Baltijas zinātņu vēstures 19. konferencē

(Viļņa — Kauņa, 1999.gada 15.–17.janvārī)

1999.gada 15.–17.janvārī Viļņā, Lietuvas Zinātņu akadēmijas ēkā, notika 19.Baltijas zinātņu vēstures konference, kurā piedalījās apmēram 250 dalībnieku un klausītāju no daudzām valstīm (bez Baltijas valstīm arī no ASV, Somijas, Polijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Krievijas, Beļģijas, Ungārijas, Rumānijas), toskait 20 Latvijas parstāvji. Medicīnas vēstures sekcija darbojās Kauņā, bet konferences noslēgumā notika Baltijas Zinātņu vēstures un filozofijas asociācijas ģenerālasambleja, par tās prezidentu rotācijas kārtībā ievēlot Igaunijas ZA akadēmiķi Karlu Sīlivasku (viceprezidenti — prof. J.A.Krikštopaitis un prof. J.Stradiņš; komitejas sastāvā bez Baltijas valstu pārstāvjiem iekļauti arī prof. R.Šviedris no ASV, prof. A.Leikola no Somijas un prof. A.Larsens no Norvēģijas).

Šādas konferences kļuvušas tradicionālas kopš 1958.gada, kad pirmo rīkoja profesors Pauls Stradiņš Rīgā. Padomju laikā tās bija vietējās kultūras identitātes uzturētājas, tradīciju saglabātājas, Baltijas vienotības veidotājas. Tādas tās ir joprojām.

Viļņas konferences pamatmotīvi: kā zinātne sagaida trešo gadu tūkstoti, vēstures pieredze un perspektīvas globālas informācijas tehnoloģijas ēras ievadījumā, zinātnes un tehnikas vēstures loma izglītībā un intelektuālā aktivitātē.

Konferenci atklāja Lietuvas ZA viceprezidents, pazīstamais ekonomists un politiķis prof. Eduards Vilks un sveica Starptautiskās Zinātņu vēstures un filozofijas apvienības (IUHPS) ģenerālsekretārs Ljēžas universitātes profesors Robērs Allē ( Halleux ). Plenārlekcijas pirmajā sēdē nolasīja profesori J.A.Krikštopaitis, J.Stradiņš, K.Sīlivasks, R.Allē un A.Lukoševičs. Šīs lekcijas bija veltītas galvenokārt zinātņu vēstures problēmām, piemēram, šo rindiņu autors referēja par zinātni un Latvijas valstiskumu XX gadsimtā, raksturojot, kāda loma zinātniski izglītotiem inženieriem, ārstiem, tautsaimniekiem, augstskolu profesoriem bija Latvijas kā neatkarīgas valsts tapšanā 1918.gadā, kā zinātne veicināja Latvijas valsts veidošanos un tās idejas saglabāšanu, kāda loma zinātnei Latvijā ir šodien un kas to sagaida nākotnē.

Otras plenārsēdes referenti bija Lietuvas informātikas speciālisti akadēmiķi L.Telksnis, K.Makarjūns, profesori A.Targamadze, K.Naujokaitis, kas vispusīgi raksturoja informācijas sabiedrības pakāpenisku veidošanos Lietuvā. Šo plenārsēdi visai savdabīgi noslēdza pazīstamais lietuvju komponists Giedrus Kuprevičus ar elektronisku klavierkoncertu "Mūzika informācijas sabiedrībai", kur atskaņoja savus skaņdarbus, piemēram, modernizētu J.S.Baha fūgu koncerta parafrazējumu, kompozīcijas ar vaļa radītiem trokšņiem, parādot mūsu laikmeta trokšņus, pretrunas, dramatiskās kolīzijas. Prātā nāk, ka pirmā konference notika Rīgā, tagadējā Vāgnera zālē, kur kādreiz bija muzicējis Rihards Vāgners, kurš savā ziņā ievadīja traģisko XX gadsimtu; varbūt viņa iesaldētās virtuālās skaņas ietekmēja arī šo konferenču norisi?

Interesants bija prof. R.Allē ierosinājums Baltijas zinātņu vēsturniekiem līdzdarboties kopējā projektā "Eiropas zinātnieku kopības vēsture", kurš veidotos Eiropas Savienības 5.struktūrprogrammas ietvaros un kurā tiktu parādīts katras tautas un valsts ieguldījums gan vienotās internacionālās zinātnes veidošanā, gan zinātnes inovāciju pārņemšanā, veidojot sabiedrību savā valstī. Šo rindiņu autors ierosināja katrā Baltijas valstī izpētīt un uzrakstīt savas valsts zinātnieku sabiedrības veidošanas vēsturi; Latvijā zināms pamats jau ir, sacerēta Latvijas zinātnisko biedrību un LZA vēsture, kurai jau šomēnes jānāk klajā.

Rosinošas bija sekciju sēdes, kur no Latvijas referēja profesori I.Strazdiņš, A.Vīksna, Latvijas Medicīnas akadēmijas rektors prof. J.Vētra, doc. A.Ruplis un V.Ozoliņa, Dr. J.Salaks, doc. S.Timšāns, Dr. I.Grosvalds u.c. Vēl rosinošākas bija diskusijas par zinātnes situāciju Baltijas valstīs agrāk un tagad, par aktuālām problēmām u.tml. Tika aktualizēta izcilo zinātnieku T.Grothusa, R.Ūdra, M.E.Straumaņa loma pasaules zinātnē, runāts par nepieciešamību parādīt šo zinātnieku devumu internacionālajai zinātnieku pasaulei.

Nākamā konference iecerēta Tartu 2001.gada nogalē. Uz redzēšanos XXI gadsimtā!

Prof. Jānis Stradiņš,

Latvijas Zinātņu vēstures

asociācijas prezidents

Foto: Sigizmunds Timšāns, "LV"

Ceļā uz šī gadutūkstoša pēdējo konferenci, uz Lietuvas Zinātņu akadēmiju

Starptautiskās Zinātņu vēstures un filozofijas apvienības ģenerālsekretārs Roberts Allē (Beļģija)

Latvijas Zinātņu vēstures asociācijas prezidents prof. Jānis Stradiņš

Lietuvas Zinātņu vēstures asociācijas prezidents prof. Jozs Krikštopaitis