Finanšu ministrija: Par fiskālās disciplīnas stiprināšanu

Finanšu ministrija ir izstrādājusi Fiskālās disciplīnas likuma koncepciju, kas paredz Latvijā būtiski stiprināt fiskālās disciplīnas pasākumus, ar likumu apstiprināt vidēja termiņa budžeta pamata nosacījumus (bilanci), stingri ierobežot valsts parāda pieaugumu un budžeta grozījumu veikšanu.

26.maijā Finanšu ministrijas vadība koncepciju prezentēja Saeimas Budžeta un finanšu komisijai, lai vēl pirms debatēm valdībā sāktos arī debates parlamentā un topošajā likumā pēc iespējas tiktu integrēts parlamenta atbildīgās komisijas un valdības viedoklis. Koncepcijā tiek piedāvāti vairāki risinājuma varianti, par kuriem jāizšķiras, lai varētu sagatavot attiecīgu fiskālās disciplīnas likumprojektu.

Finanšu ministrija (FM) piedāvā ar Fiskālās disciplīnas likumu ieviest šādus svarīgus uzlabojumus budžeta plānošanā un vadībā:

• ar likumu uz 3–4 gadiem tiek nostiprināti gan budžeta izdevumu maksimālie apjomi, gan plānotā bilance (deficīts vai pārpalikums), pieņemot likumu par 3–4 gadu makroekonomisko un fiskālo ietvaru. Turklāt, sastādot gadskārtējo valsts budžetu, būtu pienākums ievērot daudzgadu ietvarā noteiktos izdevuma un bilances apjomus;

• ir skaitliski nākotnes nosacījumi, kādai jābūt budžeta bilancei (deficītam vai pārpalikumam) atkarībā no tā, vai ir ekonomiska izaugsme, vai ekonomiska lejupslīde, tādējādi sasaistot budžeta bilanci ar ekonomikas ciklu un nepieļaujot atkāpes no tā;

• ir noteikts, ka valsts parāds nedrīkst pārsniegt 60% no IKP un ka virsplāna ieņēmumi budžetā ir novirzāmi valsts parāda atmaksāšanai;

• ir aizliegts veikt budžeta grozījumus, kas ļautu tā paša gada laikā iztērēt virsplāna ieņēmumus, tā vietā šie ieņēmumi tiktu novirzīti vai nu parāda dzēšanai, vai ilgtermiņa stabilizācijas rezervei.

Ar Fiskālās disciplīnas likuma palīdzību būtu sasniedzami šādi mērķi:

1) nodrošināt ilgtspējīgu fiskālo politiku, proti, ka valsts ilgtermiņā (5–10 gadu perspektīvā) spēj no saviem nodokļu un citiem ieņēmumiem finansēt nepieciešamos izdevumus, nepieļaujot, ka valstī tiek tērēts vairāk nekā tiek nopelnīts;

2) ņemot vērā, ka šīs ekonomiskās krīzes laikā būs būtiski pieaudzis valsts parāds un tā apkalpošanas izmaksas, jāpanāk, ka nākotnē parāds pakāpeniski tiek samazināts;

3) nodrošināt, ka ekonomiskās augšupejas gados tiek veidoti uzkrājumi un samazināts valsts parāds, tādējādi nodrošinoties ar līdzekļiem ekonomiskās krīzes brīdim;

4) izveidot saistošu vidēja termiņa makroekonomikās attīstības un fiskālās politikas ietvaru – paredzot, ka vismaz 3–4 gadu termiņam tiek nosprausti plānotie valsts izdevumu apjomi, kas dod prognozējamību un stabilitāti;

5) ierobežot budžeta grozījumu iespējamību un pieļaujamo rīcību fiskālā gada laikā.

FM uzskata, ka fiskālās disciplīnas nosacījumi būtu būtiski jānostiprina tiesību aktu sistēmā, nepieciešamības gadījumā pat veicot izmaiņas Satversmē, lai nepieļautu, ka, apstiprinot kārtējā gada valsts budžetu, Saeimā fiskālās disciplīnas nosacījumi vai daudzgadu ietvars tiktu mīkstināts.

Finanšu ministrija uzskata, ka fiskālās disciplīnas prasības nostiprināšana likumos dotu stabilitātes signālu finanšu tirgiem un investoriem, kas attiecīgi nozīmētu, ka Latvijas valsts un uzņēmēji varētu rēķināties ar lētākiem kredītu resursiem un nozīmīgāku investīciju apjomu. Tāpat likums skaidri parādītu, ka Latvija plāno savus ieņēmumus un izdevumus atbilstoši ekonomikas izaugsmes tempam, kas attiecīgi dotu iespēju skaidri un prognozējami plānot valsts attīstību, sasaistīt budžeta plānošanu ar attīstības plānošanu, un pasaules ekonomiskās lejupslīdes situācijā valsts rīcībā būtu pietiekami pašas resursu (uzkrājumu), lai tiktu galā ar ekonomisko krīzi.

Tāpat arī tiktu radīta nodokļu maksātājiem stabilitātes sajūta, proti, ka to veiktie maksājumi netiek izmantoti tūlītējām un dažbrīd nepārdomātām vajadzībām, bet gan tiek ieguldīti pārdomātā ilgtermiņa politikā, kas dod garantiju, ka valsts spēs finansēt savus izdevumus (piemēram, pensijas, izglītības un veselības aprūpes pakalpojumus) arī nākamajās desmitgadēs.

Fiskālās disciplīnas likuma ieviešana ir pieeja, ko realizē katra valsts, kas vēlas mazināt budžeta un finanšu riskus un vairot stabilitāti un uzticību šīs valsts publiskajām finansēm. Īpaši izplatīta šī prakse visā pasaulē ir pēdējo desmit gadu laikā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa