Izglītības un zinātnes ministre: Uzrunājot Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības 5.kongresa dalībniekus

22.maijā izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, uzrunājot Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) 5.kongresa dalībniekus, aicināja uz sadarbību, kurai raksturīga nevis prasīšana, bet došana otram, un šādā sadarbībā zaudētāju nebūs; to apliecina līdz šim kopīgi risinātie jautājumi. Ministre aicināja nepolarizēties – neuztvert, ka vienam ir tiesības pieprasīt, bet otram – atbildēt un dot; ka vienam ir tiesības būt labajam, bet otram – vienmēr būt sliktajam, jo nevar nodrošināt to, ko labais prasa.

Zāle ar aplausiem uzņēma ministres pateicību ikvienam izglītībā iesaistītajam par to, ka 70,1% Latvijas sabiedrības augstāko uzticību pauduši izglītības iestādēm un piebilda: “Tas ir visu mūsu darba nopelns, bet tā arī ir liela atbildība, un es vēlu vairot šo uzticību.” Ministre piebilda, ka izglītība un zinātne Latvijā ir vienīgais resurss, kas ļaus katram personīgi veidot savu dzīvi pilnvērtīgu un spēs palīdzēt attīstīties valstij, un šādu pozīciju viņa turpinās aizstāvēt savā darbībā.

Atskatoties uz pēdējo gadu sadarbību, T.Koķe teica, ka 2009.gads izglītībai, skolotājiem, ministram bija ļoti sarežģīts. “Par nozīmīgu panākumu uzskatu, ka pagājušā gada beigās pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un LIZDA Domstarpību protokola izskatīšanas tapa Izlīgšanas komisijas lēmums, kuru parakstīja abas puses – tātad gan panākumi, gan atbildība dalāma vienlīdzīgās daļās. Soli pa solim mēs esam pildījuši un īstenojuši Izlīgšanas komisijas lēmumu. Un aicinu arī turpmāk apliecināt šādu nostāju,” teica ministre.

IZM par savu panākumu uzskata, ka 2010.gadā salīdzinājumā ar 2009.gada pēdējiem četriem mēnešiem vidēji par 37% pieaudzis skolotāju atalgojums. Tāpat panākti līdzekļi pedagogu atalgojumam, kuri nodrošina piecus un sešus gadus veco bērnu obligāto sagatavošanu skolai (2010.gadā – vairāk nekā 12 miljoni latu). “Mūsuprāt, liels atbalsts skolotājiem ir iespēja pretendēt uz 20 miljoniem latu Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu, lai pilnveidotu kvalifikāciju, strādātu pie karjeras izaugsmes,” teica T.Koķe, piebilstot: “lai nodrošinātu šādu iespēju, IZM nesavtīgi strādāja, pielika pūles un pārliecināja Eiropas Komisiju par līdzekļu nepieciešamību Latvijas pedagogiem, īpaši situācijā, kādu radīja finanšu krīze”.

Kā vēl vienu panākumu ministre minēja arī to, ka mērķdotāciju pedagogu atalgojumam sadalē nodrošināta partneru iesaiste un caurskatāmība: “Gan valdības līmenī, gan pašvaldību līmenī neviens lats netiek sadalīts bez partneru līdzdalības. Tādēļ aicinu turpināt izmantot šo pieeju, lai pilnveidotu principu “nauda seko skolēnam” un nodrošinātu tā atbilstošu īstenošanu dzīvē.” T.Koķe minēja: pateicoties tam, ka princips “nauda seko skolēnam” ir ieviests un sekmējis valsts mērķdotāciju efektīvāku izlietojumu, arī Pasaules Banka aizstāv pozīciju – vispārējai izglītībai vairs nedrīkst atņemt ne santīma.

Tāpat T.Koķe uzvēra, ka nākamajā gadā tiks saglabāta līdzšinējā skolēnu un pedagoģiskās likmes proporcija, vienlaikus piebilstot, ka ikviena izglītībā iesaistītā uzdevums ir turpināt strādāt pie skolu tīkla sakārtošanas, precīzi sekojot skolēnu skaita dinamikai, lai skolu tīkla sakārtošana tiktu veikta ar ilgtermiņa perspektīvu.

Apliecinājums IZM rūpēm par izglītību un zinātni ir tas, ka maijā tiek parakstīti līgumi ar augstskolām par vairāk nekā 100 miljonu latu ieguldīšanu augstskolu infrastruktūras uzlabošanā un attīstībā. Tāpat IZM strādā, lai nodrošinātu vairāk nekā 100 miljonu latu ieguldīšanu zinātnes infrastruktūras pilnveidē.

“Latvijā bieži vien politiskajā telpā tiek izvirzīti risināšanai pretrunīgi uzdevumi, un izglītībā, vismaz tajā laikā, kamēr esmu uzņēmusies pilnu atbildību par šo jomu, vienlaikus tiek prasīts gan efektivizēt līdzekļu izmantošanu, gan uzlabot izglītības kvalitāti. Ir skaidrs, ka vienlaikus šie abi uzdevumi nav īstenojami un pozitīva rezultāta nebūs, ja izliksimies, ka varam to paveikt. Tādēļ jau 2008.gadā, kad parādījās pirmās prasības mazināt līdzekļus izglītībai, skaidri paudu nostāju valdībā: sākumā sakārtosim izglītības iestāžu tīklu, lai novērstu finanšu līdzekļu neefektīvu izmantošanu skolās, kurās mazāk tika domāts par mūsdienīgiem izglītības mērķiem un to īstenošanas iespējām, bet vairāk par darba vietu saglabāšanu. Un tad aktīvi rūpēsimies par izglītības kvalitāti, cenšoties katru mācību iestādi pārvērst par izcilības vietu, kur ieguvēji visupirms ir skolēni,” uzsvēra ministre. Viņa teica, ka tādējādi īsā laikā vispārējā izglītībā tika īstenoti uzdevumi, kas bija darāmi jau pirms daudziem gadiem.

Ministre uzsvēra, ka saskaņā ar jauno finansēšanas principu finansējums atkarīgs no skolēnu skaita; un skolu direktori apgalvo, ka notiek aktīvāks darbs saistībā ar izglītības piedāvājuma kvalitāti. Savukārt, komentējot publiski izskanējušo, proti, ka, cenšoties piesaistīt vairāk skolēnu, skolas pazemina kvalitātes latiņu, T.Koķe uzsvēra: “Ceru, ka skolotāji un skolu direktori saprot – latiņas pazemināšana ir ļoti tuvredzīga politika, jo skolēni un viņu vecāki ļoti labi zina – dzīve izvirza ļoti augstas prasības un ar pazeminātām prasībām diez vai cilvēks spēj sekmīgi dzīvē tikt uz priekšu.” Ministre piebilda, ka izglītības kvalitāte nav jāvērtē vien ar talantīgo skolēnu sasniegumiem un izcīnītajām uzvarām mācību priekšmetu olimpiādēs, bet arī ar skolēnu, kuriem ir mācīšanās grūtības, sekmības dinamiku.

Runājot par tuvākajiem un nozīmīgākajiem kopējiem darbiem, T.Koķe minēja mācību satura pastāvīgu atjaunošanu – pārskatīšanu un pilnveidi, aicinot arodbiedrību kompetenti un saturiski iesaistīties šajā darbā. Tāpat kā svarīgu uzdevumu un kopīgu darāmo ministre uzsvēra vienlīdzības principa ieviešanu pedagogu atalgojumam paredzētās mērķdotācijas ieguvē kā vispārējās izglītības, tā profesionālās izglītības pedagogu darba samaksai: “Vienlīdzības principa ieviešana, kas gadiem budžeta veidošanas dēļ nav bijusi nedz īstenota, nedz ievērota.” Kopīgs darbs nepieciešams pie augstākās izglītības finansēšanas modeļu izstrādes, “jo principi, kas bija labi deviņdesmitajos gados un vēl divtūkstošo gadu sākumā, tagad vairs nav atbilstoši”.

“Atļaušos paust viedokli, ka pēdējie četri gadi, kad izglītības un zinātnes ministri ir bijuši no vienas politiskās partijas – Zaļo un zemnieku savienības, spējuši nodemonstrēt, ka tieši darbu pēctecība var dot iespēju robežās stabilus risinājumus, uzturot arī stabilu dialogu un sadarbību ar partneriem, tajā skaitā – ar LIZDA,” atzina ministre.

Beigās T.Koķe vēlēja: “Lai darbs un pūles atalgojas ar sasniegumiem izglītības nozares labā un mūsu kopīgais darbs spēj radīt gaismu pāri pār izglītības un zinātnes robežām!”