Valsts ieņēmumu dienesta informācija

Par starptautisko līgumu piemērošanu valsts ieņēmumu dienestā

Valsts ieņēmumu dienestā nodokļu konvenciju ietvaros strauji palielinās informācijas apmaiņa. Pašlaik tā notiek ar 14 valstīm, bet nākamgad tiek prognozētas vēl 4 nodokļu konvencijas. Tātad kopā varētu notikt informācijas apmaiņa jau ar 18 valstīm. Ar visām, protams, tā nav un nebūs vienādā intensitātē. 1994. un 1995.gadā visintensīvākā informācijas apmaiņa bija ar Zviedriju, šogad visaktīvāk tā notiek ar Lietuvu. Līdz novembrim ar Lietuvu tika izpildīti 34 pieprasījumi, ar Zviedriju - 27, ar Igauniju - 14. Ar dažām valstīm ir tikai nedaudzi informācijas apmaiņas pieprasījumi, piemēram, ar Islandi.

Latvija ir noslēgusi nodokļu konvencijas, un tās ir stājušās spēkā ar šādām valstīm

Sadarbībā ar šīm valstīm nodokļu administrācijai nodokļu uzlikšana jāveic atbilstoši attiecīgo konvenciju noteikumiem. Taču ar valstīm, ar kurām Latvija nav noslēgusi minētās konvencijas (vai kuras nav stājušās spēkā), nodokļu administrācija nodokļu uzlikšanu veic atbilstoši Latvijas Republikas nodokļu likumdošanas aktiem.

Informācijai

1. Ir noslēgta, ratificēta un izsludināta konvencija ar Ķīnu 1996.gada 6.novembrī, kura publicēta 1996.gada 20.novembrī, bet vēl nav piemērojama.

2. Ir noslēgtas (parakstītas) konvencijas ar Franciju, Itāliju, Īriju un Vāciju (ratificēta Saeimā, vēl nav ratificēta Vācijā).

3. Sarunas pabeigtas un konvencijas parafētas (tās parakstījuši eksperti) ar Kazahstānu, ASV un Moldovu.

4. Notiek sarunas par konvencijas noslēgšanu (1.raunds) ar Beļģiju, Uzbekistānu, Ungāriju, Armēniju, Rumāniju, Turciju, Austriju, Šveici, Singapūru un Portugāli.

5. 1997.gadā paredzētas sarunas par konvenciju noslēgšanu ar Krieviju.

6. Notiek sagatavošanas darbi sarunu uzsākšanai ar Kipru, Koreju, Malaiziju, Dienvidāfrikas Republiku un Čīli.

7. LR saņemti piedāvājumi par sarunu uzsākšanu no Vjetnamas, Turkmenistānas, Gruzijas, Azerbaidžānas, Kataras un Filipīnām.

Šo konvenciju ietvaros ir noslēgti līgumi starp nodokļu administrācijām (Valsts ieņēmumu dienestu) par savstarpēju administratīvu palīdzību un automātisko informācijas apmaiņu ar Zviedriju, Lietuvu un Igauniju. Valsts ieņēmumu dienests sadarbojas ar Zviedrijas un Igaunijas nodokļu administrācijām, pamatojoties uz savstarpējās saprašanās memorandiem.

Ir spēkā starpvalstu līgumi par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām ar Igauniju, Poliju, Lietuvu, Baltkrieviju, Ukrainu, Krieviju, Moldovu un Uzbekistānu.

Ir spēkā starpvalstu līgumi par sadarbību muitas jautājumos ar Lietuvu, Igauniju, Somiju, Dāniju, Zviedriju, Norvēģiju, Ukrainu un Uzbekistānu. Šogad 7. un 8.oktobrī Hāgā valsts ieņēmumu valsts ministres A.Počas vizītes laikā tika parakstīts šāds līgums ar Nīderlandi. Vēl ar 9 valstīm līgumi par sadarbību muitas jautājumos atrodas dažādās noslēgšanas stadijās. Saņemti priekšlikumi par šādu līgumu noslēgšanu ar Lielbritāniju un ASV. Muitas iestādes sadarbojas starpvalstu līgumu "Par sadarbību muitas jautājumos" ietvaros.

Divpusējās starpvalstu konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem tiek piemērotas tikai attiecībā uz ienākuma un kapitāla jeb tiešajiem nodokļiem.

Latvijā tie ir: iedzīvotāju ienākuma nodoklis uzņēmumu ienākuma nodoklis īpašuma nodoklis.

Divpusējās konvencijas neaptver netiešos nodokļus , piemēram, pievienotās vērtības (apgrozījuma), kā arī akcīzes nodokli un muitas nodokli. Taču starptautiskajās organizācijās ir izstrādāti daudzpusējie līgumi, un nākotnē varbūt arī Latvijai būs iespējams tiem pievienoties. Šādus priekšlikumus Valsts ieņēmumu dienests ir iesniedzis LR Finansu ministrijai jau šā gada 1. augustā.

Nodokļu likumu piemērošanas jautājumos (skat. likuma "Par nodokļiem un nodevām" 7. pantu) starpvalstu nodokļu konvencijām ir prioritārs raksturs. Parasti nodokļu maksātājs saskaņā ar nodokļu konvencijām var saņemt nodokļu atvieglojumus un tie ir jāpiemēro.

Konvencijas noteikumu piemērošana galvenokārt izpaužas, nosakot zināmus ierobežojumus līgumslēdzējām valstīm attiecībā uz otras līgumslēdzējas valsts rezidenta ienākuma un kapitāla aplikšanu ar nodokļiem otrajā valstī. Tātad gadījumos, ja darījumu partneris ir tāda valsts, ar kuru noslēgta nodokļu konvencija, rezidentam attiecībā uz tā aplikšanu ar nodokļiem papildus Latvijas Republikas nodokļu likumdošanai jāpiemēro attiecīgās nodokļu konvencijas noteikumi.

Tagad arī likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" ir iestrādātas normas, kas atbilst starptautiskajai nodokļu likumdošanai (piemēram, 3., 4.p. plānā kapitalizācija - 6.p. u.c.).

Tāpat būtiski piemērot 1995. gada 8. augusta MK noteikumus nr. 248 (ar grozījumiem) "Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi", 1995. gada 18. aprīļa MK noteikumus nr. 106 "Par nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību apliekamā ienākuma noteikšanu", 1996. gada 19. marta MK noteikumus nr. 66 "Par nodokļu atvieglojumu piemērošanu maksājumiem, kurus izmaksā nerezidentiem" (īpaši pievēršot uzmanību divu veidu rezidences apliecību formām, 1. un 2. pielikums).

Valsts ieņēmumu dienests ir izstrādājis šo noteikumu praktiskās piemērošanas metodiku. (Tā atrodama VID, 1997. gada 22. aprīļa vēstulē Nr. 1.5.1.2./4540.)

Galvenie nodokļu konvenciju uzdevumi ir:

- nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana;

- nodokļu nemaksāšanas novēršana;

- nodokļu aplikšanas tiesību sadalīšana starp abām valstīm;

- diskriminācijas nepieļaušana.

Izpildot šos uzdevumus, katras valsts nodokļu administrācija apņemas novērst savu rezidentu otrajā valstī gūtā ienākuma dubultu aplikšanu ar nodokļiem. Savukārt valsts, kurā pirmās valsts rezidents gūst ienākumu, apņemas veikt šādi gūtā ienākuma aplikšanu ar nodokļiem saskaņā ar nodokļu konvencijas noteikumiem. Šādā veidā arī tiek iegūta stabilitāte attiecībā uz aplikšanu ar nodokļiem konkrētā otrā valstī, jo jebkurā gadījumā aplikšana ar nodokļiem notiks, nepārsniedzot attiecīgās konvencijas noteikumus, neatkarīgi no attiecīgās valsts nodokļu likumdošanas izmaiņām.

Attiecībā uz ienākumu aplikšanu ar nodokļiem nodokļu konvencijas nosaka vispārēju principu: vienas valsts rezidenta ienākumu var aplikt ar nodokļiem tikai tad, ja šis rezidents otrajā valstī izmanto pastāvīgo pārstāvniecību . Pastāvīgās pārstāvniecības definīcija tiek sniegta katrā konvencijā (parasti 5.pants).

Atšķirībā no pastāvīgās pārstāvniecības definīcijas Latvijas likumdošanā definīcija nodokļu konvencijās nosaka virkni izņēmumu, kad netiks uzskatīts, ka otras valsts rezidentam ir pastāvīgā pārstāvniecība piemēram, nerezidenta veiktie celtniecības darbi saskaņā ar konvenciju noteikumiem netiks uzskatīti par pastāvīgo pārstāvniecību, ja to izpildes laiks ir īsāks par 6 mēnešiem (atsevišķās konvencijās - 9 mēnešu laika posms). Tāpat netiks uzskatīts, ka otras valsts rezidentam ir pastāvīgā pārstāvniecība, ja tiek sniegti konsultatīvie pakalpojumi, kā arī nerezidentiem piederošie preču un izstrādājumu krājumi, kas atrodas Latvijā.

Vienlaikus nodokļu konvencijas nosaka virkni izņēmumu no iepriekšminētā principa, konkrēti nosakot gadījumus, kad nerezidenta gūtais ienākums var tikt aplikts ar nodokli Latvijā pat gadījumos, ja nerezidents neizmanto Latvijā pastāvīgo pārstāvniecību.

Praksē tas nozīmē, ka Latvija drīkst aplikt ar nodokļiem ienākumu no nekustamā īpašuma (parasti —6.pants), dividendes (parasti — 10.pants). Atbilstoši 10., 11. un 12.p. valstīm nodokļi tiek ierobežotā apjomā ieturēti Latvijā. Likmes jāskatās konkrētā konvencijas pantā, kā arī konkrēti analizējot katru darījumu pēc dokumentālā noformējuma.

Kā izņēmumi nodokļu konvenciju slēgšanas praksē uzskatāmas konvencijas ar Lietuvu un Igauniju. Piemēram, dividendes, ko sabiedrība — Latvijas rezidents — izmaksā Lietuvas vai Igaunijas rezidentam, tiks apliktas ar nodokļiem tikai šajā valstī, ja dividenžu saņēmējs ir : a) sabiedrība , kas nav līgumsabiedrība; b) šo dividenžu īstenais īpašnieks; c) ir tādu akciju turētājs, kuras tieši pārstāv ne mazāk kā 25% no kapitāla ar balsstiesībām, sabiedrībā, kura maksā dividendes.

Informācijas apmaiņa nodokļu jautājumos iespējama ar valstīm, ar kurām noslēgtas konvencijas — starptautiskie līgumi par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu.

Konvencijas pantā par informācijas apmaiņu (parasti 26.pants) Latvija ir panākusi, lai šī panta ietvaros, līgumslēdzējām valstīm būtu pienākums sniegt ne tikai informāciju, kas nepieciešama konvencijas noteikumu piemērošanai, bet arī informāciju, kas nepieciešama iekšzemes nodokļu likumu piemērošanai. Iegūtā informācija palīdz nodokļu administrācijai konstatēt faktus, saistībā ar kuriem jāpiemēro tā vai cita konvencija, kā arī iekšzemes nodokļu likumi.

Informācijas apmaiņa palīdz novērst tādus nodokļu nemaksāšanas gadījumus, kad fiziskas vai juridiskas personas izvairās to darīt.

Informācijas apmaiņa rada priekšrocības arī nodokļu maksātājiem, jo sekmē nodokļu līgumu pareizu piemērošanu un ļauj izvairīties no nodokļa dubultās uzlikšanas starptautiskā mērogā.

Ja darba procesā rodas nepieciešamība pēc papildu informācijas par nodokļu maksātāju, var pieprasīt informāciju VID Juridiskās pārvaldes Starptautisko līgumu daļā. Arī gadījumos, ja auditors audita procesā iegūst informāciju, kas varētu būt nepieciešama valstij, ar kuru Latvijai ir minētā nodokļu konvencija, to vajadzētu sūtīt VID Juridiskās pārvaldes Starptautisko līgumu daļai, kur informāciju apstrādās, pārtulkos un nosūtīs tālāk.

Informācijas apmaiņu veic kompetentas iestādes. Saskaņā ar konvencijām jēdziens “kompetentas iestādes” nozīmē:

Latvijā — finansu ministru vai viņa pilnvarotu personu (nodokļu piemērošanas jautājumos — VID ģenerāldirektoru);

ārzemēs — parasti finansu vai nodokļu ministru vai viņa pilnvarotu personu.

Latvijā informācijas praktisko apmaiņu nodokļu jautājumos veic vienīgi Valsts ieņēmumu dienesta Juridiskās pārvaldes Starptautisko līgumu daļa. Tas nozīmē, ka visu informāciju — gan saņemto, gan nosūtāmo — izskata Starptautisko līgumu daļa, kura veic tās reģistrāciju (uzskaiti) u.c.

Īpaši svarīga nozīme informācijas apmaiņas procesā ir tās konfidencialitātei

Konvencijās noteikts, ka jebkura informācija, ko saņem līgumslēdzēja valsts, ir jāuzskata par tikpat slepenu kā informācija, kas tiek iegūta saskaņā ar šīs valsts likumdošanas aktiem un var tikt izpausta tikai tām personām vai varas iestādēm (ieskaitot tiesas un administratīvās institūcijas, kas iesaistītas konvencijā ietverto nodokļu aprēķināšanā, ieturēšanā, ar to saistīto lietu izmeklēšanā vai sūdzību izskatīšanā). Šīm personām vai varas iestādēm informācija ir jāizmanto vienīgi iepriekšminētajos nolūkos. Tās drīkst izpaust šo informāciju tiesas prāvā vai tiesas lēmumos. Lai gan konvencijās noteikts, ka informācijas apmaiņa tiek piemērota visām personām, kuras ir vienas vai abu līgumvalstu rezidenti, šī informācijas apmaiņa var tikt attiecināta arī uz līgumslēdzējas valsts nerezidentiem.

Valsts ieņēmumu dienesta Juridiskā pārvalde lūdz rakstīt un jautāt par problēmām, ar kurām jūs saskaraties, piemērojot nodokļu konvencijas.

Silvija Štrausa,
Valsts ieņēmumu dienesta Juridiskās pārvaldes Starptautisko līgumu daļas priekšniece