu celtniecība.

Lai laikus nodotu ekspluatācijā republikas svarīgākos tautas saimniecības objektus, ļoti lūdzu Jūsu norādījumu par visu 1985. gadā nosacīti notiesāto un nosacīti atbrīvoto personu, skaitā 2400 cilvēku, nosūtīšanu tikai darbā republikā, neizvedot viņus ārpus Latvijas PSR.

To objektu uzskaite, uz kurieni viņus ir paredzēts nosūtīt, ir saskaņota ar Iekšlietu ministriju, Celtniecības ministriju, kā arī ar citām ieinteresētajām ministrijām un resoriem, un 1984.gada 17.septembrī tā ar numuru 994/6-77 ir paziņota PSRS Valsts plāna komitejai.

Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētājs (J.Rubenis)

LVA, 693.f., 1.s.apr., 956.1., 4.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Izvilkums no Latvijas PSR Valsts plāna komitejas priekšsēdētāja vietnieka V.Leitāna un Latvijas PSR Valsts plāna komitejas Darba, darba algas

un kadru sagatavošanas daļas priekšnieka V.Burtnieka paskaidrojuma raksta par darba resursu neracionālu izmantošanu

 

Paskaidrojuma raksts

1985. gadā darba resursu pieaugums tiek plānots 3,3 tūkstoši cilvēku un tikai uz darbspējīgo iedzīvotāju mehāniskā pieauguma rēķina (..).

(..) Kā parāda 1984. gada atskaites dati, atsevišķas Vissavienības pakļautības ministrijas un resori, kā arī uzņēmumi, kuri izvietoti republikas teritorijā, nenodrošina darba resursu racionālu izmantošanu.

Atsevišķi Vissavienības pakļautības uzņēmumi turpina izmantot rūpnieciski ražojošā personāla virslimita skaitu, vienlaikus samazinot darba ražīgumu, salīdzinot ar 1983. gadu. To vidū ir Rēzeknes slaukšanas iekārtu rūpnīca (+158 cilvēki un 6,3%), Daugavpils lokomotīvju remontu rūpnīca (+47 cilvēki un 1,3%), Rīgas lauksaimniecības mašīnu rūpnīca (+47 cilvēki un 1,3%) (..).

Latvijas PSR Valsts plāna komitejas priekšsēdētāja vietnieks V.Leitāns

Latvijas PSR valsts plāna komitejas Darba, darba algas

un kadru sagatavošanas daļas priekšnieks V.Burtnieks

LVA, 693.f., 1.s.apr., 956.1., 15., 16., 17.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Izvilkums no Latvijas PSR Valsts plāna komitejas priekšsēdētāja

pirmā vietnieka E.Āboliņa un Latvijas PSR Valsts plāna komitejas

Darba, darba algas un kadru sagatavošanas daļas priekšnieka V.Burtnieka paskaidrojuma raksta par Latvijas PSR darba resursu bilances projektu 1986.-1990. g.

 

Paskaidrojuma raksts

par Latvijas PSR darba resursu bilances projektu

1986.-1990. gadā

(..) XII piecgadē darba resursu pieauguma lielums ievērojami samazinās, kas redzams no šeit minētiem datiem:

	1971.	1976.	1981.	1988.
	-1975.g.	-1980.g.	-1985.g.	-1990.g.
Darba resursu pieaugums,
%, pret iepriekšējo piecgadi	6,0	3,5	2,1	1,4
Pavisam pieaugums	100,0	100,0	100,0	100,0
t.s. uz:
darbspējīgo iedzīvotāju dabiskā
pieauguma rēķina	53,6	34,4	-90,7	-22,8
darbspējīgo iedzīvotāju mehāniskā
pieauguma rēķina	49,8	61,9	88,7	86,4
vecāko gada gājumu
strādājošo personu
un pusaudžu rēķina	-3,4	3,7	42,0	36,4
Darba resursu dinamika ilgstošā perspektīvā ir šāda:	tūkstoši cilvēku
	1971.	1976.	1981.	1988.
	-1975.g.	-1980.g.	-1985.g.	-1990.g.
Darba resursu pieaugums	86,3	53,8	32,6	28,0
tajā skaitā:
uz dabiskā pieauguma rēķina	46,3	18,5	-10,0	-5,0
uz mehāniskā pieauguma rēķina	43,0	33,3	28,9	19,0
uz vecāko gada gājumu strādājošo
pensionāru pieauguma rēķina	-3,0	2,0	13,7	14,0

Priekšsēdētāja pirmais vietnieks E.Āboliņš

Latvijas PSR Valsts plāna komitejas Darba, darba algas

un kadru sagatavošanas daļas priekšnieks V.Burtnieks

 

LVA, 693.f., 1.s.apr., 956.1., 157., 158.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

PSRS Valsts plāna komitejas priekšsēdētāja vietnieka S.Sitarjana

1985. gada 2. februāra paziņojums Latvijas PSR Ministru padomei

par strādnieku un kalpotāju plānotajiem limitiem PSRS ministrijām un resoriem

 

Par strādnieku un kalpotāju plānotajiem limitiem

PSRS ministrijām un resoriem

Slepeni

Nr.778-s

Eks.Nr.2

Latvijas PSR Ministru padomei PSRS Valsts plāna komiteja

1985.gada 2.februārī

Saskaņā ar pieņemto strādnieku un kalpotāju skaita plānošanas kārtību PSRS ministrijām un resoriem, sadalot viņus pa savienotajām republikām, PSRS Valsts plāna komiteja nosūta jūsu teritorijā esošo rūpniecības, aizsardzības nozaru un civilās aviācijas, apvienību, uzņēmumu, organizāciju un iestāžu strādnieku un kalpotāju iepriekšējos limitus (ieskaitot tās personas, kuras ir nodarbinātas celtniecības un projektēšanas organizācijās, kā arī tās, kuras strādā nepilna darba laika apstākļos un mājās).

Pielikumā: uzskaitījums Nr.769-s uz 1 lapas.

PSRS Valsts plāna komitejas priekšsēdētāja vietnieks S.Sitarjans

 

LVA, 693.f., 1.s.apr., 956.1., 8.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Strādnieku un kalpotāju skaita

iepriekšējie limiti Latvijas PSR

Slepeni
Eks.Nr.1
Forma 2-s
	(tūkstoši cilvēku) 1986.g.
Pavisam	-71,25
tajā skaitā:
Kuģu rūpniecības ministrija	-3,14
Aviācijas rūpniecības ministrija	-0,3
Radio rūpniecības ministrija	-0,1
Sakaru rūpniecības ministrija	-46,47
Elektrorūpniecības ministrija	-12,57
Vispārējās mašīnbūves ministrija	-0,4
Civilās aviācijas ministrija	-8,63

PSRS Valsts plāna komitejas darba nodaļas priekšnieks V.Sičovs

 

LVA, 693.f., 1.s.apr., 956.1., 9.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Iedzīvotāju starprepubliku migrācija
(tūkstoši cilvēku)
Gadi	Iebrauca no citām Izbrauca uz citām Migrācijas
savienotajām republikām savienotajām republikām pieaugums
		Pavisam Vidēji gadā Pavisam Vidēji gadā	Pavisam	Vidēji gadā
1961.-1965.	238,1	47,6	159,1	31,8	79,0	15,8
1966.-1970.	233,2	46,6	166,4	33,3	66,8	13,4
1971.-1975.	292,3	58,5	232,0	46,4	60,3	12,1
1976.-1980.	245,8	49,2	203,9	40,8	41,9	8,4
1981.-1985.	255,6	51,1	213,5	42,2	40,9	10,2
1986.	54,5		43,3		11,2
1987.	56,9		40,7		16,2
1988.	51,3		41,1		11,2
1989.	38,0		35,7		2,3