Latvijas Pašvaldību savienības 21.kongresā

Aicinājums politiskajām partijām

Ņemot vērā, ka

Latvijas valsts pārvaldes sistēma pasaules ekonomiskās krīzes apstākļos ir pierādījusi neelastību un nespēju reaģēt uz sabiedrības pieprasījumu,

Arvien vairāk izpaužas tiesiskais nihilisms, valsts pārvaldes darbinieki rīkojas pretrunā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartu, cenšas nelikumīgi ieviest sistēmu, ka pašvaldības drīkst darīt tikai to, kas likumos vai Ministru kabineta noteikumos paredzēts,

LPS kongress aicina politiskās partijas pirms 10.Saeimas vēlēšanām paust skaidru attieksmi pret LPS 21.kongresa dokumentos izvirzītajiem jautājumiem, iekļaut programmās un pēc vēlēšanām īstenot šādus solījumus:

1) iekļaut Satversmē pašvaldības, subsidiaritātes un proporcionalitātes principus,

2) veikt kompetenču un finanšu decentralizāciju,

3) atteikties no ierobežojumiem pašvaldību īpašuma izmantošanā,

4) atteikties no ierobežojumiem pašvaldības uzņēmējdarbībai,

5) atzīt, ka pašvaldības īpašuma vairošana un peļņas gūšana ir iedzīvotāju interesēs,

6) nodrošināt iespējas pašvaldībām piesaistīt augsti kvalificētus un talantīgus darbiniekus.

Par autoceļu finansējumu

Ņemot vērā, ka

Lai izkļūtu no ekonomiskās krīzes, pārbaudīts risinājums ir investīcijas autoceļos,

Latvijā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā ir nepamatoti samazināts pašvaldību autoceļu relatīvais finansējums, salīdzinot ar valsts autoceļiem,

Divos krīzes gados investīcijas pašvaldību ceļos tuvojas nullei, bet to uzturēšanas izdevumi samazināti zem kritiskās robežas,

LPS kongress aicina Saeimu un valdību:

1) nekavējoši īstenot ES projektos un valsts programmās paredzēto autoceļu būvi;

2) pildīt likumu, atjaunojot valsts autoceļu programmas piesaisti 80% no akcīzes nodokļa naftas produktiem;

3) 2010.gadā izpildīt valdības deklarācijā noteikto pašvaldību un valsts finansējuma attiecību valsts autoceļu programmā 30%:70%, palielinot pašvaldību daļu par 5,55 milj. Ls. Turpmāk noteikt ekonomiski pamatotu valsts autoceļu programmas sadalījumu 41% valstij un 59% pašvaldībām;

4) novirzīt ES līdzekļus valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem un ielām;

5) pārdalot 2007.–2013.gada ES fondu finansējumu, kā arī gatavojot ES fondu apguves programmu 2014.–2020.gadam, paredzēt pašvaldību ceļiem un ielām lielāku kvotu nekā valsts autoceļiem.

Par valsts pienākumu izmaksāt

Administratīvi teritoriālās reformas dotāciju

Ņemot vērā to, ka nav izpildīts LPS 19.kongresa rezolūcijas “Par pašvaldību lomu ekonomiskās krīzes apstākļos” 6.punkts,

Latvijas Pašvaldību savienības kongress aicina valdību un Saeimu:

Izmaksāt Administratīvi teritoriālās reformas dotāciju 200 000 Ls apmērā tiem novadiem, kuros apvienotās pašvaldības šo dotāciju vēl nav saņēmušas.

Par valsts makroekonomiskās politikas maiņu

Ņemot vērā, ka

LPS 19.kongresa rezolūcijā “Par pašvaldību lomu ekonomiskās krīzes apstākļos” dotais krīzes vērtējums ir pilnībā apstiprinājies,

Valdības īstenotā “budžeta konsolidācijas” politika arvien pasliktina iedzīvotāju sociāli ekonomisko stāvokli, kavē pašvaldības iesaistīties iekšējā tirgus atdzīvināšanā,

Citās ES dalībvalstīs tiek īstenota pretkrīzes politika, kas daudz tuvāka LPS 19.kongresā paustajam redzējumam nekā Latvijas valdības īstenotā un ar SVF saskaņotā,

Līdzšinējās valsts politikas turpināšana apdraud nacionālo drošību,

LPS kongress aicina Saeimu un valdību:

1) panākt iekšzemes kopprodukta pieaugumu, mainot makroekonomisko politiku: pārtraukt ES fondu un nacionālo investīciju iesaldēšanu un atzīt, ka nekavējoša iekšējā tirgus stimulēšana ir izeja no krīzes;

2) izmantojot šo pieaugumu, radīt pamatu:

a. privāto investoru uzticības atjaunošanai,

b. nodarbinātības pieaugumam,

c. ievērojamam Latvijas kvotas pieaugumam no ES fondiem 2014.–2020.gada budžeta periodam,

d. iespējai katrai pašvaldībai palielināt finansējumu vietējo pretkrīzes sociālo pasākumu veikšanai,

e. Latvijas ekonomikas izaugsmei un uzņemšanai eirozonā;

3) grozīt budžeta veidošanas kārtību, ieviešot vidēja termiņa budžetu, kura izpildes laikā iespējams gūt reālu atdevi no visu ES fondu izmantojuma.

Par sportu

Ņemot vērā to, ka

• sports ir tautas ilgtspējīgas pastāvēšanas pamats,

• līdzdalība sportā mazina negatīvās sociālās problēmas (narkomāniju, alkoholismu, pusaudžu klaiņošanu, iedzīvotāju veselības pasliktināšanos),

• grozījumi likumā “Par pašvaldībām” paaugstina pašvaldību atbildību par tautas sporta aktivitātēm,

• ir būtiski samazinājies valsts finansējums sportam,

• līdz šim Latvijā ir bijusi ierobežota iespēja piesaistīt sportam ES līdzekļus,

Latvijas Pašvaldību savienības kongress aicina Saeimu un valdību:

1) 2011.gada valsts budžetā saglabāt esošo finansējumu pašvaldību dibināto sporta skolu treneru algām. No 2012.gada paredzēt papildu finansējumu privāto sporta skolu un klubu īstenoto sporta izglītības programmu apmaksai. Finansējumu novirzīt tieši pašvaldībām;

2) paaugstināt sporta stundās apgūstamo zināšanu un fizisko prasmju prasības, rast iespēju sporta stundu skaita palielināšanai. Palielināt finansējumu interešu izglītībai, tai skaitā sporta interešu izglītībai;

3) izstrādāt jaunu nacionālo sporta attīstības stratēģiju, iesaistot pašvaldības un sporta sabiedrību. Pieņemt vidēja termiņa sporta attīstības programmu;

4) izstrādāt valsts programmu sporta bāzu attīstībai, atbalstot sporta veidu attīstības centrus un sporta internātus pie nacionālajām sporta bāzēm, olimpiskajiem sporta centriem un uzceltajiem citiem sporta objektiem;

5) piesaistīt ES fondu līdzekļus bērnu, jauniešu un tautas sporta attīstībai.

Par sabiedrisko pārvadājumu dotēšanu

Ņemot vērā, ka

Slimnīcu un skolu slēgšanas rezultātā pakalpojumu pieejamība kļuvusi atkarīga galvenokārt no sabiedriskā transporta,

Bezdarba pieauguma rezultātā iespēja sameklēt darbu arvien vairāk saistāma ar sabiedriskā transporta pieejamību,

Satiksmes ministrija, ignorējot sabiedrību un nespējot aizstāvēt nacionālās intereses, plāno samazināt dotācijas sabiedriskajam transportam,

Latvijas Pašvaldību savienības kongress

1) kategoriski iebilst pret dotāciju samazināšanu sabiedriskajam transportam,

2) aicina primāri atbalstīt vietējo sabiedrisko transportu pilsētās un novados.