Eiropas Komisija: Par ūdens trūkuma un sausuma problēmu

Eiropas Komisija 18.maijā publicēja ziņojumu par dalībvalstu paveikto, risinot ūdens trūkuma un sausuma problēmu. Lai gan Dienvideiropas valstīs 2009.gadā bija lielāks nokrišņu daudzums nekā iepriekšējos gados, vēl aizvien daudz pūļu jāvelta tam, lai apturētu un mazinātu pārmērīgu Eiropas ierobežoto ūdens resursu izmantošanu. Prasmīga ūdens cenu politika, ūdens resursu racionāla izmantošana un taupīšana ir ārkārtīgi būtiska, lai Eiropas rīcībā būtu pietiekami daudz labas kvalitātes ūdens iedzīvotāju vajadzību nodrošināšanai un lai risinātu klimata pārmaiņu radītās problēmas.

ES vides komisārs Janežs Potočniks sacīja: “Ūdens ir dzīvība – tas nozīmē, ka ūdens politika ir mūsu dzīvības apdrošināšana. Šajā ziņojumā ir uzsvērts, cik būtiski ir integrēt ūdens politiku plašākos politikas mērķos visos līmeņos, gan ES, gan dalībvalstu. Bet vissvarīgākais – mūsu ūdens resursu politikai jābūt ilgtspējīgai, proti, mēs nevaram atļauties ūdeni aizņemties no nākotnes.”

Ūdens trūkums – Eiropas jautājums

Līdzsvars starp ūdens pieprasījumu un tā pieejamību daudzviet Eiropā ir kļuvis ļoti trausls. Mūsdienās liela problēma ir sausuma periodi un ūdens trūkums, un to vēl vairāk pastiprinās klimata pārmaiņas.

Jaunajā ziņojumā norādīts, ka dažas dalībvalstis saskaras ar pastāvīgu ūdens trūkumu visā to teritorijā. Proti, tā nav tikai Vidusjūras reģiona valstu problēma. Tā, piemēram, Čehija ir informējusi par apgabaliem ar pastāvīgu ūdens trūkumu, Francija un Beļģija – par ūdens nesējslāņa pārmērīgu noslodzi.

Vairākus gadus Komisija ir mudinājusi dalībvalstis pieņemt politiskus risinājumus, piemēram, ūdens cenu sistēmu, uzlabotus ūdens resursu apsaimniekošanas rīkus un pasākumus, kas vērsti uz šo resursu racionālu izmantošanu un taupīšanu.

Novērtējumā, kas Komisijas vajadzībām tika veikts 2009.gadā, norādīts, ka obligātu prasību ieviešana attiecībā uz ūdeni patērējošām iekārtām atbilstīgi paplašinātajai Ekodizaina direktīvai varētu dot būtisku ietaupījumu. Ja prasības attiecinātu uz visiem mājsaimniecībās izmantotajiem ūdeni patērējošiem ražojumiem, kopējo ūdens patēriņu varētu samazināt par 19%, kas nozīmētu par 3,2% samazināt kopējo ikgadējo ūdens ieguvi ES.

Samazinot ar enerģiju saistītu ražojumu, piemēram, krānu, dušas kabīņu un vannu, ūdens patēriņu, arī vajadzība pēc siltumenerģijas mazinātos par 20%, savukārt, samazinot dušā pavadīto laiku, vannošanās biežumu vai krānu izmantošanu, varētu gūt ietaupījumus 20 līdz 30% apmērā.

Jaunajā ziņojumā apstiprināts, ka veiksmīga ūdens resursu apsaimniekošana būtu jābalsta uz ūdens hierarhiju, kā prioritāti nosakot ūdens pieprasījuma regulēšanu. Risinājumi attiecībā uz ūdens ieguves palielinājumu būtu jāskata tikai tad, kad ir izsmeltas ūdens taupīšanas iespējas.

Ziņojumā Komisija pauž arī bažas, ka Ūdens pamatdirektīvas īstenošana ar kavēšanos noris dalībvalstīs, kuras ūdens trūkums skar visvairāk. Dalībvalstīm noteiktais termiņš Eiropas upju baseinu apsaimniekošanas plānu iesniegšanai beidzās martā, tomēr dažās dalībvalstīs vēl nav sākta to apspriešana.

ES ūdens resursu aizsardzības programma

Komisija sāk vairākas sagatavošanas darbības saistībā ar ūdens trūkuma un sausuma politikas novērtējumu, kas plānots 2012.gadā. 2010.gadā galvenā uzmanība tiks veltīta resursu racionālai izmantošanai, jo īpaši ietaupījuma iespējām ēkās, noplūžu samazināšanai un ūdens racionālai izmantošanai lauksaimniecībā.

Šo darbību rezultāti, kā arī Ūdens pamatdirektīvas īstenošanas pārskata konstatējumi un secinājumi no pārskata par klimata pārmaiņu un citu cilvēku darbību ietekmi uz vides resursiem, piemēram, ūdeni, bioloģisko daudzveidību un augsni, tiks iestrādāti ES ūdens resursu aizsardzības programmā 2012.gadam.