Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Jurijs Fjodorovs. Kas ir policijas resoriskā pārbaude

Stājoties spēkā Kriminālprocesa likumam, tika mainīta kārtība vai vispār atceltas vairākas procesuālās procedūras. Viena no procedūrām, kura tika atcelta, ir iesniegumu vai informācijas pārbaude, lai konstatētu faktus krimināllietas ierosināšanai vai lēmuma pieņemšanai par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu. Atsakoties no šīs procedūras, likumdevējs paredzēja iesniegumā izklāstītās informācijas procesuālo pārbaudi tikai pēc kriminālprocesa uzsākšanas. (Kriminālprocesa likuma 370.panta otrā daļa: “Kriminālprocesu var uzsākt arī tad, ja ziņas satur informāciju par iespējamu notikušu noziedzīgu nodarījumu un tās ir iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm”). Neredzot citas iespējas, kā pārbaudīt informāciju, jo to ir iespējams izdarīt tikai ar papildu faktiem, pieprasot informāciju no citām iestādēm vai organizācijām, aptaujājot iesaistītās personas un ar citām līdzīgām darbībām, kuras likumdevējs apzīmēja par procesuālajām darbībām, policijas darbiniekiem bija jāuzsāk kriminālprocesi. Bieži vien uzsāktie kriminālprocesi bija jāizbeidz, pamatojot ar to, ka “nav noticis noziedzīgs nodarījums” vai “nav noziedzīga nodarījuma sastāva”. Tas nozīmē, ka policijas darbinieks veltīgi tērējis savu laiku.

• Dagne Rušeniece. Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana pēc protestētiem vekseļiem

Civilprocesa likuma 400.panta pirmās daļas 4.punkts nosaka, ka saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana pieļaujama pēc protestētiem vekseļiem. Šāds atsevišķs sevišķās tiesāšanās kārtības veids ir izveidots ar mērķi atvieglot civiltiesisko strīdu izskatīšanu gadījumos, kad valsts pilnvarota persona – zvērināts notārs – ir piedalījies vekseļa protesta izdarīšanā.

Sevišķās tiesāšanās kārtības mērķis ir panākt publisku ticamību pušu noslēgtam dokumentam – šajā gadījumā vekseļa devēja izdotam vekselim. Līdz ar to tiesai, pieņemot lēmumu, ir pienākums pārliecināties tikai par iesniegto dokumentu pamatotību un atbilstību formālajām prasībām. Rakstā apskatīta saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana, kas pieļaujama pēc protestētiem vienkāršajiem vekseļiem ar maksāšanas termiņu noteiktā dienā. Tiks arī aplūkotas praksē sastopamās problēmas, kas rodas, gan izrakstot vekseli, protestējot to, kā arī pēc tā vēršot saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, un izteikti priekšlikumi to novēršanai.

• Diāna Hamkova. Cieņas izpratne bioētikā

Runājot par jēdzienu “cieņa”, var izdalīt vismaz divus tās veidus (vai līmeņus) – vispārcilvēcisko cieņu un personīgo cieņu. Vispārcilvēciskās cieņas gadījumā mēs runājam par cilvēku kā augstāko bioloģisko būtni, šai aspektā cilvēks ir vērtība pati par sevi. Savukārt personīgā cieņa raksturojas ar šaurāku izpratni, proti, tas ir cilvēka pašnovērtējums, kas var tikt apdraudēts ar goda aizskaršanu un neslavas celšanu. Ņemot vērā, ka personīgā cieņa Latvijas likumdevēja skatījumā nav pietiekami nozīmīga cilvēka pamattiesība (par to liecina fakts, ka, neraugoties uz juridiskajā literatūrā izteiktiem nopietniem pretargumentiem šādai rīcībai, no Krimināllikuma tika izslēgts 156.pants, kurā bija paredzēta atbildība par personas goda un cieņas aizskaršanu, tāpat dekriminalizēta goda un cieņas aizskaršana masu informācijas līdzeklī), šajā rakstā pievērsīšos vispārcilvēciskās cieņas izpratnei bioētikā, akcentējot tos jautājumus, ar kuriem tuvākajā nākotnē, iespējams, nāksies saskarties ikvienam no mums.

“Jurista Vārda” redakcija