ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2010. gada 13. maija sēdes stenogramma (nobeigums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.05.2010., Nr. 81 https://www.vestnesis.lv/ta/id/210571
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Saeimas 2010. gada 13. maija sēdes stenogramma (nobeigums)
Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā
Stenogrammas nobeigums. Sākums — Saeimas materiālu 32.laidienā (“LV”, Nr.79, 20.05.2010.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.
[Tiek turpināts likumprojekta “Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā”, trešais lasījums. – Red.]
Sēdes vadītājs.
Vārds deputātam Jānim Lagzdiņam.
J.Lagzdiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātie kolēģi deputāti! Absolūti nekas nebūtu iebilstams pret šā priekšlikuma ideju. Protams, tā ir atbalstāma. Bet, godātie kolēģi, kuri atbalsta šā priekšlikuma pieņemšanu, es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka mēs paši, arī Šadurska kungs, Druvietes kundze un visi pārējie deputāti, praktiski vienbalsīgi pirms vairākiem mēnešiem atbalstījām grozījumus Vienotās atalgojuma sistēmas likumā; tur ir vairāki panti, kas ir ļoti detalizēti, daudz precīzāki, visaptveroši un uzliek par pienākumu publiskot, padarīt publiski pieejamu informāciju ne tikvien par atalgojumu, bet arī par prēmijām un cita veida labumiem, ko saņem ne tikai valsts iestāžu darbinieki un amatpersonas, bet arī kapitālsabiedrību darbinieki. Kolēģi, tas jau ir pieņemts, tur tas ir daudz precīzāk, juridiski korekti!
Es aicinu atturēties balsojumā par šā priekšlikuma pieņemšanu, jo šo problēmu mēs esam atrisinājuši un likums jau ir spēkā.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds deputātam Visvaldim Lācim.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Nupat, ejot garām deputātam Spurdziņam, dzirdēju vārdu “populisms”. Nu, tas nav populisms!
Pilnībā atbalstot “Pilsoniskās Savienības” deputāta Kārļa Šadurska teikto, es vēlos atgriezties nesenā pagātnē. Otrajā Saeimas darbības gadā, kad es kļuvu par bezpartejisku deputātu, es biju spiests vērsties Amerikas institūtā, lai iegūtu datus savam rakstam laikrakstā “Diena”, kuru es nosaucu tā: “Slikta ir demokrātija, kur triumfē nauda.” Un tikai pateicoties Amerikas institūta labvēlībai, kādas varēja arī nebūt, es uzzināju milzīgo izšķērdību un, varētu teikt, pārspīlēti bagāto algu sistēmu mūsu valstī; tas ir šajā publikācijā redzams. Nu, piemēra labad es atkārtošu: ja summas pārrēķinām mūsu naudā, tad sanāk, ka Amerikas transporta ministrs saņem 9 tūkstošus latu mēnesī, bet mazajā Latvijā Satiksmes ministrijas pārstāvis sociāldemokrāts, tātad strādnieku šķiras, darba ņēmēju, pārstāvis Zorgevics – 8 tūkstošus 500 latu. Tāpat salīdzināja pēc mana lūguma platības un darbaspēka ziņā Rīgas brīvostai līdzīgu ostu ar amerikāņu ostu Klusā okeāna krastā, un redzam, ka tur, kaut gan kravu apgrozība ir 10 reizes lielāka nekā Rīgas ostā, attiecīgās ostas prezidents saņem daudz mazāku algu nekā Rīgas brīvostas prezidents Leonīds Loginovs. Nu cik tālu mēs varējām iet? Pilnīgi pareizi saka tie deputāti, kas no šīs tribīnes runā, ka pašām valsts iestādēm jau sen vajadzēja uzņemties iniciatīvu un nekautrēties, un paziņot savu iestāžu darbinieku un arī kapitālsabiedrību darbinieku algas. Te taču nekā slikta nav! Pilnībā atbalstu to, ko ir teikuši iepriekšējie runātāji.
Un, ja grib pārvērst, kā Jānis Lagzdiņš saka, jau esošo likumu vēl pilnīgāku, tad arī tam jāpiekrīt, jo pilnība, salīdzinot ar sīkumiem, nav nekāds nieks. Pilnība ir mērķis. Arī likumiem.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.
K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Atbilde Lagzdiņa kungam.
Lagzdiņa kungs, vai drīkst jūsu uzmanību mazliet lūgt...?
Par detalizācijas pakāpi pilnīgi piekrītu. Bet, godātie kolēģi, nav neviena normatīvā akta, kas iestādei liktu regulāri, ik mēnesi, publiskot šo atalgojumu. Ļoti daudzi no mums ir bijuši vadošos amatos, un mēs ļoti labi zinām, ko nozīmē uzdot darbiniekam izpildīt kādu uzdevumu un pēc gada paskatīties, vai ir iznācis vai ne.
Godātie kolēģi! Pastāvīga sekošana ir ārkārtīgi būtiska, lai labas normas normāli strādātu. Tas ir pirmkārt.
Otrkārt. Tas, ko Lagzdiņa kungs runāja par prēmijām... Nemaldināsim cits citu! Arī prēmijas ir atalgojums.
Treškārt. Tiesības uz informāciju ir viena lieta, bet informācija ir mazliet cita lieta. Šis priekšlikums ļoti skaidri norāda ikvienam interesentam, kurā vietā viņš var atrast šo informāciju. Tiešām nebūtu vis tā, kā tas ir saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem, – ka viņam ir tiesības pieprasīt šo informāciju un pēc mēneša vai diviem viņš to tiešām saņems vai arī saņems motivētu atteikumu, kuru, protams, ja cilvēkam ir ļoti daudz enerģijas un ļoti daudz laika un ir patika tiesāties, viņš var pārsūdzēt iestādes vadītājam; pēc tam viņš var tiesā apstrīdēt informācijas nesaņemšanu un pēc gada vai diviem, vai trim šo informāciju tiešām saņemt.
Godātie kolēģi! Tā jau tas viss ir. Bet ieviesīsim vienreiz normu, kas normāli un regulāri strādā!
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā deputāts Spurdziņš vēlas ko piebilst?
O.Spurdziņš.
Komisija šo priekšlikumu tiešām uzskatīja par ļoti populistisku un nevietā iespraustu juridiskā ziņā, jo to regulē cits likums – likums par vienoto atalgojumu. Tur tas patiešām, kā Lagzdiņa kungs teica, ir daudz precīzāk regulēts. Ir pat noteikts, ka internetā attiecīgi katru mēnesi tas ir jādara.
Komisija aicina neatbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. – deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 16, atturas – 20. Priekšlikums atbalstīts.
O.Spurdziņš.
35. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Zalāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā, kas ir ar numuru 36.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš.
36. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš.
Atbalstīts arī 37. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš.
Atbalstīts arī 38. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš.
Izskatīti visi priekšlikumi.
Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – 1, atturas – 2. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījums likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu””, trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Aicinu ielūkoties dokumentā Nr.5915. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu””, trešais lasījums.
Komisija izstrādāja četrus priekšlikumus.
1. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš.
2. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš.
Atbalstīts arī 3. – komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš.
Un atbalstīts arī 4. – komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš.
Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputātu statusu”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – nav, atturas – 15. Likums pieņemts.
O.Spurdziņš.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Likumprojekts “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā”, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātie kolēģi deputāti! Vairākkārt mēs esam skatījuši parlamentā pašvaldību deputātu statusa likuma grozījumus saistībā ar to problēmu, ka atsevišķi deputāti pietiekamā līmenī nepārvalda valsts valodu.
Iepriekšējos gadījumos attiecīgie likuma grozījumi ir noraidīti, jo paredzēja tikai un vienīgi, ja tā varētu teikt, politisku risinājumu. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izstrādājusi nelielu grozījumu Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā, paredzot juridiski un politiski korektu kārtību, kādā mēs šo problēmu varētu risināt.
Komisija piedāvā šādu modeli. Ir tāpat kā jautājumā par pilsonības anulēšanu. Gadījumā, ja pašvaldības deputāts nepārvalda noteiktā līmenī valsts valodu, lēmumu par deputāta mandāta anulēšanu pieņem apgabaltiesa. Bet pirms tam, godātie kolēģi, kā jūs droši vien zināt, jo esat ar to visu iepazinušies, Valsts valodas centram likumā noteiktā kārtībā jākonstatē, ka attiecīgais deputāts nepārvalda valsts valodu tādā līmenī, kādu to nosaka Ministru kabinets. Ja tas tiek konstatēts, tad seko nākamais juridiskais solis: tiek informēts par šo faktu attiecīgās domes priekšsēdētājs, un attiecīgais deputāts tiek aicināts apgūt valsts valodu, un deputātam ir pienākums to izdarīt sešu mēnešu laikā. Pēc tam seko valsts valodas prasmes pārbaude, un, ja atkārtoti deputāts izvairās no valsts valodas prasmes pārbaudes vai nenokārto to, tādā gadījumā attiecīgajai institūcijai ir pienākums vērsties apgabaltiesā, lai tā skatītu jautājumu par deputāta mandāta anulēšanu.
Godātie kolēģi! Šeit ir paredzēta vēl arī tāda lieta, ka pašvaldībai ir pienākums no saviem līdzekļiem apmaksāt deputātam valsts valodas prasmes apguvi. Dažkārt izskan jautājums, kādēļ tas tiek ar likumu noteikts. Tādēļ, ka, komisijasprāt, pašvaldību deputāti ir tautas vēlēti priekšstāvji un, protams, pašvaldībai ir jānodrošina tas, lai tie cilvēki, kuri pārstāv pašvaldības intereses, būtu profesionāli piemēroti apgūt visas zināšanas, un, protams, valodas zināšanas ir tādas. Tas nav nekas jauns. Jau vairāk nekā 15 gadus pašvaldību deputātu statusa likumā ir norma, kas uzliek par pienākumu pašvaldībai apmācīt pašvaldības deputātus dažādās prasmēs, un, protams, starp tām ir arī valodas prasme.
Šim likuma normas grozījumam nav atpakaļejoša spēka, un, protams, tas nevar attiekties uz šā sasaukuma deputātiem. Es aicinu godātos kolēģus vienoti atbalstīt šo priekšlikumu. Šis balsojums, manuprāt, būs simbolisks – tas apliecinās mūsu vēlmi nodrošināt to, lai pašvaldību deputāti būtu pēc iespējas profesionālāki un labāk pildītu savus pienākumus.
Komisijas vārdā aicinu balsot “par”.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Sākam debates.
Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam. Jums pietiks ar vienu minūti?
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Pietiks, jā.
Sēdes vadītājs.
Pietikšot.
Dz.Rasnačs.
Godātie kolēģi! Es aicinu atbalstīt minēto likumprojektu, neskatoties uz to, ka komisija noraidīja “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK projektu. Mūsu projektā bija paredzēts līdzīgs risinājums kā iepriekš... Ķekavas pagasta padome no savu pienākumu veikšanas tika atbrīvota ar politisku lēmumu Saeimā.
Mēs bijām paredzējuši līdzīgu procedūru, taču mēs neiebilstam pret šo procedūru, kas tiek veikta ar tiesas palīdzību. Es arī domāju, ka šis balsojums parādīs patieso attieksmi pret latviešu valodu. Taču šim projektam ir viens neliels mīnuss. Es vēršu referenta uzmanību uz to, ka apgabaltiesas ir ļoti noslogotas un acīmredzot vajadzēs paredzēt paātrināto procedūru.
Tā ka aicinu atbalstīt likumprojektu un balsot “par”.
Sēdes vadītājs.
Paldies Rasnača kungam.
Godātie kolēģi! Pienācis laiks pārtraukumam, acīmredzot debates turpināsim pēc pārtraukuma.
Bet vēl pirms tam – paziņojumi.
Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde tūliņ komisijas telpās.
Sēdes vadītājs.
Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc piecām minūtēm 106.auditorijā.
Sēdes vadītājs.
Vārds deputātei Ingrīdai Circenei... Nē, deputāte Ingrīda Circene negrib vairs neko paziņot.
Vārds deputātei Ērikai Zommerei.
Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie Baltijas lietu apakškomisijas kolēģi! Pulksten 10.45 lūdzu Juridiskās komisijas sēžu telpā uz sanāksmi.
Sēdes vadītājs.
Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.
S.Āboltiņa (9.Saeimas priekšsēdētāja biedre).
Cienījamie kolēģi! Mūsu parlamentā ir tradīcija, ka Saeimas sēdes dienā mēs sveicam tos deputātus, kuriem ir dzimšanas diena tieši tajā dienā vai kuriem ir apaļa vai pusapaļa jubileja Saeimas sēdes nedēļā.
Šonedēļ pusapaļa jubileja... Atļaujiet man visu mūsu vārdā sveikt pusapaļā jubilejā mūsu Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzi! (Aplausi.)
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Un tagad lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!
Reģistrācijas rezultāta nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Tiem deputātiem, kuri pameta zāli... Ja tas būs reģistrācijas izdrukā, tas tiks ieskaitīts kā kavējums, gribu brīdināt. Visiem deputātiem jāpaliek zālē klausīties reģistrācijas rezultātus! Paldies par uzmanību!
Nav reģistrējušies: Vitālijs Aizbalts, Oskars Kastēns, Jānis Klaužs, Leopolds Ozoliņš un Inese Šlesere.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
Pārtraukums
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs.
Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Varbūt var vēlreiz nozvanīt, lai visi dzird, ka ir jānāk uz Sēžu zāli?
Es atgādinu, ka mēs pašreiz skatām likumprojektu “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā” pirmajā lasījumā.
Turpinām debates.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Dāmas un kungi! Jums priekšā, bez šaubām, tiek celts daudz civilizētāks projekts nekā tas, kuru bija iesniegusi, bet pēc tam atsaukusi TB/LNNK frakcija. Piemēram, likumprojektā paredzēts deputātiem valsts valodu mācīt uz valsts rēķina. Principā pieaugušiem iedzīvotājiem mācīt valsts valodu uz valsts rēķina – tā ir PCTVL programmas prasība. Tādēļ šāda veida priekšlikumu vajadzētu iekļaut ne tikai likumā par deputāta statusu, bet arī daudzos citos likumdošanas aktos, kuri jebkurām profesijām un amatiem paredz jebkuras prasības attiecībā uz valodas prasmi. Mēs, aizbildinoties ar precedentu, noteikti šādu priekšlikumu izvirzīsim. Turklāt deputāta mandāta atņemšanas procedūra attiecas nevis uz esošajiem deputātiem, bet tikai uz tiem, kuri tiks ievēlēti pēc likuma stāšanās spēkā. Tādā veidā tiks ievērots tiesiskās paļāvības princips, kas Latvijas likumdošanā vispār ir rets gadījums.
Saskaņā ar likumprojektu strikti pasākumi pret tautas ievēlētajiem pārstāvjiem tiks piemēroti 2013.gadā. Iespējams, ka tad Eiropas Komisija jau būs pieņēmusi lēmumu par pašvaldību vēlēšanu likuma unifikāciju un no augšas iesniegs mums gatavu likumu direktīvas veidā, neņemot vērā vietējās necivilizētās īpatnības.
Vispār likumprojekta autori bija rūpīgi iepazinušies ar Podkolzinas lietu Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kā arī ar Ignatānes lietu ANO Cilvēktiesību komitejā. Šīs lietas, kuras aptuveni pirms desmit gadiem bija sagatavojusi Latvijas Cilvēktiesību komiteja, attiecas uz valodas prasmes prasībām deputātu kandidātiem. Un Latvija šīs lietas ir spīdoši zaudējusi. Acīmredzami tiks zaudētas arī tās lietas, kuras radīsies pēc šā likuma piemērošanas. Autori labi iepazinās vismaz ar diviem pieteikumiem tiesai pret Valsts valodas centru, kuru izskatīšana vēl nav beigusies un kuru sagatavošanā es aktīvi piedalījos. Šīs prasības attiecas uz jaunajiem valodas noteikumiem, kurus pieņēma Ministru kabinets un kuros Saeimas deputātiem tika noteikta visaugstākā no sešām valodas prasmes kategorijām, bet pašvaldību deputātiem jāapmierinās ar piekto kategoriju. Viens pieteikums bija pienācis no kādas piejūras pilsētas, kurā pirms 120 gadiem tika uzbūvēta vislielākā Krievijas flotes bāze Baltijā, bet otrs pieteikums – no tās pilsētas pašvaldības Daugavas krastos, kura pilsētas statusu ieguva jau 1670.gadā. Pilsētu dibinājuši krievu ieceļotāji, un tiesības uz pilsonību tajā iesākumā bija tikai krieviem un poļiem. Starp citu, tā līdz pat šim laikam ir vienīgā Latvijā pastāvošā pilsēta, kuru pirms 20.gadsimta dibinājuši nevācieši.
Atbilstoši taisnīguma principam abās šajās pilsētās deputātiem, lai viņi varētu uzturēt pilnvērtīgus kontaktus ar iedzīvotājiem, vajadzētu mācīt ne tikai latviešu, bet arī krievu valodu. Bez tam šo divu un daudzu citu pilsētu deputātu tiesības izmantot pašvaldības darbībā krievu valodu bija garantētas pirmajā Latvijas Republikā. Diemžēl civilizācijas līmenis Latvijā pēdējos 80 gados būtiski nolaists. Lūk, vienā no šīm pilsētām mana kliente, deputāte, kādā no domes komitejas sēdēm arī bija aizstāvējusi ideju par vietējo krievu nacionālās kultūras biedrību finansēšanu no pašvaldību budžeta. Sēdē klātesošā Valsts valodas centra inspektore neko no deputātes runas nebija sapratusi, izņemot daudzās nepareizās galotnes deputātes teiktajos vārdos. (No zāles dep. J.Dobelis: “Tas taču nav par tēmu! Par tēmu jārunā!”)
Bet vietējās latviešu avīzes korespondente, kura arī atradās sēdē, ne tikai visu bija sapratusi, bet arī reportāžu pusslejas apmērā par to bija uzrakstījusi, kurā ar cieņu aprakstīja, ka deputāte pašaizliedzīgi aizstāv savu tautiešu intereses.
Vadoties no šā piemēra, derētu veikt speciālus pasākumus, lai attīstītu nevis deputātu, bet gan Valsts valodas centra inspektoru prāta spējas, kaut gan man ir bažas, ka viņiem nekādi kursi nelīdzēs.
Staļinam tiek piedēvēts šāds aforisms: “Nav svarīgi, kas par ko balso, bet ir svarīgi, kas skaita balsis.”
Saistībā ar to minēšu vēl stāstu par matemātiķiem un biologiem. Kādā valstī divas trešdaļas iedzīvotāju bija matemātiķi, bet viena trešdaļa – biologi. Dabiski, ka šīs valsts parlamentā matemātiķi bija vairākumā un pieņēma tādus likumus, kādi viņiem vairāk patika. Bet atsevišķās pilsētās dzīvoja daudz biologu, un viņi ievēlēja deputātus, kuri, vadoties no matemātiķu viedokļa, nebija visai pareizi. Pārāk daudz ir šo deputātu, nosprieda matemātiķi un nolēma pieņemt likumu, saskaņā ar kuru katram deputātam biologam jāzina matemātika tādā līmenī, lai viņš varētu pierādīt Fermā teorēmu. Bet zināšanu pārbaudes komisiju, dabiski, izveidoja no matemātiķiem. Tiesa gan, matemātiķiem nebija ienācis prātā pusei vēlētāju biologu kolektīvi atņemt pilsonību, bet pēc tam to atjaunot atsevišķi, pa vienam, iepriekš piespiežot pretendentus demonstrēt diferenciālās un integrālās skaitīšanas prasmes. Tas jau ir our Latvian know-how!
Dāmas un kungi! Pēc savas profesijas es esmu daudz tuvāks matemātiķiem, nevis biologiem. Bet, solidarizējoties ar pēdējiem, es balsošu “pret” šo likumprojektu.
Un pēdējais. Pati par sevi šā likuma parādīšanās Saeimā nozīmē, ka nepieciešams nekavējoties atcelt divas normas noteikumos, kas stājās spēkā pērnā gada 1.septembrī, – Ministru kabineta noteikumos par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi. Proti, normas no 1.pielikuma ar kodiem 1150 un 1110, kuras nosaka valodas prasības pašvaldību un Saeimas deputātiem.
Šobrīd ir skaidrs, ka šīs normas Ministru kabinets bija pieņēmis bez attiecīgā pilnvarojuma deleģēšanas no Saeimas puses un tā ir acīmredzama pretruna ar Satversmi un Latvijas starptautiskajām saistībām. (No zāles dep. J.Dobelis: “Tu pats esi pretruna!”)
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds deputātam Anatolijam Mackevičam.
A.Mackevičs (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Es aicinu jūs balsot “pret” šo priekšlikumu.
Kāpēc? Mums Latvijā ir viens precedents. Viens process Eiropas Cilvēktiesību tiesā – lieta “Ingrīda Podkolzina pret Latviju”.
Lieta ir tāda: Podkolzinai neatļāva balotēties tikai tāpēc, ka viņa nezina latviešu valodu augstākajā līmenī. Viņa uzvarēja šajā tiesas procesā. Galvenais arguments, kāpēc viņa uzvarēja, bija tas, ka Latvija ir pievienojusies starptautiskajai konvencijai, kur viens pants saka: “Šajā Konvencijā minēto tiesību un brīvību īstenošana tiek nodrošināta bez jebkādas diskriminācijas – neatkarīgi no.. valodas, nacionālās.. izcelsmes, piederības kādai mazākumtautībai...” Gribu uzsvērt, ka viņa nebija deputāte, viņa bija tikai kandidāte.
Tālāk. Mums Latvijā ir viens pašvaldību vēlēšanu likums. 5.pants skan tā: Latvijas Republikā tiesības vēlēt domi ir Latvijas pilsonim, kurš vēlēšanu dienā sasniedzis 18 gadu vecumu. 6.pants skan tā: “Latvijas Republikā vēlēt domi nav tiesību...” Un ne 5., ne 6.pantā neviena vārda nav par to, ka deputāta amata kandidātam vajag zināt latviešu valodu augstākajā līmenī.
Jā, mums ir Satversme un Valsts valodas likums, kur ir tāds punkts: “Latvijas Republikā valsts valoda ir latviešu valoda.” Pareizi. Tāpēc mums pants likumā skan: pašnovērtējums par latviešu valodas prasmi. Kandidāts pats ar savu roku raksta, kāds līmenis viņam ir. Viņš raksta: “Es zinu latviešu valodu, tikai slikti.” Un kas? Mēs sodīsim viņu par to? Mēs iesim uz apgabaltiesu un atņemsim viņam mandātu? Par ko? Mums galu galā Latvijā demokrātija ir vai nav?
Demokrātija ir, tāpēc ka tikai tauta var ievēlēt deputātu un tikai tauta un neviens cits var anulēt viņa mandātu. Neviens cits! Tautai ir tāda iespēja – anulēt mandātu. Katrus četru gadus tauta iet un balso par tiem kandidātiem, ko grib redzēt tur – domē.
Tālāk. Nu, tīri cilvēciski paskatīsimies. Mums ir tādi novadi, kur cilvēki dzīvo, kur nav ne augstskolas, ne ģimnāzijas un kur profesori nedzīvo. Tur dzīvo parasti cilvēki. Nu kur viņiem ņemt tādu kandidātu, kurš var visu darīt, kuram ir visaugstākā izglītība?! Cilvēki grib redzēt deputātu, kas tur, padomē, cīnīsies par viņiem.
Jā, es kā cilvēks esmu par to, ka vajag zināt latviešu valodu, es kā tēvs un vectēvs lepojos ar to, ka mani bērni, mani mazdēli, kam tagad ir pieci un trīs gadi, brīvi runā latviski. Ar latviešu un krievu valodu viņiem nav nekādu problēmu. Bet šodien es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, tāpēc ka tas būs liels sitiens pa demokrātiju. Un otrs. Mēs atņemam cilvēkiem vienu ļoti svarīgu motivāciju mācīties latviešu valodu.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.
J.Kursīte-Pakule (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Ja mēs nepieņemsim šos grozījumus, tad jāprasa... tad jāsper nākamais solis. Jāprasa Latvijas pilsoņu, latviešu daļai, tātad pamatnācijai, tautai, obligātu ne tikai Eiropas Savienības valodu – angļu, vācu, franču valodas, jo no turienes var nākt pašvaldību deputāti ar vācu, angļu, franču valodas zināšanām –, bet arī krievu valodas obligātu pārzināšanu. Citādi iznāk, ka pašvaldību deputāti, kas pietiekamā līmenī nepārzina valsts valodu, nevar pilnvērtīgi komunicēt ar saviem vēlētājiem, tas ir, latviešiem, un respektēt viņu vēlmes.
Mēs runājam par tiesībām, bet mēs kaut kā aizmirstam pamatnācijas tiesības komunicēt un tikt saprastiem valsts valodā.
Tāpēc aicinu atbalstīt ierosinātos grozījumus likumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds deputātei Inai Druvietei.
I.Druviete (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Nu, redziet: apspriežot vienu konkrētu priekšlikumu, mums, protams, ir jāatgriežas pie saknēm un pirmsākumiem. Un pirmsākumi, protams, ir meklējami Latvijas Republikas Satversmē, kas īsi un skaidri nosaka, kura Latvijas valstī ir valsts valoda. Būtībā ar to pietiktu.
Gribu vērst uzmanību uz to, ka šis priekšlikums ir ļoti humāns, pārdomāts un galu galā neierobežo suverēnās tiesības tikt ievēlētam un arī tiesības vēlēt, jo, kā to pareizi uzsvēra arī iepriekšējie runātāji, pašreiz nepastāv nekādi šķēršļi, lai vēlēšanās varētu balotēties cilvēks, kurš ir paziņojis, ka latviešu valodu neprot. Šeit es negribētu atsaukties uz tā saukto Podkolzinas lietu. Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums bija tāds tāpēc, ka nebija administratīvā procesa, kas šādos gadījumos būtu jāīsteno. Pašreiz šāda prakse ir novērsta.
Bet šajā priekšlikumā gluži vienkārši tiek dotas iespējas iemācīties valodu attiecīgā līmenī, lai varētu tikt ievērotas visas kādā apgabalā dzīvojošo iedzīvotāju tiesības. Un, tā kā Latvijā valodas politika visos reģionos ir viena un mums visā Latvijā latviešu valoda ir noteikta kā pašvaldību darba valoda, ir pilnīgs pamats izvirzīt šādu ieteikumu un turpmāk nodrošināt to, lai visiem Latvijas iedzīvotājiem, tostarp latviešiem, būtu iespēja pašvaldībās runāt un sazināties valsts valodā. Priekšlikums ir loģisks, nepārkāpj nekādus starptautiskos dokumentus, turklāt ir vērsts nevis uz esošo pašvaldību deputātiem, bet tikai uz nākamo pašvaldību vēlēšanu uzvarētājiem. Tātad, protams, priekšlikums ir atbalstāms.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds deputātam Borisam Cilevičam.
B.Cilevičs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, es gribu daļēji piekrist Lagzdiņa kungam, ka patiešām ir redzams, ka kompromiss tika meklēts un zināms progress ir sasniegts šajā virzienā. Bet nekādā gadījumā nevajadzētu uzskatīt šo balsojumu par kaut kādu lojalitātes vai politiskās pozīcijas izpausmi, par kaut kādu testu un tā tālāk.
Mēs saskaramies ar ļoti sarežģītu juridisku jautājumu. Problēmas būtība ir tajā faktā, ka pašvaldības deputātam ir faktiski tāds divējāds statuss, jo vairāku likuma normu izpratnē pašvaldības deputāts ir amatpersona. Un pret amatpersonu valstij ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums izvirzīt zināmas prasības, tajā skaitā prasības attiecībā uz valodu prasmi, pirmām kārtām uz valsts valodas prasmi. Bet tajā pašā laikā pašvaldības deputāts ir vēlēta persona. Un līdz ar to rodas tā nopietnā pretruna.
Jo, kā jau Mackeviča kungs pareizi minēja, Eiropas Cilvēktiesību tiesa Podkolzinas lietā diezgan nepārprotami interpretēja konvencijas normu tādā garā, ka nedrīkst ierobežot cilvēka tiesības tikt ievēlētam valodas nezināšanas dēļ. Tajā pašā laikā šis spriedums tieši neattiecas uz šo situāciju, jo... Kā to varētu atrisināt? Ar visu cieņu pret mūsu cienījamām profesorēm tomēr jāteic, ka nav tādu pamatnācijas tiesību. Kursītes kundze, piedodiet! Nevienā starptautiskajā dokumentā, ko Latvija ratificējusi un kas Latvijai ir saistošs, šāda jēdziena nav. Nu neizdomāsim sev tīkamas interpretācijas, jo Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija runā diezgan skaidru valodu šajā jautājumā!
Tātad – ko var darīt? It kā viss ir pareizi. Amatpersonu sodīt par valsts valodas nelietošanu, jā, it kā var. Tas veids, kas tiek piedāvāts – apmācība par pašvaldību līdzekļiem –, ir pareizs. Manā skatījumā, problēmas rodas tajā brīdī, kad mēs runājam par mandāta atņemšanu, par anulēšanu. Gribu jums atgādināt, ka arī Kārtības rullī joprojām ir norma, kas paredz, ka Saeimas deputātam, kas neprot un nelieto valsts valodu pietiekošā līmenī, var atņemt deputāta mandātu. Mēs labi atceramies, ka tas nekad vēl nav noticis. Kaut gan it kā formāli varētu kādam piekasīties, varētu vismaz iniciēt, bet mēs visi ļoti labi saprotam, ar ko tas beigtos. Tas beigtos ar kārtējo Latvijas zaudējumu Eiropas Cilvēktiesību tiesā, tāpēc mēs to nedarām. Tātad mēs tagad ieliekam mūsu likumā vēl vienu normu, kas it kā šķiet tīkama Latvijas patriotiem, kas šķiet loģiska, bet nav īstenojama praksē.
Tātad mana prognoze ir šāda. Ja vairākums šo normu atbalstīs, tad, pirmkārt, es ļoti šaubos, ka tā tiks piemērota praksē. Vai mums ir vajadzīgas likumā normas, ko nevar piemērot praksē? Bet gadījumā, ja šī norma tomēr tiks piemērota praksē, tad tas neizbēgami izraisīs diezgan ilgstošus tiesas darbus, vispirms Satversmes tiesas līmenī, kur iznākums nav skaidrs, un tad Eiropas Cilvēktiesību tiesas līmenī, kur... protams, simtprocentīgi paredzēt es negribētu, bet, ņemot vērā visu iepriekšējo līdzīgo lietu praksi, to skaitā arī lietas no Latvijas – gan jau pieminēto Podkolzinas lietu, gan arī Ignatānes lietu ANO Cilvēktiesību komitejā –, es domāju, ka galu galā šī lieta tiks zaudēta.
Tātad mūsu priekšā ir patiešām ļoti sarežģīts uzdevums, kā fundamentālās cilvēktiesības tikt ievēlētam un – kas ir vēl svarīgāk – fundamentālās vēlētāju tiesības ievēlēt tos pilsoņus, kurus viņi grib ievēlēt neatkarīgi no kaut kādām formālām pazīmēm, kvalifikācijām un tā tālāk, apvienot ar nepieciešamību veicināt valsts valodas lietošanu. Tas nav tik vienkārši. Godīgi sakot, man šķiet, ka šis priekšlikums ir solis pareizā virzienā, bet vēl ir ļoti tālu no optimālā varianta, kas risinātu sabiedrības integrācijas problēmas un tajā pašā laikā pilnībā atbilstu mūsu starptautiskajām saistībām. Tā ka... diemžēl, ar visu cieņu pret komisijas paveikto darbu, es nevaru atbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds deputātam Jānim Lagzdiņam.
J.Lagzdiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātie kolēģi deputāti! Šā likumprojekta būtība nav sodīt mūsu kolēģus deputātus pašvaldībās, kuriem ir uzticējušies vēlētāji un kurus viņi ir ievēlējuši par saviem priekšstāvjiem, tikai tādēļ, ka viņi pienācīgā apjomā neprot latviešu valodu. Godātie “Saskaņas Centra” deputāti, Mackeviča kungs, Cileviča kungs, pārējie kolēģi! Šā likumprojekta būtība ir tāda, ka mēs vēlamies spert platu soli pretī šiem cilvēkiem un palīdzēt. Palīdzēt tautas priekšstāvjiem kļūt profesionālākiem, kļūt tādiem, kas spēj daudz labāk aizstāvēt visu savu vēlētāju, to skaitā latviešu vēlētāju, intereses; palīdzēt apgūt latviešu valodu.
Godātie kolēģi no “Saskaņas Centra”! Zināmā mērā šis balsojums priekš manis, maniem vēlētājiem, es domāju, arī daudziem latviešiem, būs simbolisks. Un būs ļoti lietderīgi redzēt vēlētājiem, kā balso, piemēram, Mackeviča kunga frakcijas biedri, kā balso “Latvijas Ceļa” deputāti, kā balso Latvijas Pirmās partijas deputāti un visi citi deputāti... Kā mēs balsojam. Jo šis nav balsojums par sodīšanu, šis ir balsojums par to, vai mēs vēlamies, lai tautas priekšstāvji varētu pilnvērtīgi aizstāvēt savu vēlētāju intereses. Principā šis ir balsojums “par” vai “pret” latviešu valodu.
Tas ir jautājums par attieksmi pret latviešu valodu.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie deputāti! Šoreiz ir vietā sakāmvārds: “Labāk vēlāk nekā nekad.”
Mēs, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, jau daudzkārt esam rosinājuši ieviest kārtību, ka vismaz Saeimas deputāti un pašvaldību deputāti prot valsts valodu – latviešu valodu. Diemžēl mūsu priekšlikumi allaž ir tikuši noraidīti. Noraidīts mūsu priekšlikums arī šoreiz, bet paldies atbildīgajai komisijai, patiešām paldies atbildīgajai komisijai, kura ņēmusi vērā mūsu projektu un uz tā bāzes izstrādājusi savu projektu, iestrādājot tos pamatprincipus, kuri ir nepieciešami. Jo, kā atbildīgā komisija pareizi to ir pateikusi arī anotācijā, pašvaldību darbā gan saziņas valoda, gan lietvedības dokumentu valoda, gan arī darba sanāksmju valoda ir latviešu valoda. Bet pašvaldību deputātu ievēlēšanai valsts valodas prasme diemžēl šobrīd nav noteikta kā obligāts kritērijs; tas faktiski pieļauj tādas situācijas rašanos – te jau citi kolēģi to atzīmēja –, ka pašvaldībā tiek ievēlēti deputāti, kuri neprot valsts valodu un nespēj strādāt kvalitatīvi, jo darba valoda ir latviešu valoda.
Mēs pavisam nesen esam piedzīvojuši kārtējās pašvaldību vēlēšanas, kurās daudzi, daudzi, daudzi deputāti ir ievēlēti tādi, kas neprot valsts valodu. Tā tas ir Daugavpilī, kur gandrīz trešā daļa neprot valsts valodu... Neprot valsts valodu arī Liepājā, Rēzeknē, Rīgā. Lūk! Un te runāja Mackeviča kungs... Mackeviča kungs, jūs jau arī, atrodoties Saeimā ne jau pirmo reizi, valsts valodu diemžēl nepārvaldāt augstākajā līmenī. Diemžēl nepārvaldāt... Un būtu kaunējušies šeit nākt un aizstāvēt tos, kuri grib, lai valsts valoda deputātam nebūtu jāprot! Labi, ka jūs, atrodoties Saeimā jau daudzus, daudzus gadus, tomēr esat kaut cik pieklājīgi apguvis valodu, bet ne augstākajā līmenī... ne augstākajā līmenī, es piebildīšu.
Tādēļ, kolēģi, izsaku vēlreiz pateicību atbildīgajai komisijai. Nobalsosim un atbalstīsim šo likumprojektu!
Paldies!
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Tāda jocīga šķēpu laušana notiek par it kā pilnīgi skaidru un saprotamu lietu.
Un acīmredzot tas viss ir izskaidrojams ar vienu vārdu – attieksme. Ir ārkārtīgi jocīgi klausīties par tām tiesām un tiesāšanās draudiem. Tātad minētā persona ir gatava mēnešiem, gadiem tiesāties, mētāties ar naudu, ar laiku, skraidīt turp un atpakaļ, bet tanī pašā laikā negrib mācīties valsts valodu! Nu, vai tas nav anekdots, ko? Tātad jums ir galvenais princips gadiem ilgi ķēzīties pa visu Eiropu, bet valodu nemācīties un tad vēl bakstīt ar pirkstu: “Jā, starptautiskās normas!” Un kur ir jūsu pieklājības normas, ko? Kur ir jūsu attieksme pret jautājumu? Kad tad kādam ir liegtas iespējas kārtīgi iemācīties valsts valodu? Kad tas tā ir bijis? Vai kādam te pārmet, ka viņš nezina kārtīgi valodu un mēģina to apgūt? Vai kādam to pārmet?
Es gribētu, lai jūs, kolēģi, šad un tad ieskatītos krieviski rakstošajos laikrakstos, it īpaši tagad, kārtējo reizi pēc 9.maija. No Latvijas kartes ir pazudusi Daugavpils, nav vairs. Ir Dvinska, lai gan savulaik ar lēmumu tika noteikta šā nosaukuma maiņa. Nav vairs Latvijā Pārdaugavas, ir “Zadviņje”. Ļoti vienkārši! Saprotiet, ļoti vienkārši, tā raksta Latvijā iznākošajos laikrakstos. Lūk, jums žurnālisti, kuri it kā esot augstākas personas nekā parastie pilsoņi! Šo žurnālistu attieksme pret Latviju, pret Latvijas ģeogrāfiju, pret latviešu valodu! Tad jau arī nav ko brīnīties, ja šādā veidā raksta! Ja cilvēki, kuri jau tāpat negrib mācīties valsts valodu, izlasa šādu laikrakstu, tad viņos rodas dziņa parādīt – es, lūk, varu neko neievērot, es varu aizskriet uz Strasbūru un pasūdzēties!
Vai tad tiešām vairs nav iespējams to visu vienkāršāk izteikt? Izlasiet vēlvienreiz! Pirmkārt, šeit nav runas par augstāko līmeni, šeit ir runa par tādu valodas prasmi, lai varētu sazināties ar citiem attiecīgās pašvaldības iedzīvotājiem. Buzajeva kungs pats nav spējīgs bez papīrīša nevienu vārdu pateikt. Apskatieties – kad Buzajevs atnāk šite, tad viņš iegrimst līdz vēderam, līdz nabai papīrā un lasa. Cītīgi lasa. Speciāli sagatavotu runu. Es nezinu, ar kā palīdzību sagatavotu. Tur jau ir tā viņa nelaime. Tā jau ir arī viņa attieksme, arī viņš nav kārtīgi iemācījies latviešu valodu, sēdēdams šeit gadu gadiem, un diez vai iemācīsies. Lūk, tātad tiek dotas iespējas sešu mēnešu laikā apgūt pietiekamā līmenī valodu. Nu ko tad jūs vēl gribat? Jums dod šīs iespējas! Kur ir problēma? Pamācīties sešus mēnešus vai tiesāties sešus gadus? Kas tad vairāk patīk? Bet varbūt patīk tiesāties? Ļoti interesanti. Es zināmā mērā, var teikt, jūtu līdzi tiem mūsu latviešu kolēģiem, kuri dzīvo Latgalē. Tur tiešām ir ļoti raiba sabiedrība un jāprot ar cilvēkiem runāt, bet jāprot arī paskaidrot, kas ir Latvija un kas ir Latvijas trīs zvaigznes, un viena no šīm zvaigznēm ir Latgale, un to nevajadzētu aizmirst.
Kolēģi, tātad patlaban ir runa, ka it kā vēlēšanu saraksti vairs nebūtu jāveido pēc nacionālā principa, ka nevajadzētu iet pie vēlētājiem pēc nacionālā principa, bet vajadzētu ievērot tautsaimniecību, vajadzētu tur visādas citādas normas ievērot. Nu tad lūdzu! Demonstrēsim mēs šeit, Saeimā, vienotu attieksmi, cienot savu valodu, cienot savu Satversmi! Un netaisīsim politiku no vienkāršas lietas!
Katram Latvijas Republikas deputātam – vai nu Saeimā, vai pašvaldībā – ir jāprot zināmā līmenī valsts valoda, latviešu valoda, jāprot tā, lai varētu sekmīgi veikt savus pienākumus. Un, ja kādam ir vēlme mācīties... Interesanti, cik daudzi no tiem, kuri neprot šo valodu, paši ir izteikuši vēlēšanos mācīties? Kā es saprotu, Daugavpilī nevis viena trešdaļa, bet divas trešdaļas neprot, pēc nepārbaudītas informācijas. Un cik daudzi no viņiem mācās šodien? Lūk, tas ir tas pamatjautājums, un tas arī parāda šo attieksmi.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Šī lieta varbūt nemaz nav tik skaidra un saprotama, kā šķiet iepriekšējam runātājam. Jo Satversmē patiešām... Satversme ir ļoti lakoniska. No vienas puses, Satversmes 4.pantā ir noteikts, ka valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. Taču Satversmes 8.pantā ir noteikts, ka tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu. Satversmei, manuprāt, nebūtu jāpārvēršas par biezu grāmatu, kur būtu ietverti visi priekšnoteikumi attiecībā uz vēlēšanām, tāpat arī visi noteikumi par to, kādam jābūt deputāta statusam un kvalifikācijai.
Te ļoti saprātīgi runāja Cileviča kungs un teica, ka gadījumā, ja notiks politiska izšķiršanās un šāda norma tiks ietverta Satversmē, viņiem būs visas tiesības vispirms vērsties Satversmes tiesā un pēc tam, protams, arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Kas mums parasti, runājot par šīm tiesībām, būtu jāatceras? Protams, ka tiesības tikt ievēlētam nav absolūtas. Šīs tiesības var tikt ierobežotas. Kā mēs ļoti labi zinām, likumā ir arī šo tiesību ierobežojumi, kas skar atsevišķas personas, un Satversmes tiesa, kā arī pati augstākā institūcija, Eiropas Cilvēktiesību tiesa, ir pateikusi, ka noteiktu laika periodu šīs tiesības var ierobežot. Tātad šīs tiesības nav absolūtas. Šīs tiesības var ierobežot ar likumu. Tātad šis būs tas likums, kuru komisija ir izstrādājusi, kuru mēs tagad nodosim komisijai un kurš, iespējams, vēl tiks papildināts.
Otrkārt. Šeit kolēģi visi kā viens runāja par tā saukto leģitīmo mērķi. Proti, leģitīmais mērķis šajā gadījumā ir panākt līdzsvaru, lai, piemēram, persona, kas neprot krievu valodu, bet prot valsts valodu vai kādu citu valodu, vēršoties pie ievēlētajiem deputātiem, varētu kārtot pašvaldībā savas lietas, tātad izmantot savas tiesības.
Un tagad mums ir jāskatās... No vienas puses, protams, šis leģitīmais mērķis ir latviešu valodas aizsardzība. Bet, treškārt, mums ir jāskatās galvenokārt uz to, vai šeit būs panākts samērīgums. Šeit ir ļoti liela atšķirība ar Podkolzinas lietu, par kuru runāja Mackeviča kungs. Šeit Saeima iet daudz tālāk nekā tajā gadījumā. Šeit Saeima pasaka, ka deputātam, ja viņš ir ievēlēts... viņam neviens šķēršļus neliek... Viņš pasaka, ka valsts valodu saprot... Ja priekšsēdētājs redz, ka viņš nevar tur strādāt... Nu, pieņemsim, viņš darbojas kādā sociālo jautājumu komisijā. Pie viņa atnāk vecs pensionārs un prasa par savām tiesībām. Vai jūs domājat, ka šim pensionāram ir jāņem līdzi tulks? Vai, piemēram, kāds aiziet uz pašvaldību un sāk runāt par tik sarežģītu lietu kā teritorijas plānošana un būvniecība. Vai šajā gadījumā, kad viņš, piemēram, grib būvēt uz sev piederoša zemes gabala privātmāju, viņam būtu jāņem līdzi tulks, ja deputāts nav spējīgs neko viņam paskaidrot, bet vada komisiju? Un šeit jau, manuprāt, valsts ir nākusi ārkārtīgi pretī, proti, šeit ir pateikts, ka viņam sešu mēnešu laikā ir jāapgūst valsts valoda. Vai jūs tiešām domājat vai pieļaujat iespēju, ka pašvaldībās tiek ievēlēti cilvēki ar tik zemu intelektu, ka nav spējīgi iemācīties sešu mēnešu laikā? Var jau būt, ka cilvēki gados patiešām nav spējīgi iemācīties. Es tam tiešām neticu. Es nevaru iedomāties arī nevienu demokrātisku Eiropas valsti, kur šādā veidā... kur personas nepārzinātu valodu, kas nepieciešama to pienākumu pildīšanai. Jūs sakāt – kur tad viņš tagad ņems to skolu, un kas tad viņu tagad mācīs? Iespējams, ka viņš paņems privātskolotāju. Un iedomājieties, kādā privileģētā situācijā viņš atrodas! Mums neviens neapmaksā... Ja es, piemēram, gribētu mācīties franču valodu šeit, Saeimā, man neviens to neapmaksātu. Un es šaubos, vai Francijā, ja es tagad tur būtu deputāte, kāds man apmaksātu privātskolotāja pakalpojumus. Tur pašiem par saviem līdzekļiem jāiet mācīties. Es domāju, ka šeit tas ir samērīgi.
Ejam tālāk. Paskatāmies, kas notiek, ja viņš nav spējīgs iemācīties, kā jūs sakāt, vai ja viņam nav bijusi interese mācīties. Viņš principa pēc nemācās. Tālāk lieta tiek izskatīta apgabaltiesā. Un turklāt likumprojektā ir teikts, ka apgabaltiesai nav obligāti jālemj. Apgabaltiesa var lemt. Apgabaltiesā strādā ļoti kvalificēti tiesneši, un viņi izvērtēs šo situāciju. Es domāju, ka mums šoreiz ir vajadzīga šī politiskā izšķiršanās. Manuprāt, samērīgums šeit ir panākts, un es aicinu deputātus atbalstīt šo likumprojektu.
Paldies jums par uzmanību.
Ā, un vēl ko beidzot es gribu pateikt. Arī Cileviča kungs teica... Jā, iespējams, ka tas ir daļēji optimāls risinājums. Protams, mēs gaidām arī jūsu priekšlikumus. Var būt, ka šo termiņu var pagarināt – nevis pusgads, bet ilgāk. Komisija par to lems. Un es izsaku pateicību Lagzdiņa kungam, kurš, manuprāt, ļoti objektīvi raksturoja iemeslus, kuru dēļ komisija šādu likumprojektu izstrādāja.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam, otro reizi.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Es domāju, ka šis balsojums ļoti lieliski parādīs Saeimas deputātu attieksmi pret to, kas ir latviešu valoda un valsts valoda. Šobrīd Saeimas kārtības ruļļa 18.pantā, Mackeviča kungs un Cileviča kungs, ir norma, kura nosaka: ja Saeimas deputāts neprot latviešu valodu, respektīvi, valsts valodu tādā līmenī, lai varētu veikt savus profesionālos pienākumus, viņu var izslēgt no Saeimas sastāva. Tā ir preventīva norma. Un šī norma darbojas ļoti labi. Daudzi, kuri pirms vairākiem gadiem te knapi varēja pateikt latviski dažus vārdus, šodien runā samērā labi. Un arī šī jaunā norma, kas skar pašvaldību deputātus, būs preventīva norma, kas dos iespēju sešus mēnešus bez maksas, uz pašvaldības rēķina – vienkārši lieliska iespēja! –, par baltu velti mācīties latviešu valodu. Un jūs no tā atsakāties! Tā ir gluži vienkārši stūrgalvība, ietiepība un nepatika pret latviešu valodu. Esiet, lūdzu, prātīgi un nobalsojiet par to, lai jūsu draugi varētu sešus mēnešus bez maksas mācīties latviešu valodu!
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.
B.Cilevičs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Mēs apspriežam patiešām ļoti interesantu un sarežģītu praktisku jautājumu. Es vēlreiz gribu protestēt pret to, ka šo balsojumu pārtaisa par kaut kādu attieksmes paušanu pret simboliem. Šī ir praktiska problēma, un tā arī jārisina tīri praktiski.
Rasnača kungs dziļi maldās, jo šī norma ir absolūti nepiemērojama praksē, nekad nav bijusi piemērota un, domāju, arī netiks piemērota paredzamā nākotnē. Tai nav nekādas pozitīvas nozīmes tajā faktā, ka valsts valodas zināšanas deputātu vidū patiešām uzlabojas. Es domāju, ka šis progress tiek panākts nevis pateicoties represīvām normām, bet neskatoties uz šo represīvo normu esamību Latvijas likumdošanā. Tā ka, Rasnača kungs, nevajag iedomāties, ka krievvalodīgie deputāti un vispār Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji kaut ko dara tikai pātagas dēļ. Nē, tā nu nav. Situācija ir daudz sarežģītāka. Nu, ja jūs gribat tā domāt, lūdzu, domājiet. Mēs to aizliegt nevaram.
Kas ir pats galvenais, manā skatījumā? Es tomēr saskatu visā šajā diskusijā tādu kā neuzticēšanos vēlētājiem. Jā, demokrātijai piemīt vairāki trūkumi, tomēr demokrātijas stūrakmens ir vēlētāju brīva izvēle. Jā, patiešām, kā jūs apgalvojāt... Ja vēlētāji uzskatīs, ka šie valsts valodas nepratēji vai tie, kas slikti pārvalda valsts valodu, nemāk, neprot aizstāvēt vēlētāju intereses, tad nākamreiz par viņiem gluži vienkārši nebalsos. Un galu galā vēlētājiem... arī vēlētājiem ir jāuzņemas zināma atbildība. Ja viņi ievēlē šādus cilvēkus, kas pēc tam nevar viņu intereses aizstāvēt, tad tā nu ir vēlētāju pašu vaina. Tad viņu intereses paliks neaizstāvētas un nākamajās vēlēšanās viņi domās citādi.
Šajā gadījumā mēs gribam lemt vēlētāju vietā. Dosim Latvijas pilsoņiem iespēju ievēlēt tos deputātus, kurus viņi grib redzēt kā savu interešu pārstāvjus un aizstāvjus.
Un vēlreiz aicinu jūs būt pragmatiskiem, būt praktiskiem, nepieņemt lēmumus, kas var būt apšaubāmi no cilvēktiesību normu viedokļa, un nesimbolizēt praktiskas problēmas.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds deputātam Visvaldim Lācim.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Vakar Pilsonības likuma izpildes komisija, kuras sastāvā kā deputāts darbojos jau ceturto gadu arī es, apmeklēja bijušās Naturalizācijas pārvaldes iestādi Daugavpils ielā 31, kur tagad notiek skaitliski visplašākā un rosīgākā latviešu valodas pārbaude pretendentiem uz Latvijas pilsonību. Tā kā man bija laiks un pēc tam komisijā vairs nekas nebija jādara, es izvēlējos palikt tur un piedalīties latviešu valodas eksāmenā. Man šī iespēja tika dota. Es redzēju, dzirdēju, kādas prasības tiek izvirzītas pilsonības pretendentiem. Četras personas manā klātbūtnē izturēja pārbaudījumu. Es varu teikt, ka šī komisija, kuras sastāvā ir viena krievu tautības gados vecāka dāma, socioloģe, un divas filoloģes, latviešu filoloģes, gados diezgan jaunas, darbojās ļoti objektīvi, un es biju apmierināts un pat iepriecināts, redzot, ka vismaz tie četri pretendenti, kuru interviju un atbildes latviešu valodas eksāmenā noklausījos, bija strādājuši ļoti godīgi.
Un es gribētu ko pateikt šiem kolēģiem. Jums vienam otram būtu jānokaunas... arī no tās pirmās pretendentes, 50 gadus vecas krievu sievietes, kura beigusi Vieglās rūpniecības tehnikumu padomju laikā un atbildēja intervijā... atbildēja lēnām, noteikti, bez lielām pauzēm, meklējot atbilstošu vārdu... atbildēja pareizā latviešu valodā un pateica arī intervētājiem, kādēļ viņa to darījusi. Viņa teica, ka pašreiz ir bezdarbniece, bet saprot, ka bez latviešu valodas prasmes viņas iespējas iegūt darbu nebūs pilnīgas, un, lūk, tādēļ viņa mācās datorkursos, iegādājusies datoru, piekļuvusi arī interneta tīklam latviešu valodā un saprot, ka tas dos viņai daudz zināšanu. Šī piecdesmitgadīgā kundze var būt labs piemērs jums, lielai daļai no tiem Saeimas deputātiem, kuri šajā zālē runā kropļainā latviešu valodā un lieto nepareizas galotnes... Man šeit jāklausās, kad jūs kāpjat tribīnē un nesakāt – bankas, bet sakāt – banki... “Banki” latviešu valodā ir tas, ko uzliek uz muguras, un tad vēl drusku noper ar bērzu slotu... Tas ir “banki”. Jūs esat pelnījuši “banki”! Bankas, nevis banki! Mācieties, lielā daļa no jums.... pilnveidojiet savu valodu, latviešu valodas prasmi, pirms kāpjat šeit tribīnē. Tātad daudzi cilvēki jau iet, kārto eksāmenus un latviešu valodu zina daudz labāk par jums, kas šeit būtībā uzbrūkat latviešu valodai.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds deputātam Jurim Dobelim, otro reizi.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Ļoti amizanti klausīties tās gudrās runas par atbilstību likumam un par neatbilstību, bet to vajadzētu precizēt likumā. Attieksmi pret likumu vislabāk parāda tiesas procesi. Atnāk prokurors, ievelk kādu iekšā un nosēdina uz apsūdzēto sola, bet atnāk advokāts, kurš ir mazliet gudrāks, un izvelk ārā šo apsūdzēto, kurš tiek attaisnots. Tā ka šādā veidā runāt un meklēt kaut kādus sīkumus likumos – tas ir vienkārši smieklīgi. Runa ir par vienu. Par gribu mācīties vai par nevēlēšanos mācīties. Runa ir par attieksmi. Vai attiecīgā persona ciena pamatnāciju un tās valodu vai neciena, nevis par ko citu. Un, ja runa ir par to vēlētāju, kurš nu būs tas galvenais, kas ievēlēs, tad, šķiet, daļa no kandidātiem meklēs tieši to vēlētāju, kurš Daugavpili sauks par “Dvinsku”, Pārdaugavu – par “Zadviņji”un Sarkandaugavu – par “Krasnaja Dvina”. Un viens otrs no tādiem vēlētājiem tieši tādu deputāta kandidātu speciāli meklēs. Un nevajag šeit muļķoties! Ja mēs neesam spējīgi vienoties, ka latviešu valoda ir jāciena, tad neko darīt. Tādā gadījumā būs vienkārši vairākuma balsojums, un nekas cits. Bet nākt šeit, es atkārtoju vēl vienu reizi, un runāt par kaut kādām likuma nepilnībām...
Veikls advokāts, veikls jurists jebkurā likumā atradīs nepilnības. Veikls jurists jebkurā likumā atradīs kaut kādus sīkumus, kurus var izmantot tā vai citādi, un vienmēr atradīsies kāds, kas gribēs uzlabot jebkuru likumu. Lūk, tā. Un tāpēc šeit nav runa par likuma pilnībām vai nepilnībām. Tāpat jau te ir strādāts pietiekami ilgi. Runa ir par attieksmi, runa ir par gribu vai negribēšanu mācīties latviešu valodu, un tas ir galvenais.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais Prezidij! Godājamie kolēģi! Manuprāt, iepriekšējie runātāji ir mēģinājuši aplūkot problēmas vienu pusi, neskarot problēmas otru pusi. Ir pilnīgi skaidrs, ka visiem deputātiem, kuri tiek ievēlēti, ir jāzina latviešu valoda. Ir pilnīgi skaidrs, ka var izveidoties situācija, ka kāds no deputātiem latviešu valodu vai nu nezina pietiekami labā līmenī, vai varbūt kautrējas to lietot, vai nelieto tieši tāpēc, ka viņš ir pietiekami inteliģents cilvēks un negrib runāt, skaidri apzinoties, ka runās ar kļūdām. Es zinu ļoti daudzus tādus ļoti inteliģentus cilvēkus, kuri saka: “Es negribu runāt ar kļūdām, jo es sevi pārāk cienu un es pārāk cienu tos cilvēkus, ar kuriem es vēlos komunicēt.”
Godājamie kolēģi! Tieši tāpēc man šķiet, ka šis sagatavotais priekšlikums būtu noraidāms. Ja mēs vēlamies radīt kādus īpašus nosacījumus tiem cilvēkiem, kuri pēc tam tiek ievēlēti par deputātiem, tad šie nosacījumi ir jārada pirms viņu ievēlēšanas. Jo tas princips, ka tikai vēlētājs var ievēlēt un tikai vēlētājs var atsaukt, manuprāt, pastāv visur pasaulē, visās konvencijās, visos normatīvajos aktos tas ir skaidri redzams, un arī pastāvošā tiesu prakse par to liecina. Un savukārt tas, kas ir iekļauts komisijas priekšlikumā attiecībā uz pašvaldības tiesībām un pašvaldības motivāciju, kā arī motivācijas radīšanu tiem deputātiem, kuriem, iespējams, ir nepieciešams papildināt latviešu valodas zināšanas, būtu iestrādājams spēkā esošajā likumā. Tādējādi, sadalot šo priekšlikumu, mēs varētu atrast ļoti labu risinājumu, ka pirms vēlēšanām deputāta amata kandidātiem ir jāiziet stingrāka pārbaude, turklāt pēc ievēlēšanas, ja tiešām ir tāda situācija, ka cilvēkam vajag papildināt latviešu valodas zināšanas, viņš iet un mācās, un pašvaldībai ir tiesības šo apmācību apmaksāt.
Manuprāt, pēc šādas shēmas virzoties uz priekšu, mēs iegūtu daudz labāku rezultātu, un galvenais ir tas, ka mēs nenonāktu pretrunās ne tikai ar Latvijā pastāvošo tiesu praksi, bet arī starptautisko tiesu praksi.
Godājamie kolēģi! Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.
I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Bērziņa kungs! Jūs laikam speciāli noklusējāt un tagad sakāt, ka šī persona, kurai tiks prasītas valodas zināšanas, lai tā varētu sazināties ar vēlētājiem... prasības ir nesamērīgas. Cik ir palicis līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām? Divarpus gadi. Divarpus... nu labi, trīs, jūs sakāt... Tad vēl viņam ir seši mēneši. Vai patiešām šajā laikā tā persona, kas gatavojas kļūt par deputātu, nevar iemācīties valodu? Es domāju... Nu, par ko mēs runājam!
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas, otro reizi.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Augsti cienījamā Ilma Čepānes kundze! Es gribētu piebilst, ka jūsu teiktajā es sadzirdēju tādu kā nicīgu attieksmi pret tiem cilvēkiem, kuri pašvaldībās ir ievēlēti par deputātiem. Es tomēr aicinu nepaust šāda veida attieksmi.
Manuprāt, katram Latvijas pilsonim ir tiesības gan vēlēt, gan tikt ievēlētam. Un, ja ir Latvijas pilsoņi, kas šo cilvēku ir ievēlējuši, tad mums ir jāpieņem, ka viņš pārstāv zināmas daļas intereses. Manuprāt, tai rīcībai tiešām vajadzētu būt tādai – izvirzīt stingrākus nosacījumus pirms vēlēšanām, sastādot sarakstus, un pēc tam, kad viņi ir ievēlēti, sniegt šiem cilvēkiem palīdzību, ja viņiem tā nepieciešama.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.
Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Aicinu pārtraukt debates. Valoda ir jāzina.
Balsojam “par” un beidzam diskusiju!
Sēdes vadītājs.
Debates beidzam.
Komisijas vārdā – deputāts Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš.
Godātie kolēģi deputāti! Atbildīgā komisija, izstrādājot šo likumprojektu, faktiski ir ņēmusi vērā tos juridiskos aspektus, par kuriem šeit runāja kolēģi deputāti.
Pirmām kārtām mēs vērtējām to, ka, izstrādājot šādā veidā likumprojektu, tiek ievērots tā sauktais samērīguma princips. Pilnīga taisnība ir Čepānes kundzei tajā ziņā, ka likumprojekta normām nav atpakaļejoša spēka. Tas nozīmē, ka šīs normas, Bērziņa kungs, attieksies tikai uz tiem pašvaldību deputātiem, kurus jūsu partija, “Saskaņas Centrs”, Tautas partija un citas partijas izvirzīs pašvaldībās pēc divarpus gadiem. Un, Bērziņa kungs, šie deputāti... Es prezumēju, ka, izvirzot šos deputātu kandidātus, partijas vērtēs to, vai attiecīgais kandidāts pārvalda latviešu valodu tādā līmenī, kā to ir noteicis Ministru kabinets pagājušā gada 13.jūlijā pēc pašvaldību vēlēšanām, un tādējādi šo normu nevar attiecināt uz šo sasaukumu.
Turklāt Satversmē, godātie kolēģi, ir norma, kas noteic, ka pašvaldībās darba valoda ir latviešu valoda.
Ko komisija vēl ir vērtējusi? Komisija vēl vērtēja to, ka nekādā gadījumā nevar uzskatīt, kā to mēģina šeit daži kolēģi pasniegt, ka šī norma traucē un nosaka ierobežojumus kādām Latvijas pilsoņu grupām tikt izvirzītām vai tikt ievēlētām. Nē! Šīs normas būtība ir palīdzēt deputātiem pildīt savas pilnvaras.
Es aicinu, godātie kolēģi, atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 23, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Lagzdiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 27.maijs.
Sēdes vadītājs.
27.maijs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā”, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Māris Kučinskis.
M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Sākam izskatīt likumprojektu “Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā” otrajā lasījumā. Tā kā šeit neviens priekšlikums neskar valodu, es ceru, ka tik ilgas debates varētu arī nebūt.
1.priekšlikums. Iesniegusi Tautas partijas frakcija. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Tautas partijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 59, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Kučinskis.
2.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Urbanovičs un Aizbalts. Komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Nē, par valodu te nav runāts. Cienījamie kolēģi! Jau kuro reizi mēs atgriežamies pie šiem jautājumiem, kas skar dažādu ministriju apvienošanu. Un es, protams, arī vēlos runāt par iecerēto Tautsaimniecības ministriju, kura tad nu apvienotu virkni citu ministriju. Šis nodoms jau gaisā vējo ļoti ilgi, un šajā sakarā man gribas pieminēt tādu padomju laiku pseidoģēniju kā ģenētiķis Lisenko. Arī viņš mēģināja krustot visu pēc kārtas, piemēram, kartupeļus ar tomātiem, cerot, ka tam hibrīdam būs gan augļi, gan arī ēdamas saknes. Nu nekas tam Lisenko tā īsti nesanāca, jo ne tie augļi, ne tās saknes nebija baudāmas. Un, apvienojot Vides ministriju kopā ar ekonomiskā bloka ministrijām, par ko sapņo ļoti daudzi, būs, protams, tāpat – baudāmi augļi nav sagaidāmi. Rau’, Vides ministrija tomēr ir un paliek vienīgā, kuras pamatuzdevums nav vis rūpes par cilvēku vai, pareizāk sakot, par cilvēka šodienas prasību un ambīciju apmierināšanu, bet gan par vides kvalitāti! Vides ministrijas galvenā prioritāte ir vides kvalitātes saglabāšana, kas tad varētu būt cilvēku labklājības garants nākotnē. Un tad nu, nonākusi šādā kompānijā, Vides ministrija patiešām tiktu pilnībā paralizēta. Rau’, cienījamie kolēģi, es no savas pieredzes un no tā, ko esmu lasījis, arī varu teikt, ka, sakrustojot skudru ar lāci, skudrulācis nu nekādi nesanāk. Šinī gadījumā, protams, ir samīta skudra.
Un tad nu, sakot, ka reformas visi šeit paredz veikt tāpēc, lai atrisinātu kādas problēmas, tomēr jāpiebilst, ka Vides ministrija kaut kādā veidā ir spējusi sakārtot savu sistēmu – veiksmīgi ir pārveidota struktūra, un Vides ministrija šobrīd, manuprāt, sekmīgi veic savus uzdevumus. Nu kāpēc vajag radīt haosu un cerēt, ka no tā haosa radīsies vēl kaut kas daudz labāks? Nu tā nebūs! Un līdz ar to, lai nesagrautu vides politikas īstenošanu, es aicinu gan šobrīd, gan arī tuvā vai tālā nākotnē aizmirst par Vides ministrijas pievienošanu vai apvienošanu ar kādu citu ministriju. Jo, raugiet, nonākušai tādā attīstības vai tautsaimniecības megaministrijas lāča kažokā, vides skudrai nu nekādi nesanāks veiksmīgi sapāroties, tā vienkārši tiks samīta.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
M.Kučinskis.
Komisijas vārdā izsaku visu cieņu iepriekšējam runātājam. Man gan jāpiezīmē, ka Latvija Eiropā ir vienīgā valsts, kur ar funkciju “vide” ir saistīta vesela ministrija. Nevienā citā valstī tik ekskluzīvas iespējas nav, ka ar vienu funkciju – “vide”... Bet – cepuri nost! Lai tā arī paliek, ja jūs tā gribat.
Taču komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti par 2.priekšlikumu prasīja balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Urbanoviča un Aizbalta priekšlikumu! (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Godīgi deputāti atbalsta!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 46, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Kučinskis.
3. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Dāmas un kungi! Es pirmām kārtām atbildēšu uz Līdakas kunga retorisko jautājumu: cik reižu mēs skatām šo priekšlikumu par ministriju skaita samazināšanu. Šodien ir trešā reize, cienījamais Līdakas kungs!
Pirmajā reizē šo priekšlikumu pērn jūnijā iesniedza PCTVL frakcija un otro reizi pērn decembrī – arī PCTVL frakcija.
Abas reizes šie priekšlikumi tika iesniegti budžeta paketē un, pēc mūsu domām, bija neatņemama budžeta paketes sastāvdaļa. Jo, tieši ekonomējot uz ministriju centrālā aparāta rēķina, mēs gribējām risināt pensionāru un citu mazaizsargāto cilvēku problēmas. Šodien mēs rīkosimies mazliet savādāk – mēs piedāvājam par katru no trim ministrijām balsot atsevišķi. Šobrīd ir runa par Izglītības un zinātnes ministrijas un Kultūras ministrijas apvienošanu. Es aicinu taupīt 2–3 miljonus latu no budžeta un atbalstīt PCTVL frakcijas priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Debates beidzam.
Komisijas vārdā – deputāts Kučinskis.
M.Kučinskis.
Neko neteikšu. Lūdzu balsot.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 64, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Kučinskis.
4. – PCTVL frakcijas priekšlikums, kura būtība ir atcelt Kultūras ministriju. Nav atbalstīts, bet man šķiet, ka nav arī balsojams, jo mēs neko jaunu neizveidojam.
Sēdes vadītājs.
Juridiskais birojs uzskata, ka principā balsot var par katru priekšlikumu, bet liekas, ka loģikas nav nekādas, jo kultūra paliek ārpus visa. Vai tiešām iesniedzēji uzstāj uz balsojumu? (No zāles: “Balsot!”) Iesniedzēji uzstāj uz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 5, pret – 62, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Kučinskis.
5. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums paredz apvienot Labklājības ministriju un Veselības ministriju. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Vai deputāti uzstāj uz balsojumu? Deputāti uzstāj uz balojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 47, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Kučinskis.
6. – PCTVL frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. Šis priekšlikums faktiski arī nav balsojams.
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 60, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Kučinskis.
7. – PCTVL frakcijas priekšlikums, kas paredz “piebeigt” Veselības ministriju. Nav atbalstīts, un man šķiet, ka tas atkal nav balsojams.
Sēdes vadītājs.
Šeit nav nekādas loģikas. Es ceru, ka iesniedzēji vairs neuzstāj uz balsojumu. Turpinām ar 8.priekšlikumu.
M.Kučinskis.
Neuzstāj.
8. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 67, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts. Turpinām ar 9.
M.Kučinskis.
9. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – deputāta Buzajeva kunga priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 64, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Kučinskis.
Arī 10. – deputāta Buzajeva kunga priekšlikums. Arī nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis.
11. – deputāta Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam. (No zāles dep. J.Dobelis: “Viņam atkal nav, ko darīt!”)
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Ministru prezidents nesen vēlējās ieviest sev parlamentārā sekretāra amatu. Šis priekšlikums tika strikti noraidīts, būtu jāprasa – kādēļ? Valdis Dombrovskis ir relatīvi jauns un, bez šaubām, talantīgs cilvēks. Strādā daudz vairāk un produktīvāk par jebkuru no saviem ministriem, bet viņiem ir savi parlamentārie sekretāri. Tā ir premjera diskriminācija, un es piedāvāju to novērst visradikālākajā veidā – likvidēt parlamentārā sekretāra amatu visās ministrijās.
Ministriju sadarbību ar Saeimu droši varētu veikt valdošās koalīcijas deputāti, kā to dara, piemēram, deputāts Kārlis Šadurskis. Galu galā, dāmas un kungi, trīsarpus gadu laikā, kopš jūs strādājat Saeimā, jums vajadzēja to iemācīties – vismaz izprast ministrijas darbu, kuru uzrauga komisija, kuras sastāvā jūs esat. Protams, vajag likvidēt mazākuma, kuru šajā gadījumā vienpersoniski pārstāv Valdis Dombrovskis, diskrimināciju. Atņemt privilēģijas vairākumam, kuru veido pārējie – ministri –, liekas ne pārāk ētiski, bet šādu precedentu Latvijas likumdošanā ir pārāk daudz. Lai iekļautos Kārtības ruļļa noteiktajā laikā, es minēšu tikai divus.
Lūk, citēšu anotāciju jūnija grozījumiem likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”, kurus bija izstrādājis Ministru kabinets. “Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi attiecībā uz bezdarbnieka pabalsta saņemšanu atlīdzību un pensiju saņēmējiem, likumprojekts paredz optimizēt sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, izslēdzot vienlaicīgu vairāku sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņemšanu.” Kādas aizkustinošas rūpes par vienlīdzības principa ievērošanu! Šo silto vārdu aizsegā aptuveni četriem tūkstošiem cilvēku daļēji, bet pārsvarā pilnībā atņēma atlīdzību par darbspēju zaudējumu arodslimību dēļ. Četriem tūkstošiem invalīdu atņēma, bet es cenšos kādus desmit ministrus atstāt bešā, kuri par visu to bija balsojuši.
Otrais piemērs. Atņemt arī pilsoņiem tiesības uz padomju laikā iegūto darba stāžu, kas uzkrāts ārpus Latvijas un kas netiek ieskaitīts pensijā nepilsoņiem. Tas viss tikai tādēļ, lai it kā izpildītu Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā “Andrejeva pret Latviju”. Bet Latvija jau 438 dienas ignorē tiesas lēmumu. Pat pašai Andrejevai pensiju tā arī nepārskatīja.
Kad es 19.aprīlī nesu zārku ar savas aizstāvamās ķermeni, kura tā arī nenodzīvoja līdz taisnīguma triumfam, es skaļi nelamājos, bet domās klusībā ar “labiem vārdiem” pieminēju katru ministru no Godmaņa valdības un Dombrovska valdības. Paradīzē gan viņi nekad nenonāks!
Tādēļ es aicinu kaut vai nedaudz sodīt viņus arī dzīves laikā un atbalstīt manu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 60, atturas – 15. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Kučinskis.
12.priekšlikums, kuru Ministru prezidenta vietā parakstījis ekonomikas ministrs, daļēji atbalstīts un iestrādāts 14.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Godātie kolēģi! Līdz likumprojekta beigām ir atlicis patiešām pavisam maz. Vai jūs paši dzirdat, par ko runā Kučinska kungs?
M.Kučinskis.
Daļēji atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tātad 12.priekšlikums... Vēlreiz... Pat es nedzirdēju.
M.Kučinskis.
13. – daļēji atbalstīts un iestrādāts 14.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis.
15.priekšlikumu iesnieguši deputāti Urbanovičs un Aizbalts. Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Es atvainojos, bet tas, man liekas, pēc būtības vairs nav balsojams, tāpat kā 16. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums.
M.Kučinskis.
Pēc būtības tas arī nav balsojams. Tieši tā! Tāpēc, ka neatbalstīja tos pirmos priekšlikumus, arī šie priekšlikumi faktiski nav balsojami.
Sēdes vadītājs.
Savukārt 17.priekšlikums ir balsojams, ja vajag.
M.Kučinskis.
17. – Buzajeva kunga priekšlikums. Nav atbalstīts. Tas, protams, ir balsojams.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neuzstāj uz balsojumu un neiebilst.
M.Kučinskis.
18.priekšlikums, kuru izstrādājusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
M.Kučinskis.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 1, atturas – 16. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
M.Kučinskis.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 21.maijs.
Sēdes vadītājs.
21.maijs. Deputāti neiebilst.
Pēdējais šodienas darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījums Epidemioloģiskās drošības likumā”, otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījums Epidemioloģiskās drošības likumā”, otrais lasījums.
Uz otro lasījumu priekšlikumi nav iesniegti. Līdz ar to lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā, kā to izdarīja komisija.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Epidemioloģiskās drošības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
V.Orlovs.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 28.maijs.
Sēdes vadītājs.
28.maijs. Deputāti neiebilst.
Godātie kolēģi! Es informēju, ka šodien pulksten 17.00 bija paredzēta atbildes sniegšana uz deputātu jautājumiem. Bija paredzēts izskatīt vienu jautājumu, kas tika uzdots finanšu ministram Einaram Repšem, – “Par dienesta automašīnu izmantošanu personiskajām vajadzībām”. Uz šo jautājumu ir saņemta rakstveida atbilde, un jautājuma iesniedzēji ir informējuši, ka viņus apmierina saņemtā rakstveida atbilde. Līdz ar to jautājumu un atbilžu sēde šodien nenotiks.
Savukārt Saeimas Prezidijs ir saņēmis jaunu jautājumu. To ir iesnieguši deputāti Krauklis, Ārbergs, Rugāte, Eglītis un Valers, un tas ir adresēts Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim. Jautājuma būtība – “Par valsts kapitālsabiedrībām un valsts lomu komercdarbībā”. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.
Tagad vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija pulksten 12.40 pulcējas Sociālo un darba lietu komisijas telpās.
Sēdes vadītājs.
Vārds paziņojumam deputātam Oskaram Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde pēc 10 minūtēm – komisijas telpās.
Sēdes vadītājs.
Vārds paziņojumam deputātei Karinai Pētersonei.
K.Pētersone (LPP/LC frakcija).
Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Es aicinu tos deputātus, kuri ir pieteikušies darbam deputātu grupā sadarbībai ar Alžīrijas parlamentu, uz īsu sanāksmi šeit pat – Dzeltenajā zālē, tūlīt pēc sēdes. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Vārds paziņojumam deputātei Ingrīdai Circenei
I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pulksten 12.30 – komisijas telpā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!
Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Vitālijs Aizbalts, Jānis Eglītis, Oskars Kastēns, Jānis Klaužs, Leopolds Ozoliņš un Inese Šlesere.
Paldies par darbu.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Līdz ar to Saeimas 2010.gada 13.maija sēdi pasludinu par slēgtu.