Valsts sekretāru sanāksmē: 2010.gada 20.maijā

AM: Par līdzekļu piešķiršanu plūdu novēršanas un seku likvidēšanas izmaksu segšanai

20.maijā Ministru kabinetā (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas (AM) iesniegtais MK rīkojuma projekts “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””, lai segtu plūdu prevencijas un plūdu seku likvidēšanas izmaksas.

MK rīkojuma projekts paredz no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt AM 21 151 tūkstoti latu, lai kompensētu plūdu prevencijas un plūdu seku likvidēšanas pasākumos izmantotos resursus.

Šādas izmaksas radušās Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iesaistoties pavasara plūdu novēršanas pasākumos, kā arī plūdu gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamajos pasākumos. Veikto izdevumu aprēķinos iekļauti karavīru un zemessargu atlīdzības izdevumi, kā arī degvielas, spridzināšanai izlietoto materiālu un citu palīgmateriālu iegādei nepieciešamie izdevumi.

Jau ziņots, ka iespējamo pavasara plūdu prevencijas pasākumos un plūdu seku novēršanā bruņotie spēki bija gatavi iesaistīt 2500 karavīrus un zemessargus, trīs helikopterus ūdenskrātuvju novērošanai no gaisa, kā arī deviņas spridzināšanas grupas.

Jāuzsver, ka bruņotie spēki veica ledus, vižņu un gultnes spridzināšanu tikai pēc tam, kad attiecīgu lēmumu pieņēma novada vai pilsētas civilās aizsardzības komisija, bet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests iesniedza bruņotajiem spēkiem nepieciešamos saskaņojumus ar dažādām institūcijām, lai būtu pārliecība, ka spridzināšanas vietā neatrodas komunikācijas, piemēram, sakaru un gāzes vadi.

AM: Par līdzekļu piešķiršanu O.Kalpaka dzimto māju apsaimniekošanai

20.maijā Ministru kabinetā (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas (AM) iesniegtais MK rīkojuma projekts “Par līdzfinansējuma piešķiršanu Madonas novada pašvaldībai”.

Lai nodrošinātu Oskara Kalpaka piemiņas saglabāšanu un veicinātu jaunatnes militāri patriotisko audzināšanu, MK rīkojuma projekts paredz no AM 2010.gada budžeta līdzekļiem piešķirt līdzfinansējumu 1724 latus Madonas novada pašvaldībai nekustamā īpašuma “Liepsalas” apsaimniekošanai.

Nekustamais īpašums “Liepsalas” atrodas Madonas novada Ošupē un pieder Anitai Kalpakai-Borovkovai. Saskaņā ar vienošanos, kas 2009.gada 29.jūnijā noslēgta starp AM, Ošupes pagasta padomi, Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fondu un Anitu Kalpaku-Borovkovu, pašvaldībai uzdots veikt nekustamā īpašuma “Liepsalas” apsaimniekošanu.

Vienošanās paredz: ja tiek izdots atsevišķs MK rīkojums par līdzfinansējuma piešķiršanu O.Kalpaka dzimto māju apsaimniekošanai kārtējā saimnieciskajā gadā un starp AM un pašvaldību tiek noslēgta atsevišķa divpusēja vienošanās, ministrija līdzfinansē nekustamā īpašuma “Liepsalas” apsaimniekošanu 1/3 apmērā no kārtējā gada apsaimniekošanas tāmes, bet ne vairāk kā 10 000 latu no kārtējā gada tāmes.

Nekustamā īpašuma “Liepsalas” apsaimniekošanu līdzfinansē arī Madonas novada pašvaldība un Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonds.

AM: Par karavīru uzturdevas kompensācijas, mēnešalgas un speciālo piemaksu apmēru

20.maijā Ministru kabinetā (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Aizsardzības ministrijas iesniegtie MK noteikumu projekti “Noteikumi par profesionālā dienesta karavīra uzturdevas kompensācijas apmēru un piešķiršanas kārtību” un “Noteikumi par karavīra mēnešalgas un speciālo piemaksu apmēru un noteikšanas kārtību”.

MK noteikumu projekts “Noteikumi par profesionālā dienesta karavīra uzturdevas kompensācijas apmēru un piešķiršanas kārtību” nosaka kārtību, kādā profesionālā dienesta karavīriem piešķir uzturdevas kompensāciju un nosaka tās apmēru. Paredzamais kompensācijas apmērs par karavīra dienas pamata uzturdevu ir septiņi lati. Saskaņā ar MK noteikumu projektu 2010., 2011., 2012. un 2013.gadā uzturdevas kompensācijas apmērs būs četri lati. Ņemot vērā valsts ekonomiskās iespējas, MK noteikumu projektā ir paredzēts, ka noteikumos noteiktais uzturdevas kompensācijas apmērs 2012. un 2013.gadā ir pārskatāms, taču tas nedrīkst pārsniegt noteiktos septiņus latus. MK 2009.gada 13.janvāra noteikumi Nr.46 nosaka, ka 2009. un 2010.gadā kompensācijas apmērs par karavīra dienas pamata uzturdevu ir četri lati. Kompensāciju karavīram izmaksā reizi mēnesī.

Noteikumu projekts “Noteikumi par karavīra mēnešalgas un speciālo piemaksu apmēru un noteikšanas kārtību” nosaka profesionālā dienesta karavīru mēnešalgas apmēru, ņemot vērā dienesta pakāpi un izdienu, kā arī piemaksas karavīriem, kas piedalās starptautiskajā operācijā un ātrās reaģēšanas spēkos ārpus Latvijas Republikas teritorijas. Noteikumu projekts paredz piemaksu par uzdevumu izpildi, kas saistīti ar paaugstinātu risku karavīra veselībai (dzīvībai) un piemaksu par dienestu specifiskos (apgrūtinošos) apstākļos apmērus un noteikšanas kārtību. Vienlaikus noteikumu projekts paredz speciālo piemaksu apmēra atjaunošanu par 20% karavīriem, kas pilda dienesta pienākumus ar paaugstinātu risku karavīru veselībai un dienestu specifiskos (apgrūtinošos) apstākļos.

“Speciālās piemaksas ir attiecinātas uz tiem speciālistiem, kuru profesionālās spējas ir būtiski nepieciešamas ne tikai bruņotajiem spēkiem, bet sabiedrībai kopumā. Piemēram, sākoties pavasara darbiem, nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas speciālisti katru dienu dodas uz izsaukumiem, lai veiktu nesprāgušās munīcijas neitralizēšanu,” norāda aizsardzības ministrs Imants Lieģis. Aizsardzības ministrs ir pārliecināts, ka speciālās piemaksas ir motivējošs faktors augsti kvalificētu speciālistu piesaistīšanai Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Aizsardzības ministrijas
Militāri publisko attiecību departaments

EM: Par vienotu būvdarbu iepirkumu kārtību valsts iestādēs

Lai veicinātu būvdarbu publisko iepirkumu labās prakses ieviešanu valsts iestādēs, Ekonomikas ministrija izstrādājusi un 20.maijā saskaņošanai nodevusi Ministru kabineta ieteikumu projektu “Ieteikumi būvdarbu konkursa dokumentu izstrādāšanai”.

Pašlaik valsts iestādēs nav vienotas būvdarbu konkursa dokumentu izstrādāšanas kārtības.

Iepirkumu komisijas būvdarbu publiskajiem iepirkumiem izstrādā pēc formas un satura ļoti atšķirīgus konkursa nolikumus ar nepamatoti augstām un grūti izpildāmām prasībām, kas apdraud godīgu konkurenci valsts iestāžu rīkotajos būvniecības konkursos.

Ieteikumu projektā paredzēts būvdarbu publiskos iepirkumos ieviest vienotu būvdarbu konkursa dokumentu izstrādāšanas kārtību, izmantojot standarta formu, kas radīs vienlīdzīgus nosacījumus būvuzņēmējiem, veicinās godīgu konkurenci, kā arī uzlabos iepirkumu kvalitāti. Nolikuma projekta izstrādāšanā tika izmantoti labās prakses paraugi, ar kādiem strādā inženierkonsultanti būvdarbu līgumos visā pasaulē. Nolikumā lietoti Publisko iepirkumu likuma termini. Iepirkumu nolikuma standarta formas ieviešana valsts iestādēs uzlabos iepirkumu kvalitāti, radīs vienlīdzīgus nosacījumus būvuzņēmējiem un veicinās godīgu konkurenci būvniecības iepirkumos.

Nolikuma standarta formu izstrādāja Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju un būvniecības profesionālajām sabiedriskajām organizācijām – Latvijas Būvnieku asociāciju un Būvniecības attīstības stratēģisko partnerību.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par grozījumiem likumos par grāmatvedības jautājumiem

20.maijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā “Par grāmatvedību”, kā arī ar šiem grozījumiem saistītie grozījumi Gada pārskatu likumā un Konsolidēto gada pārskatu likumā.

Grāmatvedības likuma grozījumi paredz svītrot Ministru kabineta (MK) doto uzdevumu noteikt obligāti piemērojamos Latvijas grāmatvedības standartus. Tāpat arī svītrot Grāmatvedības padomei noteikto uzdevumu sagatavot un iesniegt finanšu ministram normatīvo aktu projektus par obligāti piemērojamiem Latvijas grāmatvedības standartiem.

Saistītie grozījumi Konsolidēto gada pārskatu likumā paredz dot uzdevumu MK noteikt konsolidētā naudas plūsmas pārskata un konsolidētā pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību, bet grozījumi Gada pārskatu likumā paredz likuma piemērošanai MK noteikt:

• kārtību, kādā finanšu pārskatos atspoguļo notikumus pēc bilances datuma, grāmatvedības politikas maiņu, grāmatvedības aplēšu izmaiņas un kļūdu labojumus;

• kārtību, kādā uzskaita un novērtē ieņēmumus no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, ieņēmumus no vērtspapīriem un aizdevumiem, kas veidojuši ilgtermiņa ieguldījumus, pārējos procentu ieņēmumus un tamlīdzīgus ieņēmumus;

• pamatlīdzekļu un ieguldījuma īpašumu grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas metodes un ar tiem saistīto izmaksu atspoguļošanas kārtību;

• uzkrājumu, uzkrāto ieņēmumu, uzkrāto izmaksu, iespējamo saistību un iespējamo aktīvu novērtēšanas kritērijus un metodes;

• kārtību, kādā sabiedrība, kura ir būvlīguma darbuzņēmējs vai cita ilgtermiņa līguma darbu izpildītājs, uzskaita un novērtē ar būvlīgumu vai citu ilgtermiņa līgumu saistītos ieņēmumus un izdevumus;

• naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību.

Šos MK noteikumu projektus paredzēts izstrādāt pēc minēto likumprojektu pieņemšanas līdz 2011.gada 1.jūlijam.

Lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā paredzēto atbrīvojumu no konsolidētu pārskatu sagatavošanas pienākuma, grozījumi Konsolidēto gada pārskatu likumā paredz noteikt atbrīvojumu no pienākuma sagatavot konsolidēto gada pārskatu tādai koncerna mātessabiedrībai, kurai informācija par meitassabiedrībām ir nenozīmīga, lai radītu skaidru un patiesu priekšstatu par koncernu kā kopumu.

FM: Par Valsts kases tiešsaistes datu apmaiņas sistēmas koncepciju

20.maijā valsts sekretāru sanāksmē (VSS) tika skatīta Finanšu ministrijas (Valsts kases) sagatavotā Valsts kases tiešsaistes datu apmaiņas sistēmas koncepcija, kas nodrošinās iespēju klientiem saņemt operatīvu informāciju par to kontos ienākošajiem maksājumiem.

Valsts kases tiešsaistes datu apmaiņas sistēmas koncepcijas galvenais mērķis ir apzināt esošo situāciju maksājumu datu informācijas apmaiņas procesā starp Valsts kasi un tās klientiem (budžeta finansētām institūcijām, pašvaldībām, budžeta nefinansētām iestādēm, kā arī kapitālsabiedrībām, kurās ieguldīta valsts vai pašvaldību kapitāla daļa), un aprakstīt visoptimālāko tiešsaistes datu apmaiņas sistēmas attīstības risinājumu, kurš nodrošinātu iespēju klientiem saņemt operatīvu informāciju par to kontos ienākošajiem maksājumiem. Tā tiktu nodrošināts operatīvs un pilnīgs maksājumu atzīšanas process.

Šobrīd Valsts kase ir izstrādājusi un ieviesusi sistēmas pilotprojekta versiju.

VSS lēma, ka koncepcijas īstenošana 2010.gadā jānodrošina atbilstoši Eiropas Savienības fondu darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” apakšaktivitātei “Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība” piešķirtajiem līdzekļiem.

Koncepciju vēl skatīs un par to lems Ministru kabinetā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par Informācijas tehnoloģiju drošības pārvaldības likumprojektu

Lai uzlabotu informācijas tehnoloģiju drošību, izstrādāts likumprojekts “Informācijas tehnoloģiju drošības pārvaldības likums”. Ņemot vērā būtiskas nacionālās drošības intereses, likumprojekts uzreiz iesniegts Saeimas komisijās. Likumprojekts paredz, ka informācijas tehnoloģiju drošība jāpārvalda tā, lai varētu laikus prognozēt un novērst apdraudējumus, kā arī pārvarēt tos un novērst sekas. Tāpat noteiktas informācijas tehnoloģiju drošības organizācijas svarīgākās prasības, kas jāievēro, lai sabiedrība ikdienā varētu saņemt būtiskus pakalpojumus (piemēram, lietot internetu, saņemt banku pakalpojumus utt.)

Paredzēts, ka jaunais regulējums attieksies valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī uz komersantiem, kas sniedz sabiedrībai būtiskus pakalpojumus, izmantojot informācijas tehnoloģijas. Likumprojektā noteikti arī to pienākumi un atbildība.

Plānots izveidot Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju, kas uzturētu vienotu atainojumu par notikumiem elektroniskās informācijas telpā, novērstu incidentus un to sekas, uzturētu aktuālo risku datubāzi, veiktu pētniecisko darbu, organizētu izglītojošus pasākumus u.c. Netiks veidota jauna iestāde, bet gan struktūrvienība tiešās pārvaldes iestādē vai valsts kapitālsabiedrībā, ko noteiks Ministru kabinets. Struktūrvienība pildīs arī nacionālās datoru drošības incidentu reaģēšanas vienības funkcijas, kuras pašlaik pilda VAS “Valsts informācijas tīkla aģentūra” struktūra.

Likumprojektā noteikta arī rīcība informācijas tehnoloģiju drošības apdraudējuma gadījumā.

Normatīvā akta projekta sākotnējo redakciju izstrādājusi Satiksmes ministrija sadarbībā ar Elektronisko sakaru un informācijas tehnoloģiju nozares konsultatīvo padomi drošības jautājumos, pamatojoties uz valdības 2010.gada 9.marta sēdē doto uzdevumu.

Tā kā šāds “jumta” likums ir ļoti būtisks un nepieciešams, tas tālākai virzībai nodots Saeimas Nacionālās drošības komisijai, nevis, kā ierasts, apspriests arī Ministru kabinetā. Saeimas Nacionālās drošības komisija likumprojektu precizēja, pašlaik to izskata arī Parlamenta Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija (atbildīgā komisija) un Nacionālās drošības komisija.

Satiksmes ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par grozījumiem noteikumos par Patentu valdes sniegto maksas pakalpojumu cenrādi

20.maijā valsts sekretāru sanāksmē izsludināja grozījumus noteikumos par Patentu valdes (PV) sniegto maksas pakalpojumu cenrādi. Grozījumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas un PV speciālisti.

Grozījumi cenrādi plāno papildināt ar jauniem maksas pakalpojumiem, kā arī svītrot atsevišķus maksas pakalpojumus, kurus personas neizmanto.

Kā teikts noteikumu anotācijā, PV izstrādāta un ieviesta jauna preču zīmju datubāze. Tās priekšrocība salīdzinājumā ar iepriekšējo datubāzes versiju ir tā, ka iespējams meklēt reģistrētās un reģistrācijai pieteiktās preču zīmes ne tikai pēc preču zīmes vārdiskās daļas, bet arī pēc grafiskās daļas. Līdz ar to ieviesti vairāki jauni maksas pakalpojumi.

Plāno ieviest arī tādu maksas pakalpojumu kā dalības maksa PV organizētajos maksas semināros un konferencēs, proti, 24,20 lati.

Ar grozījumiem plānots atteikties no tādiem maksas pakalpojumiem, kas bija līdz šim pieejami PV maksas pakalpojumu cenrādī, bet personas tos faktiski neizmantoja, piemēram, ieraksts matricē, bibliogrāfiskā saraksta izveidošana, patenta numura atrašana bibliotēkai pieejamajos resursos, rūpnieciskā īpašuma objekta klasifikācijas indeksa precizēšana u.c.

Salīdzinot ar PV pašreizējo cenrādi, pēc grozījumu spēkā stāšanās nebūs iespējas iegādāties PV oficiālo izdevumu, jo tas ir pieejams mājaslapā internetā www.lrpv.gov.lv.

Grozījumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu ministrijai.

Tieslietu ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāna saturu un izstrādes kārtību

20.maijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāna saturu un izstrādes kārtību”.

Esošajā noteikumu redakcijā nav noteikts, kādi speciālisti dabas aizsardzības plāna ietvaros veic sugu, to dzīvotņu un biotopu izpēti, stāvokļa analīzi, aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumu noteikšanu. Noteikumu projekts paredz, ka sertificēti eksperti veic sugu, to dzīvotņu un biotopu izpēti, stāvokļa analīzi, aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumu noteikšanu. Tādējādi noteikumu grozījums nosaka, ka plāna izstrādē tiek iesaistīti sertificēti eksperti.

Vides ministrijas
Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par jauniem normatīvajiem aktiem veterināro recepšu noformēšanai un uzglabāšanai

Zemkopības ministrija ( ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektus “Veterinārās receptes noformēšanas kārtība” un “Veterinārās īpašās receptes izrakstīšanas un uzglabāšanas kārtība”, ar ko 20.maijā iepazinās valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts “Veterinārās receptes noformēšanas kārtība” nosaka kārtību, kādā Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) tipogrāfiski izgatavo veterināro recepšu veidlapas un kā praktizējošs veterinārārsts noformē veterināro recepti, kā arī paredz, ka veterināro recepšu apriti kontrolēs PVD. Noteikumu projekts “Veterinārās receptes noformēšanas kārtība” aizstās pašlaik spēkā esošos veterināro recepšu noformēšanas kārtību regulējošos noteikumus, jo tajos ir veikti apjomīgi juridiska un saturiska rakstura precizējumi un labojumi.

Jaunajā noteikumu projektā paredzēts nodrošināt vienotu terminu lietošanu, piemēram, iepriekšminētais termins “sertificēts veterinārārsts” tiks aizstāts ar terminu “praktizējošs veterinārārsts”, kā arī terminu “dzīvnieku īpašnieks” aizstās ar terminu “dzīvnieka īpašnieks un turētājs”. Tāpat ir noteikta prasība, ka uz vienas receptes atļauts izrakstīt tikai vienu zāļu formu. Precizēts arī veterinārās receptes veidlapas noformējums.

Noteikumu projekts “Veterinārās īpašās receptes izrakstīšanas un uzglabāšanas kārtība” ir sagatavots, lai noteiktu kārtību, kādā izraksta un uzglabā veterinārās receptes Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru II un III sarakstā iekļautajām zālēm un vielām (īpašās receptes), un paredz, ka īpašo recepšu apriti kontrolēs Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Abi noteikumu projekti stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par administratīvā sloga samazināšanu dzīvo zivju mazumtirgotājiem

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) 2005.gada 13.decembra noteikumos Nr.947 “Labturības prasības dzīvu zivju turēšanai un nogalināšanai pārtikas uzņēmumu mazumtirdzniecības vietās”, ko 20.maijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts paredz atvieglot prasības dzīvu zivju turēšanai un nogalināšanai pārtikas uzņēmuma mazumtirdzniecības vietā no zivju saņemšanas brīža līdz to pārdošanai patērētājam.

Turpmāk dzīvo zivju mazumtirgotājiem nevajadzēs veikt atsevišķu zivju izcelsmes vietas, zivju skaita, svara, ievietošanas datuma un blīvuma uzskaiti, jo šī informācija ir pieejama citos uzņēmuma dokumentos.

Tāpat nebūs jāuzskaita nobeigušās un iznīcinātās zivis, jāreģistrē ūdens kvalitātes rādītāju kontroles rezultāti un informācija par turēšanas tvertnes atbrīvošanu no zivīm, mazgāšanu un dezinfekciju, tādējādi būtiski samazinot administratīvo slogu mazumtirgotājiem.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) arī turpmāk uzraudzīs un kontrolēs prasību ievērošanu pārtikas uzņēmumu mazumtirdzniecības vietās.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par sēklu ievešanu Latvijā no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par sēklu ekvivalenci no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis”, ko 20.maijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts nosaka valstis, kas nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, bet kurām ir piešķirta līdzvērtība (ekvivalence) lauku apskatē, sēklu ražošanā un šķirņu uzturēšanā.

No noteikumos minētajām valstīm Latvijā ir atļauts ievest lauksaimniecības kultūraugu sugu sēklas un dārzeņu sugu standartsēklas. Tāpat noteikumu projekts paredz prasības sēklu iegūšanai, sēklu kvalitātei un marķēšanai, ja sēklas tiek ievestas no šīm valstīm.

Lauksaimniecības kultūraugu un dārzeņu sēklu ievešanu Latvijā no ekvivalences valstīm uzraudzīs un kontrolēs Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas valdībā un darbosies līdz 2012.gada 31.decembrim.

Zemkopības ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa