Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

Es nezinu nevienu citu gadījumu, kad vienā telpā, atskatoties uz padarīto gada laikā, domājot par nākotni, tiktos zemnieki. Zemnieki, kuri ar savu darbu ir apliecinājuši savu varēšanu un zemniecības perspektīvas. Šeit tiekas dažādu līmeņu pārstāvji no politikas, dažādām institūcijām, organizācijām. Es nezinu nevienu tādu sanāksmi, kurā tik atklāti, tik nepolitiski, bez lieka populisma tiek izskatītas zemnieku problēmas. Pats svarīgākais ir tas, ka mēs šeit spējam viens otru saprast. Spējam saprasties Latvijai sāpīgās problēmās. Tāpēc es domāju, ka Zemnieku saeima ir ierakstījusi sevi kā pilntiesīgu politisku un ekonomisku instrumentu Latvijas problēmu risināšanā.

Kas man liekas vissvarīgākais šodien un ko gribētos dzirdēt no šīs sanāksmes?

Manuprāt, ir svarīgi dzirdēt, kāda ir Latvijas lauksaimniecības politika un kāds ir tās ceļš nākotnē. Nedrīkstam šodien runāt tikai par to, kas ir noticis vai notiek pašlaik, mums ir jāspēj saskatīt savas zemes un savu lauku attīstību caur mūsu varēšanu Eiropas Savienībā, caur institūcijām, kurās esam iesaistījušies pasaules un Eiropas kontekstā.

Es nedomāju, ka šodien galvenais jautājums ir graudi vai cūkgaļa, tie ir pierādījumi un fakti, bet cauri tam mums ir jāredz šīs politiskās attīstības virziens, ko Latvija ir gatava realizēt. Mēs šodien nevaram nerunāt par mūsu lauku nākotni. Tāpēc es ceru, ka tiks detalizēti izskaidrota lauku attīstības programma, kas tika pieņemta parlamentā pagājušajā gadā, un šīs programmas meti nākamajiem gadiem. Šeit nav tikai lauksaimniecība un zemkopība, šeit ir runa par Latviju kopumā, jo, pēc manām domām, Latvijas tēls nav iedomājams bez Latvijas laukiem un bez labklājīgiem Latvijas lauku iedzīvotājiem. Es domāju, ka šodien gan zemnieki, gan citi varētu izteikt savus priekšlikumus, kā būtu jāpapildina Valdības deklarācija attiecībā uz valsts zemkopību, jo šīs problēmas parādās daudz asāk, nekā deklarācijā noteikts.

Man liekas, ka šī diena varētu būt laba mācībstunda Zemkopības ministrijai, kas būtu jādara tuvākajos gados, šo gadu ieskaitot. Ir gada sākums, un es ceru, ka šī Zemnieku saeima nedaudz saviļņos šo mierīgo gada sākumu un dos spēcīgus impulsus zemniecības un lauksaimniecības perspektīvām nākotnē.

Ja mēs runājam par dokumentiem, kas tieši nesaistās ar lauku attīstību, es gribētu dzirdēt, kā mēs šodien saskatām Pasaules tirdzniecības organizāciju (PTO) un Latvijas lauksaimniecību. Ko nozīmē PTO Latvijai, ko tā nozīmē zemniekam un lauksaimniecības ražotājam. Šajā kontekstā būtu interesanti dzirdēt jūsu pārdomas — ne konfrontējošas, bet analītiskas: kas ir patērētājs, kas ražotājs, vai mēs varam kategoriski nostāties ražotāja vai patērētāja pusē. Vai Latvijā iedzīvotāji bieži vien nav gan patērētāju, gan ražotāju interešu pārstāvji. Tāpēc vajadzētu paanalizēt, ko mēs lauksaimniecībā izprotam ar ražotāju un patērētāju un kādas ir kopsakarības. Tāpēc lielāku uzmanību vajadzētu pievērst ražošanas bāzes un ražotāju pastāvēšanas nostiprināšanai šodien Latvijā.

Un vēl ir jautājums par Hipotēku un zemes banku un tās likteni. Būtu labi, ja mēs varētu stāvēt pāri sīkām diskusijām un nesaskaņām, bet jau šīsdienas sanāksmē dot ievirzi — kā mēs redzam tās likteni Latvijā.

Konkurence ir vēl viens svarīgs jautājums. Saistībā ar cūkgaļas problēmām es gribētu, ka mēs iedziļinātos dziļāk šīs problēmas cēloņos. Esmu pārliecināts, ka šī auditorija ir spējīga dot atbildes rekomendācijas gan mūsu valsts vadītājiem, gan finansistiem, ekonomistiem, uzņēmēju pārstāvjiem, kādai vajadzētu būt zemkopības politikai nākotnē.

Vēlu, lai jūs turpinātu sekmīgo darbu, un es uzskatu, ka esam stadijā, kad droši varam skatīties nākotnē, analizējot pagātnes kļūdas. Novēlu jums raženu darbu!

Valsts prezidenta preses dienests

Uzruna (saīsinātā redakcijā) Latvijas zemnieku pārstāvju saietā Bulduros 1999.gada 15.janvārī

Ministru prezidents Vilis Krištopans:

Uzruna (saīsinātā redakcijā) Latvijas zemnieku pārstāvju saietā Bulduros 1999.gada 15.janvārī

Protams, viena no aktuālākajām un jutīgākajām problēmām šobrīd, ko apspriež visa Latvijas sabiedrība, ir mūsu cūkgaļas ražotāju aizsardzība. Un tieši tādēļ valdība pieņēma tādu lēmumu, kādu tā pieņēma, kur, pirmkārt mēs nolēmām asignēt vienreizējas subsīdijas pašreizējo problēmu risināšanai mūsu ražotājiem. Otrkārt, man bija ļoti skumji to uzzināt, ka tikai tagad tiek domāts nākt kopā, lai runātu par cūkkopības nozares attīstības konkurētspēju. Izrādās, ka mūsu cūku ražotājiem nav sava viedokļa un asociācijas vai biedrības, un tagad mēs atkal dzēšam kārtējo ugunsgrēku. Šī problēma neparādījās pēdēja pusotra mēneša laikā, kopš strādā valdība, tāpat kā daudzas citas. Bet es esmu šeit tāpēc, lai mēs runātu, lai būtu dialogs. Mēs no šīm problēmām neslēpjamies, neslēpsimies un atrisināsim. Mēs uzdevām veselu virkni uzdevumu Ekonomikas ministrijai, Zemkopības ministrijai, Ārlietu ministrijai ar konkrētiem termiņiem, likumiem par iekšējā tirgus aizsardzību, par antidempingu, par preču subsīdijām, kuriem faktiski jau bija jābūt agrāk. Es sazinājos arī ar Igaunijas Ministru prezidentu, viņš ir nozīmējis konkrētu pārstāvi no Igaunijas valdības.

Šodien es neilgā vizītē būšu Lietuvā un arī ar Lietuvas valdības vadītāju runāšu par šo jautājumu, un mēs risinām divas lietas, kas ir svarīgas visām trim Baltijas valstīm: kopēja muitas politika un saskaņota zemkopības atbalsta politika. Tā vai tā tas būs jādara, tā vai tā mēs nonāksim pie nākamajām problēmām.

Kā jūs zināt, valdība ir ieplānojusi budžetā to, kas pienākas pēc Lauksaimniecības likuma. Tie ir 20 miljoni latu subsīdijām. Kā jūs zināt, ir arī akcīzes atmaksa vairāk nekā 10 miljonu latu zemes apstrādātājiem. Tas ir tik, cik šobrīd valsts var atļauties. Ja mēs vēl saskaitām lielākas vai mazākas nodokļu atlaides, kuras jūs zināt labāk par mani, tad tas tuvojas 50 miljoniem latu. Tas ir divas reizes vairāk, nekā 1994. gadā bija atvēlēts visai valsts aizsardzībai. Cik nu mums tās naudas ir, ar tādu arī rīkojamies.

Valsts prezidents minēja Hipotēku un zemes banku. Parīt es tikšos ar Hipotēku un zemes bankas vadību. Tiks izveidota darba grupa, kurā tiks iesaistīti gan jūsu pārstāvji, gan arī Zemkopības ministrijas pārstāvji. Es pilnīgi piekrītu tam, ka Hipotēku un zemes banka varētu palikt valsts kontrolē, kaut arī esmu pilnīgi pārliecināts, ka pārējām bankām ir jābūt privātām, bet šis ir īpašs gadījums, kuru ar Feifera kungu esam jau pārrunājuši. Visā šajā darbā es esmu pārliecinājies, cik milzīga loma ir asociācijām, dažādām sabiedriskajām organizācijām.