Latvijas Bankas informācija

1996. gada 21. novembrī

Par lēmumiem kredītiestāžu licencēšanā

Latvijas Bankas valde ķī gada 21. novembrī izskatīja virkni jautājumu, kas attiecas uz kredītiestāžu licencēšanu.

I.

Vairākām bankām tika dota atļauja pamatkapitāla palielināšanai:

— “Rīgas komercbankai”

— no Ls 8 901 675 līdz Ls 11 571 377;

— “Hansabank - Latvija”

— no Ls 3 500 000 līdz 4 500 000;

— “Saules bankai”

— no Ls 3 000 000 līdz 3 900 000;

— “VEF bankai” no 1 162 500 līdz 1 802 500.

Pamatkapitāla apmērs ir svarīgs banku attīstības rādītājs. Jo lielāks pamatkapitāls, jo apjomīgāka iespējama bankas darbība - kreditēšana u.c. operācijas. Tas veicina kā konkrētās bankas, tā visas ekonomikas attīstību. Pamatkapitālu iemaksā akcionāri, resp., īpašnieki, tādējādi pieaug viņu ieguldījums un personīgā atbildība par bankas darbību. Tomēr, lemjot par savu līdzekļu uzticēšanu kādai vai kādām bankām, noguldītājiem jāatceras, ka bankas līdzekļi nestāv dīkā, tie tiek izmantoti darījumos. Tādēļ pamatkapitāls - kādā noteiktā brīdī iemaksāta summa - neatspoguļo bankas īsteno stāvokli un drošumu. Vērtējot bankas darbību, svarīgākais ir tās pašu kapitāla apjoms, kas rāda, cik šajā brīdī bankā ir akcionāru līdzekļu. Attiecībā uz banku kapitālu šobrīd būtu svarīgi atzīmēt divas pozitīvas tendences.

Pirmkārt, Latvijas banku sistēmā notiek samērā ievērojams pašu kapitāla pieaugums: no 1995. gada beigām līdz 1996. gada vidum 10 lielākajām Latvijas bankām tas pieaudzis no 61 līdz 82 miljoniem latu, t.i., par 34.3 procentiem (saskaņā ar auditoru pārbaudītiem datiem).

Otrkārt, pieaug nozīmīgu starptautisko institūciju investīcijas Latvijas banku kapitālā - “Rīgas komercbanka” ir jau trešā Latvijas banka, par kuras akcionāru kļuvusi Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka un Zviedrijas fonds “Swedfund International”. Šādu investoru piesaiste pozitīvi ietekmē kā konkrētās bankas, tā Latvijas banku sistēmu kopumā. Galvenais ieguvums, protams, ir uzticības pieaugums gan Latvijas iedzīvotāju, gan ārvalstu investoru acīs. Latvijas bankām tas atvieglo sadarbību ar partnerbankām citviet pasaulē, savukārt Rietumu finansu institūcijām un uzņēmumiem tas ir svarīgs signāls, kurš norāda, ka 1) var drošāk investēt Latvijas banku sistēmā un 2) var drošāk izmantot Latvijas bankas, lai investētu Latvijas saimniecībā. To, ka Latvijas Bankas, valdības, komercbanku un starptautisko institūciju darbs pēc banku krīzes nes aizvien redzamākus augļus un starptautiskās uzticības pieaugums Latvijas bankām ir reāls fakts, jau vairākkārt apliecinājuši nozīmīgu starptautisko finansu institūciju pārstāvji kā Latvijas, tā ārvalstu presē.

Tādi pieredzējuši investori kā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka un “Swedfund International” ir svarīgi salīdzinoši jaunajām Latvijas bankām arī tīri no to praktiskās darbības viedokļa - palīdzot uzlabot banku iekšējās vadības un kontroles mehānismus un plānot veiksmīgu darbības stratēģiju nākotnei.

II.

Latvijas Bankas valde piekrita vairāku banku vadītāju apstiprināšanai.

Ivars Priedītis apstiprināts par “Latvijas tirdzniecības bankas” valdes priekšsēdētāju,

Stepans Jeršovs - par “Latvijas tirdzniecības bankas” valdes priekšsēdētāja vietnieku,

Hugo Pāvuls - par “Doma bankas” valdes priekšsēdētāja vietnieku,

Boriss Moldavskis - par “Latvijas kapitāl-bankas” valdes priekšsēdētāja vietnieku.

Latvijas Bankas preses sekretārs

Edžus Vējiņš