Eiropas konvencija par spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanu

Strasbūra, 26.XI.1987

Šo Konvenciju parakstījušās Eiropas Padomes dalībvalstis,

Ņemot vērā Cilvēktiesību un Pamatbrīvību aizsardzības konvencijas noteikumus;

Atgādinot, ka saskaņā ar iepriekšminētās konvencijas 3.pantu “neviens nedrīkst tikt pakļauts spīdzināšanai vai necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodam”;

Atzīmējot, ka ar minēto konvenciju noteiktais mehānisms darbojas attiecībā uz personām, kuras apgalvo, ka viņas ir konvencijas 3.panta noteikumu pārkāpumu upuri;

Būdamas pārliecinātas, ka to personu, kurām ir atņemta brīvība, aizsardzības pret spīdzināšanu un necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodu varētu tikt pastiprināta nevis ar tiesas, bet preventīva rakstura līdzekļiem, kuru pamatā būtu šo personu apmeklēšana brīvības atņemšanas vietās;

Ir vienojušās par sekojošo:

I NODAĻA

1.pants

Tiek nodibināta Eiropas Komiteja spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai (tālāk tekstā “Komiteja”). Komitejai veicot apmeklējumus ir jāpārbauda izturēšanās pret personām, kurām ir atņemta brīvība, lai nepieciešamības gadījumā pastiprinātu šādu personu aizsardzību pret spīdzināšanu un pret necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodu.

2.pants

Katrai Pusei, saskaņā ar šo Konvenciju, ir pienākums atļaut apmeklējumus uz jebkuru tās jurisdikcijā esošu vietu, kurā atrodas personas, kam valsts pārvaldes iestāde ir atņēmusi brīvību.

3.pants

Komitejai un kompetentām attiecīgās Puses valsts varas iestādēm ir savstarpēji jāsadarbojas piemērojot šīs Konvencijas normas.

II NODAĻA

4.pants

1. Komitejas sastāvā esošo locekļu skaits atbilst Konvencijas dalībvalstu skaitam.

2. Komitejas locekļus izvēlas no personām ar visaugstāko morālo stāju, atzītu kompetenci cilvēktiesību jomā vai ar profesionālu pieredzi jomās, kuras regulē šī Konvencija.

3. No katras valsts Komitejā nedrīkst būt pa diviem locekļiem.

4. Komitejas locekļi darbojas individuāli, neatkarīgi un objektīvi, un viņiem ir jābūt spējīgiem efektīvi darboties Komitejā.

5.pants

1. Komitejas locekļus ievēl Eiropas Padomes Ministru Komiteja ar absolūtu balsu vairākumu no kandidātu saraksta, kuru sastāda Eiropas Padomes Konsultatīvās Asamblejas birojs; katras Puses valsts delegācijai Konsultatīvajā Asamblejā ir jāizvirza trīs kandidāti, no kuriem vismaz diviem ir jābūt tās pilsoņiem.

2. Tāda pati procedūra tiek piemērota aizpildot atbrīvojušās Komitejas locekļu vietas.

3. Komitejas locekļus ievēlē uz četriem gadiem. Viņi var tikt ievēlēti atkārtoti tikai vienu reizi. Tomēr, no tiem Komitejas locekļiem, kuri tika ievēlēti pirmajās vēlēšanās, divu locekļu pilnvaru termiņš beidzas pēc diviem gadiem. Locekļus, kuru darbības termiņš beidzas pēc sākotnējiem diviem gadiem, izvēlas Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs izlozes ceļā, uzreiz pēc pirmo vēlēšanu beigām.

6.pants

1. Komitejas sanāksmes ir slēgtas. Kvorums ir vienāds ar Komitejas locekļu vairākumu. Komitejas lēmumi tiek pieņemti ar klātesošo Komitejas locekļu balsu vairākumu, saskaņā ar 10.panta 2.daļas noteikumiem.

2. Komiteja pati nosaka savu darba kārtību.

3. Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs nodrošina Komitejas sekretariāta darbību.

III NODAĻA

7.pants

1. Komiteja organizē apmeklējumus uz 2.pantā minētajām vietām. Komiteja organizē periodiskus apmeklējumus, un, vadoties no apstākļiem, var organizēt arī citus apmeklējumus.

2. Parasti apmeklējumus veic vismaz divi Komitejas locekļi. Nepieciešamības gadījumā Komitejai palīdzību var sniegt eksperti un tulki.

8.pants

1. Komitejai ir jāpaziņo attiecīgās Puses valdībai par nodomu veikt apmeklējumu. Pēc šāda paziņojuma, tā jebkurā laikā var apmeklēt jebkuru no 2.pantā minētajām vietām.

2. Lai Komiteja veiktu savu uzdevumu, Pusei ir jānodrošina sekojošais:

a. iekļūšana tās teritorijā un tiesības tajā pārvietoties bez ierobežojumiem;

b. pilnīga informācija par brīvības atņemšanas vietām;

c. neierobežota iekļūšana jebkurā brīvības atņemšanas vietā un tiesības tajā pārvietoties bez ierobežojumiem;

d. cita informācija, kura ir pieejama Pusei un nepieciešama Komitejai tās uzdevumu veikšanai. Lūdzot šādu informāciju, Komitejai jāņem vērā spēkā esošie nacionālie likumi un profesionālās ētikas normas.

3. Komitejai ir tiesības uz konfidenciāla rakstura pārrunām ar personām, kurām ir atņemta brīvība.

4. Komitejai ir tiesības brīvi sazināties ar jebkuru personu, kura pēc Komitejas uzskata var sniegt tai vajadzīgo informāciju.

5. Nepieciešamības gadījumā Komitejai ir tiesības nekavējoties darīt zināmus savus konstatējumus attiecīgās Puses kompetentām valsts varas iestādēm.

9.pants

1. Izņēmuma gadījumā, attiecīgās Puses kompetentās valsts varas iestādes var iebilst pret Komitejas piedāvāto apmeklējuma laiku un vietu. Iebildumi var tikt pamatoti tikai ar valsts aizsardzību, sabiedrisko drošību, nopietnām nekārtībām brīvības atņemšanas vietās, personas veselības stāvoklis vai, kad sakarā ar smagu noziegumu tiek veikta neatliekama neatliekama pratināšana.

2. Pēc iebildumu saņemšanas, Komitejai un Pusei nekavējoties jāuzsāk sarunas, lai noskaidrotu situāciju un panāktu vienošanos par pasākumiem, kuri dotu iespēju Komitejai savlaicīgi veikt tās funkcijas. Šādi pasākumi varētu nozīmēt jebkuras personas, kuru Komiteja ir izvēlējusies apmeklēt, pārvietošanu uz citu vietu. Līdz apmeklējumam Puse nodrošina Komiteju ar informāciju par jebkuru to interesējošo personu.

10.pants

1. Pēc katra apmeklējuma Komitejai jāraksta ziņojums par apmeklējuma laikā konstatētiem faktiem, ņemot vērā attiecīgās puses iesniegtās piezīmes. Komiteja nosūta Pusei ziņojumu, ietverot tajā rekomendācijas, kuras tā uzskata par nepieciešamām. Ja nepieciešams, Komiteja var konsultēties ar Pusi, lai ierosinātu uzlabot personu aizsardzību, kurām ir atņemta brīvība.

2. Ja Puse nesadarbojas vai atsakās uzlabot situāciju saskaņā ar Komitejas rekomendācijām, Komitejai, pēc Puses viedokļa uzklausīšanas, ir tiesības ar tās locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu savus konstatējumus attiecīgajā jautājumā paziņot publiski.

11.pants

1. Informācija, kuru apmeklējuma laikā apkopojusi Komiteja, ziņojums un sarunas ar attiecīgo Pusi ir konfidenciālas.

2. Komiteja publicē savu ziņojumu, pievienojot tam attiecīgās Puses komentārus, kad vien Puse lūdz to darīt.

3. Tomēr, nekādi personu raksturojoši dati nav publicējami bez attiecīgās personas piekrišanas.

12.pants

Saskaņā ar 11.panta konfidencialitātes noteikumiem, Komiteja katru gadu Ministru Komitejai iesniedz vispārēju ziņojumu par savu darbību, tas jānosūta uz Konsultatīvo Asambleju un jādara atklāts sabiedrībai.

13.pants

Savu pilnvaru laikā, kā arī tām beidzoties, Komitejas locekļiem, ekspertiem un citām personām, kas asistē Komitejai, ir jāsaglabā konfidencialitāte par faktiem vai informāciju, kas viņiem ir kļuvusi zināma, veicot savus pienākumus.

14.pants

1. Personu, kuras asistē Komitejai, vārdi jānorāda paziņojumā saskaņā ar 8.panta 1.daļu.

2. Eksperti darbojas saskaņā ar instrukcijām un Komitejas pilnvarām. Viņiem nepieciešamas īpašas zināšanas un pieredze jomās, kuras regulē šī Konvencija, un viņiem jāievēro tādi paši neatkarīguma, objektivitātes un pieejamības principi kā Komitejas locekļiem.

3. Izņēmuma kārtā, Puse var paziņot, ka vietas apmeklējumā, kura ir tās jurisdikcijā, nav atļauts piedalīties ekspertam vai citai personai, kura asistē Komitejai.

IV NODAĻA

15.pants

Katra Puse informē Komiteju par valsts varas iestādes nosaukumu un adresi, kuras kompetencē ir saņemt valdībai adresētus paziņojumus, un par jebkuru Puses nozīmētu kontaktpersonu.

16.pants

7.panta 2.daļā minēto Komitejas locekļu un ekspertu privilēģijas un imunitātes ir noteiktas šīs Konvencijas pielikumā.

17.pants

1. Šī Konvencija neietekmē nacionālos likumus vai jebkurus starptautiskos līgumus, kuri personām, kurām ir atņemta brīvība paredz lielāku aizsardzību.

2. Nekas šajā Konvencijā nav jāiztulko kā tāds, kas ierobežo vai pasliktina ar Eiropas Cilvēktiesību Konvenciju izveidoto institūciju darbību vai pienākumus, kurus Puses ir uzņēmušās saskaņā ar iepriekšminēto Konvenciju.

3. Komitejai nav jāapmeklē vietas, kuras saskaņā ar 1949.gada 12.augusta Ženēvas Konvencijām un 1977.gada 8.jūnija Papildprotokoliem pie tām, regulāri un efektīvi apmeklē aizsargājošo institūciju pārstāvji vai Starptautiskā Sarkanā Krusta Komiteja.

V NODAĻA

18.pants

Šī Konvencija ir atvērta parakstīšanai Eiropas Padomes dalībvalstīm. Tā ir jāratificē, jāpieņem vai jāapstiprina. Ratifikācijas, pieņemšanas un apstiprināšanas dokumenti jānodod glabāšanā Eiropas Padomes Ģenerāksekretāram.

19.pants

1. Konvencija stājas spēkā ceturtā mēneša pirmajā dienā no dienas, kad septiņas Eiropas Padomes dalībvalstis ir vienprātīgi izteikušas piekrišanu pildīt Konvenciju saskaņā ar 18.panta nosacījumiem.

2. Attiecībā uz jebkuru Eiropas Padomes dalībvalsti, kura vēlāk izteikusi savu vēlmi pievienoties Konvencijai, tā stājas spēkā ceturtā mēneša pirmajā dienā no dienas, kad šī valsts ir iesniegusi ratifikācijas, piekrišanas vai apstiprināšanas dokumentu.

20.pants

1. Katra valsts parakstot šo Konvenciju vai iesniedzot ratifikācijas, piekrišanas vai apstiprināšanas dokumentu, var norādīt teritoriju vai teritorijas, uz kurām šī Konvencija attiecas.

2. Katra valsts, jebkurā brīdī var ar Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu paplašināt šīs Konvencijas darbību uz jebkuru citu paziņojumā norādītu teritoriju. Attiecībā uz šo teritoriju Konvencija stājas spēkā ceturtā mēneša pirmajā dienā no dienas, kad paziņojumu saņēmis Ģenerālsekretārs.

3. Katrs paziņojums, kas sastādīts saskaņā ar šī panta 1.un 2.daļu attiecībā uz jebkuru paziņojumā norādītu teritoriju, var tikt anulēts, nosūtot Ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu. Šāds anulējums stājās spēkā ceturtā mēneša pirmajā dienā no dienas, kad paziņojumu saņēmis Ģenerālsekretārs.

21.pants

Attiecībā uz Konvencijas noteikumiem nevar tikt izdarīti nekādi iebildumi.

22.pants

1. Jebkura Puse šo Konvenciju var denonsēt jebkurā laikā ar paziņojumu, kurš adresēts Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram.

2. Šāda denonsācija stājas spēkā trīspadsmitā mēneša pirmajā dienā no datuma, kurā Ģenerālsekretārs saņēmis paziņojumu.

23.pants

Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs paziņo Eiropas Padomes Dalībvalstīm par:

a. katru parakstīšanu;

b. katru dokumentu, kas tiek iesniegts par ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu;

c. katru termiņu, kad šī Konvencija stājas spēkā saskaņā ar 19. un 20.pantu;

d. jebkuru citu aktu, paziņojumu vai korespondenci, kas attiecas uz šo Konvenciju, izņemot par darbībām, kuras veiktas saskaņā ar 8. un 10.pantu.

Apliecinot iepriekšminēto, apakšā parakstījušās, un attiecīgi uz to pilnvarotas, personas ir parakstījušas šo Konvenciju.

Parakstīta Strasbūrā 1987.gada 26.novembrī, angļu un franču valodā, abi teksti ir vienlīdz autentiski, vienā eksemplārā, kurš tiek nodots glabāšanā Eiropas Padomes arhīvos. Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs nosūta apliecinātas kopijas visām Eiropas Padomes dalībvalstīm.

Pielikums

Privilēģijas un imunitātes (16.pants.)

1. Pielikuma atsauksmes attiecībā uz Komitejas locekļiem ir jāuzskata arī par atsauksmēm uz 7.panta 2.daļā minētajiem ekspertiem.

2. Komitejas locekļiem, veicot savas funkcijas, kā arī apmeklējumu laikā ir sekojošas privilēģijas un imunitātes:

a. imunitāte pret arestēšanu vai aizturēšanu vai personīgās bagāžas apķīlāšanu, imunitāte attiecībā uz viņu teikto un rakstīto un visām darbībām, ko tie ir veikuši kā amatpersonas, imunitāti pret jebkāda veida tiesas procesu;

b. atbrīvojums no jebkādiem ierobežojumiem, kas varētu būt vērsti pret viņu pārvietošanās brīvību izbraucot no viņu dzīvesvietas valsts un atgriežoties tajā, un, iebraucot un izbraucot no valsts, kurā viņi veic savas funkcijas, un atbrīvojumu no ārvalstnieku reģistrācijas valstī, kuru viņi apmeklē vai caur kuru viņi brauc, lai veiktu savas funkcijas.

3. Braucienu laikā, lai veiktu savas funkcijas, Komitejas locekļiem muitas un valūtas kontroles jautājumos jāgarantē:

a. viņu pašu valdībai - tādi atvieglojumi, kādi tiek piešķirti augstākstāvošām valsts amatpersonām, kuras dodas uz ārvalstīm īslaicīgā oficiālā vizītē;

b. citu Pušu valdībām - tādi atvieglojumi, kādi tiek piešķirti ārvalstu valdību pārstāvjiem, kuri atrodas īslaicīgā oficiālā vizītē.

4. Komitejas dokumentiem un tiem pielīdzinātai korespondencei tiktāl, cik tā attiecas uz Komitejas darbību, jābūt neaizskaramai.

Komitejas oficiālā sarakste un citi sakari nedrīkst tikt aizkavēti vai pakļauta cenzūrai.

5. Lai Komitejas locekļiem garantētu pilnīgu runas brīvību un pilnīgu neatkarību veicot viņu pienākumus, ir jāparedz imunitāte pret jebkāda veida saukšanu pie atbildības attiecībā uz viņu teikto vai rakstīto un darīto, veicot savus pienākumus, neskatoties uz to, ka attiecīgās personas vairs nav iesaistītas šādu pienākumu veikšanā.

6. Privilēģijas un imunitātes tiek piešķirtas Komitejas locekļiem nevis viņu personīgo labumu dēļ, bet, lai nodrošinātu viņu funkciju neatkarīgu veikšanu. Vienīgi Komitejai ir tiesības atņemt tās locekļiem imunitāti; tai ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums atņemt imunitāti kādam no tās locekļiem tajos gadījumos, kad, saskaņā ar Komitejas viedokli, imunitāte varētu traucēt taisnīgumam, un, atņemot to, netiktu kaitēts mērķim, kura dēļ imunitāte ir piešķirta.