Ministru prezidents:

Turpinājums

no 1.lpp.

— savā iknedēļas preses konferencē

Par interviju Krievijas avīzei. Tajā skaidri ir pateikts, ka "Latvijas ceļam" nav nekādu pretrunu starp labu kaimiņattiecību uzturēšanu ar Krieviju un virzību uz NATO. Es vēlreiz atkārtoju, Latvijai ir jāuzlabo attiecības ar Krieviju, mēs esam divas demokrātiskas valstis, kas atrodas kaimiņos, mūsu attiecībām ir jābūt tikpat labām kā Somijas un Krievijas attiecībām. Ar ko mēs esam sliktāki par Somiju? Tā nav nekāda īpaša Somijas doktrīna.

Tad Vilis Krištopans atbildēja uz žurnālistu jautājumiem:

— Ir dzirdēti izteikumi, ka valdība un "Latvijas ceļš" ir saņēmuši spiedienu no dažām biznesa struktūrām, kas lobē attiecību uzlabošanu ar Krieviju. Kā jūs to komentētu?

V.Krištopans: — Es neesmu saņēmis nekādu spiedienu un uzskatu šādus apgalvojumus par absurdiem, bet tos cilvēkus, kas izplata šādus izteikumus, par zināmā mērā nedraudzīgiem Latvijai. Budžeta balsojumos mēs ļoti labi redzēsim, kuri spēki ir par Latvijas ceļu uz NATO un kuri pret. Kad būs balsojums par budžetu Aizsardzības ministrijai, mēs redzēsim, kuri ir par NATO un kuri pret.

— Kad varētu tikt palielināts aizsardzības budžets līdz vienam procentam?

V.Krištopans: —Ir dažādas iespējas. Bet par to es pašlaik negribu runāt. Salīdzinājumā ar 1998. gadu tas ir palielinājies par 10 miljoniem latu. Tas ir pietiekami, un mums vēl ir pietiekami laika, lai 1999. gada laikā to palielinātu līdz vienam procentam. Ir vairāki modeļi, taču par tiem es tagad negribu runāt, lai nedotu opozīcijai papildu barību.

— "Latvijas ceļa" biedrs Indulis Bērziņš ir izteicies, ka viltotā Mamilova intervija ir inspirēta kampaņa pret Latvijas valsti. Vai jūs arī tā domājat?

V.Krištopans: — Godīgi sakot, es nezinu, kur sākas kampaņa pret Latvijas valsti un beidzas muļķība vai otrādi. Vai tā ir tikai Mamilova muļķība vai kampaņa pret valsti, to rādīs laiks. Es atceros laikus, kad "Latvijas ceļa" preses sekretārs bija Arnis Lapiņš, tas ir vienīgais preses sekretārs, kuru "Latvijas ceļā" es vispār esmu ievērojis. Kad viņš aizgāja, Mamilovs kļuva par vietas izpildītāju. "Latvijas ceļa" partijas preses dienests nav bijis savu uzdevumu augstumos. Tādēļ arī šodien valdes sēdē es ļoti skarbi uzstāšos par šo jautājumu. Es pieprasīšu Mamilova atbrīvošanu un "Latvijas ceļa" preses dienesta normālas darbības uzsākšanu.

-— Vai jūs varētu precīzi komentēt savu salīdzinājumu attiecībā uz Somijas attiecībām ar Krieviju?

V.Krištopans: —Vienīgais, ko es varu teikt, — izlasiet manu interviju. Tajā ir teikts: "Latvijas attiecībām ar Krieviju nav jābūt sliktākām par Somijas attiecībām ar Krieviju." Vairāk es neko piebilst negribu. Kur te ir neveiksmīgs formulējums?

— Kas jums prioritāšu ziņā šķiet svarīgāks — attiecības ar Krieviju vai NATO?

V.Krištopans: —Es domāju, ka šīs lietas ir saistītas. Kādā no savām intervijām es esmu teicis, ka mūsu valdības deklarācijā ir ierakstītas gan labas attiecības ar Krieviju— un attiecībām starp divām demokrātiskām kaimiņvalstīm ir jābūt labām— kā arī skaidri definēta mūsu virzība uz NATO. NATO attiecības ar Krieviju ir divu lielu, varenu militāru organizāciju attiecības. Protams, mēs esam tieši pa vidu. Mēs iesim uz NATO, jo vienīgā lielā kolektīvā drošības struktūra, kas pastāv un kas mūs apmierina, ir NATO. Cita lieta, kad tas notiks. Es esmu pārliecināts, ka ar laiku mums būs labas attiecības ar Krieviju un mēs iestāsimies NATO. Mēs neupurēsim NATO labām attiecībām ar Krieviju. Attiecības ar Krieviju šobrīd ir apmierinošas, un tās bija kļuvušas vēsākas nevis NATO dēļ, bet pilsonības likuma dēļ. Tagad ir zināms uzlabojums.

-— Komentējiet, lūdzu, Andra Šķēles izteikumus, ka valdība tikai maskējas ar virzību uz NATO, bet patiesībā tai ir citas ārpolitikas prioritātes.

V.Krištopans: —Opozīcija vienmēr ir nodarbojusies ar populismu. Es ceru, ka Tautas partiju nepiemeklēs Zīgerista partijas liktenis.

— Vai Guntars Krasts ir gatavs uzņemties politisko atbildību par valsts pārvaldes reformu?

V.Krištopans: —Mums vēl šāda saruna ar Krasta kungu nav bijusi.

— Cik Latvijai izmaksās iestāšanās NATO?

V.Krištopans: —Es jums šobrīd nevaru atbildēt uz šo jautājumu. Mēs neizdomāsim neko tādu, ko nedarītu citi. Pēdējos piecus gadus, tai skaitā Šķēles laikā, neesam izdarījuši neko, lai neatpaliktu no mūsu kaimiņiem. Mums ir jāsasniedz viņu līmenis gan no finansējuma, gan armijas kvalitātes viedokļa.

— Vai jūs nesatrauc fakts, ka valsts fiskālais budžeta deficīts ir sasniedzis trīs procentus?

V.Krištopans: –Manuprāt, tas nav sasniedzis trīs procentus. Es varētu atbildēt ar pretjautājumu — kuru programmu samazināt? Vai lauku ceļu attīstības programmu, vai apmaksas par dīzeļdegvielu zemniekiem? Katra no tām ir desmit miljonu latu. Vai armijas finansējumu par desmit miljoniem? Ja mums būs budžets bez finansu deficīta, tad mūsu fiskālais deficīts samazināsies šī gada laikā.

Rūta Jaksona,

"LV" informācijas redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

— tiekoties ar Baltkrievijas

uzņēmējdarbības un investīciju ministru

Piektdien, 15.janvārī, Ministru prezidents Vilis Krištopans tikās ar Baltkrievijas uzņēmējdarbības un investīciju ministru Aleksandru Sazonovu.

Sarunu laikā pārrunātas Latvijas un Baltkrievijas attiecības un tālākas abu valstu ekonomiskās sadarbības perspektīvas. Sarunu biedri atzina, ka plašs sadarbības potenciāls ir satiksmes nozarēs, īpaši tranzīta jomā, kā arī citu konkrētu projektu attīstībā.

Tikšanās laikā A.Sazonovs īsi informēja V.Krištopanu par Baltkrievijas un Krievijas attiecībām.

— vizītē Lietuvā, tiekoties ar kaimiņu valstsvīriem

Piektdien, 15. janvārī, Ministru prezidents Vilis Krištopans viesojās Lietuvas Republikā, kur tikās ar Lietuvas prezidentu Valdu Adamku. Sarunu gaitā pārrunāta abu valstu divpusējā sadarbība. Puses atzina, ka Latvijas un Lietuvas kaimiņattiecības attīstās ļoti sekmīgi. Tikšanās laikā pārspriests Latvijas un Lietuvas jūras robežas jautājums. Vilis Krištopans uzsvēra, ka iestājas par ātrāku jūras robežas jautājuma risinājumu.

V.Adamkus un V.Krištopans pārrunāja Baltijas valstu sadarbības attīstības jautājumus. Puses vienprātīgi atzina, ka sekmīgā starpvalstu sadarbība ir jāturpina un jāpadziļina, īpaši uzsverot, ka visām Baltijas valstīm ir vienotas ārpolitiskās intereses — integrācija Eiropas Savienībā un NATO. Sarunā skartas attiecības ar Krieviju, kā arī Baltijas valstu un Krievijas robežlīgumu noslēgšanas gaita.

Lietuvas prezidents un Latvijas Ministru prezidents atzīmēja, ka 15. janvārī ir ASV un Baltijas valstu hartas gadadiena un ka ļoti svarīgi šo dokumentu piepildīt ar konkrētu saturu.

V.Krištopans 15. janvārī tikās arī ar Lietuvas tieslietu ministru Vītautu Pakalnišķi, kurš pašlaik pilda Lietuvas Republikas premjerministra pienākumus Ģedimina Vagnora prombūtnes laikā.

Valdības preses departaments