Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Latvijas Republikas Zemessardzes likums

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis un darbības joma

(1) Likuma mērķis ir iesaistīt Latvijas pilsoņus valsts aizsardzībā.

(2) Likums nosaka Latvijas Republikas Zemessardzes (turpmāk — Zemessardze) uzdevumus, uzbūvi un zemessargu dienesta gaitu.

2.pants. Zemessardze un tās vieta valsts aizsardzības sistēmā

Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa, kuras mērķis ir iesaistīt Latvijas pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā un kura piedalās valsts aizsardzības uzdevumu plānošanā un izpildē atbilstoši likumā noteiktajiem uzdevumiem.

3.pants. Zemessardzes uzdevumi

Zemessardze:

1) sagatavo Latvijas pilsoņus dienestam Zemessardzē un apmāca Zemessardzes personālsastāvu;

2) pilda valsts aizsardzības uzdevumus;

3) likumos un starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā piedalās starptautiskajās operācijās un ātrās reaģēšanas spēkos;

4) piedalās uzņēmējvalsts atbalsta sniegšanā;

5) iznīcina sprādzienbīstamus priekšmetus;

6) piedalās avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisījušo notikumu seku likvidēšanas pasākumos;

7) nodrošina Nacionālo bruņoto spēku komandiera noteikto objektu apsardzi;

8) sniedz atbalstu valsts un pašvaldību institūcijām likumpārkāpumu novēršanā, sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanā.

4.pants. Zemessarga statuss

(1) Zemessargs ir persona, kura devusi zemessarga zvērestu, kurai ir piešķirta dienesta pakāpe un kura pilda dienestu Zemessardzē atbilstoši līgumam, kas noslēgts ar Zemessardzi par dienestu Zemessardzē.

(2) Zemessarga statusu persona iegūst pēc zemessarga zvēresta došanas un līguma noslēgšanas ar Zemessardzes vienības komandieri par dienestu Zemessardzē. Zemessarga statusu persona zaudē, izbeidzot līgumu par dienestu Zemessardzē. Līguma saturu, tā slēgšanas un pagarināšanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

(3) Līgumu par dienestu Zemessardzē slēdz uz pieciem gadiem, ievērojot dienestam Zemessardzē noteikto maksimālo vecumu.

(4) Pēc tam, kad beidzies termiņš līgumam par dienestu Zemessardzē, pusēm vienojoties, to var pagarināt katru reizi uz šā panta trešajā daļā noteikto laiku, bet ne ilgāk kā līdz dienestam Zemessardzē noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai.

(5) Zemessargam izsniedz zemessarga dienesta apliecību. Dienesta apliecības paraugu, tās izsniegšanas, lietošanas un nodošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

5.pants. Zemessarga zvērests

(1) Uzsākot dienestu Zemessardzē, Latvijas pilsonis dod zvērestu:

“Es, uzņemoties zemessarga pienākumus un apzinoties atbildību savas tautas un likuma priekšā, zvēru būt uzticīgs Latvijas Republikai, tās Satversmei un likumīgajai valdībai, netaupot spēkus, veselību un dzīvību, sargāt Latvijas valsti un tās neatkarību. Apsolos pēc labākās sirdsapziņas veikt zemessarga pienākumus, bez ierunām pakļauties militārajai disciplīnai, vienmēr pildīt savu komandieru pavēles un rīkojumus atbilstoši Latvijas Republikas likumiem.”

(2) Zvēresta došanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

6.pants. Zemessardzes dienesta izpilde

(1) Dienests Zemessardzē ietver likumā noteikto Zemessardzes uzdevumu pildīšanu un zemessarga apmācību. Zemessargs pilda dienestu Zemessardzē saskaņā ar Zemessardzes dienestu regulējošiem normatīvajiem aktiem, komandieru pavēlēm, līgumu par dienestu Zemessardzē un citiem šajā likumā noteiktajiem līgumiem, kas noslēgti ar Zemessardzi.

(2) Zemessargu atbilstoši līgumam par dienestu Zemessardzē iesaista Zemessardzes uzdevumu izpildē un apmācībā līdz 30 dienām gadā no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā, kā arī gadījumos, kad atbilstoši šā likuma nosacījumiem zemessargu atbrīvo no pamatdarba vai mācībām.

(3) Zemessargu var iesaistīt Zemessardzes uzdevumu izpildē un apmācībā arī vairāk par 30 dienām gadā:

1) ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa izsludināšanas gadījumā;

2) ar zemessarga piekrišanu Zemessardzes komandiera noteikto dienesta uzdevumu pildīšanai un apmācībai;

3) atbilstoši šā likuma nosacījumiem noslēdzot papildu līgumus par Nacionālo bruņoto spēku komandiera noteikto objektu apsardzi vai zemessarga apmācību un dalību starptautiskajā operācijā vai ātrās reaģēšanas spēkos.

(4) Darba devējs vai izglītības iestāde atbrīvo Zemessardzes dienestā iesaistīto zemessargu no darba pienākumu pildīšanas vai mācībām (studijām), neizmaksājot viņam darba samaksu, bet saglabājot darba (amata) vietu vai tiesības turpināt mācības:

1) līdz piecām darba dienām gadā zemessarga apmācībai;

2) līdz piecām darba dienām gadā Zemessardzes uzdevumu pildīšanai;

3) ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa izsludināšanas gadījumā — līdz ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa atcelšanai;

4) līdz pusotram gadam dalībai starptautiskajā operācijā vai ātrās reaģēšanas spēkos un tam nepieciešamajai apmācībai.

(5) Speciālā militārā apmācība tiem akreditēto augstskolu studentiem, kuri pilda dienestu Zemessardzē, notiek Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(6) Zemessargs informē savu tiešo komandieri, ja radušies apstākļi, kuru dēļ viņš nevar ierasties uz Zemessardzes uzdevumu izpildi vai apmācību.

(7) Kārtību, kādā zemessargu iesaista Zemessardzes uzdevumu izpildē un apmācībā, nosaka Ministru kabinets.

(8) Kad zemessargs pilda Zemessardzes uzdevumus, uz viņu neattiecas darba tiesiskās attiecības reglamentējošu normatīvo aktu prasības, izņemot normas, kuras nosaka atšķirīgas attieksmes aizliegumu, un tiesības, kas paredzētas grūtniecēm, sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam.

7.pants. Zemessarga izdiena

(1) Zemessargam izdienas stāžā ieskaita dienesta laiku Zemessardzē, ja viņš vismaz 20 dienas gadā piedalījies dienesta uzdevumu izpildē vai apmācībā.

(2) Izdienas stāžā neieskaita laiku, kad zemessargs saskaņā ar noslēgto līgumu veic Nacionālo bruņoto spēku komandiera noteikto objektu apsardzi.

(3) Zemessarga izdienu ņem vērā, piešķirot viņam dienesta pakāpi un aprēķinot algu un kompensāciju: katram nodienētajam gadam piemēro koeficientu 0,8.

(4) Šā panta trešajā daļā noteikto koeficientu nepiemēro, ja zemessargs pilda dienesta uzdevumus atbilstoši papildus noslēgtajiem līgumiem par apmācību un dalību starptautiskajā operācijā vai ātrās reaģēšanas spēkos.

8.pants. Zemessardzes simbolika

(1) Zemessardzei un Zemessardzes vienībām ir savi karogi. Karogu izgatavošanas un lietošanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

(2) Katrai Zemessardzes vienībai ir savas atšķirības zīmes. Atšķirības zīmes apstiprina un to nēsāšanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

9.pants. Zemessardzes sadarbība ar valsts un pašvaldību iestādēm, privātpersonām un to apvienībām

(1) Zemessardze, valsts un pašvaldību iestādes, privātpersonas un to apvienības sadarbojas likumā noteikto uzdevumu izpildē.

(2) Zemessardzē ir aizliegta politisko partiju (kustību) aģitācija.

(3) Kārtību, kādā Zemessardze sniedz atbalstu valsts un pašvaldību institūcijām likumpārkāpumu novēršanā, sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanā, nosaka Ministru kabinets.

II nodaļa
Zemessardzes uzbūve un vadība

10.pants. Zemessardzes vadība

(1) Zemessardzes vadību īsteno Zemessardzes komandieris, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets pēc aizsardzības ministra priekšlikuma.

(2) Zemessardzē ievēro vienvadības principu.

11.pants. Zemessardzes komandieris

(1) Zemessardzes komandieris:

1) atbild par Zemessardzes uzdevumu izpildi un dienesta organizāciju;

2) atbild par sev pakļauto vienību kaujas un mobilizācijas gatavību, personālsastāva militāro apmācību, militāro disciplīnu un citu prasību izpildi;

3) nodrošina Zemessardzes nepārtrauktu vadību, uzdevumu plānošanu un to izpildes kontroli;

4) atbild par uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva, materiāltehnisko un finanšu resursu pieprasījuma savlaicīgu iesniegšanu Nacionālo bruņoto spēku komandierim un par minēto resursu likumīgu un lietderīgu izmantošanu;

5) apstiprina sev padoto vienību nolikumus.

(2) Zemessardzes komandiera likumīgās pavēles un rīkojumi ir obligāti visiem zemessargiem, Zemessardzē dienošajiem profesionālā dienesta karavīriem un strādājošajiem civilajiem darbiniekiem.

(3) Zemessardzes komandierim ir tiesības pieprasīt un saņemt no visām valsts un pašvaldību iestādēm ziņas jautājumos, kas saistīti ar Zemessardzes uzdevumu izpildi.

12.pants. Zemessardzes štābs

(1) Zemessardzes štābs ir Zemessardzes komandiera institūcija, kas nodrošina:

1) Zemessardzes komandierim iespēju īstenot Zemessardzes nepārtrauktu vadību;

2) lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju un dokumentāciju;

3) Zemessardzes komandiera likumīgo pavēļu un rīkojumu izpildes kontroli;

4) šā likuma 3.pantā noteikto Zemessardzes uzdevumu izpildi.

(2) Par Zemessardzes štāba uzdevumu izpildi ir atbildīgs Zemessardzes štāba priekšnieks. Zemessardzes štāba priekšnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata Nacionālo bruņoto spēku komandieris pēc Zemessardzes komandiera priekšlikuma.

13.pants. Zemessardzes štatu komplektēšana

(1) Zemessardzes štatus komplektē no:

1) zemessargiem;

2) profesionālā dienesta karavīriem;

3) civilajiem darbiniekiem.

(2) To profesionālā dienesta karavīru dienesta tiesiskās attiecības, kuri dienestu pilda Zemessardzē, un Zemessardzē strādājošo civilo darbinieku darba tiesiskās attiecības attiecīgi nosaka Militārā dienesta likums un darba tiesiskās attiecības reglamentējoši normatīvie akti.

III nodaļa
Personas uzņemšana Zemessardzē, zemessarga iecelšana amatā, atestēšana un pārcelšana

14.pants. Uzņemšana Zemessardzē

(1) Zemessardzē uz brīvprātības pamata uzņem tos Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 55 gadiem:

1) kuri atbilst aizsardzības ministra noteiktajām prasībām attiecībā uz veselības stāvokli, fizisko sagatavotību un valsts valodas zināšanām, kā arī morālajām un psiholoģiskajām īpašībām;

2) kuri nepilda profesionālo dienestu vai dienestu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē, Satversmes aizsardzības birojā, Militārās izlūkošanas un drošības dienestā, pašvaldības policijā, prokuratūrā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Finanšu policijā, Muitas kriminālpārvaldē vai Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldē;

3) kuriem likumā nav noteikti ierobežojumi amatu savienošanai ar dienestu Zemessardzē.

(2) Kārtību, kādā notiek uzņemšana Zemessardzē, nosaka aizsardzības ministrs.

(3) Persona, kura vēlas iestāties Zemessardzē, no pieteikuma iesniegšanas dienas līdz dienai, kad noslēgts līgums par dienestu Zemessardzē, tiek uzskatīta par zemessarga kandidātu.

(4) Par zemessargu nevar būt persona:

1) kura ir atvaļināta no militārā vai cita valsts dienesta par disciplīnas pārkāpumiem;

2) kura tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā;

3) attiecībā uz kuru ir stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums vai prokurora priekšraksts par sodu;

4) kura atrodas narkologa vai psihiatra uzskaitē, kurai ir hroniski psihiski traucējumi vai tiem pielīdzināti stāvokļi vai kura atzīta par rīcībnespējīgu;

5) kura ir bijusi PSRS, Latvijas PSR, ir vai ir bijusi kādas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.

15.pants. Zemessardzes amatu un materiāltehnisko līdzekļu saraksti

Zemessardzē dienošo profesionālā dienesta karavīru un zemessargu dienesta pakāpēm atbilstošo amatu sarakstu, kā arī Zemessardzes vienību štatus un materiāltehnisko līdzekļu sarakstu apstiprina Nacionālo bruņoto spēku komandieris aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

16.pants. Zemessarga iecelšana amatā

(1) Zemessargu ieceļ amatu sarakstā paredzētajā un dienesta pakāpei atbilstošajā amatā.

(2) Virsnieka amatā zemessargu ieceļ Nacionālo bruņoto spēku komandieris Militārā dienesta likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Augstākā instruktora amatā zemessargu ieceļ Zemessardzes komandieris.

(4) Pārējo instruktoru un zemessargu amatos zemessargus ieceļ Zemessardzes vienības komandieris.

(5) Ja dienestam tas nepieciešams, ar zemessarga piekrišanu viņu var iecelt zemākā amatā, nekā paredz viņa dienesta pakāpe, bet ne vairāk kā divas pakāpes zemākā amatā.

(6) Virsnieku var iecelt par vienu dienesta pakāpi augstākā amatā un tikai izņēmuma gadījumā — ar aizsardzības ministra piekrišanu — divas pakāpes augstākā amatā.

(7) Virsnieku ieceļ tikai virsnieka amatā.

(8) Instruktoru un zemessargu sastāva zemessargu var iecelt par vienu dienesta pakāpi augstākā amatā un tikai izņēmuma gadījumā — ar Nacionālo bruņoto spēku komandiera piekrišanu — divas pakāpes augstākā amatā.

(9) Instruktoru un zemessargu sastāva zemessargu nedrīkst iecelt virsnieka amatā.

17.pants. Zemessarga pārcelšana

Zemessargu var pārcelt uz citu Zemessardzes vienību, ieceļot līdzvērtīgā amatā, ja:

1) atsevišķā vienībā likvidē amatu vai šo vienību reorganizē;

2) zemessargs mainījis dzīvesvietu.

18.pants. Komandējumi

(1) Zemessargu var sūtīt komandējumā uz noteiktu laiku tiešo dienesta pienākumu pildīšanai vai atsevišķa uzdevuma izpildei aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

(2) Vienības komandieris ir tiesīgs sūtīt zemessargu komandējumā Latvijas teritorijā, bet aizsardzības ministrs un Nacionālo bruņoto spēku komandieris — arī uz ārvalstīm.

(3) Šis pants neattiecas uz zemessargu, kurš piedalās starptautiskajā operācijā.

19.pants. Zemessarga atestēšana

(1) Zemessargs ir pakļauts atestācijai, kuras mērķis ir izvērtēt viņa atbilstību dienesta gaitas prasībām.

(2) Zemessargu atestē ne retāk kā reizi trijos gados vai sakarā ar ieteikšanu augstākam amatam vai dienesta pakāpes piešķiršanu, ja no iepriekšējās atestācijas ir pagājis vairāk nekā gads.

(3) Komandieris ir tiesīgs atestēt padoto tikai pēc sešu mēnešu kopīga dienesta Zemessardzē.

(4) Atestācijas kārtību nosaka Nacionālo bruņoto spēku komandieris.

IV nodaļa
Zemessarga pienākumi un tiesības

20.pants. Zemessarga vispārīgie pienākumi

Zemessarga vispārīgie pienākumi ir:

1) godprātīgi pildīt doto zemessarga zvērestu un ar Zemessardzi noslēgto līgumu par dienestu Zemessardzē;

2) apzinīgi pildīt militāro reglamentu prasības un komandieru likumīgās pavēles;

3) nekavējoties ziņot tiešajam komandierim par apstākļiem, kas liedz būt par zemessargu vai pildīt dienesta pienākumus.

21.pants. Zemessarga vispārīgās tiesības

(1) Zemessargam ir tiesības pārsūdzēt tiesā attiecībā uz viņu pieņemtos amatpersonu lēmumus, ja tie nepamatoti ierobežo viņa tiesības vai aizskar viņa godu un cieņu un ja viņš ir izmantojis visas iespējas apstrīdēt lēmumu pakļautības kārtībā augstākām amatpersonām, ieskaitot aizsardzības ministru.

(2) Zemessargam ir tiesības iesniegt sūdzības un ierosinājumus par dienesta gaitas jautājumiem. Sūdzību un ierosinājumu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

22.pants. Zemessarga tiesības pielietot dienesta šaujamieroci, fizisko spēku un speciālos līdzekļus

(1) Zemessargam ir tiesības glabāt un nēsāt dienesta šaujamieroci un speciālos līdzekļus aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

(2) Kad zemessargs pilda dienesta pienākumus, uz viņu attiecas Militārā dienesta likumā noteiktās normas par karavīra tiesībām pielietot dienesta šaujamieroci, lietot fizisko spēku un speciālos līdzekļus.

V nodaļa
Dienesta pakāpju piešķiršana, paaugstināšana un atņemšana

23.pants. Dienesta pakāpes

(1) Zemessargiem ir noteiktas šādas dienesta pakāpes:

1) zemessargu sastāvam: zemessargs, vecākais zemessargs;

2) instruktoru sastāvam:

a) jaunākajiem instruktoriem: kaprālis,

b) vecākajiem instruktoriem: seržants, virsseržants,

c) augstākajiem instruktoriem: štāba virsseržants, galvenais virsseržants, augstākais virsseržants;

3) virsnieku sastāvam: leitnants, virsleitnants, kapteinis.

(2) Zemessargu dienesta pakāpes, kas atšķiras no Militārā dienesta likumā noteiktajām karavīru pakāpēm, pielīdzināmas karavīru pakāpēm šādi:

1) zemessargs — kareivis;

2) vecākais zemessargs — dižkareivis.

24.pants. Dienesta pakāpes piešķiršana

(1) Zemessardzē uzņemtajai personai reizē ar ieskaitīšanu vienības personālsastāvā piešķir pirmo dienesta pakāpi — zemessargs. Zemessardzē uzņemtajam rezerves karavīram un rezervistam saglabā jau esošo dienesta pakāpi.

(2) Dienesta pakāpes zemessargiem piešķir:

1) virsnieku dienesta pakāpes — kārtībā, kāda noteikta karavīriem Militārā dienesta likumā;

2) augstāko instruktoru dienesta pakāpes — Nacionālo bruņoto spēku komandieris pēc Zemessardzes komandiera ieteikuma;

3) pārējo instruktoru dienesta pakāpes — Zemessardzes komandieris pēc vienības komandiera ieteikuma;

4) zemessargu sastāva dienesta pakāpes — vienības komandieris pēc apakšvienības komandiera ieteikuma.

(3) Zemessargs iegūst tiesības uz nākamo dienesta pakāpi, ja viņš atbilst visām kārtējās dienesta pakāpes, kā arī katras atsevišķās dienesta pakāpes piešķiršanai noteiktajām prasībām, ir pozitīvi atestēts un viņam nav spēkā esošu sodu.

(4) Kārtējo dienesta pakāpi zemessargam piešķir:

1) pēc noteikta laika nodienēšanas esošajā dienesta pakāpē, ja amatā paredzēta augstāka dienesta pakāpe;

2) par kaujas un citiem nopelniem (izcilu varonību, drošsirdību vai panākumiem kaujas un citu uzdevumu izpildē) pirms noteiktā izdienas laika esošajā dienesta pakāpē vai citu likumā noteikto prasību izpildes — kā apbalvojumu.

(5) Zemessargam miera laikā dienesta pakāpes piešķir secīgi un saskaņā ar nosacījumiem, kādi Militārā dienesta likumā paredzēti karavīru dienesta pakāpju piešķiršanai, izņemot dienesta pakāpi “vecākais zemessargs”, kuru zemessargam piešķir ne agrāk kā pēc viena gada nodienēšanas.

(6) Piešķirot dienesta pakāpi zemessargam, dienesta laiku aprēķina atbilstoši šā likuma 7.panta nosacījumiem par izdienu.

(7) Zemessargam, kurš atjauno dienestu Zemessardzē, saglabā agrāk piešķirto dienesta pakāpi.

25.pants. Dienesta pakāpes piešķiršana virsniekam speciālistam

(1) Par virsnieku speciālistu var būt zemessargs, kuram ir akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība attiecīgajā specialitātē un kurš apguvis virsnieka speciālista pamatkursu vai citu tam pielīdzinātu kursu.

(2) Zemessargam — virsniekam speciālistam dienesta pakāpes piešķir tādā pašā kārtībā, kāda Militārā dienesta likumā noteikta dienesta pakāpes piešķiršanai karavīram — virsniekam speciālistam.

26.pants. Dienesta pakāpes atņemšana un atjaunošana zemessargam

Zemessargam dienesta pakāpi atņem, ja viņš ir notiesāts par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu. Šādā gadījumā virsnieka dienesta pakāpi atņem Valsts prezidents, augstākā instruktora dienesta pakāpi — Nacionālo bruņoto spēku komandieris. Pārējās instruktoru dienesta pakāpes atņem Zemessardzes komandieris, bet zemessargu sastāva dienesta
pakāpes — vienības komandieris. Dienesta pakāpi var atjaunot tikai saskaņā ar zemessargu reabilitējošu tiesas spriedumu.

VI nodaļa
Zemessarga atstādināšana no amata un līguma par dienestu Zemessardzē izbeigšana

27.pants. Zemessarga atstādināšana no amata

(1) Ja pret zemessargu ir ierosināta dienesta izmeklēšana vai viņš ir aizdomās turamais vai apsūdzētais noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un zemessarga atrašanās amatā var traucēt izmeklēšanas gaitu vai dienesta pienākumu pildīšanu, viņu līdz lietas izlemšanai var atstādināt no amata.

(2) Atstādināt zemessargu no amata un, ja nepieciešams, iecelt amata pagaidu izpildītāju drīkst komandieris, kuram ir tiesības iecelt zemessargu attiecīgajā amatā, vai augstāks komandieris.

28.pants. Maksimālais vecums dienestam Zemessardzē

(1) Maksimālais vecums dienestam Zemessardzē ir 55 gadi.

(2) Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā valsts aizsardzības vajadzības, Zemessardzes komandieris zemessargam, kurš sasniedzis šā panta pirmajā daļā dienestam Zemessardzē noteikto maksimālo vecumu un atbilst šā likuma prasībām, var pagarināt dienestu Zemessardzē uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.

29.pants. Līguma par dienestu Zemessardzē izbeigšana un dienesta apturēšana

(1) Līgumu par dienestu Zemessardzē izbeidz:

1) pēc zemessarga iniciatīvas;

2) pēc Zemessardzes iniciatīvas.

(2) Ja līgums par dienestu Zemessardzē tiek izbeigts pirms termiņa pēc zemessarga iniciatīvas, viņš vismaz mēnesi iepriekš par to rakstveidā informē Zemessardzi.

(3) Līgumu par dienestu Zemessardzē pēc Zemessardzes iniciatīvas izbeidz vienības komandieris, ja ir atklājušies šā likuma 14.panta ceturtajā daļā minētie apstākļi, ja zemessarga veselības stāvoklis neatbilst noteiktajām prasībām, ja zemessargs sasniedzis dienestam Zemessardzē noteikto maksimālo vecumu, kā arī par disciplīnas pārkāpumiem, ja piemērotais sods ir izslēgšana no Zemessardzes.

(4) Ja līgums par dienestu Zemessardzē tiek izbeigts pirms termiņa, izņemot gadījumu, kad minēto līgumu izbeidz veselības stāvokļa dēļ, zemessargs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā proporcionāli nenodienētajam laikam kompensē attiecīgo izdevumu daļu par viņa militāro sagatavošanu [ieskaitot ārvalstu izglītības iestādēs (kursos) radušos mācību izdevumus, kurus, palīdzot Latvijai, segusi ārvalsts], kā arī atlīdzina viņam izsniegtā aprīkojuma, ekipējuma un formas tērpa atlikušo vērtību.

(5) Ja zemessargs sāk pildīt valsts amatpersonas amatu, kuru likumā noteiktie ierobežojumi neļauj savienot ar dienestu Zemessardzē, dienests Zemessardzē tiek apturēts.

(6) Pēc tam, kad ir izbeigts līgums par dienestu Zemessardzē, bijušo zemessargu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ieskaita Nacionālo bruņoto spēku rezervē.

30.pants. Materiālo vērtību nodošana

(1) Ja zemessargs tiek atstādināts no amata, aptur dienestu vai tiek izbeigts ar viņu noslēgtais līgums par dienestu Zemessardzē, viņš aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā nodod amata pagaidu izpildītājam visus savā rīcībā esošos dienesta dokumentus un valsts mantu. Ja amata pagaidu izpildītājs nav iecelts, no amata atstādinātais zemessargs visus savā rīcībā esošos dienesta dokumentus un valsts mantu nodod tiešajam komandierim.

(2) Ja zemessargs ir miris, gājis bojā vai pazudis bez vēsts, viņa mantinieki nodod Zemessardzei viņu valdījumā esošās zemessargam izsniegtās materiālās vērtības.

VII nodaļa
Zemessarga iesaistīšana Nacionālo bruņoto spēku komandiera noteikto objektu apsardzē un dalība starptautiskajās operācijās un ātrās reaģēšanas spēkos

31.pants. Zemessarga iesaistīšana Nacionālo bruņoto spēku komandiera noteikto objektu apsardzē

(1) Ja dienestam tas nepieciešams, Zemessardze papildus šā likuma 4.panta otrajā daļā minētajam līgumam par dienestu Zemessardzē uz noteiktu laiku, bet ne īsāku par gadu, var slēgt ar zemessargu līgumu par Zemessardzes vienības štatu sarakstā iekļauta amata pienākumu pildīšanu, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku komandiera noteikto objektu apsardzi. Līguma saturu un slēgšanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

(2) Zemessargs, kurš veic apsardzes uzdevumus, nav atbrīvots no pienākuma piedalīties Zemessardzes apmācībā.

32.pants. Zemessarga dalība starptautiskajā operācijā un ātrās reaģēšanas spēkos

(1) Zemessargs dalībai starptautiskajā operācijā vai ātrās reaģēšanas spēkos piesakās brīvprātīgi.

(2) Zemessargs piedalās starptautiskajā operācijā vai ātrās reaģēšanas spēkos, slēdzot papildu līgumus par apmācību un dalību starptautiskajā operācijā vai ātrās reaģēšanas spēkos. Līgumu saturu un slēgšanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

(3) Kārtību, kādā zemessargi atlasāmi dalībai starptautiskajās operācijās un ātrās reaģēšanas spēkos, nosaka aizsardzības ministrs.

(4) Zemessargs pirms piedalīšanās starptautiskajā operācijā vai ātrās reaģēšanas spēkos apgūst apmācības kursu saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Nacionālie bruņotie spēki sagatavojami dalībai starptautiskajās operācijās un ātrās reaģēšanas spēkos.

(5) Zemessargam ir tiesības pēc atgriešanās no starptautiskās operācijas ieņemt Zemessardzē to pašu amatu, kas viņam bija pirms dalības starptautiskajā operācijā, vai līdzvērtīgu amatu.

VIII nodaļa
Zemessarga apgāde un sociālās garantijas

33.pants. Zemessarga apgāde

(1) Zemessargs, pildot dienesta pienākumus, atrodas daļējā valsts apgādībā un tiek nodrošināts ar formas tērpu. Katrs zemessargs apmācības un dienesta uzdevumu pildīšanas laikā saņem nepieciešamo dienesta inventāru un karavīram noteikto uzturdevu vai tās kompensāciju. Apgādes nosacījumus, normas un kārtību, kādā zemessargs nodrošināms ar materiāltehniskajiem līdzekļiem, reglamentē aizsardzības ministrs, bet uzturdevas kompensācijas apmēru un izmaksāšanas kārtību — Ministru kabinets.

(2) Zemessargu kandidātiem un zemessargiem medicīnisko pārbaudi veic par valsts līdzekļiem aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā:

1) zemessargu kandidātiem — pirms tiek noslēgts līgums par dienestu Zemessardzē;

2) zemessargiem — ne retāk kā reizi piecos gados.

(3) Zemessargam aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā sedz izdevumus, kas viņam radušies, izmantojot sabiedrisko transportu (izņemot taksometru), lai dotos uz apmācību un nodrošinātu dienesta pienākumu izpildi.

(4) Zemessargu ar dienesta pienākumu izpildei nepieciešamajiem sakaru līdzekļiem nodrošina attiecīgā Zemessardzes vienība aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

34.pants. Zemessarga sociālās garantijas

(1) Zemessargam par katru Zemessardzes uzdevumu izpildes vai apmācības dienu — līdz 30 dienām gadā, izņemot dienas, kurās zemessargs pilda šā likuma 31. un 32.pantā noteiktos uzdevumus, — tiek izmaksāta kompensācija no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Kompensācijas apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Zemessargam šā panta pirmajā daļā minēto kompensāciju izmaksā arī tad, ja viņš atbilstoši šā likuma 6.panta trešās daļas 1.punkta nosacījumiem ir iesaistīts dienesta uzdevumu izpildē vairāk par 30 dienām gadā.

(3) Ja zemessargs, pildot Zemessardzes uzdevumus vai piedaloties apmācībā, guvis veselības bojājumu, viņam ir tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi. Tās saņemšanas nosacījumus, apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu veidus un apmaksas kārtību, kā arī veselības aprūpes pakalpojumus un neapmaksājamos izdevumus nosaka Ministru kabinets.

(4) Ja zemessargam dienesta pildīšanas laikā vai gada laikā pēc tam, kad izbeigts līgums par dienestu Zemessardzē, noteikta invaliditāte tāda ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) dēļ, kas gūts, pildot Zemessardzes uzdevumus vai piedaloties apmācībā, vai tādas slimības dēļ, kuras cēlonis ir saistīts ar Zemessardzes uzdevumu pildīšanu vai dalību apmācībā, viņam izmaksā karavīram noteikto vienreizējo pabalstu.

(5) Ja zemessargs, pildot Zemessardzes uzdevumus vai piedaloties apmācībā, guvis veselības bojājumu, bet nav kļuvis par invalīdu, viņam izmaksā karavīram noteikto vienreizējo pabalstu veselības bojājuma gadījumā.

(6) Ja zemessargs gājis bojā, pildot Zemessardzes uzdevumus vai piedaloties apmācībā, vai gada laikā pēc tam, kad guvis ievainojumu, miris tāda ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) dēļ, kas gūts, pildot Zemessardzes uzdevumus vai piedaloties apmācībā, viņa neatraidāmajiem mantiniekiem izmaksā karavīram noteikto vienreizējo pabalstu.

(7) Zemessargu, kas gājis bojā vai miris dienesta laikā, pildot Zemessardzes uzdevumus vai piedaloties apmācībā, apbedī par valsts līdzekļiem. Šādā gadījumā tiek uzstādīts pēc aizsardzības ministra apstiprināta parauga izveidots karavīra kapa piemineklis. Ja tiek uzstādīts citāds, nevis karavīra kapa piemineklis, Aizsardzības ministrija sedz to izdevumu daļu, kas atbilst karavīra kapa pieminekļa vērtībai. Ar zemessarga apbedīšanu un karavīra kapa pieminekļa uzstādīšanu saistīto izdevumu veidus un apmēru nosaka Ministru kabinets. No Zemessardzes dienesta atvaļinātu zemessargu, kurš Zemessardzē nodienējis ne mazāk kā 20 gadus, apbedī, izrādot militāro godu un cieņu aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

(8) Zemessarga bojāejas vai ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) cēloņa saistību ar tiešo Zemessardzes uzdevumu pildīšanu vai dalību apmācībā nosaka dienesta izmeklēšanas veicējs. Nelaimes gadījumu (veselības bojājumu) uzskata par nesaistītu ar Zemessardzes uzdevumu pildīšanu vai dalību apmācībā un pabalstu neizmaksā, ja konstatē pašnāvību vai tās mēģinājumu, alkohola vai citu apreibinošu līdzekļu lietošanu, normatīvo aktu pārkāpumu vai zemessarga nepiedienīgu rīcību.

(9) Zaudējumi, kas nodarīti zemessarga mantai viņa dienesta uzdevumu izpildes vai dalības apmācībā dēļ, atlīdzināmi pilnā apmērā no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(10) Šajā pantā paredzētos pabalstus aprēķina, ņemot par pamatu algu, kāda paredzēta attiecīgā amata dienesta pakāpes karavīram saskaņā ar izdienu.

(11) Šajā likumā noteiktās sociālās garantijas nodrošina no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

(12) Šajā pantā noteiktā pabalstu izmaksas kārtība nav spēkā kara laikā.

(13) Kārtību, kādā izmeklējami un uzskaitāmi nelaimes gadījumi, kuros, pildot dienestu Zemessardzē, cietuši zemessargi, nosaka Ministru kabinets.

35.pants. Zemessarga apgāde un sociālās garantijas, veicot Nacionālo bruņoto spēku komandiera noteikto objektu apsardzi

(1) Pildot šā likuma 31.panta pirmajā daļā minētos amata pienākumus, papildus likumā noteiktajai zemessarga apgādei un sociālajām garantijām zemessargs ir tiesīgs saņemt:

1) algu atbilstoši amatam noteiktajai dienesta pakāpei un izdienai;

2) apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu — 30 kalendāra dienas, neieskaitot svētku dienas, un atvaļinājuma pabalstu mēneša algas apmērā, aizejot ikgadējā atvaļinājumā.

(2) Kad zemessargs pilda šā likuma 31.panta pirmajā daļā minētos amata pienākumus, uz viņu attiecas karavīram noteiktās tiesības uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, atvaļinājumu bērna kopšanai un atvaļinājumu bērna tēvam.

(3) Par dienām, kad zemessargs veic apsardzes pienākumus, viņš nesaņem uzturdevu vai tās kompensāciju.

36.pants. Zemessarga apgāde un sociālās garantijas, viņam piedaloties starptautiskajā operācijā vai ātrās reaģēšanas spēkos

(1) Apmācības kursa laikā pirms dalības starptautiskajā operācijā vai ātrās reaģēšanas spēkos zemessargs saņem algu, kāda paredzēta attiecīgā amata dienesta pakāpes karavīram saskaņā ar izdienu.

(2) Zemessargs, kurš piedalās starptautiskajā operācijā, papildus likumā noteiktajai zemessarga apgādei un sociālajām garantijām (izņemot šā likuma 34.panta pirmajā daļā minēto kompensāciju) saņem:

1) algu, kāda paredzēta attiecīgā amata dienesta pakāpes karavīram saskaņā ar izdienu, kā arī Ministru kabineta paredzētās piemaksas karavīram par dalību starptautiskajā operācijā;

2) karavīram noteiktās sociālās garantijas, citas ar dalību starptautiskajā operācijā saistītās garantijas un veselības aprūpi.

(3) Zemessargs, kurš piedalās ātrās reaģēšanas spēkos ārpus Latvijas teritorijas, papildus likumā noteiktajai zemessarga apgādei un sociālajām garantijām (izņemot šā likuma 34.panta pirmajā daļā minēto kompensāciju) saņem:

1) algu, kāda paredzēta attiecīgā amata dienesta pakāpes karavīram saskaņā ar izdienu, kā arī Ministru kabineta paredzēto piemaksu karavīram par dalību ātrās reaģēšanas spēkos;

2) karavīram noteiktās sociālās garantijas, citas ar dalību starptautiskajā operācijā saistītās garantijas un veselības aprūpi.

(4) Zemessargs, kurš piedalās ātrās reaģēšanas spēkos Latvijas teritorijā, papildus likumā noteiktajai zemessarga apgādei un sociālajām garantijām (izņemot šā likuma 33.panta pirmajā daļā un 34.panta pirmajā daļā minētās kompensācijas) saņem 50 procentus no šā panta trešās daļas 1.punktā minētās algas.

(5) Ja zemessargs gājis bojā, Nacionālo bruņoto spēku kontingenta sastāvā piedaloties starptautiskajā operācijā saskaņā ar starptautiskās organizācijas apstiprinātu mandātu vai piedaloties starptautiskajā operācijā, kurā dalība noteikta ar Saeimas lēmumu, vai piedaloties ātrās reaģēšanas spēkos ārpus Latvijas teritorijas, viņa neatraidāmajiem mantiniekiem izmaksā karavīram noteikto vienreizējo pabalstu atbilstoši zemessarga amatam un izdienai.

(6) Ja zemessargs, piedaloties starptautiskajā operācijā vai ātrās reaģēšanas spēkos, guvis veselības bojājumu vai slimību vai gājis bojā, šajā pantā noteiktos pabalstus izmaksā, ņemot vērā zemessarga amatu un izdienu, kāda viņam bija pamata dienesta vietā Latvijā pirms nosūtīšanas uz starptautisko operāciju vai ātrās reaģēšanas spēkiem.

IX nodaļa
Formas tērpa valkāšana

37.pants. Formas tērpa valkāšanas noteikumi

(1) Zemessargam, pildot dienesta pienākumus, jābūt klāt dienesta apliecībai un jāvalkā karavīra formas tērps ar Zemessardzes atšķirības zīmēm.

(2) Zemessardzes atšķirības zīmes un to lietošanas kārtību, kā arī formas tērpa valkāšanas kārtību apstiprina aizsardzības ministrs.

(3) Zemessargam ir tiesības valkāt karavīra formas tērpu valsts svētku, atceres un atzīmējamās dienās, kā arī militāros pasākumos.

(4) Zemessargam, atrodoties ārvalstīs, aizliegts valkāt karavīra formas tērpu (izņemot gadījumus, kad viņš ārvalstīs pilda tādus dienesta uzdevumus, kuros karavīra formas tērpa valkāšana ir paredzēta).

(5) Zemessargam aizliegts valkāt karavīra formas tērpu un lietot Zemessardzes atšķirības zīmes, veicot politisko darbību un piedaloties politisko partiju, biedrību un nodibinājumu rīkotajos pasākumos (izņemot gadījumus, kad viņš pilda dienesta uzdevumus).

38.pants. Bijušā zemessarga tiesības valkāt formas tērpu

(1) Ja ar zemessargu izbeidz līgumu par dienestu Zemessardzē, Zemessardzes komandieris viņam var piešķirt tiesības valkāt karavīra formas tērpu:

1) par sevišķiem nopelniem Zemessardzes un valsts labā;

2) par priekšzīmīgu dienestu Zemessardzē;

3) ja līgums par dienestu Zemessardzē izbeigts tādas slimības vai invaliditātes dēļ, kas gūta, pildot Zemessardzes dienesta pienākumus;

4) sakarā ar pāriešanu Zemessardzes veterāna statusā.

(2) Bijušajam zemessargam ir tiesības valkāt karavīra formas tērpu atbilstoši savai dienesta pakāpei tikai svētku, atceres un atzīmējamās dienās, kā arī militāros pasākumos.

(3) Valkājot karavīra formas tērpu, bijušais zemessargs pilda attiecīgos reglamentus un formas tērpa valkāšanas noteikumus, kā arī ievēro vispārējās pieklājības normas un militārās disciplīnas prasības.

(4) Ja bijušais zemessargs neievēro karavīra formas tērpa valkāšanas noteikumus vai ar nepiedienīgu uzvešanos diskreditē Zemessardzi, Zemessardzes komandieris viņam var atņemt tiesības valkāt karavīra formas tērpu.

X nodaļa
Zemessarga apbalvošana un atbildība

39.pants. Apbalvojumi

(1) Lai atzīmētu zemessarga dienesta panākumus vai kaujas nopelnus, ir noteikti šādi apbalvojumi:

1) uzslava un pateicība;

2) naudas balvas un citas vērtīgas balvas;

3) Zemessardzes godazīmes, goda raksti un medaļas;

4) virsniekiem — personiskais šaujamierocis vai aukstais ierocis;

5) pirmstermiņa paaugstinājums dienesta pakāpē par kaujas nopelniem vai citiem nopelniem.

(2) Zemessargu apbalvošanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

40.pants. Zemessarga atbildība

(1) Par prettiesisku rīcību zemessargu sauc pie disciplināratbildības, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības un no viņa piedzen atlīdzību par nodarīto materiālo zaudējumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Ja zaudējumi Zemessardzei vai citai Nacionālo bruņoto spēku vienībai nodarīti ar zemessarga ļaunu nolūku vai tādas viņa prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ, kas nav saistīta ar dienesta pildīšanu, zemessargs atbild par visiem zaudējumiem, kuri radušies Nacionālo bruņoto spēku vienībai.

41.pants. Zaudējumu atlīdzināšanas kārtība

Zemessargs atlīdzina Zemessardzei vai citai Nacionālo bruņoto spēku vienībai nodarītos zaudējumus. Ar Nacionālo bruņoto spēku vienības piekrišanu zemessargs, lai atlīdzinātu zaudējumus, var nodot tai līdzvērtīgu lietu vai izlabot bojājumu.

42.pants. Disciplinārsodi

(1) Par militārās disciplīnas pārkāpumu zemessargam piemērojami šādi disciplinārsodi:

1) rājiens;

2) arests līdz 10 diennaktīm. Arests piemērojams ilgstošas apmācības vai dienesta uzdevumu pildīšanas laikā, un to piemēro ne ilgāk kā līdz šīs apmācības vai dienesta uzdevumu pildīšanas beigām;

3) brīdinājums par neatbilstību amatam;

4) pazemināšana amatā;

5) kompensācijas vai atalgojuma samazināšana līdz 20 procentiem uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus;

6) izslēgšana no Zemessardzes.

(2) Starptautisko operāciju laikā zemessargam par militārās disciplīnas pārkāpumiem piemērojami Militārā dienesta likumā noteiktie disciplinārsodi, kas paredzēti profesionālā dienesta karavīriem.

(3) Militāro disciplīnu un tās nodrošināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

XI nodaļa
Zemessardzes veterāni

43.pants. Zemessardzes veterāna statuss

(1) Bijušais zemessargs un no profesionālā dienesta atvaļināts karavīrs, kurš sasniedzis 55 gadu vecumu vai atzīts par nederīgu dienestam fiziskās sagatavotības vai veselības stāvokļa dēļ, bet vēlas uzturēt saikni ar Zemessardzi, aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā iegūst Zemessardzes veterāna statusu.

(2) Par Zemessardzes veterānu nevar būt persona, kura saskaņā ar šā likuma 14.panta ceturtajā daļā minētajiem apstākļiem nevar dienēt Zemessardzē.

44.pants. Zemessardzes veterānu uzdevumi

(1) Zemessardzes veterānu uzdevums ir nodot tālāk savas zināšanas un pieredzi, lai uzturētu augstu morāli un patriotisku garu Zemessardzē, atbalstītu Jaunsardzes kustību un saglabātu vēsturiskās tradīcijas, sniegt atbalstu zemessargu apmācībā un piedalīties Zemessardzes vienību sporta un kultūras pasākumu organizēšanā.

(2) Kara laikā Zemessardzes komandierim ir tiesības iesaistīt veterānus Zemessardzes uzdevumu veikšanā.

(3) Papildus šajā pantā noteiktajiem uzdevumiem pēc Zemessardzes veterāna iniciatīvas attiecīgās vienības komandieris var viņu iesaistīt arī citu uzdevumu veikšanā.

(4) Zemessardzes veterānu apvienību darbības principus un kārtību, kādā Zemessardzes veterānus iesaista uzdevumu veikšanā, nosaka aizsardzības ministrs.

45.pants. Zemessardzes veterānu darbības nodrošināšana

(1) Zemessardzes veterāni Zemessardzē veido veterānu apvienības un savu darbību koordinē ar attiecīgās vienības komandieri.

(2) Zemessardzes veterānu apvienības finansē no Zemessardzei piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

(3) Zemessardzes veterānu darbību vada veterānu priekšnieks, kuru ieceļ amatā Zemessardzes komandieris.

(4) Zemessardzes veterānu priekšnieks saņem algu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

(5) Zemessardzes veterāniem ir tiesības valkāt formas tērpu šā likuma 37.pantā noteiktajā kārtībā.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par Latvijas Republikas Zemessardzi” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 16./17.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13.nr.; 1995, 2.nr.; 1996, 14.nr.; 1997, 2., 8.nr.; 2000, 20.nr.; 2001, 1.nr.; 2002, 16.nr.; 2003, 22.nr.; 2004, 2.nr.; 2006, 1., 24.nr.; 2008, 3.nr.).

2. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 1.oktobrim ir spēkā Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa noteikumi Nr.245 “Noteikumi par apmēru un kārtību, kādā zemessargiem un Zemessardzes veterānu apakšvienību komandieriem izmaksā Zemessardzes dienesta uzdevumu izpildes vai mācību dienu kompensāciju un atalgojumu par dienesta uzdevumu pildīšanu ārpus līgumā paredzētā laika”.

3. Līdz ar šā likuma stāšanos spēkā Zemessardzes veterāni, kuri vēlas arī turpmāk veikt šā likuma 44.pantā noteiktos uzdevumus, saglabā veterāna statusu, bet līdz 2010.gada 1.oktobrim tiek izslēgti no Zemessardzes štatu sarakstiem.

4. Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ar zemessargiem noslēgtie beztermiņa līgumi par dienestu Zemessardzē ir spēkā līdz 2015.gada 1.janvārim. Atbilstoši šā likuma 4.panta trešajai daļai līgumi tiek pārslēgti no 2010.gada 1.oktobra līdz 2015.gada 1.janvārim.

5. Dienesta apliecības, kas zemessargiem izsniegtas līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim, ir derīgas līdz 2015.gada 1.janvārim.

6. Līdz 2011.gada 31.decembrim, aprēķinot atalgojumu un kompensāciju zemessargiem (izņemot starptautiskajās operācijās vai ātrās reaģēšanas spēkos iesaistītos zemessargus), par pamatu tiek ņemta karavīru bāzes alga izdienas pirmajā gadā.

7. Šā likuma 7.panta trešajā daļā noteikto koeficientu nepiemēro dienesta laikam, ko zemessargs nodienējis līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai.

8. Šā likuma 6.panta ceturtās daļas 4.apakšpunkts par darba devēja pienākumu atbrīvot Zemessardzes dienestā iesaistīto zemessargu no darba pienākumu pildīšanas stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, kas paredz nodokļu atvieglojumus darba devējam laikā, kamēr zemessargs piedalās starptautiskajā operācijā vai ātrās reaģēšanas spēkos un tam nepieciešamajā apmācībā.

9. Līdz 2010.gada 31.decembrim Zemessardzes štatus papildus šā likuma 13.pantā minētajām personām komplektē arī no militārajiem darbiniekiem.

Likums stājas spēkā 2010.gada 1.septembrī.

Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 6.maijā.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2010.gada 26.maijā