Par Čehijas Republikas prezidenta oficiālo vizīti Latvijas Republikā 20.–21.maijā

20. un 21.maijā Latvijā oficiālā vizītē uzturējās Čehijas Republikas prezidents Vāclavs Klauss. Vizītes laikā Vāclavs Klauss un Līvija Klausova Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera un Lilitas Zatleres pavadībā apmeklēja Latvijas Okupācijas muzeju, kur muzeja ārlietu direktors Valters Nollendorfs iepazīstināja ar muzeja ekspozīcijām Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers valsts vakariņās par godu Čehijas Republikas prezidentam Vāclavam Klausam un prezidenta kundzei Līvijai Klausovai Rīgā 2010.gada 20.maijā:

Augsti godātais prezidenta kungs! Cienītā prezidenta kundze! Ekselences! Dāmas un kungi!

Manai dzīvesbiedrei un man ir liels gods un patiess prieks sveikt Čehijas Republikas prezidentu un viņa kundzi valstsvizītē Latvijā!

Ar gandarījumu atceros savu neseno vizīti Prāgā, kur piedalījos darba vakariņās kopā ar ASV, Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un valdību vadītājiem. Paldies, prezidenta kungs, par lielisko uzņemšanu!

Augsti godātais prezidenta kungs, prezidenta kundze!

Valstu savstarpējā izpratne rodas no vēsturisko pārdzīvojumu līdzībām. Jau no pašiem pirmsākumiem Latvijas un Čehijas valstu attiecības ir veidotas, izprotot abu nāciju brīvības centienus, tiesības uz demokrātisku valsts pārvaldi un vietu Eiropas valstu saimē.

Pirmā pasaules kara laikā čehu leģionāri plecu pie pleca ar latviešu strēlniekiem Troickas pulka sastāvā cīnījās pret boļševikiem, šķērsojot visu Sibīriju līdz pat Vladivostokai. Pēc Otrā pasaules kara latviešu un čehu tautas pret savu gribu nokļuva padomju varas ietekmes sfērā. Pār Eiropu nokrita Dzelzs priekškars, sadalot to divās atšķirīgās telpās simboliski, ideoloģiski un fiziski.

Sevišķi spēcīgi abas valstis viena otras brīvības centienus izjuta 20.gadsimta otrajā pusē. Čehoslovākijas intelektuāļu Harta–77 iedvesmoja Baltijas hartu, bet Dziesmotā un Samta revolūcija piepildīja mūsu sapni par brīvību.

Augsti godātais prezidenta kungs, prezidenta kundze!

Ar patiesu prieku varu teikt, ka Latvijas Universitātē ir iespējams apgūt čehu valodu, savukārt Kārļa universitātē Prāgā un Masarika universitātē Brno – latviešu valodu. Pateicoties tādām personībām kā profesors Radegasts Paroleks, čehu lasītāji ir iepazinuši Pumpura Lāčplēsi, Blaumaņa Kārlēnu un Kārļa Skalbes balto kaķīti. Savukārt latviešu lasītājus priecē Jaroslava Hašeka, Karela Čapeka un Milana Kunderas spožā daiļrade.

Abās valstīs aktīvi darbojas latviešu–čehu biedrības, Prāgā ir atvērts Latvijas kultūras centrs. Veiksmīgi sadarbojas latviešu un čehu humanitāro un sabiedrisko zinātņu pārstāvji, neatsveramu ieguldījumu kultūras sakaru popularizēšanā un bagātināšanā sniedz mākslinieki un mūziķi. Zinu, ka jūs, prezidenta kungs, esat liels džeza mūzikas cienītājs, tādēļ patīkami dzirdēt, ka jūsu izveidotās koncertu sērijas “Džezs Prāgas pilī” ietvaros ar lieliem panākumiem uzstājās Māra Briežkalna kvintets no Latvijas.

Augsti godātais prezidenta kungs, prezidenta kundze!

Par spīti finanšu un ekonomikas grūtībām, mūsu valstu tirdzniecības sakari turpina attīstīties. Čehija ir starp 20 nozīmīgākajiem Latvijas eksporta un importa partneriem. Rīgā darbojas Čehijas Industrijas un tirdzniecības ministrijas valsts aģentūras filiāle. Taču, lai ekonomiskā sadarbība īstenotu tās iespējas, nepieciešams aktīvs darbs investīciju piesaistē, eksporta veicināšanā un tūrisma attīstībā. Jūsu vizīte iezīmē jaunu perspektīvu – orientēties uz vēl neatklātām iespējām, ko apliecina jūs pavadošā plašā čehu uzņēmēju delegācija.

Īpaši vēlos pateikties Čehijas valstij par solidāro rīcību un finanšu palīdzības piešķiršanu Latvijas ekonomikas atlabšanai!

Augsti godātais prezidenta kungs, prezidenta kundze!

Savā un manas dzīvesbiedres vārdā atļaujiet man vēlēt Čehijas Republikai godu un veiksmi! Par jūsu, prezidenta kungs, un jūsu kundzes veselību un laimi! Par čehu tautas nākotni un labklājību un vēl ciešāku mūsu valstu sadarbību!

Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers Latvijas–Čehijas biznesa forumā Rīgā 2010.gada 20.maijā:

Prezidenta kungs, ekselences, ministri, uzņēmēji no Čehijas un Latvijas, dāmas un kungi!

Esiet sveicināti Rīgā!

Esmu pagodināts par šo iespēju uzrunāt Latvijas–Čehijas biznesa foruma dalībniekus. Vēlos pateikties pasākuma organizētājiem – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai un Čehijas Tirdzniecības kamerai, kas ir ieguldījušas lielas pūles, lai organizētu šo starpvalstu forumu.

Šobrīd mūsu valstis piedzīvo būtiskas izmaiņas ekonomikas, pārvaldes un patēriņa struktūrā. Šis ir īstais brīdis jaunu iespēju apzināšanai, jaunu izaicinājumu pieņemšanai.

Priekšroka, neapšaubāmi, šādos apstākļos ir mazām, elastīgām un pārmaiņām atvērtām valstīm. Jau šobrīd mēs varam novērtēt, ka gan Čehija, gan Latvija ir spējušas pārvarēt globālās finanšu un ekonomikas krīzes smagāko posmu. Mūsu valstis vieno kopīgi mērķi. Mums ir pieredze un vēlēšanās veidot mūsu ekonomikas elastīgākas, produktīvākas un ātrspējīgākas.

Pēdējā gada laikā Latvijas ekonomika pēc straujas lejupslīdes ir spējusi būtiski uzlabot vairākus nozīmīgus ekonomisko attīstību un uzņēmējdarbības vidi raksturojošos rādītājus. Piemēram, 2009.gada 4.ceturksnī darbaspēka izmaksas salīdzinājumā ar 2008.gada beigām ir samazinājušās par 34,5%. Darbaspēka produktivitāte ir pieaugusi un vienas darbaspēka vienības izmaksas ir samazinājušās par 21%. Šīs izmaiņas ir uzlabojušas Latvijas konkurētspēju.

Darbaspēka kvalitāte un pieejamība ļoti būtiski ietekmē uzņēmējdarbības attīstību. Gribu uzsvērt, ka pagājušajā gadā Latvijas valdība ir pieņēmusi lēmumus par ievērojama publiskā finansējuma apjoma piešķiršanu cilvēkkapitāla attīstībai, it īpaši darbaspēka kvalitātes paaugstināšanas pasākumiem.

Regulārs un stabils sociālais dialogs ar uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām, tajā skaitā diskusijās iesaistot ārvalstu investoru pārstāvjus, nodrošina, ka uzņēmēju intereses ir aktīvi un kvalitatīvi pārstāvētas valdības darba procesā.

Lai arī mums bija jāpieņem grūti lēmumi par darba vietu un atalgojuma samazināšanu, par valsts garantēto pakalpojumu un pabalstu samazināšanu, Latvijā nav notikuši plaši streiki un sociālie nemieri. Sabiedrība ir spējusi ar izpratni pieņemt valdības veiktās korekcijas ekonomiskās krīzes apstākļos. Tieši sociālā stabilitāte ir viens no būtiskiem aspektiem labvēlīgas uzņēmējdarbības vides attīstībai.

Latvija var lepoties ar vienu no zemākajām uzņēmējdarbības nodokļu sloga likmēm Eiropas Savienībā. Uzņēmumu ienākuma nodokļa efektīvā likme ir mazāka par 10%. Kopumā tas veido labvēlīgu vidi ārvalstu investīcijām un ražošanas attīstībai Latvijā.

Godātie uzņēmēji!

Latvijas un Čehijas attiecības var raksturot kā ļoti aktīvas un vispusīgi attīstītas gan divpusējā līmenī, gan Eiropas Savienības un NATO ietvaros. Mūsu valstis vieno ļoti cieša draudzība, kā arī gluži simboliskas līdzības, piemēram, mūsu vienlaicīgā pievienošanās Eiropas Savienības kopējam tirgum.

Tas nodrošināja arī likumdošanas saskaņošanu. Mūsu valstu uzņēmējiem ir iespēja izmantot visas priekšrocības, ko sniedz Eiropas Savienības kopējais tirgus, brīva preču, kapitāla un pakalpojumu kustība, unificētā normatīvā vide. Tas būtiski sekmē savstarpējo tirdzniecību un investīciju pieaugumu.

Latvijas un Čehijas divpusējie kontakti aptver daudzveidīgu nozaru spektru un no gada uz gadu kļūst aktīvāki. Ir vairāki konkrēti rādītāji, kuri apliecina mūsu sadarbības veiksmi.

Pēdējo gadu laikā tirdzniecība starp abām valstīm ir attīstījusies dinamiski un Čehija ir kļuvusi par vēl nozīmīgāku Latvijas tirdzniecības partneri. Tā, piemēram, laikā kopš 2005.gada eksporta un importa apjomi starp mūsu valstīm ir divkāršojušies. Varam arī skaidri saskatīt ekonomiskās sadarbības lielo potenciālu un vietu tālākai izaugsmei.

Tas, ka Latvijas uzņēmējiem patiesi ir interesanta sadarbība ar Čehiju, ir īpaši redzams pēdējo gadu laikā, kad pārstāvji no vairākiem Latvijas uzņēmumiem, galvenokārt no bioindustrijas un dabas zinātņu jomas, piedalījās tirdzniecības misijās Čehijā. To apliecina arī mūsu uzņēmēju kuplā līdzdalība šodienas biznesa forumā.

Pozitīvs faktors mūsu sadarbībā ir arī tas, ka Latvijā patlaban ir 48 Čehijas un Latvijas kopuzņēmumi. Vēlos pateikties Čehijas uzņēmējiem, kas jau iepriekšējos gados ir novērtējuši sadarbības iespējas ar Latviju un attīstījuši savu biznesu mūsu valstī.

Dāmas un kungi!

Es saskatu vēl vienu ļoti nozīmīgu līdzību, kas vieno mūsu valstis – Latviju un Čehiju. Tas ir izaicinājums sasniegt Māstrihtas kritērijus un pievienoties eirozonai. Uzņēmēji var palīdzēt sasniegt šos mērķus, attīstot uzņēmējdarbību, radot pievienoto vērtību, radot augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, arī jaunas darba vietas.

Pasaules ekonomika piedzīvo būtiskas izmaiņas. Esmu pārliecināts, ka tieši radoša, drosmīga un sadarbībā balstīta uzņēmējdarbība veidos pamatu nākotnes ekonomikai. Sadarbība pētniecībā, ražošanas attīstībā un katram Eiropas Savienības reģionam raksturīgo priekšrocību izmantošana var palīdzēt mūsu ekonomikām kļūt izcili konkurētspējīgām globālajā tirgū.

Es aicinu jūs iepazīt Latvijas uzņēmēju, zinātnes un pētniecības institūciju, kā arī sabalansētās sociālās vides atvērtību sadarbībai un jaunu vērtību radīšanai.

Latvija arvien ir kalpojusi par ļoti izdevīgu tirdzniecības starpposmu ceļā starp Rietumeiropu, Skandināvijas valstīm un austrumu kaimiņiem. Baltijas jūras reģions ir viens no attīstītākajiem Eiropas Savienības reģioniem augsto tehnoloģiju, inovāciju un zinātnes jomā. Un tieši Rīga ir viena no atslēgpilsētām šajā ekonomikas un attīstības klasterī. Tieši Latvijas un Rīgas ģeogrāfiskās priekšrocības un pieaugošais ekonomiskais potenciāls veido to par pievilcīgu investīciju vidi.

Analizējot Eiropas Savienības lielāko kompāniju investīciju plānus, tie izceļ Rīgu kā vienu no izaugsmes ziņā perspektīvākajām pilsētām Baltijas jūras reģionā.

Latvijas ilgtermiņa, ilgtspējīgas attīstības stratēģijā “Latvija 2030” kā stratēģiskie principi turpmākajiem 20 gadiem ir definēta jaunrade, tolerance, sadarbība un līdzdalība. Mēs ieguldīsim savas pūles, lai izveidotu augsti konkurētspējīgu izglītības sistēmu un attīstītu Latvijas cilvēkkapitālu. Izveidotu radošumā un inovācijās balstītu ekonomikas struktūru un prasmīgi izmantotu Latvijas ģeogrāfiskās priekšrocības.

Dāmas un kungi!

Radošums, drosme un iniciatīva – tās ir atslēgas ilgtspējīgai attīstībai un veiksmīgai sadarbībai. Esmu pārliecināts, ka šī valstsvizīte nodrošinās jaunu impulsu ekonomisko attiecību attīstīšanai mūsu valstu starpā.

Mūsu valsts patiesi priecāsies par jūsu panākumiem un ieguldīs lielas pūles arvien labvēlīgākas uzņēmējdarbības un investīciju vides attīstībai.

Dāmas un kungi!

Lai jums veicas! Novēlu jums atrast jaunas iespējas biznesa attīstībai un sadarbībai ar Latviju. Laipni aicināti Latvijā!