Finansu ministrijā:

Turpinājums

no 1.lpp.

Par budžeta ieņēmumiem aizvadītajā gadā

Vēl gribu informēt, ka joprojām uzraugāma situācija uzņēmumos, kas saistīti ar Krievijas krīzi. Tās ietekme zināmā veidā ir iesaldēta, taču ir pazīmes par situācijas uzlabošanos, kaut gan ir arī atsevišķi signāli, kas liecina, ka situācijas radikāla uzlabošanās nav gaidāma tuvāko dažu nedēļu vai pat mēnešu laikā. Ja jaunu pārsteigumu nebūs, ceram, ka krīzes ietekmes sekas varētu sākt būtiski samazināties šā gada otrajā ceturksnī.

Valsts ieņēmumu dienests informāciju par uzņēmumiem, kas saistīti ar Krievijas krīzi, vāks ik pēc divām nedēļām. Valsts atbalsts, ko sniedzām uzņēmumiem, nosakot dažādu nodokļu pagarinājumus, piemēram, par sociālās apdrošināšanas iemaksām, par iedzīvotāju ienākuma nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa iemaksām, bija labvēlīgs risinājums uzņēmumiem. Tomēr tas rada arī traucējumus budžeta izpildei.

Īpaši mums jādomā par sociālās apdrošināšanas iemaksu budžetu, jo šajā gadījumā tā ir liela dilemma — kuru no variantiem izvēlēties. Tātad — vai pagarināt nodokļu maksājumu termiņus, apdraudot sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumu daļu un atsevišķos gadījumos arī sociālo garantiju saņemšanas iespējas cilvēkiem, vai tomēr mēģināt strādāt ar šiem uzņēmumiem, lai tie nodokli maksā, jo šis iemaksas veids var rast tiem iespēju palīdzēt kādā citā veidā.

Ar pagājušā gada problēmām un plānotajiem darbiem šajā gadā žurnālistus iepazīstināja arī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Andrejs Sončiks :

— Nopietna joma, kurā mums neizdevās izpildīt plānoto, ir valsts ieņēmumi un muita. Galvenokārt tas ir akcīzes nodoklis, tādēļ rūpīgi analizējam akcīzes preču veidus. Jāatzīst, ka par alkoholu un spirtu akcīzes nodokļa ieņēmumus nav izdevies izpildīt. Deficīts veido 200 000 latu, un tas ir būtisks rādītājs. Otra tikpat svarīga un ar nedaudz neoficiālu pieskaņu ir "melnā tirgus" cenu kritums. Mēs, protams, sekojam līdzi, kas notiek ar nelegālo tirdzniecību tirgus vietās. Tas ir viens no mūsu nopietnākajiem darba punktiem šogad valstī, jo informācija liek nopietni visu analizēt un rīkoties. Šajā jomā sākām strādāt īpašā režīmā jau pērnā gada beigās. To turpināsim arī šogad. Saistībā ar ekonomiskā tirgus nosargāšanu Ministru prezidents ir uzdevis veikt konkrētas darbības finansu ministram un valsts ministriem, jo šajā jomā vēl nav viss kārtībā. Par muitu gribu minēt vēl divas zīmīgas tendences. Tas, pirmkārt, attiecas uz Krieviju, jo 1998. gada otrajā pusgadā salīdzinājumā ar 1997. gada 20,7 procentiem eksports veido 11,7 procentus. Procentuālais samazinājums ir divas reizes, bet absolūtā izteiksmē pat trīs reizes. Kopējais eksporta apjoms salīdzinājumā ar 1997. gadu pērn saglabājis tomēr pozitīvu tendenci. Tātad uzņēmēji negaida tikai palīdzību no VID un valdības, viņi pārstrukturē savu biznesu, par ko liecina arī muitas dati. Otra lieta ir gaļas imports un tā vērtējums dinamikā. Pēdējā laikā daudz diskusiju notiek Igaunijas dēļ. 1998. gadā divas reizes pieaudzis imports no Igaunijas. Pērn tas veidojis 29 procentus, bet 1997. gadā — 20 procentus. Tā ir realitāte un legāla darbība, nevis izvairīšanās no muitas kontroles vai kontrabandas pazīmes. Samazinājies arī zivju produkcijas eksports uz Krieviju. Kopš 1998. gada jūlija eksports krities 82 reizes.

Mūsu ieņēmumu sviras Krievijas ekonomiskās krīzes dēļ varētu būt kārtējo termiņu pagarināšana līdz trim mēnešiem. Otrkārt, uzņēmumu ienākuma nodokļa pārrēķini un to akceptēšana. Uzņēmumu ienākumu nodokļa pārmaksājumi salīdzinājumā ar 1997. gadu pieauguši par astoņiem miljoniem. Tātad valsts budžeta kontos atrodas nauda, kas jāuzskata par uzņēmēju līdzekļiem. Veicot aprēķinus, ir skaidrs, ka uzņēmējiem ir tiesības prasīt šo naudu atpakaļ. Tas gan notiek pēc pašu uzņēmēju vēlmes, un šos līdzekļus var izmantot kāda cita nodokļa samaksai.

Zināmas tendences vērojamas, analizējot 1998. gada uzņēmumu ienākuma nodokli un arī ielūkojoties likuma pantos. Uzņēmēji, kuri gada beigās iesniedza uzņēmuma ienākumu nodokļa deklarācijas pārrēķinu, patiesībā paguva "ielēkt" tikai divos mēnešos — novembrī un decembrī. Tas nozīmē, ka abu šo mēnešu ienākumu nodokļa samazinājums nekompensē to, ko uzņēmumi neguva savai peļņai ekonomiskās krīzes dēļ. Turklāt lielajiem uzņēmumiem ir nedaudz sarežģītāka situācija nekā mazajiem. Likums nosaka: līdzko uzņēmums ir iesniedzis gada bilanci un tajā redzams nodokļu pārmaksājums, mēs atmaksājam šo summu atpakaļ no budžeta ieņēmumiem. Taču ir lielie uzņēmumi ar konsolidētām bilancēm, kuriem pēc likuma bilance jāiesniedz 1. jūlijā. Tad nu jāsāk pētīt, vai likums darbojas optimāli un vai ir pareizi turēt valsts kontos naudu pusgadu, jo uzņēmējam ir tiesības prasīt līdzekļus atpakaļ, tomēr likums to neļauj izdarīt.

Gribu minēt arī Finansu policijas darbu par 1998. gadā ierosinātajām krimināllietām. To skaits ir 282, bet pirms gada bija 196. Mūsu dienesta jeb uzticības telefona ierakstos, kurā uztveram visu veidu sūdzības par VID darbiniekiem un uzņēmējiem (tas darbojas automātiskā režīmā), dzirdam daudz informācijas, no kuras 50 procenti noteikti ir jāpārbauda. Uzzinām reālus faktus un adreses. Ja tādu nav, neko diemžēl nevaram izdarīt. Taču gribu atgādināt, ka arī VID rajona nodaļās ir telefons, kas pieejams katram uzņēmējam. Lūdzam informēt par pārkāpumiem, jo mūsu dienestā nav nevienas sūdzības, kas netiktu pārbaudīta, arī anonīmās reģistrējam un pārbaudām faktu atbilstību realitātei.

Valsts ieņēmumu valsts ministre A.Poča minēja pievienotās vērtības nodokļa maksājumu svarīgumu šajā gadā:

— Mērķis, ko gribam sasniegt, ir šī nodokļa maksāšanas sakārtošana un ar to saistītās likumdošanas pilnveidošana.

Jau pērn iesākām un šogad turpināsim kontrolēt meža izstrādes nozari, jo koku pārpircēji un biznesmeņi galvenokārt nodarbojas ar eksportu. Kopā ar dažādiem ministriem esam diskutējuši par to, kā pilnveidot likumdošanu un nodokļu maksāšanas administrēšanu. Ir izstrādāti plāni, grafiki un norīkoti atbildīgie par to, kā rīkosimies. Skaidri redzam, ka šajā jomā pievienotās vērtības nodoklis tiek maksāts tikai daļēji vai arī to vispār nemaksā. Notiek arī ļaunprātīga nemaksāšana. Mūsu aprēķini rāda, ka nenomaksāto nodokļu kopsumma ir 12 miljoni latu meža un kokapstrādes nozarē.

Vēl mūsu darbinieku uzdevums 1999. gadā ir korupcijas riska mazināšana un pretkorupcijas darbs divās jomās. Pirmkārt, likumdošanas pilnveidošana, kā arī VID dažādu līmeņu dokumentu precizēšana, lai darbinieki konkrētāk noteiktu termiņus muitas procedūrai un nodokļu administrēšanai. Otrkārt, gribam veidot pastiprinātu sistēmu, lai regulētu valsts amatpersonu darbību. Arī pārkāpējus turpinām fiksēt. Sistēmai jābūt kontrolējošai. 1999. gada ieņēmumi jāpalielina ļoti nopietni. Ja šogad sāksim sekmīgi strādāt VID modernizācijas ietvaros un darbu virzīsim pareizi, spēsim nodrošināt valsts budžeta ieņēmumus.

Astra Salcēviča,

"LV" nozares redaktore