Finansu ministrijā:

aizvadītajā gadā

Piektdien, 15. janvārī, Finansu ministrijā preses konferencē Aija Poča , valsts ieņēmumu valsts ministre, un Andrejs Sončiks , Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, iepazīstināja žurnālistus ar ieņēmumu plānojuma izpildi 1998. gada valsts budžetā un ar būtiskākajiem darbiem nodokļu iekasēšanā un likumdošanas uzlabošanā šajā gadā.

Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča :

— Datus par ieņēmumiem valsts budžetā apkopojam janvārī, kad aizvadītais gads ir noslēdzies. Neraugoties uz visai sarežģīto situāciju atsevišķos gada periodos, īpaši pavasarī pēc 3. marta notikumiem, kā arī saistībā ar pasaules un Krievijas krīzes tiešo ietekmi uz Latvijas ekonomiku, gada rezultāti kopumā vērtējami pozitīvi. Valsts pamatbudžetā kopumā esam iekasējuši 569 miljonus latu. Tas ir par 1,8 procentiem vairāk, nekā bija prognozēts. Maksimālais ieņēmumu daļas apjoms ir tieši nodokļu maksājumi. Gribu norādīt, ka kopumā plānu esam izpildījuši.

Izvērtējot konkrētu nodokļu iekasēšanu, situācija ir nedaudz atšķirīga. Tas ir pārsteidzoši, tomēr visveiksmīgāk budžeta ieņēmumus pildījis pērn uzņēmumu ienākuma nodoklis. Tas iekasēts 109,6 procentu apjomā. Kaut arī tika prognozēta liela Krievijas krīzes ietekme uz nodokļu iekasēšanu un mēs samazinājām plānotos ieņēmumus novembrī un decembrī, jo reāli iekasējām mazāk, tomēr kopumā šī pozīcija ir izpildīta. Viens no sliktāk iekasētajiem nodokļiem ir pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Tas iekasēts 99,3 procentu apjomā. Kopsummā tie ir 316 miljoni latu. Akcīzes nodoklis iekasēts 104,6 procentu apmērā. Pavisam minētais nodoklis devis 169 miljonus latu, no tiem 53 miljoni ieskaitīti Autoceļu fondā, bet 116 miljoni — valsts budžetā. Pilnā apjomā nav iekasēts muitas nodoklis. Mūsu prognoze izpildīta par 95 procentiem, kopumā ieņēmumos veidojot 19,7 miljonus latu. Tam ir objektīvi iemesli, jo ar vairākām valstīm ir noslēgti brīvās tirdzniecības līgumi. Tādēļ Latvijā ar dažām valstīm nav noteikti paaugstināti muitas tarifi, turklāt atsevišķām pozīcijām ir samazinātas ievedmuitas. Arī turpmāk šis nebūs tas nodoklis, ar kuru veiksmīgi pildīsim budžeta ieņēmumus.

Par vienu procentu esam pārsnieguši plānoto sociālās apdrošināšanas iemaksu administrēšanā, kopumā iekasējot 227,4 miljonus latu. Prognoze ir pārsniegta iedzīvotāju ienākuma nodokļa izpildē par 4,5 procentiem, iekasējot 219,6 miljonus latu salīdzinājumā ar plānotajiem 210,2 miljoniem. Kopējais ieņēmumu rezultāts nav tik slikts, kā varbūt bija sagaidāms. Redzam arī, cik labi būtu rezultāti, ja ekonomika valstī būtu attīstījusies tā kā pagājušā gada sākumā.

1999. gadu mēs varētu pasludināt par pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanas gadu, jo tas ir viens no būtiskākajiem nodokļiem pamatbudžeta ieņēmumos. Ņemot vērā nodokļu politikas principus, budžetā galvenā uzmanība jāpievērš patēriņa nodokļiem. Tieši tāds ir pievienotās vērtības nodoklis. Ja maksimālais ieņēmumu pieaugums budžetā ir no tiešajiem nodokļiem — uzņēmumu ienākuma un iedzīvotāju ienākuma nodokļa tempu ziņā, tad šajā jomā kaut kas nav kārtībā. Protams, ir objektīvi iemesli, kas saistīti ar brīvajām ekonomiskajām zonām, tomēr mums jābūt objektīviem un godīgiem, jo valstī tomēr ļoti daudzi izvairās no nodokļu maksāšanas. Jāpiebilst, ka arī importētajām precēm, ievedot tās pār mūsu valsts robežu, tiek noteikta krietni pazemināta cena, taču muita šajā jomā darbojas negribīgi. Tāpēc Valsts ieņēmumu dienesta rīcības plānos un kopējā stratēģijā tas būs galvenais akcents.