Sagaidot augstās alianses 2010.gada pavasara sesijas pārstāvjus

Pasaules institūcijās NATO Parlamentārās asamblejas Rīgas sesija, 28.05.–1.06.2010.

Šodien, 28.maijā, sākas NATO Parlamentārās asamblejas (PA) Rīgas sesija, kas norisināsies piecas dienas – līdz 1.jūnijam. Asambleja pulcē ap 700 dalībnieku – NATO PA dalībvalstu un asociēto valstu parlamentāriešus, viņus pavadošās personas, novērotājus, ekspertus un žurnālistus.

Rīgas sesiju apmeklē parlamentārieši no 28 organizācijas dalībvalstīm un 13 NATO PA asociētajām dalībvalstīm. Tāpat Rīgā ieradušies pārstāvji no Eiropas Padomes PA, Rietumeiropas Savienības asamblejas (Eiropas drošības un aizsardzības PA) un Eiropas Parlamenta. Šajā sesijā piedalās arī Afganistānas parlamenta pārstāvji.

Viens no būtiskākajiem Rīgas sesijas darba kārtības jautājumiem ir NATO jaunās stratēģiskās koncepcijas izstrāde. Sesijas dalībnieku uzmanības lokā būs arī ar militāro, ekonomisko un enerģētisko drošību saistītie riski, ar kuriem nākotnē nāksies saskarties Ziemeļatlantijas līguma organizācijai. Sesijas dalībnieki diskusijās runās par ilgtermiņa ekonomisko pārmaiņu ietekmi uz globālo spēku samēru, NATO un Krievijas attiecībām, NATO un Eiropas Savienības sadarbības stiprināšanu, drošības situāciju Afganistānā un citiem jautājumiem.

PA sesijas darbs noritēs piecās nozaru komitejās, kurās delegāti strādās sestdien un svētdien. Tradicionāli komiteju sēdēs parlamentāriešus uzrunāt aicinātas uzņēmējvalsts amatpersonas un eksperti. Šajā sesijā Latvijas vārdā runās bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, aizsardzības ministrs Imants Lieģis, Nacionālo bruņoto spēku komandieris Juris Maklakovs, ārlietu ministrs Aivis Ronis, kurš strādājis pie NATO jaunās stratēģiskās koncepcijas izstrādes, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa.

Sesijas centrālais notikums 1.jūnijā būs NATO PA plenārsēde, kurā ar uzrunām uzstāsies vairākas augsta līmeņa amatpersonas. Plenārsēdē dalībniekus plāno uzrunāt NATO PA prezidents, ASV kongresmenis Džons Taners un NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens. Savukārt no Latvijas augstākajām amatpersonām NATO PA plenārsēdē uzrunas teiks Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze un Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Šīs sesijas laikā plānots arī izvirzīt NATO PA prezidenta amata kandidātus, jo pašreizējā prezidenta pienākumu pildīšanas termiņš beidzas šā gada rudenī, kad arī plānotas nākamā prezidenta vēlēšanas.

Sesijas pirmajā dienā, 28.maijā, notiks preses brīfings, kurā piedalīsies NATO PA viceprezidents Svens Miksers, NATO PA Latvijas delegācijas vadītāja Vaira Paegle un NATO PA ģenerālsekretārs Deivids Hobss. Šodien pēcpusdienā notiks arī NATO PA valstu delegāciju sekretāru sanāksme.

NATO PA Latvijas sekretariāta Preses un sabiedrisko attiecību centrs

Gundars Daudze, sesijas mājastēvs, Latvijas Republikas parlamenta – Saeimas priekšsēdētājs:

Esmu gandarīts, ka Latvija ir apņēmusies sarīkot Rīgā NATO Parlamentārās asamblejas 2010.gada pavasara sesiju. Mūsu valstij tas ir liels gods – uzņemt pasaulē spēcīgākās militārās alianses pārstāvjus un tās sadarbības partnerus no visas pasaules. Latviju apmeklēs daudzi simti ietekmīgu politiķu, Rīgā ieradīsies NATO amatpersonas, pavadošās personas un žurnālisti. Ceru, ka mums izdosies godam īstenot šo pasākumu un mūsu valstij tā būs lieliska iespēja apliecināt sevi kā uzticamu sabiedroto, veiksmīgu organizatoru un, protams, kā viesmīlīgu zemi.  

NATO Parlamentārās asamblejas 2010.gada pavasara sesijas programmu esam veidojuši tā, lai mūsu viesi pēc saspringta darba, diskusijām un nopietnu lēmumu pieņemšanas varētu arī iepazīt Latviju. Esam paredzējuši viesiem parādīt ne tikai Rīgu, bet arī citas Latvijas pilsētas, iepazīstināt viņus ar mūsu ievērojamākajām un skaistākajām vietām, ar latviešu kultūru un tradīcijām.

Centīsimies darīt visu, lai NATO sesijas dalībnieki no mūsu zemes aizbrauktu ne tikai ar padarīta darba apziņu, bet arī ar zināšanām par Latvijas vēsturi un pārliecību par mūsu zemes skaistumu, kultūras bagātību un cilvēku sirsnību.

2009.gada 29.martā apritēja pieci gadi, kopš Latvija ir pilntiesīga NATO dalībvalsts. Ir patiess prieks, ka šajos gados mūsu partneri Ziemeļatlantijas aliansē ir novērtējuši Latviju kā sabiedroto, kam var uzticēties, un kā partneri, kas spēj paveikt atbildīgus uzdevumus. Par veiksmīgu Latvijas dalību NATO liecina gan tas, ka Latvijas karavīri atbildīgi pilda viņiem uzticētos uzdevumus starptautiskajā misijā Afganistānā, gan tas, ka 2006.gadā Rīgā spējām noorganizēt NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmi.  

Esmu pārliecināts, ka NATO Parlamentārās asamblejas pavasara sesija Rīgā būs nozīmīgs notikums šīs organizācijas attīstībā, notikums, kas palīdzēs stiprināt drošību un stabilitāti Eiropā un pasaulē.

Pēc NATO PA mājaslapas informācijas

Vaira Paegle, Saeimas deputāte, NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja:

No 28.maija līdz 1.jūnijam Latvija uzņem NATO Parlamentārās asamblejas (PA) pavasara sesijas dalībniekus. Rīgā atkal ieradīsies vairāki simti prominentu ārvalstu politiķu un Latvijas vārds izskanēs starptautiskajā arēnā. Šāda starptautiska pasākuma rīkošana gan veicinās Latvijas starptautisko prestižu, apliecinot mūsu rīcībspēju, gan stiprinās valsts ekonomiku, jo delegāti paši segs savus uzturēšanās izdevumus.

Tomēr ne mazāk nozīmīgs par ekonomiskajiem un valsts prestiža ieguvumiem būs arī gaidāmās NATO PA Rīgas sesijas pienesums visas alianses attīstībā. Savos vairāk nekā 60 pastāvēšanas gados NATO kā pievienoto vērtību militārai aizsardzībai ir attīstījusi arī spēcīgu, uz vērtībām balstītu drošības dimensiju. Gadu laikā Parlamentārās asamblejas ziņojumi un ar tiem saistītās debates ir kļuvušas daudzpusīgākas un zinātniskākas. Varētu teikt, ka esam kļuvuši par NATO domnīcu.

Mēs apzināmies, ka draudi drošībai ir nevis mazinājušies, bet gan palielinājušies, un aiz šiem draudiem stāv politiski cēloņi – pasaulē pieaugošais radikālisms, autoritārisms un demokrātisko vērtību deficīts. Manuprāt, valstis, kas rada šos draudus, pat vairāk baidās no NATO demokrātisko vērtību spēka nekā no organizācijas militārās kapacitātes. NATO PA uzdevums ir stiprināt šo demokrātisko vērtību un principu dimensiju par labu visu mūsu drošībai.

NATO PA pavasara sesijas dienaskārtībā iekļauti vairāki nozīmīgi jautājumi, kas ietekmēs turpmāko alianses darbību un ļaus pārliecināties par dalībvalstu solidaritāti. Īpaši akcentējams ir darbs pie NATO jaunās stratēģiskās koncepcijas. Šajā dokumentā Ziemeļatlantijas līguma organizācija definēs savu skatījumu par jaunajiem globālajiem izaicinājumiem drošības jomā. NATO dienaskārtībā vairs nav tikai militāri jautājumi. Mūsdienās nopietnus draudus dalībvalstu drošībai var radīt arī kiberuzbrukumi, enerģētiskā atkarība no citām valstīm, kā arī starptautiskais terorisms.

Pēc divu gadu intensīva darba šā gada 16.aprīlī NATO valstu deputāti NATO ģenerālsekretāram Andersam Fogam Rasmusenam iesniedza savu redzējumu par to, kas jāietver NATO jaunajā stratēģiskajā koncepcijā. Maija beigās Rīgā Rasmusena kungs parlamentāriešiem ziņos par NATO koncepcijas izstrādes progresu.

Būtiski būtu norādīt, ka NATO ģenerālsekretāra rīcībā ir divi vienlīdz svarīgi konsultāciju dokumenti. Pie pirmā strādā ekspertu grupa bijušās ASV valsts sekretāres Madlēnas Olbraitas vadībā, un tās ekspertu vidū bija arī jaunievēlētais ārlietu ministrs Aivis Ronis. Savukārt otrs dokuments atspoguļo NATO stratēģiskās koncepcijas izstrādes procesa parlamentāro dimensiju, jo to sagatavojuši NATO dalībvalstu parlamentu deputāti. Var teikt, ka NATO PA iesniegtais piedāvājums ies roku rokā ar NATO ekspertu grupas izstrādāto dokumentu.

Vēlos uzsvērt, ka PA izvirzītās prioritātes jaunajai stratēģiskajai koncepcijai lielā mērā sasaucas ar Centrālās un Austrumeiropas NATO dalībvalstu, tostarp Latvijas, interesēm. Nebaidos teikt, ka tas apliecina šo valstu ietekmi NATO dienaskārtības veidošanā un to, ka aliansē nepastāv dalījums lielajās un mazajās vai vecajās un jaunajās dalībvalstīs.   

Kādas ir Latvijas intereses jaunajā stratēģiskajā dokumentā? Uzskatu, ka no jauna jāakcentē NATO kolektīvās drošības principa aktualitāte, turklāt ne tikai vārdos, bet arī ar konkrētiem aizsardzības plāniem un militārajām mācībām Baltijas valstīs. NATO PA apstiprinātajā dokumentā Ziemeļatlantijas līguma 5.pants par kolektīvo drošību definēts kā būtiskākā prioritāte. Kolektīvās drošības princips ir bijis alianses stūrakmens, un tādam tam jāpaliek arī nākotnē. 5.panta akcentēšana PA dokumentā nepārprotami ir tieši Centrālās un Austrumeiropas dalībvalstu ieguldījums.

PA politiskajā komitejā Rīgā plānots arī diskutēt par alianses dalībvalstu solidaritāti. Tā mūsdienās tiek pārbaudīta gan NATO vadītajā misijā Afganistānā, gan transatlantiskajās attiecībās, gan arī alianses attiecībās ar Krieviju, piemēram, saistībā ar “Mistral” klases helikopteru bāzes kuģu pārdošanu Latvijas austrumu kaimiņam. Debates Rīgā atainos, kādi ir dalībvalstu viedokļi šajā jautājumā un kas varētu būt vienojošie elementi, lai alianses iekšienē tomēr tiktu ievērots tik būtiskais solidaritātes princips.

NATO valstu parlamentārieši Rīgas sesijā spriedīs arī par iespēju atcelt pēc Krievijas–Gruzijas militārā konflikta noteiktās procedurālās sankcijas attiecībā uz Krievijas darbu asamblejā. Sankciju atcelšana tika rosināta uzreiz pēc ASV un Krievijas vienošanās par kodolieroču samazināšanu START līguma ietvaros. Tomēr, manuprāt, šis jautājums ir daudz plašāks – būtiski ir redzēt, vai Krievija pilda savu apņemšanos izvest karaspēku no Gruzijas teritorijas un kas notiks ar cilvēktiesību jautājumu Krievijā. 

Cits svarīgs jautājums būs NATO un Eiropas Savienības sadarbības stiprināšana. Mums daudz aktīvāk jāstrādā, lai novērstu šo abu organizāciju funkciju dublēšanos, jo bruņotie spēki gan NATO militārajās operācijās, gan ES Kopējās ārējās un drošības politikas uzdevumu īstenošanai ir vieni un tie paši.

NATO parlamentārā dimensija vienmēr ir bijusi atvērtāka, daudzos jautājumos arī asāka un noteiktāka nekā pati Ziemeļatlantijas līguma organizācija. Tieši NATO valstu parlamentārieši bija tie, kas veicināja alianses paplašināšanos austrumu virzienā un arī Latvijas iekļaušanos pasaules lielākajā drošības organizācijā. Arī tagad mūs gaida karstas diskusijas par NATO valstu vienotību un organizācijas nākotni, kas, neapšaubāmi, atstās savas zīmes alianses vēsturē.

Pēc NATO PA mājaslapas informācijas