— sarunā ar žurnālistiem

no 1.lpp.

Guntis Ulmanis arī uzsvēra plašas publicitātes nozīmi jaunā prezidenta vēlēšanu procesā.

Tāpat — aizvadītajā gadā "par maz ir strādāts pie procesiem, kas veido tautas pašapziņu, kā arī pie Latvijas pozitīva novērtējuma". Lai labotu šo trūkumu, Valsts prezidents iecerējis vēl šogad, savas prezidentūras laikā sarīkot trīs četras zinātniskās konferences. Pirmā no tām plānota jau 27. janvārī, tā būs veltīta Latvijas valstiskumam un tiesiskajiem aspektiem tagad un nākotnē. Konferencē paredzēts plaši apspriest visu, kas mūsu valstī paveikts, pārejot no padomju okupācijas režīma likumdošanas uz brīvu pasaules telpu. G. Ulmanis uzsvēra, ka ļoti nopietni jādomā arī par cīņu pret korumpētību. "Es gan nedomāju, ka Latvija šajā ziņā būtu priekšā citām valstīm," teica Valsts prezidents. Otras konferences temats varētu būt ar katru gadu augošā nevalstisko organizāciju loma mūsu valsts dzīvē. Trešajā konferencē, Valsts prezidenta iecerē, tiks apspriesti Latvijas drošības jautājumi. Prezidents arī izteica cerību, ka Saeima, pieņemot jauno valsts budžetu, atbildēs uz principiālo jautājumu, cik lielu nozīmi mēs piešķiram Latvijas valsts drošībai. "Tas būs Latvijas politiskais signāls pasaulei — kādu mēs veidojam savas valsts drošību," teica G.Ulmanis. "Signāls, vai ceļš uz NATO ir mūsu patiesa vēlēšanās vai tikai retorika."

Viena no konferencēm varētu būt veltīta arī vidējo un mazo uzņēmumu straujākas attīstības problēmām. "Mazais un vidējais bizness nav tikai ekonomiska, tā ir arī sociāla kategorija," teica G. Ulmanis. "Latvijā pašlaik diemžēl ir polarizēts ļoti bagātu cilvēku un liels nabadzīgu cilvēku slānis."

Atbildot uz "Latvijas Vēstneša" jautājumu, ko Valsts prezidents vēl grib pagūt atlikušajā savas prezidentūras laikā, Guntis Ulmanis teica: "Mans darbs nebūt netiks pabeigts ar jaunā prezidenta ievēlēšanu. Es arī turpmāk būšu sabiedriski aktīvs. Bet atlikušajā manas prezidentūras pusgadā es vispirms gribu piestrādāt pie jautājuma, kas noticis mūsu zemē pēdējos desmit gados. Kas mums šajā laikā ir izdevies un kas nav izdevies. Man būs arī vairākas oficiālas vizītes: uz Igauniju, Grieķiju, Islandi, NATO sanāksmi Vašingtonā un uz Čehiju."

G.Ulmanis, protams, bija visumā atturīgs, atbildot uz žurnālistu jautājumu, kādam vajadzētu būt nākamajam Latvijas Valsts prezidentam. " Es vienīgi gribētu, lai šis cilvēks labi orientētos procesos, kas Latvijā notikuši vismaz pēdējos desmit gados."

Plašāk Valsts prezidents atbildēja uz jautājumu par grāmatas "Baigais gads" atkārtotu izdošanu nesen Latvijā. " Šai grāmatai ir jau 57 gadi," teica G. Ulmanis. "Man ir liels jautājums — kāpēc visus šos gadus par šo grāmatu neviens nav fundamentāli interesējies?! Kāpēc tieši šajās dienās tā aktualizējies jautājums par šo fašistiskās okupācijas laikā izdoto grāmatu?! "

Valsts prezidenta ieskatā, grāmatā "Baigais gads" salikti kopā vairāki ideoloģizēti temati, lai pamatotu fašistiskās Vācijas ideoloģijas realizāciju. Atsevišķi pakavējoties pie šiem aspektiem, G. Ulmanis uzsvēra, ka, pirmkārt, šī fašistiskās Vācijas okupētajā teritorijā izdotā grāmata nav saistoša ne Latvijas valdībai, ne mūsu valsts iedzīvotājiem. Otrkārt, Latvijas Republikas Valsts prezidents pauda viennozīmīgu nosodījumu grāmatā "Baigais gads " paustajam atklātajam antisemītismam. Treškārt, nav noliedzami grāmatā "Baigais gads" aprakstītie deportācijas fakti.

"Par katru no šiem faktoriem ir jārunā atsevišķi un pamatīgi," teica Valsts prezidents. "Taču mums nav jābarojas no nacistiskās Vācijas izdotās literatūras." Rūgti maldās tie, kas cer ar šādu ideoloģizētu propagandu pierādīt, ka Latvijā "atdzimstot fašisms".

Atbildot uz žurnālistu turpmākajiem jautājumiem, G.Ulmanis uzsvēra, ka joprojām nav atteicies no savas vēlēšanās apciemot mūsu tautasbrāļus Krievijas Federācijas Krasnojarskas novadā. "Diemžēl ceļš uz Krasnojarsku ved caur Maskavu, un Valsts prezidentam tas nav iespējams bez attiecīga līmeņa sarunām. Diemžēl ārpolitika un protokols ir ļoti sarežģīti, tādēļ līdz šim man nav izdevies šo ieceri īstenot, taču es tomēr gribu beidzot aizbraukt uz Krasnojarsku. Varbūt jau kā privātpersona. Aizbraukt un varbūt apciemot arī tās vietas, kur esmu bijis pats izsūtījuma laikā un kur dzīvojuši mani tuvinieki."

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

— atvadoties no Lietuvas vēstnieka

Valsts prezidents Guntis Ulmanis 15.janvārī atvadu vizītē pieņēma Lietuvas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Rimantu Karaziju (attēlā).

G.Ulmanis augstu novērtēja R.Karazijas sasniegto, pildot vēstnieka pienākumus Latvijā. Valsts prezidents izteica gandarījumu par labajām abu valstu attiecībām. R.Karazija sacīja, ka uzbūvētā Lietuvas vēstniecības ēka ir reāls ieguldījums, lai valstu attiecības kļūtu arvien ciešākas.

Sarunā pārrunātas Latvijas un Lietuvas aktualitātes politikā un ekonomikā. Runājot par izglītības perspektīvām, vēstnieks uzsvēra arī Lietuvas pamatskolas darbu abu valstu kontaktu stiprināšanā.

Valsts prezidenta preses dienests

Foto: Juris Krūmiņš

— "Latvijas Vēstnesim"