Kultūras ministrijas rīkojums Nr.2.1.-1/126

Rīgā 2010.gada 12.maijā

Grozījums Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumā Nr.128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.241
"Kultūras ministrijas nolikums" 9.11.punktu

Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14.panta otro daļu un Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" (turpmāk – Noteikumi Nr.473) 9.punktu un izvērtējot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk – Inspekcija) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk – Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:

1. Inspekcija ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par Dundagas baznīcas senkapu Dundagas novadā, Dundagas pagastā, Dundagā, Pils ielā 8 un Pils ielā 10 (daļa no zemesgabala ar kadastra Nr.8850 020 0287) (turpmāk – Objekts), iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Rīkojuma projektam klāt pievienoti šādi dokumenti:

1.1. Dundagas evaņģēliski luteriskās draudzes, reģ.Nr.90000312622, 2010.gada 1.marta vēstule Nr.2;

1.2. Izraksts no Inspekcijas komisijas “Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" 2008.gada 20.novembra sanāksmes protokola Nr.12/2008;

1.3. Informācija par Objekta nosaukumu;

1.4. Informācija par Objekta atrašanās vietu;

1.5. Objekta atrašanās vietas shēma topogrāfiskajā plānā;

1.6. Objekta apraksts;

1.7. Objekta fotofiksācijas materiāli;

1.8. Ziņas par Objekta īpašnieku;

1.9. Pamatojums Objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā.

2. Saskaņā ar Noteikumu Nr.473 3.punktu Inspekcija ir izvērtējusi Objekta atbilstību kultūras pieminekļa statusam un ierosina to iekļaut Pieminekļu sarakstā. Objekta īpašnieks – Dundagas evaņģēliski luteriskā draudze, reģ.Nr.90000312622, saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14.panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu informēts par ierosinājumu un 2010.gada 1.marta vēstulē Nr.2 ir pausta piekrišana noteikt Objektam valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statusu.

3. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1.pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" (turpmāk – Noteikumi Nr.474) 6.1.punktā noteikto Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arheoloģisko pieminekli var iekļaut objektus ar izcilu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi – senvietas (līdz 13.gadsimtam ieskaitot).

4. Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr.474 6.1.punktā noteiktajiem kritērijiem. Dundagas baznīcas senkapu senākā apbedījumu daļa hronoloģiski attiecināma uz 12.gadsimtu. Arheoloģiskie atradumi apliecina senākas par 1766.gadu cilvēku darbības pēdas tagadējā Dundagas baznīcas vietā. Atrastās liecības par kuršu ugunskapiem ir uzskatāms par kuršu apdzīvotajās teritorijās vistālāk uz ziemeļiem (līdztekus Nevejas un Upesvagaru senkapiem) konstatēto apbedījumu vietu. Arī viduslaikos šajā kapulaukā tika turpinātas iepriekšējā laikmeta apbedīšanas tradīcijas, mirušos sadedzinot. Savukārt pēc kristietības nostiprināšanās Dundagas apkārtnē pagāniskajā kuršu apbedījumu vietā tika iekārtota kristīgā kapsēta. Tādējādi Objekts unikālā veidā raksturo pirmskristīgo apbedīšanas vietas pāraugšanu kristīgajā kapsētā, kā arī vienas no lielākās baltu grupas (kuršu) materiālās un garīgās kultūras kontinuitāti un noturīgumu vairāku laikmetu garumā.

5. Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14.panta otro daļu un Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 9.punktu, kā arī uz iepriekš minēto konstatējumu, Kultūras ministrija nolemj:

izdarīt ar Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojuma Nr.128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" 2.punktu apstiprinātajā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā grozījumus un iekļaut Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā šādu objektu:

6. Lēmuma pamatojums: likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1.pants un 14.panta otrā daļa, Administratīvā procesa likuma 13.pants, 62.panta pirmā daļa, 66.panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" 6.1.punkts, Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 3., 5. un 9.punkts, Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11.punkts.

7. Mēneša laikā no šī rīkojuma publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā (Liepāja, Lielā iela 4, LV–3401).

Kultūras ministrs I.Dālderis