Par rīkojumu
Pēteris Lībietis, Zemkopības ministrijas Pētījumu un izglītības departamenta direktors, — “Latvijas Vēstnesim”
Tā kā nākotnē plānots noteiktās subsīdiju programmās pieprasīt lauksaimniecisko izglītību subsīdiju saņemšanai, Zemkopības ministrija ir sagatavojusi dokumentu paketi, kas ļauj orientēties un noteikt, ko var uzskatīt par lauksaimniecisko izglītību. Sīkāk par šo dokumentu paketi “Latvijas Vēstnesim” pastāstīja ZM Pētījumu un izglītības departamenta direktors Pēteris Lībietis:
— Par lauksaimniecisko izglītību apliecinošiem dokumentiem uzskata Latvijas Lauksaimniecības universitātes (Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas) un lauksaimniecības tehnikumu un skolu dokumentus, kas liecina par šo mācību iestāžu beigšanu un attiecīgo izglītības līmeni.
Profesionālā izglītība tiks vērtēta piecos līmeņos. Pats augstākais ir piektais līmenis — to iegūst, uzrādot augstskolas diplomu. Zemākais — pirmais — līmenis ļauj veikt visvienkāršākos lauksaimnieciskos darbus, tātad cilvēks zina nozares pamatus. Pirmo profesionālās izglītības līmeni var apgūt pašmācības ceļā, kursu ceļā, kā arī neklātienē pie mācību iestādēm. Kurss pirmās pakāpes izglītības iegūšanai ir paredzēts 116 stundu apjomā, no tām 80 stundas ir pamatzināšanu minimums augkopībā vai lopkopībā (pēc paša klausītāja vēlēšanās) un 36 stundu apjomā kursants var izvēlēties, ko vēl viņš gribētu papildus apgūt. Izglītības līmeņa iegūšanai netiek likti nekādi laika ierobežojumi, to var sākt apgūt tūdaļ, decembrī, vai arī pavasarī, nākamā gada rudenī — visā mācību gada laikā. Subsīdiju iegūšanai izglītības līmenis tiks ņemts vērā no 1999. gada.
Katram, kurš vēlas iegūt izglītības dokumentu par pirmo lauksaimnieciskās izglītības līmeni — profesija saskaņā ar profesiju klasifikatoru sauksies “lauksaimniecības darbinieks” neatkarīgi, vai cilvēkam ir vai nav kāda cita, piemēram, pedagoģiskā vai juridiskā izglītība —, jāpiesakās sava rajona lauksaimniecības departamentā, kurš arī organizē eksāmena pieņemšanu. Eksaminācijas komisijā jābūt pārstāvim no mācību iestādes, Lauksaimniecības konsultāciju dienesta un lauksaimniecības departamenta. Taču pats eksāmens nebūs tradicionālā zināšanu atstāstīšana, bet gan pārrunas par savas saimniecības ražošanas un finansu jeb biznesa plānu. Nekur nav teikts, ka pašam zemniekam ir jāstāda biznesa plāns — šim nolūkam ir konsultanti, ekonomisti. Plānu var izstrādāt arī pats zemnieks konsultanta uzraudzībā, gan arī pilnīgi patstāvīgi. Taču zemniekam ir jāprot šo plānu lasīt un tajā rakstīto arī realizēt, un eksāmena uzdevums ir noskaidrot, vai zemnieks, kurš saņem šādu lauksaimnieciskās izglītības dokumentu, ir spējīgs plānot darbību savā saimniecībā. Eksāmens notiks vienu reizi ceturksnī, ne retāk. Maksa par eksāmenu pretendentam noteikta trīs lati.
Kursus organizēs gan konsultāciju dienests, gan lauksaimniecības skolas un tehnikumi, iespējams, arī pašvaldību izglītību centri, kas strādā ar pieaugušo izglītošanu. Taču uz eksāmenu cilvēks, kurš ir jau gājis dažādos kursos, bet kuram nav attiecīgā “derīgā” dokumenta par izglītības iegūšanu, var pieteikties arī tūlīt, ja viņa zināšanas to atļauj.
Runājot par nākamā — otrā un trešā — līmeņa izglītību pieaugušajiem, šeit vēl darbs nav pabeigts. Noteikumi un sistēma izglītības otrā un trešā līmeņa kvalifikācijas iegūšanai jāizstrādā līdz nākamā gada 1. augustam. Taču jau šobrīd dokumentu par pirmā līdz piektā līmeņa lauksaimnieciskās izglītības iegūšanu izsniedz mācību iestādes, kurās mācās studenti, jaunieši. Sistēma, kuru pašlaik izstrādā Zemkopības ministrija, attiecas uz pieaugušajiem laukstrādniekiem, kuri izvēlējušies tā saucamo izglītības ceļu mūža garumā, un pārsvarā to iegūst neklātienē vai dažādos kvalifikācijas celšanas kursos.
Rūta Bierande,
“LV” lauksaimniecības redaktore