Centrālā statistikas pārvaldes informācija

1997.gada 11.decembrī

Par iedzīvotāju pirktspēju

Centrālās statistikas pārvaldes mājsaimniecību budžetu pētījuma rezultāti liecina, ka šā gada 9 mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laikposmu par 7,1% ir palielinājušies mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, taču, tā kā šajā laikā patēriņa cenu indeksa pieaugums bija 8,8%, iedzīvotāju pirktspēja ir samazinājusies par 1,6%. Lai arī vidējie mājsaimniecību ienākumi augšanas tempi pārskata periodā atpalika no patēriņa cenu indeksa kāpuma, republikas pilsētās iedzīvotāju pirktspēja ir pieaugusi. Piemēram, Rīgas iedzīvotāju pirktspēja ir palielinājusies par 0,4%.

Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu pārmaiņas pārskata periodā raksturo šādi tabulas dati: (vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, Ls)

Visas mājsaimniecības Tajā skaitā
    pilsētās no tām  republikas pilsētās Rīgā laukos

1996.g. 9 mēneši 50,19 51,48 52,58 55,36 47,14

1997.g. 9 mēneši 53,73 55,79 57,24 60,43 48,86 86

1997.g. 9 mēn. %

pret 1996.g. 9 mēn. 107,1 108,4 108,9 109,2 103,6

Jāņem vērā, ka ienākumu līmeni nosaka ne tikai mājsaimniecības piederība pie dažādām sociālekonomiskajām grupām, bet arī citi faktori, kā, piemēram, mājsaimniecības demogrāfiskais (ģimenes) tips, kas redzams no nākamās tabulas datiem (1997.g. 9 mēneši):

Rīcībā esošais ienākums, mēnesī, Ls

vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli vidēji uz vienu pieaugušu patērētāju

 Visas mājsaimniecības 55,73 68,33

no tām, kas sastāv:

no vienas personas 64,00 64,00 ,00

no viena pieaugušā un bērniem līdz 16 gadiem 46,20 63,76

no laulātā pāra bez bērniem 64,18 75,47

no laulātā pāra ar bērniem līdz 16 gadiem 50,39 71,64

pārējās mājsaimniecības 50,37 66,07

Rezultātā visaugstākais ekvivalentais ienākums ir laulātiem pāriem bez bērniem. Otrs augstākais ienākumu līmenis ir mājsaimniecībām, kas sastāv no laulātā pāra ar bērniem vecumā līdz 16 gadiem. Saistībā ar konkrētām to ekonomiskajām aktivitātēm šī mājsaimniecību grupa, kas sastāv no gados samērā jauniem laulātiem, ir ļoti aktīvi darba tirgū. 68% no to rīcībā nesošā ienākuma veido algotā darba samaksa (vidēji visās mājsaimniecībās — 51,5%). Viszemākais ienākums ir nepilnajās ģimenēs ar bērniem, kurās trūkst viena no vecākiem. Mājsaimniecību izdevumi 1997.gada 9 mēnešos salīdzinājumā ar 1996.gada 9 mēnešiem pieauguši, par 5,6%, tai skaitā patēriņa izdevumi — par 5,5%. Taču, tā kā patēriņa izdevumu pieauguma tempi atpaliek no patēriņa cenu kāpuma, mājsaimniecību personīgā patēriņa apjoms salīdzināmās cenās turpināja samazināties.

Uztura izdevumu īpatsvars patēriņa izdevumos samazinājies no 53,7% pērnā gada 9 mēnešos līdz 49,0% attiecīgajā šī gada laika posmā. Tā pati par sevi būtu pozitīva tendence, ja nebūtu šo izdevumu apjoma samazināšanās. Tas ir saistīts ar mājsaimniecību zemo pirktspēju, kā arī dzīvokļa uzturēšanās izmaksu, transporta un sakaru pakalpojumu tarifu pieaugumu, cenu pieaugumu uz apģērbiem un apaviem, kā arī citām mājsaimniecību pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Piemēram, izdevumi uzturam pārskata periodā samazinājās par 3,7% (cenām pieaugot par 2,6%), izdevumi apģērbu un apavu iegādei pieauga tikai par 6,1% (par 17,1%), dzīvokļa uzturēšanas izmaksas — par 11,3% (par 14,6%).

Sagatavojis CSP Sociālās statistikas departaments