Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 25.maijā

ĀM: Par Latvijas nacionālo pozīciju starpvaldību konferencei par Eiropas Parlamenta sastāvu

25.maijā Ministru kabinetā izskatīja ārlietu ministra iesniegto informatīvo ziņojumu par Latvijas nacionālo pozīciju starpvaldību konferencei par Eiropas Parlamenta sastāva palielināšanu.

Spānijas ES prezidentūra drīzumā plāno sasaukt starpvaldību konferenci, kurā piedalītos dalībvalstu pastāvīgie pārstāvji Eiropas Savienībā. Starpvaldību konferences uzdevums būs izstrādāt grozījumus Lisabonas līguma 36.protokolā par pārejas noteikumiem, lai palielinātu Eiropas Parlamenta deputātu skaitu 2009.–2014.gada likumdošanas periodā.

2009.gada jūnijā notika Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās ES dalībvalstu pilsoņi ievēlēja 736 Eiropas Parlamenta deputātus. Latvijai šobrīd Eiropas Parlamentā ir astoņas deputātu vietas. 2008.gada decembrī un 2009.gada jūnijā ES valstu un valdību vadītāji vienojās, ka Eiropas Parlamenta deputātu skaits tiks palielināts līdz 754 deputātiem, ja spēkā stāsies Lisabonas līgums. Lisabonas līgums stājās spēkā 2009.gada 1.decembrī. 12 ES dalībvalstīm tiks palielināts deputātu skaits Eiropas Parlamentā, ieskaitot Latviju, kura iegūs papildus vienu deputāta vietu. Saskaņā ar 2009.gada 6.jūnija Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātiem devītais Latvijas Eiropas Parlamenta deputāta mandāts pienākas kandidātu sarakstam “Pilsoniskā savienība” un šā saraksta deputātu kandidātam Kārlim Šadurskim.

Starpvaldību konferences izstrādātie grozījumi par Eiropas Parlamenta deputātu skaita palielinājumu stāsies spēkā pēc to ratifikācijas visās ES dalībvalstīs. Saskaņā ar Lisabonas līguma nosacījumiem 2014.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās ES dalībvalstu pilsoņi ievēlēs 751 deputātu.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par Hipotēku bankas pārveides plānu

Ministru kabinets 26.maijā ir pieņēmis zināšanai Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam (MK) par koncepcijas “Valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” pārveide par Attīstības banku” realizācijas gaitu, kurā ietverts pasākumu plāns Hipotēku bankas pārveidei par Attīstības banku. Jau 2009.gada 24.novembrī MK apstiprinātā koncepcija paredz Attīstības bankas izveidi uz Hipotēku bankas bāzes līdz 2013.gada beigām.

Valdība uzdeva Finanšu ministrijai turpināt darbu pie plāna, nepieciešamības gadījumā piesaistot neatkarīgu konsultantu, lai veiktu padziļinātu izpēti par attīstības finanšu institūcijas darbības veidu atbilstoši konkurences likumdošanas prasībām un saistībā ar kopējo finanšu atbalsta instrumentu sistēmu valstī, kā arī par komerciālo aktivitāšu nodalīšanu izmaksu ziņā visefektīvākajā veidā.

Hipotēku bankas pārveides mērķis ir izveidot Attīstības banku valsts atbalsta programmu realizācijai, maksimāli efektīvi izmantojot Hipotēku bankas infrastruktūru, intelektuālo un finansiālo potenciālu, veicot bankas pārveidi valstij izdevīgā veidā un vienlaikus nodrošinot valsts atbalsta programmu realizācijas nepārtrauktību. Attīstības banka, realizējot valsts atbalsta programmas, papildina komercbanku sniegtos pakalpojumus, nevis konkurē ar tām.

Pārveides procesa ietvaros Hipotēku banka turpinās esošo klientu apkalpošanu un nodrošinās visu tās saistību izpildi.

FM: Par Latvijas valsts un privātās partnerības veicināšanas pamatnostādņu ietekmi

25.maijā Ministru kabineta (MK) sēdē Finanšu ministrija (FM) informēja valdību par Latvijas valsts un privātās partnerības veicināšanas pamatnostādņu un to īstenošanas rīcības plāna ietekmes novērtējumu.

Informatīvajā ziņojumā ir iekļauta informācija par pamatnostādnēs un to īstenošanas rīcības plānā noteikto uzdevumu izpildi, novērtējot sākotnēji izvirzīto mērķu, plānoto rezultātu sasniegšanas pakāpi, mērķa sasniegšanā ieguldīto līdzekļu izlietojuma pamatotību, kā arī iekļauti ieteikumi turpmākai rīcībai publiskās un privātās partnerības (PPP) politikas īstenošanā.

Ņemot vērā pašreizējo un tuvākajos gados prognozēto finanšu un ekonomisko situāciju Latvijā, FM kā vadošā valsts pārvaldes iestāde finanšu nozarē, kas ir atbildīga par PPP politikas izstrādi un tās īstenošanas koordinēšanu, kā būtiskākos veicamos uzdevumus PPP attīstības plānošanā ir noteikusi.

• Pārdomātas un saskaņotas investīciju politikas nodrošināšana. Publiskā sektora finansējuma novirze dažādu projektu, tajā skaitā arī PPP, īstenošanai ir un turpmākajos gados arī būs ierobežota. Līdz ar to ir jāpārskata Latvijai pieejamās ārvalstu finanšu palīdzības (no ES fondiem, citiem finanšu instrumentiem un programmām) iespējas, veidojot koordinētu valsts atbalsta mehānismu. Tāpat būtiska ir privātā kapitāla un menedžmenta iesaistīšanās palielināšana valsts infrastruktūras attīstībā, kā arī publisko pakalpojumu nodrošināšanā.

• PPP projektu sagatavotības un vadības kapacitātes paaugstināšana. Vai PPP projektu īstenošana būs veiksmīga, lielā mērā ir atkarīgs no attiecīgā projekta sagatavotības un tā vadības. Izstrādājot projektu (veicot projekta sagatavošanu, tai skaitā konkursa dokumentu izstrādi), jāparedz ne vien projekta izdevīgums publiskajam partnerim, bet vienlaikus tā pievilcīgums arī potenciālajam tā finansētājam un īstenotājam (privātajam partnerim).

• PPP projektu finanšu plānošanas un menedžmenta tālāka pilnveidošana un uzlabošana, jo PPP projektu īstenošana var paredzēt publiskā sektora finansiālas saistības līdz 30 (atsevišķos gadījumos arī vairāk) gadiem, kas ievērojumi pārsniedz jebkura politiskā cikla ilgumu.

• Valsts un pašvaldību finanšu saistību uzskaites jautājumu sakārtošana, paredzot PPP projektu īstenošanas atlīdzībai nepieciešamā finansējuma apjoma iekļaušanu ilgtermiņa saistību limitos.

• PPP tiesiskā regulējuma tālāka sakārtošana un harmonizēšana ar kopējo tiesisko regulējumu valstī.

Minēto uzdevumu īstenošanā iespēju robežās plānots izmantot Eiropas Savienības, kā arī citu starptautisko institūciju atbalsta instrumentus un tehniskās palīdzības.

Pamatnostādnes un to īstenošanas rīcības plāns tika apstiprināts, lai novērstu būtiskākās problēmas, kas tika identificētas kopš PPP izmantošanas Latvijā, un nosaka valdības politiku, pamatprincipus, mērķus un prioritātes PPP veicināšanai 2005.–2009.gadā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

IZM: Par grozījumiem  Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā

25.maijā Ministru kabinetā apstiprināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”.

Likumprojekts izstrādāts, jo šobrīd spēkā esošie tiesību akti nenosaka tiesisku iespēju atvasinātai publiskai personai, piemēram, valsts dibinātai augstskolai, valsts zinātniskajai institūcijai iegūt bez atlīdzības savā īpašumā valsts vai citas atvasinātas publiskas personas, piemēram, pašvaldības, kustamu un nekustamu mantu valsts noteikto funkciju izpildes nodrošināšanai.

Nav noregulēts arī jautājums, kas saistīts ar atvasinātu publisku personu, piemēram, valsts dibinātu augstskolu, valsts zinātnisku institūtu īpašumā esošās kustamas un nekustamas mantas apriti publiskajā sektorā.

Šobrīd spēkā esošais Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums regulē valsts un pašvaldību kustamas un nekustamas mantas atsavināšanu – pārdošanu, mainīšanu, ieguldīšanu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībā, valsts mantas nodošanu bez atlīdzības pašvaldības īpašumā, kā arī pašvaldības mantas nodošanu bez atlīdzības valsts īpašumā. Taču šis likums nenosaka citas atvasinātas publiskas personas, kas nav pašvaldība, tiesības uz minēto mantas atsavināšanas veidu izmantošanu. Līdz ar to šobrīd pastāv risks, ka atvasināta publiska persona, kas nav pašvaldība, var nelietderīgi lietot vai atsavināt publiskas personas mantu. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu publiska persona ir Latvijas Republika kā sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona un atvasinātas publiskas personas – pašvaldība, valsts augstskolas, valsts zinātniskie institūti u.c.

Šodien valdībā apstiprinātais likumprojekts paredz nodrošināt atvasināto publisko personu tiesības iegūt savā īpašumā un arī atsavināt savu mantu, līdzvērtīgi, kā tas ir noteikts pašvaldībām. Likumprojekta normas nosaka arī atvasinātas publiskas personas (izņemot pašvaldības, jo tām šāds regulējums jau pastāv) tiesības uz savas mantas atsavināšanas ierosināšanu, ja tā nav vajadzīga tai noteikto valsts funkciju īstenošanai, kā arī tiesības uz valsts, pašvaldības un citas atvasinātas publiskas personas, kas nav pašvaldība, mantas iegūšanu īpašumā, ja tā nepieciešama attiecīgās atvasinātās publiskās personas darbības nodrošināšanai, izpildot valsts pārvaldes funkcijas.

Likumprojekta sagatavošanas darbi veikti ar Ministru prezidenta rīkojumu izveidotās darba grupas ietvaros, kurā bija iekļauti pārstāvji no visām ministrijām (izņemot Iekšlietu ministriju), Valsts kancelejas un VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.

Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” tiks virzīts izskatīšanai Saeimā.

IZM: Par Rīgas Ekonomikas augstskolas juridiskā statusa maiņu

Lai veicinātu Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA), kas ir viena no Latvijas augstākās izglītības starptautiski atpazīstamākajiem zīmoliem un nozīmīga augstākās izglītības eksportprece, sekmīgu darbību nākotnē, 25.maijā valdība atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sadarbībā ar Latvijas Universitāti (LU) un Stokholmas Ekonomikas augstskolu izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Rīgas Ekonomikas augstskolu””. Grozījumi nepieciešami, lai nodrošinātu arī turpmāku REA darbības iekļaušanos kopējā Latvijas augstākās izglītības sistēmā un lai tās juridiskais statuss būtu noteikts atbilstoši Latvijas Republikas Komerclikumam.

REA izveidota saskaņā ar līgumu, kuru 1993.gada 30.jūnijā noslēdza Latvijas Republikas valdība IZM personā un Stokholmas Ekonomikas augstskola Zviedrijas valdības pilnvarojumā. Līgumā noteikts, ka REA dos ieguldījumu augstākās izglītības attīstībā ekonomikas jomā gan Latvijā, gan Lietuvā, gan Igaunijā.

Speciāla likuma “Par Rīgas Ekonomikas augstskolu” pieņemšana par REA 1995.gadā bija nepieciešama, lai līdz Augstskolu likuma spēkā stāšanās brīdim nodrošinātu REA darbības likumību, ņemot vērā atšķirības starp REA un citām Latvijas augstskolām akadēmiskā darba un augstskolas pārvaldes organizēšanā. Atbilstoši likumam “Par Rīgas Ekonomikas augstskolu” studijas REA notiek angļu valodā un tajā tiek uzņemti studenti no visām Baltijas valstīm.

REA juridiskais statuss kopš dibināšanas ir bezpeļņas sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), bet kopš Komerclikuma spēkā stāšanās 2005.gadā struktūras, kurām bija šāds juridiskais statuss, ir veikušas pārreģistrāciju, izvēloties statusu “SIA” vai “nodibinājums”.

25.maijā valdībā apstiprinātais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Rīgas Ekonomikas augstskolu”” paredz likumā iekļaut IZM sarunās ar Stokholmas Ekonomikas skolu jau panāktās vienošanās par REA turpmāko darbību – REA juridiskā statusa maiņu uz sabiedrību ar ierobežotu atbildību, maksimāli integrētu REA darbību kopējā Latvijas augstākās izglītības sistēmā, vienlaikus saglabājot konkurētspējīgu un starptautiski pievilcīgu augstākās izglītības piedāvājumu Latvijā. Sarunās arī panākta vienošanās nodot bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas – LU īpašumā Latvijas valstij piederošās kapitāla daļas (49 daļas no 100), kuras LU var ieguldīt nodibinājumā, ievērojot 2002.gada līgumā par REA turpmāko darbību paredzēto. Izpildot augstskolas dibināšanas līgumā Latvijas valstij noteiktās saistības, LU īpašumā bez atlīdzības plānots nodot arī valsts nekustamo īpašumu – zemesgabalu Strēlnieku ielā  4a, Rīgā, lai ieguldītu to REA pamatkapitālā.

Sarunu rezultātus, kas paredz arī pušu atbildību un pienākumus, tai skaitā arī finanšu saistības un apņemšanos turpmākajiem pieciem gadiem, ietvers trīspusējā saprašanās memorandā, kuru plānots parakstīt IZM, Stokholmas Ekonomikas augstskolai un LU. Saprašanās memoranda saturu IZM atspoguļos informatīvajā ziņojumā, kuru iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā, tiklīdz būs panākta vienošanās par visiem saprašanās memoranda pantiem.

Līdz šim REA ekonomikas un uzņēmējdarbības bakalaura studiju programmu absolvējuši apmēram 1600 studentu, no kuriem ap 65% ir Latvijas pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji, 25% Lietuvas un 10% Igaunijas iedzīvotāju. REA finansēšana ir īstenota īpašos Zviedrijas parlamenta un valdības lēmumos un Latvijas valdības apstiprinātos starptautiskajos līgumos noteiktos finansējuma piešķīrumos, tāpēc līdz 2008./2009.akadēmiskajam gadam studijas REA bija bez maksas visu Baltijas valstu studentiem. Kopš 2008./2009.akadēmiskā gada ieviesta maksa par studijām REA ekonomikas un uzņēmējdarbības vadības bakalaura studiju programmā, lai daļēji segtu studiju programmas izmaksas.

Valdībā apstiprinātais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Rīgas Ekonomikas augstskolu”” tiks virzīts apstiprināšanai Saeimā.

IZM: Par SKII “Strautiņi” īpašumu nodošanu Nacionālo bruņoto spēku mācību bāzes paplašināšanai

Nodrošinot valsts līdzekļu optimālu izlietojumu, sociālās korekcijas izglītības iestādes (SKII) “Strautiņi” lietojumā un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valdījumā esošais nekustamais īpašums tiks nodots Aizsardzības ministrijas valdījumā un izmantots Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, tajā skaitā karavīru apmācībai un praktisko iemaņu pilnveidošanai, kas uzlabos apmācības procesa kvalitāti.

To paredz IZM sagatavotais rīkojuma projekts “Par valsts nekustamā īpašuma “Mācību pāraudzināšanas iestāde “Strautiņi”” Silaktīs, Alsviķu pagastā, Alūksnes novadā, nodošanu Aizsardzības ministrijas valdījumā”, kuru 25.maijā apstiprināja Ministru kabinetā.

SKII “Strautiņi” pagājušā gada oktobrī tika pievienota SKII “Naukšēni”, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem ir SKII “Strautiņi” funkciju, tiesību, saistību, finanšu līdzekļu, mantas un lietvedības pārņēmēja un tādējādi turpināja apsaimniekot reorganizētās iestādes nekustamo īpašumu. Tā kā SKII “Naukšēni” funkciju nodrošināšanai nav nepieciešams minētais nekustamais īpašums, lai nodrošinātu optimālu valsts līdzekļu izlietojumu, tika pieņemts lēmums to nodot Aizsardzības ministrijas valdījumā Nacionālo bruņoto spēku mācību bāzes paplašināšanai.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par visu izdienas pensiju vienotu administrēšanu

Lai no 2011.gada 1.janvāra nodrošinātu visu izdienas pensiju vienotu administrēšanu, valdība 25.maijā apstiprināja Labklājības ministrijas (LM) izstrādātos grozījumus attiecīgajos likumprojektos.

LM sagatavotie grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā, Diplomātu izdienas pensiju likumā, Militārpersonu izdienas pensiju likumā, “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”, Prokuroru izdienas pensiju likumā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā, Tiesnešu izdienas pensiju likumā vēl jāpieņem Saeimā.

Likumprojekti paredz, ka no 2011.gada 1.janvāra Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) piešķirs un izmaksās iepriekšminēto struktūru izdienas pensijas. Vienota administrēšana nodrošinās labāku kontroli gadījumos, kad izdienas pensijas saņēmējam tiek piešķirts bezdarbnieka pabalsts. Tāpat, piešķirot izdienas pensijas vietā cita veida pensiju, cilvēkam būs jāvēršas tikai vienā institūcijā un nebūs jāiesniedz papildu dokumenti no otras institūcijas.

Pašreiz izdienas pensijas aprēķina, piešķir un izmaksā deviņas institūcijas: Aizsardzības, Kultūras, Iekšlietu, Ārlietu ministrija, Tiesu administrācija, Ģenerālprokuratūra, Satversmes aizsardzības birojs, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, VSAA.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

RAPLM: Par mērķdotācijām pašvaldībām datoru un interneta bezmaksas izmantošanai

Ministru kabinets 25.maijā atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādāto rīkojumu par mērķdotāciju piešķiršanu no šā gada valsts budžeta, lai nodrošinātu iespēju pašvaldību bibliotēkās bez maksas izmantot internetu un datorus.

Bibliotēku likums nosaka, ka valsts un pašvaldību bibliotēku lietotājiem ir tiesības bez maksas izmantot publiski pieejamos datorus, internetu un vispārpieejamos elektroniskās informācijas resursus.

Lai nodrošinātu iespēju iedzīvotājiem pašvaldību publiskajās bibliotēkās bez maksas izmantot internetu un datorus, visām Latvijas pašvaldībām tiks piešķirtas 316 975 latu mērķdotācijas. Mērķdotācijas tika aprēķinātas, pamatojoties uz valsts aģentūras “Kultūras informācijas sistēmas” iesniegto informāciju.

Pašvaldību bibliotēkām tiks apmaksāti izdevumi, kas saistīti ar interneta abonēšanu 2010.gadā, kā arī 1.līmeņa palīdzības dienesta pakalpojumu izmantošanu.

Piemēram, bezmaksas interneta un datoru izmantošanas nodrošināšanai pašvaldību publiskajās bibliotēkās Alūksnes novada pašvaldībai tiks piešķirti 6504 lati, Balvu novada pašvaldībai – 4152 lati, Daugavpils novada pašvaldībai – 8088 lati, Madonas novada pašvaldībai – 8712 lati, Rēzeknes novada pašvaldībai – 10 728 lati, Vecumnieku novada pašvaldībai – 3504 lati.

RAPLM norāda: ja pašvaldībai piešķirtā mērķdotācija pilnībā nenodrošina iedzīvotājiem pašvaldību publiskajās bibliotēkās tiesības bez maksas izmantot internetu un datorus, noteikumi paredz, ka pašvaldība var noteikt kārtību datoru un interneta bezmaksas izmantošanai pašvaldību publiskajās bibliotēkās.

Noteikumi neparedz papildu izdevumus valsts budžetam, jo ministrijas apakšprogrammā “Pašvaldību attīstības nacionālie atbalsta instrumenti” paredzēts 316 975 latu finansējums, lai nodrošinātu iespēju pašvaldību publiskajās bibliotēkās bez maksas izmantot internetu un datorus.

RAPLM: Par aktuālas informācijas nodrošināšanu portālā www.Latvija.lv

Ministru kabinets 25.maijā atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātos noteikumus, kuri valsts pārvaldes iestādēm nosaka atbildību par ticamas un aktuālas informācijas nodrošināšanu vienotajā pakalpojumu portālā www.Latvija.lv.

Noteikumu mērķis ir noteikt kārtību, kādā aktualizē vienotajā pakalpojumu portālā ietverto informāciju par iestāžu pakalpojumiem, kā to paredz Brīvas pakalpojumu sniegšanas likums.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādātie noteikumi regulē sadarbības organizāciju, kādā notiek informācijas apmaiņa starp vienotā pakalpojumu portāla pārzini – Valsts reģionālo attīstības aģentūru (VRAA) un atbildīgajām iestādēm gadījumos, kad aģentūra saņem informācijas pieprasījumu no saimnieciskās darbības veicēja.

Tāpat noteikumi paredz, ka informācijas apmaiņa starp VRAA un atbildīgajām iestādēm notiek, izmantojot automatizētus vai neautomatizētus elektroniskos līdzekļus.

Portāls www.Latvija.lv ir vienots piekļuves punkts valsts un pašvaldību pakalpojumiem. Iedzīvotājiem ir iespēja saņemt nepieciešamo informāciju par valsts un pašvaldību pakalpojumiem vienuviet un uzzināt, kurus no pakalpojumiem ir iespējams saņemt elektroniski.

Portālā iedzīvotājs, izveidojot savu profilu, var pieprasīt un uzsākt e-pakalpojumus, sekot e-pakalpojumu izpildei, saņemt e-pakalpojumu rezultātus, skatīt ziņojumu arhīvu, ja nepieciešams, un veikt e-pakalpojuma apmaksu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par Bīstamo kravu aprites likumu

Lai radītu pēc iespējas drošāku bīstamo kravu apriti, Satiksmes ministrija (SM) izstrādājusi “jumta” likumu, kas paredzēs vienotas prasības un politiku šajā jomā.

Bīstamo kravu droša aprite ir iespējama, tikai precīzi ievērojot Latvijas un starptautiskajos dokumentos paredzētos noteikumus pareizas kravu klasifikācijas, iepakošanas, marķēšanas, iekraušanas, pārvadāšanas, transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa un citos aspektos.

Latvijā starptautiskajos nolīgumos noteiktās prasības ir ietvertas dažādos normatīvajos aktos, kas attiecas uz katru transporta veidu atsevišķi, un tiek sekmīgi pildītas. Tomēr ir arī jautājumi, kas patlaban nav pilnībā aptverti.

Līdz ar to likumprojekts noteiks bīstamo kravu apritē iesaistīto institūciju kompetences sadalījumu, iekļaujot arī līdz šim neaptvertās jomas, piemēram, bīstamo kravu aprites kontroles nosacījumus, aizsardzības pasākumu plānošanu, īstenošanu un kontroli. Šādas sistēmas izveidošana līdz minimumam samazinātu negadījumu iespēju bīstamo kravu apritē.

To paredz Satiksmes ministrijas izstrādātais likumprojekts “Bīstamo kravu aprites likums”, ko 25.maijā apstiprināja valdībā. Lai likums stātos spēkā, tas vēl jāpieņem Saeimā.

Minētais likumprojekts paredz arī izveidot Bīstamo kravu aprites Konsultatīvo padomi, kuras uzdevumi būs, piemēram, sagatavot priekšlikumus par valsts politikas prioritātēm bīstamo kravu apritē. Tāpat padome apkopos un analizēs bīstamo kravu uzraudzības pasākumu rezultātus, lai izstrādātu priekšlikumus nepieciešamiem uzlabojumiem.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

SM: Par VAS “Valsts informācijas tīkla aģentūra” reorganizāciju

VAS “Valsts informācijas tīkla aģentūra” (VITA) pievienošanu VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) paredzēts pabeigt šā gada 20.augustā.

Tas nozīmē, ka VITA līdzšinējās valsts deleģētās funkcijas informācijas tehnoloģiju un elektronisko sakaru jomā, kā arī komercsaistības ar trešajām personām pēc 20.augusta pildīs LVRTC.

To paredz Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātais informatīvais ziņojums “Par valsts akciju sabiedrības “Valsts informācijas tīkla aģentūra” turpmāko statusu”, ko 25.maijā skatīja valdībā.

VITA reģistrē un pārrauga domēna “gov.lv” lietojumu, kā arī veic citus uzdevumus informācijas tehnoloģiju un elektronisko sakaru jomā. Tāpat kapitālsabiedrība izveidojusi un uztur Datoru drošības incidentu reaģēšanas vienību, kura konsultē valsts un pašvaldību institūcijas par preventīviem datoru drošības pasākumiem.

VITA darbība kļuvusi nerentabla. Lai padarītu efektīvāku valsts pārvaldes uzdevumu izpildi informācijas tehnoloģiju un elektronisko sakaru jomā, Satiksmes ministrija 2009.gada 17.novembrī pieņēma lēmumu par VITA reorganizāciju, to pievienojot LVRTC.

Gan reorganizācijas procesā, gan pēc VITA pievienošanas LVRTC klientiem sniegtie pakalpojumi esošo līgumu ietvaros tiks nodrošināti iepriekšējā kvalitātē un noteikto saistību apjomā.

SM: Par sabiedriskā transporta infrastruktūras uzlabošanu Daugavpilī un Liepājā

25.maija sēdē valdība atbalstījusi Satiksmes ministrijas veikto Daugavpils un Liepājas sabiedriskā transporta attīstības projektu ekonomisko izvērtējumu, lai uzsāktu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) resursu apguvi.

Satiksmes ministrija sadarbībā ar Liepājas un Daugavpils pilsētu domēm sagatavojusi abu pilsētu sabiedriskā transporta sistēmu analīzi, lai izvērtētu pašvaldību priekšlikumus veikt tramvaja līniju rekonstrukciju un būvniecību, kā arī jaunu tramvaju vagonu iegādi Daugavpilī, šiem mērķiem piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus.

Daugavpilī plānots veikt kapitālieguldījumus tramvaju sistēmas modernizācijā – ritošā sastāva un citas nepieciešamās tehnikas iegādei, vilkmes apakšstaciju rekonstrukcijā, sliežu ceļu atjaunošanā 6,2 km garumā un pieturvietu sakārtošanā. Šobrīd sākta Daugavpils pilsētas tramvaju infrastruktūras renovācijas projektēšana, un atjaunošanas darbus paredzēts īstenot no 2010. līdz 2012.gadam. Projekta kopējās investīcijas vērtētas 9,92 miljonu latu apmērā.

Liepājas pilsētas projekts paredz pagarināt esošo tramvaja līniju līdz Ezerkrasta rajonam, kas ir trešais lielākais dzīvojamais apgabals pilsētā. Investīciju programma ietver tramvaja līnijas pagarināšanu par 1,6 km, t.i., divvirzienu sliežu ceļa izbūvi aptuveni 3,2 km garumā, kā arī tramvaju līnijas sliežu ceļu kritisko posmu rekonstrukciju visā pašreizējās līnijas garumā un vilkmes apakšstacijas izbūvi. Kopējās investīcijas tiek lēstas 11 miljonu latu apmērā, un to paredzēts veikt 2010. un 2011.gadā.

Abu pilsētu sabiedriskā transporta infrastruktūras uzlabošanu būs iespējams uzsākt darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” aktivitātē “Publiskais transports ārpus Rīgas”, kurā pieejamais ERAF finansējums ir 14 miljoni latu un tas nepārsniedz 85% no kopējām iesniegtā projekta attiecināmajām izmaksām. Saskaņā ar programmu aktivitāti plānots īstenot kā ierobežotu projektu iesniegumu atlasi.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par finanšu līdzekļu piešķiršanu Satversmes tiesas sprieduma izpildei

Ar 2009.gada 30.jūnija grozījumiem noteikumos par ieslodzīto personu uztura un sadzīves vajadzību materiālā nodrošinājuma normām ieslodzīto dienas uztura pamatnorma tika samazināta salīdzinājumā ar agrāko dienas uztura normu gan darbā iesaistītiem, gan darbā neiesaistītiem ieslodzītajiem. Tika samazināta maizes, putraimu, makaronu, zivju, kausētu dzīvnieku tauku, augu eļļas, olu, kartupeļu un sausā piena deva. Veicot grozījumus, piecu dienu uztura normu vietā tika noteiktas trīs – dienas uztura pamatnorma, dienas uztura norma nepilngadīgiem ieslodzītajiem un dienas uztura norma slimiem ieslodzītajiem. Minētās normas tika apstrīdētas Satversmes tiesā.

Satversmes tiesa savā spriedumā secināja, ka kopumā dienas uztura pamatnorma ir pietiekama un nerada tūlītēju veselības apdraudējumu. Tomēr atsevišķas minerālvielas un vitamīnus tā nenodrošina, un ilgstošā laika posmā šāds nesabalansēts uzturs var radīt veselības problēmas. Tāpēc, lai nodrošinātu ieslodzīto dienas uztura pamatnormas pietiekamību veselības saglabāšanai arī ilgā laika posmā un līdz ar to atbilstību Satversmei, valstij ir pienākums novērst tās neatbilstību “Ieteicamajām uztura devām”.

Ņemot vērā minēto, ir izstrādīti jauni grozījumi noteikumos par ieslodzīto personu uztura un sadzīves vajadzību materiālā nodrošinājuma normām, ar kuriem tiek nodrošināta Satversmes tiesas sprieduma izpilde.

25.maijā Ministru kabinets pieņēma arī lēmumu no valsts pamatbudžeta apakšprogrammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt Ieslodzījuma vietu pārvaldei (IeVP) 238 931 latu, lai nodrošinātu ieslodzīto dienas uztura pamatnormu pietiekamību ieslodzīto veselības saglabāšanai un normu atbilstību Satversmei.

Minētais nepieciešams, jo 2010.gada budžets IeVP tika veidots, pamatojoties uz tobrīd spēkā esošajām normām par ieslodzīto uztura normām. Turklāt IeVP, tāpat kā pārējās valsts institūcijas, 2010.gadā ir skāris ievērojams izdevumu samazinājums.

Kopš 2008.gada vidus būtiski ir pieaudzis ieslodzīto skaits, kas samazinātā valsts budžeta apstākļos rada problēmas ar ieslodzīto nodrošināšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

TM: Par administratīvo teritoriju un teritoriālā iedalījuma vienību robežu noteikšanu

Ministru kabinets 25.maijā pieņēma noteikumus par administratīvo teritoriju un teritoriālā iedalījuma vienību robežu noteikšanu, aprakstu sagatavošanu un aktualizēšanu.

Noteikumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta speciālisti saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu.

Kā teikts noteikumu anotācijā, šis normatīvais akts noteiks kārtību, kādā nosakāmas administratīvo teritoriju un teritoriālā iedalījuma vienību robežas, sagatavojami un aktualizējami robežu apraksti. Normatīvais akts arī noteiks sagatavojamo datu saturu un robežu karšu un aprakstu saskaņošanas kārtību.

Saskaņā ar noteikumiem administratīvās teritorijas un tās teritoriālā iedalījuma vienības robeža būs nepārtraukta un noslēgta līnija un ar šo līniju sakrītoša vertikāla virsma, kas norobežo administratīvās teritorijas vai tās teritoriālā iedalījuma vienības sauszemes un ūdeņu teritoriju, tās zemes dzīles un gaisa telpu no blakus esošās administratīvās teritorijas vai tās teritoriālā iedalījuma vienības.

Robežas noteikšanā ietilps robežas apraksta grafiskās daļas – robežas kartes – sagatavošana un robežas apraksta teksta daļas – robežas apraksta – sagatavošana.

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments