Par Čehijas prezidenta oficiālo vizīti Latvijā

Vakar, 20.maijā, ar svinīgo sagaidīšanas ceremoniju Rīgas pils laukumā sākās Čehijas Republikas prezidenta Vāclava Klausa divu dienu oficiālā vizīte Latvijā

Latvijas Republikas Valsts prezidents Valdis Zatlers un Čehijas Republikas prezidents Vāclavs Klauss kopīgajā preses konferencē 2010.gada 20.maijā:

Latvijas Republikas Valsts prezidents Valdis Zatlers: Labdien, godājamie žurnālisti! Man šodien ir liels prieks, ka mūsu valstī ir cienījams viesis – Čehijas prezidents Vāclavs Klauss. Mūsu abu valstu attiecības ir ļoti, ļoti labas. Kā mēs abi divi sarunas gaitā minējām, arī mūsu attiecības ir ļoti labas. Šobrīd mēs tiekamies vismaz reizi mēnesī. Pēdējo reizi mēs tikāmies pirms divām dienām Madridē.

Bet ar to ir par maz, jo mēs gribam dzīvot labāk. Mēs gribam redzēt to nākotnes perspektīvu, kas ir mūsu tautām, mūsu valstīm un Eiropai kopā. Tāpēc prezidents V.Klauss ir atvedis sev līdzi arī lielu biznesa delegāciju, kurai šodien būs biznesa tikšanās atsevišķa foruma veidā, un ir ļoti liela interese no Latvijas uzņēmēju puses, jo šobrīd visvairāk ir nepieciešama tirdzniecība. Mēs esam pārvarējuši ekonomiskās krīzes zemākos punktus. Mēs esam izdarījuši daudz, lai kļūtu stiprāki, efektīvāki un varbūt arī sīkstāki, bet arī ar to ir par maz. Mums ir jāskatās nākotnē, ko mēs katra valsts atsevišķi, ko mēs – Čehija, Latvija – kopā un ko arī Eiropas Savienība kopā var paveikt, lai atkoptos no ekonomiskām grūtībām, kas ir šobrīd.

Mēs runājām arī par to, kāda varētu būt nākotnes Eiropas Savienības politika, cik būtiska un svarīga Eiropai un katrai valstij atsevišķi mums ir transatlantiskā sadarbība, ka mēs tomēr gribam spēlēt to lomu, kas ir Eiropai paredzēta pasaulē. Mēs gribam spēlēt arī tās lomas, kas ir Čehijai kā Eiropas centram un Rīgai un Latvijai kā Baltijas jūras centram. Mums ir daudz perspektīvu un ideju, un mēs esam gatavi tās realizēt.

Protams, es arī pateicos prezidentam V.Klausam par to, ka Čehija atbalstīja Latviju mūsu ekonomiskajās grūtībās. Tas ir vēl viens piemērs, ko mums dod kopīga dalība Eiropas Savienībā, ko mums dot solidaritātes sajūta. Tā tam būtu jābūt vienmēr. Paldies, prezidenta kungs!

Čehijas Republikas prezidents Vāclavs Klauss: Prezidenta kungs! Dāmas un kungi! Labprāt teiktu pāris vārdus čehu valodā. Vēlos uzsvērt, ka esmu īpaši priecīgs par ielūgumu ierasties jūsu skaistajā valstī. Atzīšos – uzskatu par zināmu parādu to, ka šajā laikā Latvijā vēl neesmu bijis nevienā oficiālā vai neoficiālā vizītē, ka esmu bijis Rīgā tikai vienu reizi NATO samita laikā. Tāpēc es ļoti gaidīju šo vizīti. Kad mēs pirmo reizi tikāmies ar prezidentu Zatlera kungu pagājušajā gadā Davosā, Pasaules ekonomikas forumā, mēs par šo vizīti uzreiz vienojāmies. Šoreiz mums arī to izdevās īstenot. Tā ir pirmā lieta.

Čehijas Republikai ir liela interese par attīstību – politisko, ekonomisko, kultūras, tūrisma attiecību attīstību ar Latviju. Tam principā ir veltīta šī tikšanās. Nav runa tikai par tikšanos augstāko politiķu līmenī, un prezidenta kungs teiktu: mēs esam satikušies četrreiz pēdējā mēneša laikā, ir runa par to, lai tiktos mūsu abu valstu iedzīvotāji tajās dažādajās lomās, ko tie spēlē. Ļoti svarīga ir tieši ekonomiskā dimensija, tādēļ mēs esam atveduši līdzi Čehijas uzņēmēju delegāciju, jo parasti tas ir lielākais pamats kopējai sadarbībai abu valstu starpā.

Mēs kopā esam gan NATO, gan Eiropas Savienības biedri. Mums ir ļoti daudz līdzīgu viedokļu par pasauli. Mums ir ļoti daudz līdzīgu vēsturisku pagātnes pieredžu. Mēs kopā pārdzīvojām komunismu. Mēs novērtējam to, ka dzīvojam brīvībā. Tādēļ esam ļoti jutīgi pret jebkuriem apdraudējuma elementiem, kas varētu vērsties pret brīvību un ko redzam sev apkārt, kas nāk no dažādu valstu puses, dažādu motīvu un ambīciju rosināti. Tādēļ mūsu komunistiskā pagātne ļoti palīdz, jo varam just tik jutīgi. Šajā īsajā divu dienu vizītē – esmu ļoti priecīgs, ka tā ir notikusi, – manas acis būs plaši atvērtas, lai es Latvijā redzētu iespējami vairāk un lai vairāk saprastu un iemācītos. Paldies!

Jautājums: Man ir jautājums Čehijas prezidentam vispirms un, protams, arī Latvijas prezidenta kungam. Vai vēl aizvien ir spēkā apņemšanās par Čehijas 200 miljonu eiro aizdevumu Latvijai? Kad šāda vienošanās varētu tikt parakstīta, un kad Latvija varētu saņemt šādu aizdevumu, ja mums, protams, tas aizvien vēl ir nepieciešams?

V.Klauss: Neesmu drošs, vai pareizi sapratu jautājumu. Pagājušajā gadā Čehijas Republika, līdzīgi kā citas valstis Eiropas Savienībā, pieņēma lēmumu palīdzēt Latvijai tās ekonomiskajā un finanšu krīzē. Vienmēr ir spēkā tas, ka starp politisko retoriku Eiropas Savienības vai citos samitos un īstenību paiet diezgan liels laiks. Ja pareizi esmu informēts, maijā tiktu pilnībā pabeigtas tikšanās starp abu valstu finanšu ministrijām par vienu no aizdevuma daļām – tie ir 100 miljoni eiro. Es ticu, ka mēs to ļoti ātri pabeigsim. Par otru daļu tikai sāksies tikšanās un sarunas.

V.Zatlers: Es varu vienīgi pateikties čehu pusei par atbalstu Latvijai grūtajā brīdī. Šis process norit tā, kā tas bija paredzēts, un mēs arī gaidām pozitīvu rezultātu. Tas ir vēl viens piemērs par to solidaritāti, kāda pastāv starp Eiropas Savienības valstīm.

Jautājums: Man ir jautājums Čehijas prezidentam par to, kā viņš vērtē eirozonas nākotni? Vai valstīm, kas plāno iestāties eirozonā, protams, arī Latvijai un Čehijai, vajadzētu to darīt?

V.Klauss: Ja atcelsim preses konferenci un es varētu nostāties pie katedras un sniegt divu stundu garumā profesionālu lekciju par šo tematu, es labprāt to darītu. Tagad var draudēt, ka pateikšu divus teikumus un tie tiks vienkāršoti – no tā es baidos. Pirmkārt, eiro tika apsolīts valstīm, kuras ir brīvprātīgi atteikušās no savas valūtas, ka tām būs kopēja eiro valūta, kas palīdzēs attīstīt ekonomiku, samazināt inflāciju un izveidot Eiropā homogēnu ekonomisku kopumu. Tie bija trīs pamatmērķi. Ka atsevišķas valstis tiks šādā veidā sargātas no ārējiem eksogēniem šokiem, traucēkļiem, kas dažreiz mums var draudēt. Es kā ekonomists domāju, ka šīs kopējās valūtas pastāvēšana nav atnesusi tik pozitīvu rezultātu un tas ir acīmredzams. Cita lieta ir jautājums par to, vai eiro tiks ieviests kā drosmīgs un novatorisks projekts. Ceru, ka jā, taču negaidu, ka kopējā valūta Eiropā tiks atcelta. Taču kā ekonomists uzskatu, ka izdevumi, lai uzturētu eiro, šo kopējo valūtu, būs ļoti augsti un ar laiku tikai pieaugs. Tas ir otrs secinājums. Trešais secinājums – es uzskatu, ka katrai valstij, Čehijai vai Latvijai, ir jāizvēlas brīdis, kad tai būs sajūta, ka efekti, atsakoties no savas valūtas, sava kursa un procentu politikas, būs lielāki nekā izdevumi tā ieviešanai. Tādēļ nevēlos paredzēt, kad to izdarīs Latvija, nevēlos paredzēt, kad to izdarīs Čehijas Republika. Vēlos pateikt tikai vienu secinājumu – mēs nesteidzamies.

Jautājums: Latvija ir pārdzīvojusi ļoti dramatisku recesiju globālās ekonomikas un finanšu krīzes laikā un tagad no tās atkopjas. Kāda šobrīd ir Latvijas ekonomikas lielākā problēma, kas Latvijai jārisina kā prioritāte?

V.Zatlers: Latvijai katrā ziņā grūtākie laiki bija 2008.gada nogale un 2009.gads. Šobrīd mēs esam savas ekonomikas atveseļošanas programmas otrajā gadā. Mēs esam sasnieguši rezultātus, kurus plānojām. Tātad visi makroekonomiskie rādītāji ir stabilizējušies, un mēs sākam lēnu, bet tomēr noteiktu augšupeju. Protams, kritiens bija ļoti smags, varbūt tādēļ mūsu augšupeja liekas pārāk lēna, un mēs varētu gaidīt tādu strauju izaugsmi, kā bija pirms krīzes, bet tā ir ilūzija. Ne tikai mēs, bet arī citas valstis no krīzes izies ļoti lēnām. Protams, ja mums aug eksports, ceturksni pret ceturksni, ja mums ir pozitīvs tekošais konts, ja mēs tomēr redzam, ka valsts iekasē nodokļus un ka budžeta deficīts caurmērā gan pagājušogad, gan šogad par procentu zemāks, nekā mēs gribējām, varbūt riskējām atļauties – tās visas ir pozitīvas zīmes.

Lielākā problēma, kas skar tieši iedzīvotājus… Jo iedzīvotāji ir tie, kam jāsaka paldies, ka Latvija visu to paveica pagājušajā gadā, ka Latvija nostabilizēja savu ekonomiku. Tur ir katra Latvijas iedzīvotāja ieguldījums. Mums jāņem vērā – ja tiek samazinātas algas caurmērā par 25–35%, tie ir drosmīgi soļi un iedzīvotājiem ir jāsaprot, kāpēc tie tiek sperti. Šobrīd lielākā problēma, protams, ir bezdarbs. Tas attiecas uz vienu lielu sabiedrības daļu. Esmu gandarīts, ka tieši pēdējos divos mēnešos ir sākusies lēna, bet tomēr bezdarba samazināšanās. Vēlreiz gribu teikt gan Latvijas iedzīvotājiem, gan arī visiem citiem – bezdarba līmenis kritīsies lēnām. Tādas ir prognozes ne tikai Latvijā. Tādas prognozes ir visās, arī attīstītās un lielās valstīs, jo ekonomika krīzes laikā ir pārstrukturējusies, arī valsts pārvalde ir pārstrukturējusies uz zemāku izdevumu līmeni un uz efektīvāku un produktīvāku darbu. Līdz ar to atgriešanās šajā darba tirgū būs lēna. Bet tas ir valsts galvenais uzdevums – izdarīt tā, lai nebūtu pazaudētās paaudzes – jaunu cilvēku, kuri ir ilgstoši bez darba. Līdz ar to viņiem nav nedz darba tikuma, nedz vēlēšanās strādāt, vien ir skaidra apziņa, ka var dzīvot arī tāpat. Tas, kur valdībai būtu jāvelta visvairāk uzmanības, ir tieši jauno cilvēku bezdarbs. Tā ir problēma, ko mēs zinām. Tā ir problēma, ko valdība risina. Es ceru, ka būs arī rezultāti.

Jautājums: Jautājums Zatlera kungam. Tika runāts par Čehijas perspektīvu eiro pieņemšanas ziņā. Tagad pajautāšu par Latvijas plāniem par eiro pieņemšanu – kad redzat reālu iespēju iestāties Eiropas valūtas zonā un kas ir avots tam, ka Latvijā ir konkrēts viedoklis, ka tā ir prioritāte un atnesīs tikai izdevīgumu? Kādēļ netiek runāts par riskiem, par kuriem, piemēram, runā Klausa kungs?

V.Zatlers: Cilvēkiem ir jāuzņemas riski, lai kaut ko sasniegtu. Ja mēs nemaz neriskētu, tad mēs dzīvotu naturālā saimniecībā. Tas nav mērķis, ko Latvija sev ir izvirzījusi.

2005.gadā Latvija varbūt bija tuvāk eiro nekā 2009.gadā. Bet tieši eiforija par to, ka ekonomika jau pati atrisinās visas problēmas un mēs varam atļauties diezgan daudz tērēt un investēt, varbūt lietās, kas varēja pagaidīt, noveda pie situācijas, ka plāns pievienoties eiro 2008.gada 1.janvārī netika izpildīts. Varbūt tas ir viens no dzinuļiem, nonākot ekonomiskā krīzē, kurai viens no iemesliem Latvijā bija tieši necenšanās savu ekonomiku stabilizēt un veidot atbilstošu, ne jau Māstrihtas kritēriju dēļ, bet savas ekonomikas attīstības dēļ, kas lika arī tagad valdībai pieņemt skaidru lēmumu.

Latvija ir paziņojusi, ka darīs visu – un tā būs pēctecība, valdība no valdības –, lai iestātos eirozonā 2014.gadā. Ja 70% no mūsu tirgus ir Eiropas Savienība un ja, teiksim, ir liela daļa, pat trešdaļa, ir tirdzniecība ar Igauniju un Lietuvu, ja Igaunija iestāsies šajā eirozonā acīmredzot nākamajā gadā, tad, protams, ka Latvija un Lietuva tam sekos. Tas būs solis uz priekšu nevis tāpēc, ka mums liekas, ka eiro mūs no kaut kā pasargās, bet tas būs liels solis tajā virzienā, lai Latvija tiešām kontrolētu savu ekonomisko izaugsmi, gan savu fiskālo politiku un kontrolētu vairāk arī to, kādus politiskus mērķus tā izvirza un cik tas izmaksā. Tātad daudz atbildīgāka politika nekā līdz šim, daudz atbilstīgāka, pārstrukturēta ekonomika kā līdz šim. Eiro ir tikai daļa no šā plāna, skaidrs galamērķis.

Vakar, 20.maijā, Čehijas prezidents Vāclavs Klauss un Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers pirms ziedu nolikšanas pie Brīvības pieminekļa Rīgā (attēlā pa kreisi) un pēc ziedu nolikšanas, kopā ar Līviju Klausovu apbrīnojot Latvijas neatkarības un latviešu tautas tēvzemes mīlestības simbolu (attēlā pa labi) Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Valsts prezidenta preses dienesta preses konferences transkripts