Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par lietas ierosināšanu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.12.1997., Nr. 313 (1028) https://vestnesis.lv/ta/id/210507

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Satversmes tiesā saņemtajiem pieteikumiem

Vēl šajā numurā

03.12.1997., Nr. 313 (1028)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Valsts kontrole

Veids: informācija

Pieņemts: 26.11.1997.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts kontroles padome
Latvijas Republikas Satversmes tiesai

Pieteikums 1997.gada 26.novembrī

Par lietas ierosināšanu

par Finansu ministrijas 1993.gada 30.aprīlī apstiprinātā Nr.047/475 un Ekonomisko reformu ministrijas 1993.gada 4.maijā apstiprinātā Nr.34-1.1-187 kopīgā skaidrojuma “Par pamatlīdzekļu pārvērtēšanu uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību grāmatvedībā” neatbilstību:

1) likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācijas kārtību” 9.pantam;

2) likumam “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”;

3) likuma “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu” 6.pantam;

4) Ministru kabineta 1995.gada 13.jūnija noteikumu nr.154 “Administratīvo aktu procesa noteikumi” 21.1., 21.2., 21.3., 21.4., 73.1., 73.2. un 73.3.punktam.

Valsts un pašvaldības uzņēmumu privatizācijas procesā (revīzija v.s. “Tumšupe” u.c.), kas tiek veikts saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācijas kārtību”, likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” un likumu “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu”, tiek pārkāpta privatizācijas kārtība.

Minētie likumi nosaka, ka privatizācijas procesā jāizmanto lati un sertifikāti, bet nevienā no privatizācijas metodēm nav paredzēts pielietot investīcijas, nolūkā samazināt objekta izpirkuma maksu. Šāda minētajiem likumiem neatbilstoša kārtība noteikta Finansu ministrijas 1997.gada 30.aprīlī apstiprinātajā Nr.047/475 un Ekonomisko reformu ministrijas 1993.gada 4.maijā apstiprinātajā Nr.34-1.1-187 kopīgajā skaidrojumā “Par pamatlīdzekļu pārvērtēšanu uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību grāmatvedībā” (publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, 08.05.93., 22.nr.).

Skaidrojumā noteikts, ka starpība starp pamatlīdzekļu iepriekšējo vērtību un privatizācijas komisijas noteikto vērtību var tikt noformēta bezprocentu aizdevuma veidā un, ja īpašuma objekta (uzņēmuma) privatizācijas projektā, pirkšanas — pārdošanas līgumā vai līgumā par objekta nomu ar izpirkumu ir paredzēta investīciju ieguldīšana minētās starpības apmērā vai esošā darba vietu skaita saglabāšanā un šie nosacījumi ir izpildīti nomas ar izpirkumu līguma darbības termiņā, vai pirkšanas — pārdošanas gadījumā — gada laikā pēc līguma stāšanās spēkā, institūcija, kas parakstījusi šos līgumus, pieņem lēmumu par šo starpību norakstīšanu.

Iepriekšminētajā skaidrojumā ir noteikta pilnīgi jauna rīcība ar valsts mantu privatizācijas procesā — bezprocentu aizdevuma līguma slēgšana un pirkuma cenas samazināšana sakarā ar ieguldītajām investīcijām vai saglabātajām darba vietām.

Saskaņā ar 1992.gada 18.marta likumu “Par Ministru Padomi”, kas bija spēkā Finansu ministrijas un Ekonomisko reformu ministrijas kopīgā skaidrojuma “Par pamatlīdzekļu pārvērtēšanu uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību grāmatvedībā” izdošanas laikā, un Ministru kabineta iekārtas likuma 15.pantu, kas ir spēkā pašreiz, — valsts institūcija savu konkrēto rīcību uz ārpusi, īpaši tad, kad tā izdod administratīvo aktu, var pamatot vienīgi, atsaucoties uz Satversmi, likumu vai noteikumiem, nevis uz instrukciju un ieteikumiem.

Abu ministriju kopīgais skaidrojums ir izmantots par pamatu Ekonomikas ministrijas 1993.gada 28.decembra norādījumiem citām ministrijām par rīcību ar valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļiem. Ar šiem norādījumiem noteikts, ka par bezprocentu aizdevumu slēdzams blakuslīgums vai arī privatizāciju apstiprinošajā līgumā iekļaujama īpaša sadaļa. Aizdevuma apjoms nosakāms kā starpība starp pamatlīdzekļu vērtību pirms pārvērtēšanas un privatizācijas komisijas noteikto pamatlīdzekļu nosacīto cenu. Minētajā dokumentā paredzēts arī, ka nomniekam nav jāmaksā objekta izpirkuma maksa tādā apmērā, kādā izsniegts aizdevums.

Valsts kontroles padome atzīst, ka minētais Ekonomisko reformu ministrijas un Finansu ministrijas kopīgais skaidrojums, kas uzskatāms par šo ministriju administratīvo aktu, ir pretrunā ar likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācijas kārtību” 9.pantu, likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” un likuma “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu” 6.pantu, kā arī Ministru kabineta 1995.gada 13.jūnija noteikumu nr.154 “Administratīvo aktu procesa noteikumi” 21.1., 21.2., 21.3., 21.4., 73.1., 73.2 un 73.3. punktam.

Šie norādījumi citām ministrijām ietver sevī likumos nereglamentētus priekšrakstus.

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 16. un 18.pantu, Valsts kontroles padome lūdz:

Ierosināt lietu un atzīt par spēkā neesošu Finansu ministrijas 1993.gada 30.aprīlī apstiprināto Nr.047/475 un Ekonomisko reformu ministrijas 1993.gada 4.maijā apstiprināto Nr.34–1.1–187 kopīgo skaidrojumu “Par pamatlīdzekļu pārvērtēšanu uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību grāmatvedībā” daļā par investīciju ieskaitīšanu izpirkuma maksā privatizācijas procesā no kopīgā skaidrojuma izdošanas brīža sakarā ar tā neatbilstību likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācijas kārtību” 9.pantam, likumam “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” un likuma “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu” 6.pantam, kā arī Ministru kabineta 1995.gada 13.jūnija noteikumu nr.154 “Administratīvo aktu procesa noteikumi” 21.1., 21.2., 21.3., 21.4., 73.1., 73.2 un 73.3.punktam.

Valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes priekšsēdētājs R.Černajs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!