Atklājot tikšanos ar Ārvalstu investoru padomi

28.maijā, atklājot valdības ikgadējo tikšanos ar Ārvalstu investoru padomi, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzsvēra valsts paveikto un uzsākto strukturālo reformu lomu labvēlīgas uzņēmējdarbības un investīciju vides radīšanā Latvijā.

Ministru prezidents minēja, ka Latvija ar savu īstenoto reformu pieredzi ir kļuvusi par paraugu citām Eiropas valstīm, jo aizvien vairāk dažādos starptautiskos forumos izskan apliecinājumi, ka iekšējā devalvācija, kas ir politiski un sociāli sāpīga, tomēr ir īsākais ceļš ekonomiskās krīzes pārvarēšanai, īpaši eirozonas valstīs.

Ministru prezidents V.Dombrovskis uzsvēra, ka viņa vadītā valdība bija un būs strukturālo reformu īstenotāji ar mērķi atgūt nacionālo konkurētspēju. Īstermiņa konkurētspēju ir jāsasniedz, uzlabojot starptautisko reitingu aģentūru rādītājus, bet ilgtermiņā jārestrukturizē Latvijas tautsaimniecība uz eksportu orientētu un konkurētspējīgu ekonomiku Eiropas un globālā līmenī.

Ministru prezidents pateicās investoriem par izstrādātajiem priekšlikumiem makroekonomikas politikas, telpiskās plānošanas un būvniecības, augstākās izglītības, nodokļu politikas un citās jomās. Valdība iepazīsies un izmantos tos strukturālo reformu un nākamā gada budžeta izstrādē.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars informēja investorus par makroekonomisko situāciju un politiku konkurētspējas veicināšanā. Ministrs uzvēra, ka valdības prioritātes ir atbalstīt inovatīvu produktu un tehnoloģiju radīšanu, veicināt eksportu, nodrošināt pieeju finansējumam un atbalstīt jaunu biznesu uzsākšanu un mikrouzņēmumu darbību. Tāpat A.Kampars minēja, ka administratīvo šķēršļu mazināšana ir būtiska labvēlīgās uzņēmējdarbības vides radīšanā. Valdība ir uzsākusi birokrātisko procedūru pilnveidošanu un vienkāršošanu biznesa uzsākšanas procesā, nodokļu iekasēšanas sistēmā, e-valdībā, muitas administrācijas, īpašuma reģistrācijas, būvniecības un citos sektoros.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols informēja par izstrādāto investīciju piesaistes metodiku “Polaris”, kas būtiski atvieglo investīciju lēmumu pieņemšanu par labu Latvijai, jo paredz LIAA koordinētu un mērķtiecīgu darbību, iesaistot investīciju projektos gan zinātniski pētnieciskās institūcijas un universitātes, gan pašvaldības un privāto sektoru.

Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) un Latvijas valdības ikgadējās augsta līmeņa tikšanās laikā ārvalstu investori atzinīgi vērtēja Latvijas valdības centienus stabilizēt makroekonomisko situāciju, stiprināt finanšu nozari un īstenot strukturālās reformas, tāpat ĀIPL aicināja izmantot pašreizējos globālās ekonomikas atveseļošanās apstākļus, kas ir labvēlīgi kardinālu iekšējo izmaiņu veikšanai un turpmākai valsts attīstībai.

Tiekoties ar valdības pārstāvjiem, ārvalstu investori pārrunāja pašreizējo makroekonomisko situāciju un tās attīstības tendences, iespējamos pilnveidojumus teritoriālās plānošanas un būvniecības procesos, Latvijas augstākās izglītības konkurētspējas celšanas iespējas starptautiskā mērogā, kā arī citas Latvijas valdībai un investoriem aktuālas tēmas. Tāpat ārvalstu investori valdībai izteica atzinību par iniciatīvu radīt mehānismus atbalsta sniegšanā liela apjoma un Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgu ārvalstu un iekšzemes investīciju projektos.

ĀIPL pauda redzējumu par iespējamo attieksmes maiņu nodokļu jautājumos, nākot klajā ar pasākumu kopumu, kas paredz pārskatāmas un stabilas nodokļu sistēmas izveidošanu, publiskā sektora izdevumu pārredzamības palielināšanu, striktāku nodokļu iekasēšanas principu ieviešanu, kā arī nepieciešamību sabiedrībai skaidrot nodokļu politikas nozīmi un savlaicīgi informēt par iecerētajām izmaiņām. ĀIPL uzsvēra, ka šāda pasākumu kopuma pielietošana veicinās korupcijas apburtā apļa pārtraukšanu un sekmēs konkurētspējīgas, stabilas un prognozējamas uzņēmējdarbības vides veidošanos Latvijā.

ĀIPL kā vienu no prioritātēm valsts kopējās konkurētspējas un ekonomiskās izaugsmes atjaunošanā saskata esošā un topošā darbaspēka produktivitātes celšanu, un kompetenču pilnveidošanu. Lai nodrošinātu Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju starptautiskā mērogā un mazinātu “smadzeņu aizplūšanu” no valsts, kā arī lai padarītu izglītību par Latvijas ekonomiskās izaugsmes dzinējspēku un veicinātu inovāciju, un tehnoloģiju ieviešanu uzņēmumos, ĀIPL, pamatojoties uz veiktajiem pētījumiem, rosina veikt reformas augstākās izglītības sistēmā. Piedāvātās reformas ietver: izglītības finansējuma modeļa maiņu; studiju kreditēšanas noteikumu atvieglošanu maznodrošinātajiem studentiem; daudzo izglītības iestāžu apvienošanu starptautiski konkurētspējīgās, uz izpēti orientētās universitātēs.

“Lai Latvija spētu konkurēt starptautiskajā arēnā, ir jāsaprot, ka globālā ekonomika attīstās strauji un tādēļ ir jāpārdomā iespējas un līdzekļi, kas paātrinātu Latvijas izaugsmes un attīstības tempu,” tikšanās laikā sacīja ĀIPL valdes priekšsēdētājs Gunars Jungdāls. “Šo situāciju var salīdzināt ar “Sarkanās karalienes efektu” no Lūisa Kerola grāmatas par Alisi Brīnumzemē – atrodoties pasaulē, kura griežas ātri, ir jāskrien, lai nostāvētu uz vietas, savukārt, lai pārvietotos uz priekšu, nepieciešams skriet divreiz ātrāk. Šī analoģija paskaidro nepieciešamību paātrināt lēmumu pieņemšanas procesus valsts sektorā, tādējādi sekmējot Latvijas iekļaušanos pasaules ekonomiskās attīstības ritmā un paaugstinot valsts konkurētspēju.”

Lai Latvijai pēc pāris gadiem nebūtu jāsaskaras ar darbaspēka emigrācijas negatīvajām sekām valsts tautsaimniecībā, ārvalstu investori izteica nepieciešamību veicināt jaunu darba vietu rašanos, īpašu uzmanību veltot jauniešu bezdarbam un ilgstoši nenodarbināto cilvēku lokam. Ārvalstu investori ierosināja šīm bezdarbnieku grupām piemērot īpašus nodokļu atvieglojumus, tādējādi mudinot jauniešus sākt darba gaitas un motivējot ilgstošos bezdarbniekus atgriezties darba tirgū. Tāpat investori rosināja veicināt jaunu uzņēmumu radīšanu un privātā sektora iniciatīvu uzņēmējdarbības atbalstam. Kā veiksmīgu piemēru šim ieteikumam investori minēja Zviedrijas risinājumu – “Jobs & Society” konceptu.

ĀIPL ierosināja uzlabot teritorijas attīstības plānošanas un būvniecības procesus, kā arī atzina, ka nepieciešams palielināt teritorijas plānošanu un būvniecību regulējošo normatīvo aktu efektivitāti, kas nodrošinātu caurspīdīgu, vienveidīgu un iepriekš paredzamu būvniecības procesa norisi.

Tikšanās laikā ĀIPL iesniedza valdībai rakstiskas rekomendācijas un priekšlikumus – viedokļa ziņojumu par makroekonomikas politiku, nodokļiem un nodokļu administrēšanu, teritoriālās plānošanas un būvniecības procesu, augstākās izglītības sistēmu Latvijā un ziņojumu par uzņēmējdarbības atbalsta programmu Latvijā. Tikšanās nobeigumā tika apstiprināts Latvijas valdības un Ārvalstu investoru padomes četrpadsmitās augsta līmeņa tikšanās komunikē, kurā atzīmētas pārrunātās tēmas un attīstības mērķi, lai turpinātu dialogu pie uzņēmējdarbības vides un investīciju klimata uzlabošanas valstī.

Ārvalstu investori pauda gatavību turpināt uzlabot uzņēmējdarbības vidi un investīciju klimatu valstī, apspriežot ar valdību gan konkrētus, gan plašus stratēģiskus ierosinājumus un sekojot to īstenošanas norisei. Nākamā Latvijas valdības un Ārvalstu investoru padomes tikšanās plānota 2011.gada pavasarī.

No Latvijas valdības puses tikšanās reizē piedalījās Ministru prezidents, ārlietu ministrs, ekonomikas ministrs, finanšu ministrs, izglītības un zinātnes ministre, labklājības ministrs, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministre, satiksmes ministrs un vides ministrs.

Augsta līmeņa tikšanos no Ārvalstu investoru padomes puses apmeklēja tādu Latvijas uzņēmumu mātesorganizāciju augsta līmeņa vadītāji kā “British American Tobacco”, “Cemex”, “Coca-Cola Company”, “Dalkia Latvia”, “Ernst & Young Baltic”, “Eversheds International Limited”, “Fazer Group”, “GE Money”, “Indtec Baltic Coal”, “Knauf, Latvija Statoil”, “Linstow”, “Narvesen Baltija”, “Neste Latvija”, “NCH Advisors”, “DnB NORD Banka”, “PricewaterhouseCoopers”, “Rimi Baltic”, “RSA Group (Balta)”, “Saint-Gobain”, “SEB banka”, “Stockholm School of Economics”, “Stora Enso”, “Swedbank”, “Telia Sonera”, “Volvo Truck Latvia”, kā arī desmit ārvalstu tirdzniecības palātu (Amerikas Savienotās Valstis, Apvienotā Karaliste, Dānija, Igaunija, Nīderlande, Norvēģija, Somija, Šveice, Vācija un Zviedrija) pārstāvji.

Latvijas valdības un ĀIPL augsta līmeņa tikšanās notiek kopš 1999.gada. Valdības un ārvalstu investoru dialoga mērķis ir uzlabot uzņēmējdarbības vidi un sekmēt ārvalstu investīcijas Latvijā. Latvijas valdības un ĀIPL ikgadējās sanāksmēs piedalās ministri, augstākās valsts amatpersonas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā biedru uzņēmumu augstākie vadītāji, kuri pārrauga ārvalstu investīcijas Latvijā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments,
Ģirts Greiškalns, ĀIPL izpilddirektors