Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija):

Gribu jūs informēt par vairākiem Saeimas sēdē izskatītajiem likumprojektiem.

Daudz mēs diskutējām par valodu jautājumu saistībā ar pašvaldību deputātiem, bet es uzskatu, ka tas šobrīd nav vissvarīgākais jautājums. Svarīgāki tiešām ir labklājību skaroši jautājumi un tie jautājumi, kas skar finanšu un ekonomikas sektoru.

Un pirmām kārtām gribu minēt likumprojektu “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”. Šis likumprojekts šodien tika iesniegts atkārtoti. To iesniedza Tautas partijas, “Saskaņas Centra” un LPP/LC deputāti. Likumprojekts paredz, ka vēlēšanu gadā Valsts budžeta likuma projekts iesniedzams Saeimai līdz 1.septembrim. Šobrīd likums nosaka, ka Saeimas vēlēšanu gadā Valsts budžeta likuma projekts iesniedzams Saeimai ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad jaunievēlētā Saeima izteikusi Ministru kabinetam savu uzticību.

LPP/LC frakcijas deputāti uzskata, ka šis ir ārkārtīgi nozīmīgs likumprojekts, jo norma, ka budžeta sagatavošana un iesniegšana Saeimai veicama līdz 1.septembrim, nodrošinātu iespēju izvairīties no populisma un partiju nepārdomātas līdzekļu tērēšanas arī pirms vēlēšanām. Turklāt šāda likumprojekta iesniegšanu zināmā mērā atbalsta arī daudzas pašvaldības, it īpaši Latvijas Lielo pilsētu asociācija, kas pirms tam tikās arī pie Valsts prezidenta un arī izteica viedokli par šo jautājumu.

Otrs likumprojekts, ko gribu akcentēt, ir “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””. Kā jūs zināt, 2007.gada 8.novembrī Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, paredzot, ka 2008., 2009. un 2010.gadā nekustamā īpašuma nodokļa apmērs nedrīkst pārsniegt iepriekšējam taksācijas gadam aprēķināto nodokļa apmēru vairāk kā par 25 procentiem. Šo grozījumu mērķis bija novērst nekontrolētu nekustamā īpašuma sloga palielināšanos iedzīvotājiem. Jāteic, ka šobrīd iedzīvotāju maksātspēja ir vēl būtiskāk samazinājusies. Tāpēc mūsu frakcijas deputāti atbalstīja šo likumprojektu, kurš paredz noteikt pārejas periodu līdz 2015.gadam.

Šodien Tautas partijas frakcijas deputāti ir iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim “Par valdības bezdarbību kredītņēmēju atbalsta programmas uzsākšanai”.

LPP/LC deputāti pilnībā atbalsta šo pieprasījumu, jo Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un finanšu ministrs Einars Repše, valdības vārdā parakstot vienošanos ar ārzemju aizdevējiem, bija apņēmušies palīdzēt kredītņēmējiem pārvarēt ekonomiskās grūtības, novērst vienīgā mājokļa atsavināšanas gadījumus un radīt bankām motivāciju piedāvāt parādu atvieglojumus. Bet, kā mēs redzam, valdība šo programmu nolēma tālāk neturpināt, arī pieprasījums Saeimā netika atbalstīts.

Atbalsta programmas īstenošanai no starptautiskā aizdevuma līdzekļiem pieejamais finansējums ir 82 miljoni latu. Tomēr, kā es jau minēju, valdība to neatbalstīja.

LPP/LC frakcijas deputātus uztrauc tas, vai kredītņēmēju problēmas tiks atrisinātas, vai arī valdība plāno atteikties no grūtībās nonākušo kredītņēmēju atbalstīšanas.

Un nobeigumā. Šodien Saeimas deputāti lēma par uzticības izteikšanu reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrei Dagnijai Staķei un veselības ministram Didzim Gavaram. LPP/LC frakcijas deputāti uzskata, ka ministriju skaits ir tomēr jāsamazina. Mums īsti nav skaidrs, kāpēc premjerministrs ir tik krasi mainījis savu viedokli, jo Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju bija paredzēts likvidēt. Jau iepriekš esam pauduši savu viedokli; pēc mūsu domām, Labklājības minis­trija un Veselības ministrija ir jāapvieno. Un uz ierobežotu laiku jāieceļ īpašu uzdevumu ministrs, kas nodarbotos arī ar Veselības ministrijas funkciju nodošanu Labklājības ministrijai. Turklāt Veselības ministrijā un veselības sfērā Latvijā ir daudz problēmu, kuras jārisina ļoti operatīvi.

LPP/LC frakcijas deputāti konsekventi ietur savu pozīciju un balsoja “pret” šo kandidātu ievēlēšanu ministru amatos, kaut gan, pēc mūsu domām, Dagnija Staķe un Didzis Gavars ir profesionāli un atbildīgi šo amatu kandidāti.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Kā jau kolēģis minēja, šodien Saeima apstiprināja divus ministrus – Dagniju Staķes kundzi un Didzi Gavara kungu. Mēs viņiem novēlam izturību šajos piecos mēnešos. Un – pretēji kolēģa teiktajam – mēs uzskatām, ka nozares ilgstoši nevar palikt bez vadības. Un tas, ka reorganizētu vai likvidētu atsevišķas ministrijas dažus mēnešus pirms vēlēšanām, – tas, manuprāt, tikai destabilizētu situāciju.

Taču mēs ar sapratni uztveram šos opozīcijas priekšlikumus. Tāds ir opozīcijas darbs.

Otra lieta, par ko es gribu runāt. Šodien Saeimā pēdējā lasījumā tika atbalstīti deviņi likumprojekti, kuros tika noteikta kārtība, kādā militārpersonām, tiesnešiem, kultūras darbiniekiem un citiem izdienas pensijas saņēmējiem atmaksājamas ieturētās pensijas.

Trešā lieta, par ko gribu runāt, ir tā, par ko šodien runā visa Latvija. Mēs nevaram izlikties, ka mēs neredzam, kas notiek. Proti, partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāti, būdami koalīcijā, tomēr izsaka bažas par policijas rīcību – izdarīto kratīšanu Latvijas televīzijas pirmās programmas raidījuma “De facto” žurnālistes dzīvoklī.

Šodien tiek daudz runāts par Satversmes 100.pantu, kas paredz: “Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus.” Kā mēs redzam, šis pants ir formulēts ļoti lakoniski, taču gan Satversmes tiesas praksē, gan arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē tiek atzīts, ka tiesības uz vārda brīvību ietver arī preses brīvību, tiesības saņemt informāciju. Un plašsaziņas līdzekļi demokrātiskā un tiesiskā sabiedrībā nodrošina sabiedrībā informāciju par sabiedrībai nozīmīgiem un aktuāliem jautājumiem, un tāpēc aizsargāti tiek arī žurnālistu avoti.

Mēs ticam un esam pārliecināti, ka policijas vadība ir pilnīgi perfekti piemērojusi Kriminālprocesa likumā esošās normas, tur mums nekādu iebildumu nevarētu būt. Mēs zinām arī, ka tiesības uz vārda brīvību nevar būt absolūtas, šīs tiesības var tikt ar likumu ierobežotas (protams, ja tam ir leģitīms mērķis un ja ir samērīgs šis ierobežojums), bet es gribu uzsvērt, ka vārda brīvības ierobežojums valstī jātulko iespējami sašaurināti un nepieciešamībai jābūt pietiekami pamatotai. Mēs neesam pārliecināti, ka žurnālistes dzīvoklī izdarītā kratīšana... šīs kratīšanas nepieciešamība kā tāda ir bijusi samērīga ar sabiedrības drošības vai kārtības interešu nodrošināšanu. Piemēram, citās valstīs tāda lieta kā žurnālistu informācijas avotu aizsardzība pat ir nostiprināta šo valstu konstitūcijās. Es gribu šeit minēt kaut vai, piemēram, Šveices konstitūciju.

Partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāti ilgstoši, visā šīs Saeimas laikā, ir centušies panākt izmaiņas normatīvajos aktos, lai sabiedrībai būtu iespēja uzzināt informāciju par atalgojumu valsts pārvaldē, tāpat arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdēs un padomēs. Un, kā mēs zinām, šis Neo (tas, protams, ir viņa segvārds), kas tagad ir apcietināts, ir visu šo lietu darījis. Un tad mums ir jāvērtē, vai patiešām ar to ir nodarīts tik ārkārtīgi būtisks kaitējums valstij, ka būtu bijusi nepieciešamība pēc kratīšanas šīs žurnālistes dzīvoklī.

Vēl pēdējā lieta. Es domāju, ka par to runās arī nākamais runātājs – mans kolēģis Grīnblata kungs. Proti, Saeimai tika nodots likumprojekts, ar kuru tiek paredzēts veicināt, ka pašvaldību deputātam... ka nākamajās pašvaldību vēlēšanās būtu prasība, lai deputāts pārzinātu valsts valodu, proti, latviešu valodu, noteiktā līmenī. Līdz ar to tiktu novērsta zināma veida diskriminācija attiecībā pret tām personām, kas nepārzina krievu valodu, jo, kā zināms, mums ir atsevišķās pašvaldībās deputāti, kuri nevar sazināties ar saviem vēlētājiem latviešu valodā.

Tas arī būtu galvenais, ko gribēju jums pateikt.

Es novēlu jums visu to labāko, panākumus visās dzīves frontēs. Ārā ir tik jauks laiks, mēģiniet arī nedēļas nogalē atpūsties.

Paldies.

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija):

Šodien bez smagas cīņas apstiprināti divi no trim vajadzīgajiem ministriem. Jācer, ka tas stiprinās valdības darba profesionālo kvalitāti un tai izdosies sekmīgi nostrādāt līdz 10.Saeimas sanākšanai.

Šodien turklāt bija pagarākas debates par valsts valodas prasmes nepieciešamību pašvaldību deputātiem, un šajās debatēs daļa kreisā flanga deputātu uzstājās ar apmēram tādu saukli: “Rokas nost no deputātiem, kas negrib mācīties latviešu valodu!”

Te nu jāsaka tā: temats ir vecs. Šobrīd komisija atradusi labu risinājumu. “Tēvzemiešu” frakcija jau pirms laba laika iesniedza priekšlikumu, lai ar likumu atņemtu pašvaldības deputāta statusu, ja tas neprot valsts valodu pienācīgā līmenī. Komisija piedāvā mazliet citādu variantu: Valsts valodas centrs no sākuma piedāvā sešus mēnešus mācīties valodu, bet, ja arī tad izvairās no pārbaudes vai valodu neprot pienācīgā līmenī, tad ar tiesas spriedumu deputāta mandātu var atņemt. Tā kā Saeimas vairākums to ir atbalstījis, jācer, ka šī norma drīzumā stāsies spēkā.

Atbilstoši Satversmes tiesas ieteiktajam Saeima grozīja astoņus likumus par izdienas pensijām. Tātad, sākot ar 1.jūniju, šīs pensijas varēs saņemt atkal pilnā apjomā un jūlijā tiks izmaksāta neizmaksātā daļa.

Tāpat, vadoties no Satversmes tiesas sprieduma, ir novērstas dažas nepilnības attiecībā uz černobiliešu sociālo nodrošinājumu, un būs iespējams ar jūliju veikt pārrēķinus tām pensijām un pabalstiem, kas vēl piešķirti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai.

Apvienības deputāti arī atgādina saistībā ar valodu, ka joprojām iespējams parakstīties par Satversmes grozījumiem, kas paredz tuvāko gadu laikā pāreju, sākot ar 1.klasi, uz mācībām tikai latviešu valodā. Var parakstīties pie notāriem pilsētās, bet tur, kur nav notāru, – tur savukārt bāriņtiesās.

Paldies par uzmanību.

M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija):

Šodien Saeimas darba kārtība bija pārpildīta ar svarīgiem jautājumiem, simboliskiem balsojumiem un īpaši kaismīgām runām – īpaši tur, kur nebija pamata tādām runām un tādām emocijām. Šāda situācija raksturīga pirmsvēlēšanu laikā.

Es atgādināšu tikai par atsevišķiem jautājumiem, kuri bija svarīgākie vai varētu pievērst publikas uzmanību.

Šodien tika apstiprināti divi ministri. Mūsu frakcija, PCTVL, balsoja pret minis­tru iecelšanu amatā, jo Saeimas sēdes darba kārtībā bija arī likumprojekts par Ministru kabineta iekārtu, un šis dokuments saturēja virkni priekšlikumu par ministriju skaita samazināšanu. Mēs nevarējām apstiprināt amatā divus jaunus ministrus, neatrisinot galveno problēmu par ministriju skaitu un sastāvu. Diemžēl attiecīgos mūsu priekšlikumus vairākums neatbalstīja. Bet šodien bija tāds labs laiks, kad Saeima varētu uzsākt darbu ne tikai pie budžeta konsolidācijas, bet arī pie tā sauktās Ministru kabineta konsolidācijas, ja tā var teikt.

Kas vēl šodien tika pieņemts vai netika pieņemts?

Otrs opozīcijas partiju priekšlikums – šogad iesniegt valsts budžeta projektu Saeimai jau pirms vēlēšanām; viņi gribēja panākt, ka budžeta projekts iesniedzams 1.septembrī. PCTVL neatbalstīja šo ieceri, jo katram domājošam godīgam deputātam ir skaidrs, ka budžeta projektu pēc vēlēšanām nāksies pamatīgi pārstrādāt, ja šis projekts pēc savas būtības neatbildīs jaunās valdības prioritātēm, programmai un tā tālāk. PCTVL uzskata, ka nav vērts budžeta sastādīšanas darbu šogad veikt divas reizes. Mēs nobalsojām pret to, ka budžets kļūtu par upuri populistiskiem pirmsvēlēšanu solījumiem, kurus pēc tam jaunā valdība atcels un nepildīs.

Diezgan ilgi šodien politiķi diskutēja arī par jaunu normu, kura paredz, ka pašvaldības deputāts var zaudēt savu amatu, ja neprot valsts valodu un zināmā laikā arī nevar to apgūt apmācības ceļā. Mēs nevarējām atbalstīt šādu pieeju, jo uzskatām, ka deputāta un vēlētāju attiecības nevar koriģēt ar administratīviem paņēmieniem un tās nevar kļūt par tiesvedības procesa objektu, jo šīs attiecības var kārtot tikai pats deputāta amata kandidāts un vēlētāji. Ja vēlētāji uzskata, ka kandidāts varēs pildīt savus deputāta pienākumus, tā ir viņu lieta. Un tā ir viņa vēlētāju lieta, cik viņi var sadarboties un paveikt vai nodrošināt attiecīgās partijas programmas izpildi.

Šī norma diemžēl šodien tika apstiprināta. Mūsuprāt, šis fakts varētu kļūt par pamatu jaunam tiesas procesam Strasbūras tiesā, kur Latvija kārtējo reizi var zaudēt.

Paldies par uzmanību.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija):

Šodien no rīta 9.00 Saeimā bija ieradies Ministru prezidents Dombrovska kungs. Mēs gaidījām, ka pats kāps tribīnē un vēstīs par notikušo un rīcībām sakarā ar Neo aizturēšanu, kā arī paskaidros tās, man šķiet, ļoti daudziem sabiedrībā nesaprotamās represīvās varas darbības, Iekšlietu ministrijas izvēlētos rīcības līdzekļus. Diemžēl mēs nesagaidījām. Premjers klusēja. Klusēja arī vienlaikus zālē klātesošā iekšlietu ministre Mūrnieces kundze. Tad nu, ja valdība nespēj vai arī negrib rīkoties atbilstoši demokrātiskas parlamentāras valsts pamatprincipiem, parlamentam ir jāpalīdz tai saprast. Un tāpēc, vērtēdami, kas notiek vai arī kas netiek darīts, mēs pieprasījām Ministru prezidenta Valda Dombrovska vadītās valdības sastāvā esošās iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces demisiju. Dokuments par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei pulksten 10.40 tika iesniegts Saeimas Prezidijā, un to skatīs nākamajā parlamenta sēdē – nākamajā ceturtdienā, 20.maijā. Tā darījām tāpēc, ka nemitīgi, ik pa laikam tiek pieļautas nesamērīgas represīvo struktūru darbības pret tautu, pret pilsoņiem. It kā sabiedriskās kārtības vārdā. Visi vēl ļoti labi atceramies sankcionēto (uzsveru – sankcionēto!) vienības “Omega” orģiju Bauskā. Tikko, nesen, redzējām saziņas līdzekļos klaju ņirgāšanos par tiem cilvēkiem, kas sūdzas par policijas bezdarbību vai patvaļu. Tagad kārtējais pārspīlējums – varas pārāk liela izpausme, nesamērīga, pat ja tam ir pamats. Nu ko tad mēs vēl varam sagaidīt rīt vai parīt?

Ja par Neo runājam, tad jāteic, ka Neo, protams, nav labdaris. Kas ir zagts, tas ir zagts, un par to ir jāsoda. Taču varas struktūru attieksme pret iespējamo Neo vai Poikāna kungu ir kā pret teroristu. Un tas gan nav samērīgi! Policija turklāt nespēj paskaidrot, kas devis pavēli un kas pamatojis šādas rīcības, kuras tika pielietotas. Ir tāda sajūta, ka iekšlietu struktūrā ir pilnīgs izpratnes trūkums par demokrātisku valsti, par informācijas atklātību, par samērīgumu attiecībā pret nodarījumu un arī par likumību.

Bet, ja runājam par kratīšanu žurnālistes Naglas dzīvoklī, tad jāteic, ka patiesībā paņēmieni ir bandītiski. Ar kāju atsper durvis, iebrūk sievietes dzīvoklī... Ģērbušies privātās drēbēs, kratīšanas orderis ir, bet tiesneša sankcijas nav. Un, pat ja likums pieļauj sankciju iegūt diennakts laikā, kopš ir izdots kratīšanas orderis, ir absolūti nepamatots tas nesamērīgums pret personu, pret žurnālistu, kuru sargā kā nekā Satversmes 100.pants.

Un, ja ir runa par informācijas avotu aizsardzību, tad jāteic, ka, lai cik arī varbūt kādam nepatīkama dažkārt šķiet žurnālistu izplatītā informācija, viņiem Satversme paredz gan pienākumu šo informāciju izplatīt, gan arī tiesības neizpaust avotus, ja tam nav tiesas sankciju. Šajā gadījumā tiesas sankcijas nav.

Notikušais ir kārtējais pazemojums, kas vērsts pret valsts pilsoņiem, – “piegrieztas skrūves”. Vārda tiešā nozīmē policijas rīcība satriec pīšļos visus tiesiskas valsts pamatus Latvijā. Un iekšlietu minis­tre to pieļauj! Tā ir patvaļa, un tāda minis­tre Latvijas valstī nav vajadzīga.

Par likumdošanu dažus vārdus gribu piebilst. Kā steidzams ir pieņemts galīgajā lasījumā grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas ir Tautas partijas ierosinājums, kas pēc lielām debatēm negribīgi, bet tomēr ir arī no valdības puses atbalstīts, – proti, atbrīvot no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksāšanas par pilnu summu, ko dāvina kāds izglītības iegūšanai vai arī veselības izdevumu segšanai, izņemot kosmētiskās operācijas. Šī norma tiks piemērota ne tikai turpmāk, kopš ir pieņemts šis likums, bet arī visiem tiem gadījumiem, kuros jau ir izdarīti dāvinājumi līdzīgām vajadzībām, proti, izglītībai vai veselības veicināšanai un ārstēšanai, – visiem tiem gadījumiem, kas ir notikuši kopš šā gada, 2010.gada, 1.janvāra; tas ir ar atpakaļejošu datumu, taču par labu cilvēkiem, un to likumdošana pieļauj.

Gribu pieminēt arī to, ka Tautas partijas frakcijas iesniegtais pieprasījums par valdības programmu, kas vērsta uz kredītņēmēju aizsardzību, netika atbalstīts, lai gan tas viss ir arī ietvars sarunām ar starp­tautiskajiem aizdevējiem. Un vēl arī likumprojekts “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”, ko Tautas partija ir rosinājusi un ko ir atbalstījusi arī Latvijas Pirmā partija un partija “Latvijas Ceļš”, netika atbalstīts.

Tie netika parlamentā atbalstīti. Nu, mēs tos sniegsim atkal, atkārtoti.

Ko vēl varu vēlēt? Balto ievu smaržu pilnu nedēļas nogali jums visiem!

Paldies.

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”):

Vēlos informēt par to, ka politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija ir vērsusies ģenerālprokuratūrā ar lūgumu pievērst uzmanību publiski pieejamai informācijai par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem sakarā ar “Parex bankas” restrukturizāciju. Vēstulē Ģenerālprokuratūrai ir runa par to, ka vēl 2009.gada 16.oktobrī tika uzsākts kriminālprocess par “Parex bankas” pārņemšanu valsts īpašumā. “Saskaņas Centrs” atgādina, ka optimistiskās prognozes par to, ka 2010.gada aprīlī lietā būs vismaz kāda skaidrība, tomēr nav piepildījušās. Apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti uzskata, ka prokuratūrai būtu jāpievērš uzmanība pašlaik piedāvātajiem “Parex bankas” restrukturizācijas modeļiem.

Analizējot informāciju par “Parex bankas” plānoto restrukturizāciju, apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija ir nonākusi pie secinājuma: bankas novešanu līdz maksātnespējai var kvalificēt kā noziedzīgu nodarījumu. Plašsaziņas līdzekļos tiek publicēta informācija, ka “Parex bankas” restrukturizācijas rezultātā valsts var pazaudēt vismaz 100 miljonus latu, ko tā jau ir ieguldījusi bankā. Atgādināšu, ka valsts kopumā “Parex bankā” ir ieguldījusi pusotru miljardu eiro Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļu. Pašlaik “Parex bankas” akcionārs ir valsts, un visām valsts darbībām ir jābūt atbilstošām likumam “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”.

Apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija vēlas norādīt, ka mūsu rīcībā nav informācijas, vai kriminālprocesa par “Parex bankas” pārņemšanu ietvaros notiek arī bankas restrukturizācijas projekta pārbaude.

Mēs aicinām prokuratūru nekavējoties pārbaudīt informāciju par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem sakarā ar “Parex bankas” restrukturizāciju. Mēs uzskatām, ka šajā gadījumā ir nepieļaujami novilcināt šo procesu, jo laika kavēšana var novest vienīgi pie tā, ka valsts uz visiem laikiem zaudēs iespēju atgūt nodokļu maksātāju līdzekļus.

Paldies par uzmanību.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”):

Lūk, tas, ko es vēlos pateikt. No 26 šodien izskatītiem likumprojektiem 10 bija saistīti ar sociālo jomu. Kolēģi jau pieskārās tam, ka turpmāk izdienas pensiju saņēmēji – iekšlietu sistēmas darbinieki, tiesneši, prokurori, militārpersonas, SAB amatpersonas, kā arī valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieki – izdienas pensijas saņems pilnā apjomā, tātad ieturēto daļu, arī tos 10 procentus un 70 procentus strādājošajiem, viņi no jūlija saņems kopā ar izdienas pensiju.

Un šāds ir bijis Satversmes tiesas spriedums. Mēs esam, pamatojoties uz šā Satversmes tiesas sprieduma būtību, labojuši šos likumus. Kā zinām, tāds spriedums bija attiecībā arī uz vecuma pensijām. Arī uz invaliditātes pensijām (mēs jau to likumu labojām pagājušajā gadā). Tagad arī šajā ziņā būs izlabots.

Vēl. Vēlos pateikt, ka mēs izlabojām vai uzlabojām šos likumus, salāgojot tos ar vecuma pensijas likumu, kur ir dota iespēja pensionāram, kurš ir pārdzīvojis savu laulāto, saņemt divu pensiju apmērā apbedīšanas pabalstu. Tieši tāpat būs iespējams arī izdienas pensionāriem; uz to jau arī izdienas pensionāri vairākkārt ir norādījuši, sūtot uz Sociālo un darba lietu komisiju savas vēstules.

Vēl viens Satversmes tiesas spriedums ir bijis par pamatu, izdarot labojumu jeb grozījumu Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā, lai Černobiļas avārijas seku likvidētājiem pensijas, kādas tās bija pirms šā likuma stāšanās spēkā 1999.gadā, būtu līdzsvarotas ar tām, kuras tika aprēķinātas pēc likuma stāšanās spēkā. Nu, tātad lai cilvēki neciestu no jaunas pensiju aprēķināšanas formulas.

Kas vēl bija sociālajā jomā? Bija arī grozījums Epidemioloģiskās drošības likumā. Tagad nebūs karantīnas apstākļi jāsaskaņo ar pašvaldību, bet konkrētās iestādes vadītājs varēs rīkoties pēc ārstniecības personas vai epidemiologa norīkojuma, norādījuma vai, teiksim, priekšlikuma.

Liekas, svarīgs ir arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma grozījums. Mēs, “Jaunais laiks”, atbalstījām partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāta Šadurska priekšlikumu, ka jāveic amatpersonu atalgojuma publicēšana internetā katru mēnesi, jo mēs uzskatām, ka nav nekas te slēpjams amatpersonu algās. Partija “Jaunais laiks” par to ir iestājusies vienmēr. Lai sabiedrība seko līdzi, kā šīs algas veidojas, kā tās tiek izmaksātas, cik tās ir lielas un vai tiek maksāti visi nodokļi, un patiesībā tas ir tikai normāli!

Es vēlos pateikt arī to, ka mēs šodien tiešām ievēlējām divus ministrus – Dagniju Staķi par reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministri un Didzi Gavaru par veselības ministru.

Par Dagniju Staķi. Jūs jau zināt – viņa ir sevi apliecinājusi labklājības ministra amatā. Mēs viņu pazīstam arī kā savu kolēģi šeit, Saeimā, – zinām, kā viņa strādā, zinām, ka piecos sešos mēnešos, līdz tiks jauna valdība izveidota pēc Saeimas vēlēšanām, viņa ministrijā droši vien spēs tās svarīgākās lietas izdarīt.

Savukārt Didzis Gavars ir pavisam jauns šajā politikas jomā. Mēs viņu klausījāmies arī savā frakcijā, un mums tas viedoklis ir šāds. Mums likās, ka tas ir svarīgi – zinošs cilvēks, kā tāda spirgta, aizrautīga vēja pūsma, kas varētu varbūt daudzas tās sliktās... sliktos darbus, sliktās lietas, nesakārtoto, varbūt izpūst un visu salikt pa vietām veselības jomā.

Es gribu jums pateikt paldies, ka klausījāties, sekojāt līdzi šodienas sēdes gaitai. Šis ir ļoti raibs laiks, ko, protams, partijas izmantos arvien nīgrāk, arī šajā gadījumā ar Neo, un vēl droši vien visādi citādi gadījumi nāks priekšā, jo tuvojas vēlēšanas. Tas ir jāsaprot. Bet Valda Dombrovska valdība strādā, un tas ir acīmredzami, ka ir rezultāti šim darbam. Tātad ekonomika stabilizējas un redzami jau tie labie asni, tie cerīgie asni, kas liecina par izaugsmi, ko mēs visi ļoti gaidām, cerot arī, ka palielināsies darba vietu skaits un mūsu cilvēkiem vairs nebūs jāaizbrauc no valsts.

Novēlu jums labu atpūtu nākamajās brīvdienās.

S.Pilāte (ZZS frakcija):

Vispirms sveicu jaunievēlētos minis­trus, īpaši Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas virzīto un ievēlēto reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministri Dagniju Staķi, kurai ir liela pieredze, strādājot gan pašvaldībā, gan arī valdībā.

Runāšu par jautājumiem, kas ir aktuāli vairāk lauksaimniekiem un kas skar tieši viņus. Šodien Saeimas sēdē steidzamības kārtā tika izskatīts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Gribas uzsvērt, ka jau Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izbraukuma sēdē Viļakas novadā, kas notika martā, apkārtējo novadu zemnieki skaidroja šīs konstatētās likumdošanas problēmas un iesniedza priekšlikumus, lai novērstu nevienlīdzīgu nodokļu piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecībai, kā arī Eiropas Savienības atbalsta maksājumiem lauksaimniecībai. Likumprojektā bija paredzēts, ka saimnieciskās darbības veicēja apliekamajā ienākumā... Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem par valsts subsīdijām un Eiropas maksājumiem jāmaksā bija, kā paredzēts, 26 procenti – iedzīvotāju ienākuma nodoklis, bet uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem – tikai 15 procenti. Pašreizējie grozījumi likumā skaidri noteic, ka valsts un Eiropas Savienības atbalsta maksājumu summas, kas piešķirtas par 2009.gadu un izmaksātas pēc 2009.gada 31.decembra, nav iekļaujamas maksātāja apliekamajā ienākumā. Tāpat arī ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas, kas tiek gūti uz tādu darījumu pamata, kuri noslēgti un reģistrēti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz 2009.gada 31.decembrim, netiek aplikti ar nodokli.

Es uzskatu, ka ļoti svarīgs ir arī likuma grozījums, ka netiek aplikti ar nodokli dāvinājumi, kas paredzēti, lai segtu izdevumus augstākās un profesionālās izglītības iegūšanai, kā arī medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu segšanai. Tas dos iespēju palīdzēt mazāk nodrošinātajiem iedzīvotājiem.

Šajā likumprojektā Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti iesniedza arī priekšlikumu, lai samazinātu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi no 26 procentiem uz 15, bet šis priekšlikums neguva atbalstu. Pamatojums bija skaidrojumi, ka budžeta ieņēmumi samazinātos par vairāk nekā 10 miljoniem latu, bet šobrīd jāņem vērā tas, ka jāpilda arī uzņemtās saistības pret Starp­tautisko Valūtas fondu.

Savā veidā tika rasts kompromiss citā likumā, tas ir, gada pārskatu likumā, nosakot, ka šis likums attiecas arī uz individuālajiem ģimenes uzņēmumiem, kā arī uz zemnieku un zvejnieku saimniecībām; viņiem visiem dota iespēja un noņemti šķēršļi apgrozījuma, tieši apgrozījuma, palielināšanā, un viņi var pārreģistrēties un pārveidoties par uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem neatkarīgi no apgrozījuma.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcijā tika diskutēts jautājums, ka nepieciešams veikt izmaiņas Meliorācijas likumā, lai nodrošinātu meliorācijas kā nozares saimniecisko darbību un meliorācijas sistēmās ietilpstošo polderu uzturēšanas un ekspluatācijas izdevumus, un ka šīs sistēmas, tieši būves un arī piegulošās īpašnieku zemes... ka ir jāturpina maksāt no valsts un finansēt.

Gribas novēlēt jums skaistu, saulainu nedēļas nogali, īpaši lauksaimniekiem. Lai šajā nedēļas nogalē jūs varētu pabeigt lauku darbus, sējas darbus!