Funkciju audita grupa: Par izglītības iestāžu uzraudzības un kontroles samazināšanu

20.maijā preses konferencē Funkciju audita grupas izglītības iestāžu uzraudzības jomā vadītāja Inese Vaivare informēja par iespējām samazināt izglītības iestāžu uzraudzību un kontroli, tādējādi izglītības iestādes administratīvo darba apjomu samazinot par 60%.

Funkciju audita komisijas vadītāja, Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane uzsvēra, ka ierosinājums veikt funkciju auditu par izglītības uzraudzību un kontroli nāca no pašvaldībām, Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī no Valsts kontroles atzinuma. G.Veismane minēja, ka funkciju audita laikā apliecinājās: Izglītības un zinātnes ministrijas resorā ir veiktas plašas un būtiskas strukturālās reformas, apvienojot iestādes un kopumā optimizējot izglītības pārvaldes sistēmu, tomēr funkciju audita grupa atklāja nepieciešamību pilnveidot uzraudzības un kontroles procedūras izglītības sistēmā.

Funkciju audita grupas vadītāja Inese Vaivare minēja, ka visas funkciju audita rekomendācijas ir balstītas uz izglītības iestāžu izvirzītajiem problēmjautājumiem un administratīvajiem šķēršļiem.

Funkciju audits notika šādās jomās: reģistrēšana, licencēšana un akreditācija; statistiskās informācijas pieprasīšana, apkopošana un uzglabāšana; izglītības iestāžu tiešā pārvaldība un satura uzraudzība un izglītības iestāžu administratīvā uzraudzība un kontrole.

Izglītības iestāžu reģistrēšanas, licencēšanas un akreditācijas jomā funkciju audita grupa konstatēja vairākas problēmas. Būtiskākā problēma ir augsto pārbaužu apjoms, t.i., dokumentācijas pārbaudi veic, reģistrējot iestādi, licencējot iestādi, licencējot programmas, akreditējot iestādi un akreditējot programmas. Tika konstatēts, ka augstākajā izglītībā akreditācijā pastāv divas komisijas. Tāpat licencēšanai augstākajā izglītībā tiek veidota komisija, vispārējā un profesionālajā izglītībā notiek tikai dokumentācijas pārbaude. Funkciju audita grupa ievēroja, ka izglītības iestādes neievēro akreditācijas dokumentācijas apjomu. Kā aktuāls jautājums tika izvirzīts tas, ka akreditācijas process ir maksas pakalpojums. Tāpat funkciju audita grupa secināja, ka augstākās izglītības programmu sasaiste ar profesiju standartu ir formāla.

Pamatojoties uz izglītības iestāžu izvirzītajām problēmām, funkciju audita komisija rekomendē samazināt akreditācijas apjomu standarta programmām vispārējā izglītībā un profesionālās izglītības programmām, kam tiek veikta nozares uzraudzība, atteikties no licencēšanas komisijas augstākajā izglītībā, atteikties no centralizēti veidotas ekspertu komisijas augstākās izglītības akreditācijā un formālas sasaites ar profesiju standartiem, samazināt akreditācijas procesā izmantojamās dokumentācijas apjomu un paaugstināt dibinātāja atbildību par ikdienas darbības uzraudzību. Aptuvenais ietaupījums reģistrēšanas, licencēšanas un akreditāciju uzraugošajām iestādēm varētu būt 100 tūkstošu latu apmērā un izglītības iestādēm – 50% no administratīvo funkciju patērētajiem resursiem.

Statistiskās informācijas pieprasīšanas, apkopošanas un uzglabāšanas jomā Funkciju audita grupa konstatēja, ka papildus obligātajiem informācijas pieprasījumiem no Centrālās statistikas pārvaldes un Valsts izglītības informācijas sistēmas izglītības iestādes saņem neplānotos informācijas pieprasījumus. Piemēram, Rīgas izglītības iestādes vidēji gadā saņem papildus 72 statistiskās informācijas pieprasījumus. Tāpat tiekot pieprasīta informācija, kas jau ir pieejama datubāzēs un reģistros. Tāpat Funkciju audita grupa konstatēja, ka augstākās izglītības iestāžu līmenī trūkst vienotas informācijas sistēmas.

Pamatojoties uz konstatētajām problēmām, Funkciju audita grupa iesaka sagatavot tiesību aktu, kas noteiktu nepieciešamās pieprasāmās statistiskās informācijas apjomu un saturu, paaugstināt Valsts izglītības informācijas sistēmas funkcionalitāti un izmantošanu, kā arī e-paraksta ieviešanu. Tā rezultātā izglītības iestāžu patērētais administratīvais resurss varētu samazināties par 80%.

Izglītības iestāžu tiešās pārvaldības un satura uzraudzības jomā Funkciju audita grupa konstatēja, ka iekšējais audits dublē institūciju pārbaudes, pastāv augsts metodiskā darba dokumentācijas apjoms, izglītības iestāžu finanšu kontrole dublējas dažādos pārvaldības līmeņos – IZM, pašvaldība, iekšējais audits un citas. Lai risinātu tās, audita eksperti iesaka izstrādāt padotības funkcijas īstenošanas reglamentējumu, uzlabot padotības iestāžu iekšējā audita un finanšu uzraudzību un samazināt metodiskā darba apjomu. Tā rezultātā izglītības iestāžu patērētais administratīvais resurss varētu samazināties par 25%.

Izglītības iestāžu administratīvās uzraudzības un kontroles jomā Funkciju audita grupa konstatēja, ka darbiniekiem pastāvīgi jāpaaugstina kompetence administratīvo prasību piemērošanā, kontrole ir vērsta uz nebūtisku lietu pārbaudi, interpretējot vispārēju regulējumu, pastāv problēmas konstatēto pārkāpumu publiskošanā, pastāv nepilnības pirmsskolas izglītības iestāžu kontroļu apjomā un obligātās veselības jomas dokumentācijai ir liels apjoms un tā dublēja.

Lai risinātu minētās problēmas, Funkciju audita grupas eksperti rekomendē nodrošināt administratīvo prasību saprotamību un pieejamību, paaugstināt pašvaldību atbildību par administratīvās uzraudzības koordinēšanu, uzlabot administratīvo kontroļu veikšanas procesu – obligāto prasību skaidrojums un interpretācijas samazināšana, samazināt kontroļu biežumu atsevišķās jomas, to palielinot citās, publiskot administratīvo kontroļu rezultātus un nodrošināt informācijas apmaiņu starp kontroli veicošajām institūcijām. Izglītības iestāžu uzraugošo un kontroles institūciju aptuvenais izdevumu samazinājums varētu sasniegt 120 tūkstošus latu.

Funkciju audita rekomendāciju ieviešanas gadījumā izglītības iestādēm samazināsies licencēšanai un akreditācijai veltītais laiks, nebūs jātērē laiks statistiskās informācijas apkopošanai, būtiskāko informāciju apkopojot vienu reizi gadā un regulāri to aktualizējot valsts izglītības informācijas sistēmā, nebūs jāapkalpo pārbaudes, kas dublēsies starp tiešās valsts pārvaldes iestādēm, kas uzrauga padotību, samazināsies pārbaužu apkalpošanai veltītais laiks, būs saprotamas pārbaužu prasības un būs zināma obligātā dokumentācija un tās apjoms, tādējādi būs mazāk laika jāiegulda nevajadzīgas dokumentācijas aizpildīšanā.

Funkciju audita grupā darbojās Valsts kancelejas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības, Latvijas Pašvaldību savienības un Labklājības ministrijas pārstāvji.

Funkciju audita mērķis bija sagatavot priekšlikumus izglītības iestāžu uzraudzības un kontroles funkciju vienkāršošanai, tādējādi samazinot izglītības iestāžu ieguldītos resursus administratīvu procedūru veikšanai un ļaujot tos novirzīt izglītības kvalitātes paaugstināšanas aktivitātēm.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments