• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Eiropas Komisija: Par bioatkritumu efektīvāku apsaimniekošanu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.05.2010., Nr. 80 https://www.vestnesis.lv/ta/id/210404

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Eiropas Komisija: Par konkurētspēju digitālajā jomā

Vēl šajā numurā

21.05.2010., Nr. 80

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Eiropas Komisija: Par bioatkritumu efektīvāku apsaimniekošanu

Eiropas Komisija 18.maijā nāca klajā ar pasākumiem, lai uzlabotu bioatkritumu apsaimniekošanu un izmantotu tās nesto labumu videi un ekonomikai. Bioloģiski noārdāmie dārza, virtuves un ēdienu atkritumi ik gadu veido 88 miljonus tonnu sadzīves atkritumu, un tam ir ļoti nelabvēlīga ietekme uz vidi. Taču tie var arī noderēt kā ievērojams atjaunojamās enerģijas un pārstrādāto materiālu avots. 18.maijā publicētajā paziņojumā veicinātas darbības, lai attīstītu šo potenciālu, vislabākajā veidā izmantojot esošos tiesību aktus, vienlaikus ļaujot dalībvalstīm pašām izvēlēties to apstākļiem piemērotākos pasākumus. Būs arī jāatbalsta pasākumi ES līmenī.

Vides komisārs Janežs Potočniks sacīja: “Mums jau tagad ir ievērojams tiesību aktu kopums, kas reglamentē bioatkritumu apsaimniekošanu Eiropas Savienībā. Taču ar labāku tiesību aktu ieviešanu un īstenošanu mēs varam gūt vēl lielāku labumu no bioatkritumiem. Tas palīdzēs ne tikai cīņā pret klimata pārmaiņām: kvalitatīva komposta un biogāzes ražošana veicinās veselīgas augsnes veidošanos un palēninās bioloģiskās daudzveidības izsīkumu.”

Bioatkritumi – neizmantots potenciāls

Komisijas novērtējumā norādīti ievērojami labumi videi un ekonomikai, ko dotu uzlabota bioatkritumu apsaimniekošana Eiropas Savienībā.

18.maijā publicētajā paziņojumā izklāstīti ieteikumi, lai šos labumus varētu izmantot pilnībā. Daudzsološākās pieejas ir bioatkritumu rašanās novēršana un to izmantošana komposta un biogāzes ražošanā.

Vislielākais apdraudējums videi ir metāns, kas veidojas no bioatkritumiem, – spēcīga siltumnīcefekta gāze, kas ir 25 reizes spēcīgāka par oglekļa dioksīdu. Kāpinot atkritumu pārstrādi ar bioloģiskiem paņēmieniem, vislielākais ieguvums būtu izvairīšanās no siltumnīcefekta gāzu emisijām – pēc aplēsēm aptuveni 10 miljoni tonnu CO2 2020.gadā.

Izmantojot no bioatkritumiem ražotu biogāzi, varētu izpildīt trešo daļu mērķa, ko ES transportā izmantojamās atjaunojamās enerģijas jomā izvirzījusi 2020.gadam, savukārt, ja visus bioatkritumus pārvērstu enerģijā, izdotos sasniegt aptuveni 2% no ES kopējā atjaunojamās enerģijas mērķa.

Kvalitatīvs komposts un digestāts, kas radies sadzīves atkritumu anaerobā apstrādē, uzlabotu resursu izmantošanas efektivitāti, daļēji aizvietojot neatjaunojamos minerālmēslus, kā arī uzturot Eiropas Savienības augsnes kvalitāti augstā līmenī.

Pašreizējās politikas pilnīga ieviešana, ko papildina uzlabota bioatkritumu apsaimniekošana, dotu labumu videi un ekonomikai aptuveni 1,5 līdz 7 miljardu eiro apmērā atkarībā no atkritumu pārstrādes vēriena un to rašanās novēršanas politikas efektivitātes.

Prioritārie pasākumi

Pēc Komisijas veikto pētījumu datiem ES līmenī nav politikas nepilnību, kas kavētu dalībvalstis veikt attiecīgus pasākumus. Vairākās dalībvalstīs gūtie panākumi liecina, ka pašreizējie tiesību akti attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu ir lielisks pamats pilnveidotai bioatkritumu apsaimniekošanai. Lai to sasniegtu, pieejamie instrumenti pilnībā jāizmanto un vajadzības gadījumā stingri jāpiemēro visās dalībvalstīs.

Visnepieciešamākās darbības ir šādas: enerģiski rīkoties, lai panāktu bioatkritumu novirzīšanu no atkritumu poligoniem, un pienācīgi ievērot atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, kā arī citus Atkritumu pamatdirektīvas noteikumus, lai atkritumu dalītā vākšana kļūtu par prioritāti.

Sevišķa nozīme būs atbalstošiem pasākumiem ES līmenī, piemēram, komposta standartu izveidošanai, lai straujāk gūtu panākumus un nodrošinātu vienādus noteikumus visā ES. Piemēram, tiks izstrādāti konkrēti norādījumi un rādītāji bioatkritumu rašanās novēršanai, turklāt, iespējams, nākotnē šajā jomā noteiks saistošus mērķus; tāpat tiks pieņemti standarti kompostam un vadlīnijas par pilna aprites cikla principa piemērošanu un novērtēšanu atkritumu nozarē.

Bioatkritumu apsaimniekošana dalībvalstīs

Dalībvalstīs ir ļoti atšķirīga bioatkritumu apsaimniekošanas politika, sākot ar niecīgiem pasākumiem dažās dalībvalstīs un beidzot ar vērienīgu politiku citās.

Tas, kādā mērā dažādas bioatkritumu apstrādes metodes nāks par labu videi un ekonomikai, ir atkarīgs no tādiem vietējiem apstākļiem kā iedzīvotāju blīvums, klimats un infrastruktūra.

Kompostēšana un digestācija anaerobā vidē ir no vides un ekonomikas viedokļa daudzsološākie paņēmieni tādu bioatkritumu pārstrādei, kuru rašanos nav iespējams novērst. Tomēr būtisks priekšnoteikums ir kvalitatīvas izejvielas. Vairumā gadījumu to vislabāk varētu nodrošināt ar bioatkritumu dalīto vākšanu.

Ļoti efektīvas sistēmas, kas balstītas uz dažādu bioatkritumu plūsmu nošķiršanu, jau darbojas Austrijā, Vācijā, Luksemburgā, Zviedrijā, Beļģijā, Nīderlandē, Katalonijā (Spānijā) un dažos Itālijas reģionos.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā
Preses un informācijas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!