Finanšu ministrija: Par finanšu situāciju Ādažu pašvaldībā

19.maijā Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padome (PAGKPP), piedaloties Finanšu ministrijas (FM) atbildīgajiem speciālistiem, devās izbraukuma sēdē uz Ādažu novada domi, lai klātienē ar novada domes deputātiem un iestāžu vadītājiem pārrunātu izveidojušos smago finanšu situāciju pašvaldībā. Izvērtējot Ādažu domes finanšu dokumentus, tika konstatēts, ka administrācijas darbinieki taupības laikā pelnīja par trešdaļu vairāk nekā Ministru prezidents, lai gan vienlaikus pašvaldībai bija nenomaksāti nodokļu parādi.

Ādažu pašvaldībai uz 2009.gada beigām bija lieli kavētie maksājumi – apmēram pusmiljons latu (tajā skaitā nodokļu parādi ap 200 tūkstošiem latu). Turklāt salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu kavētie maksājumi bija būtiski pieauguši. Šā gada janvārī pašvaldība saņēma īstermiņa aizņēmumu budžeta un finanšu vadībai, lai sakārtotu savu finanšu situāciju un samaksātu nodokļu parādus. Diemžēl joprojām pašvaldībai ir kavētie maksājumi – uz 1.maiju tie ir 175 tūkstoši latu.

PAGKPP konstatēja, ka Ādažu pašvaldība 2009.gadā ir pārskaitījusi dotācijas pašvaldības komersantiem – 168 tūkstošus latu, nenodrošinot normatīvajos aktos noteiktās prasības par finanšu līdzekļu kontroli. Turklāt pašvaldības uzrādītie dokumenti par finansējuma pārskaitīšanu savām kapitālsabiedrībām ir pretrunīgi un nesniedz pamatojumu finansējuma piešķiršanai un tā izlietojuma kontrolei.

Ir jāvērš uzmanība, ka Ādažu novada pašvaldība ir viena no finansiāli nodrošinātākajām Latvijas pašvaldībām. Pašvaldības vērtētie ieņēmumi (iedzīvotāju ienākuma nodoklis un nekustamā īpašuma nodoklis) uz vienu iedzīvotāju pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas 2010.gadā ir 411 lati. Salīdzinājumam: Daugavpils pilsētas domei tie ir 242 lati, Rēzeknes pilsētas domei 249 lati. Tomēr pašvaldība, neskatoties uz pieejamajiem finanšu resursiem, nespēj nokārtot savas uzņemtās finanšu saistības.

Pašvaldība ir iesniegusi PAGKPP dokumentus ar lūgumu atlikt 2010.gadā iepriekš saņemto aizdevumu no Valsts budžeta pamatsummas maksājumus. Ādažu novada domes priekšsēdētājs Normunds Breidaks šo lūgumu pamatoja ar to, ka pašvaldība 2009.gadā atvēra jaunu bērnudārzu, tāpēc kopējo pašvaldības algu fondu 2009.gadam nevar salīdzināt ar 2008.gada algu fondu. Papildu viņš norādīja, ka pašvaldība 2009.gadā ir vairākkārt samazinājusi darbinieku atlīdzību – par 30%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. N.Breidaks aizbildinājās: ja netiks atbalstīts pašvaldības lūgums par aizdevumu pamatsummas maksājumu atlikšanu, pašvaldībai būs jāpieņem smagi lēmumi par iestāžu slēgšanu un darbinieku atlaišanu.

PAGKPP uzklausīja pašvaldības sniegto informāciju, bet izlases veidā pieprasīja papildu grāmatvedības dokumentus par aprēķinātajām Ādažu novada domes pārvaldes darbinieku algām no 2009.gada oktobra līdz 2010.gada aprīlim. Dokumentos tika konstatēts, ka atlīdzība domes administrācijai netika samazināta, kā iepriekš to bija norādījis N.Breidaks.

Izvērtējot dokumentus, ir konstatēts, ka Ādažu pārvaldes speciālisti ir ļoti labi atalgoti, turklāt 2009.gada novembrī diviem pārvaldes speciālistiem alga ir nevis samazināta, bet paaugstināta divas reizes un pārsniedz 2300 latus mēnesī, kas ir par 30% lielāka nekā Ministru prezidenta alga. Tā, piemēram, atsevišķiem administrācijas darbiniekiem algas tika paaugstinātas no 1239 latiem uz 2359 latiem, kā arī no 1102 latiem uz 2052 latiem. Paaugstinātās algas darbiniekiem tika izmaksātas no 2009.gada novembra līdz 2010.gada februārim. Lielākajai daļai domes pārvaldes darbinieku algas pirms nodokļu nomaksas ir robežās no 1100 līdz 1200 latiem.

Konstatējot minēto, PAGKPP uzskata, ka pašvaldībai nekavējoties ir jāveic budžeta grozījumi un jāsakārto sava finansiālā darbība atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Turklāt pašvaldībai ir pietiekami lielas iekšējās budžeta rezerves, lai izpildītu savas uzņemtās finanšu saistības.

Par konstatēto situāciju Ādažu novadā FM nosūtīs savā rīcībā esošos dokumentus Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai ar lūgumu atbilstoši kompetencei izvērtēt domes rīcību, kā arī atkārtoti lūgs Valsts kontrolei izskatīt iespēju veikt revīziju domē, lai novērstu iespējamos pārkāpumus.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa