Ministru kabineta rīkojums Nr.294
Rīgā 2010.gada 29.maijā (prot. Nr.25 49.§)
Par valsts pētījumu programmām
1. Saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 13.panta otrās daļas 3.punktu un Ministru kabineta 2009.gada 31.augusta rīkojumu Nr.594 "Par prioritārajiem zinātnes virzieniem fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanai 2010.–2013.gadam" apstiprināt šādas valsts pētījumu programmas:
1.1. "Inovatīvas enerģijas resursu ieguves un izmantošanas tehnoloģijas un zema oglekļa emisiju nodrošināšana ar atjaunojamiem energoresursiem, atbalsta pasākumi vides un klimata degradācijas ierobežošanai" prioritārajā zinātnes virzienā "Enerģija un vide (atjaunojamo enerģijas resursu ieguves un izmantošanas tehnoloģijas, klimata izmaiņas samazinošās tehnoloģijas un bioloģiskā daudzveidība)" (turpmāk – prioritārais zinātnes virziens "Enerģija un vide"). Programmas vadītājs – Dr.habil.phys. J.Ekmanis, Fizikālās enerģētikas institūts;
1.2. "Inovatīvu daudzfunkcionālu materiālu, signālapstrādes un informātikas tehnoloģiju izstrāde konkurētspējīgiem zinātņu ietilpīgiem produktiem" prioritārajā zinātnes virzienā "Inovatīvie materiāli un tehnoloģijas (informātika, informācijas un signālapstrādes tehnoloģijas, nanostrukturētie daudzfunkcionālie materiāli un nanotehnoloģijas)" (turpmāk – prioritārais zinātnes virziens "Inovatīvie materiāli un tehnoloģijas"). Programmas vadītājs – Dr.habil.phys. A.Šternbergs, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts;
1.3. "Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība)" prioritārajā zinātnes virzienā "Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība)" (turpmāk – prioritārais zinātnes virziens "Nacionālā identitāte"). Programmas vadītājs – Dr.habil.chem., Dr.hist.h.c. J.Stradiņš, Latvijas Zinātņu akadēmija;
1.4. "Jaunu profilakses, ārstniecības, diagnostikas līdzekļu un metožu, biomedicīnas tehnoloģiju izstrāde sabiedrības veselības uzlabošanai" prioritārajā zinātnes virzienā "Sabiedrības veselība (profilakses, ārstniecības, diagnostikas līdzekļi un metodes, biomedicīnas tehnoloģijas)" (turpmāk – prioritārais zinātnes virziens "Sabiedrības veselība"). Programmas vadītājs – Dr.med. V.Pīrāgs, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Internās medicīnas klīnika;
1.5. "Vietējo resursu (zemes dzīļu, meža, pārtikas un transporta) ilgtspējīga izmantošana – jauni produkti un tehnoloģijas" prioritārajā zinātnes virzienā "Vietējo resursu (zemes dzīļu, meža, pārtikas un transporta) ilgtspējīga izmantošana – jauni produkti un tehnoloģijas" (turpmāk – prioritārais zinātnes virziens "Vietējo resursu ilgtspējīga izmantošana"). Programmas vadītājs – Dr.chem. B.Andersons, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts.
2. Noteikt šādus valsts pētījumu programmu mērķus:
2.1. prioritārajā zinātnes virzienā "Enerģija un vide":
2.1.1. izstrādāt metodes, modeļus un risinājumus jaunu inovatīvu tehnoloģiju radīšanai enerģētikas nozarē, kas veicinātu enerģētikas resursu diversifikāciju, energoapgādes sistēmas attīstību ar atjaunojamo enerģijas resursu reģionālo pieejamību un to integrāciju valsts energoapgādes sistēmā, būtiski paplašinot Latvijā izmantojamo atjaunojamo energoresursu apjomu un veidus, sniedzot ieguldījumu klimata izmaiņu samazināšanā un nodrošinot bioloģisko daudzveidību;
2.1.2. pamatojoties uz integrētu energosistēmas un patēriņa attīstības pētījumu un novērtējot energoefektivitātes pasākumu un energoefektivitātes tehnoloģiju attīstības dinamiskās tendences ietekmi uz resursu pieprasījumu, vides kvalitāti un sociālekonomisko attīstību, radīt zinātniski metodoloģisku pamatojumu valsts energosistēmas attīstībai;
2.2. prioritārajā zinātnes virzienā "Inovatīvie materiāli un tehnoloģijas" attīstīt augsti kvalificētu zinātnisko kompetenci inovatīvu materiālu, signālapstrādes un informācijas tehnoloģiju jomā, nodrošinot iespēju vietējiem uzņēmumiem ražot konkurētspējīgus produktus, pamatojoties uz Latvijā radītām zināšanām, un veicināt eksportu un Latvijas tautsaimniecības izaugsmi;
2.3. prioritārajā zinātnes virzienā "Nacionālā identitāte" radīt zināšanu bāzi, kas nodrošina iespēju veidot vispusīgu un padziļinātu izpratni par nacionālo identitāti Latvijā 21.gadsimtā, tai saskaroties ar kultūrvēsturisko mantojumu, sociālekonomiskām, politiskām un kultūrvides pārmaiņām, un piedāvā risinājumus Latvijas ilgtspējas nodrošināšanai nākotnē;
2.4. prioritārajā zinātnes virzienā "Sabiedrības veselība", izmantojot klīniskās medicīnas, molekulārās ģenētikas un šūnu bioloģijas, medicīnas ķīmijas un farmācijas metodes, radīt jaunas personalizētās medicīnas tehnoloģijas un ārstēšanas līdzekļus sabiedrības veselības uzlabošanai;
2.5. prioritārajā zinātnes virzienā "Vietējo resursu ilgtspējīga izmantošana" pētīt un izstrādāt jaunus produktus un to ražošanas tehnoloģijas, izmantojot Latvijas zemes dzīļu resursus, meža nozares resursus, vietējo augu un dzīvnieku izejvielas, un izstrādāt priekšlikumus transporta ilgtermiņa attīstībai.
3. Noteikt šādus valsts pētījumu programmu uzdevumus:
3.1. prioritārajā zinātnes virzienā "Enerģija un vide":
3.1.1. izstrādāt visaptverošu valsts energosistēmas attīstības plānošanas modeli un energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, ievērojot tehnoloģiskos, ekonomiskos, vides un sociālos faktorus;
3.1.2. apkopot un analizēt datus par Latvijas reģionu iespējām optimāli izmantot daudzveidīgus enerģijas resursus, pamatojoties uz atjaunojamo energoresursu pieejamības, bioloģiskās daudzveidības, potenciālajiem energoefektivitātes pasākumiem un ekonomisko ilgtspēju;
3.1.3. izpētīt atjaunojamo energoresursu (biomasas, vēja, saules un citu veidu) ieguves un izmantošanas labāko pieejamo tehnoloģiju adaptācijas iespēju un praktiskās lietojamības efektivitāti Latvijas apstākļos;
3.1.4. izpētīt ūdeņraža iegūšanas, uzglabāšanas un enerģijas atbrīvošanas metodes un izstrādāt prototipus;
3.1.5. izpētīt biomasas gazifikācijas tehnoloģiju un izstrādāt prototipu tādu kurināmo ieguvei, kas būtu efektīvāk izmantojami elektroenerģijas ražošanai un koģenerācijai;
3.2. prioritārajā zinātnes virzienā "Inovatīvie materiāli un tehnoloģijas":
3.2.1. izstrādāt tehnoloģijas daudzfunkcionālu materiālu un to nanosakārtotu daudzslāņu pārklājumu iegūšanai un lietojumam enerģijas pārveidotāju ierīcēs (starojums–elektriskā enerģija, elektriskā enerģija–starojums), izpētīt to fotofizikālās īpašības un optimizēt enerģijas konvertēšanas efektivitāti, kā arī izstrādāt materiālus un struktūras no augstas optiskās izturības vai nelineāri optiskiem materiāliem, kas paredzēti gaismas vadiem un spektrālām ierīcēm;
3.2.2. izstrādāt perspektīvas signālu reģistrācijas un apstrādes tehnoloģijas iegulto sistēmu efektivitātes un mobilitātes paaugstināšanai, pikosekunžu laika mērījumu sistēmu izveidošanai, ultraplatjoslas signālu ģenerēšanai un superjutīgai detektēšanai, biometrisko signālu apstrādei, sensoru tīklu datu pārraidei, izmantojot sensorus un citus modernos materiālus;
3.2.3. izstrādāt pašarmētu daudzfunkcionālu polimēru kompozītus ar inovatīviem nanostrukturētiem modifikatoriem un to atbilstošās tehnoloģijas funkcionālo inženierkompozītu izgatavošanai specifiskas nozīmes pārklājumu iegūšanai, superelastīgiem elektronikas un fotonikas elementiem, termonosēdmateriāliem, izstrādājumiem ar antistatiskām un elektromagnētisko starojumu absorbējošām īpašībām;
3.2.4. izstrādāt inovatīvu cieto audu aizvietotājmateriālu un fiksācijas cementu pēc kaula struktūras modeļu sistēmas, veikt to kompleksu izpēti un izstrādāt inovatīvu tehnoloģiju šūnu pamatņu izveidei audu inženierijai un rekombinēto proteīnu kompozītu izveidei ar nanoizmēra biomateriālu daļiņām, kā arī izpētīt ādas hromoforu un fluoroforu sadalījumu in-vivo ar multispektrālās attēlošanas un lāzeru fluorescences metodēm;
3.2.5. izstrādāt oriģinālu sistēmu metamodelēšanas metodi, kas balstīta uz ontoloģijām un augsta līmeņa transformāciju valodu un kas strādās nepastarpināti ar ontoloģijām. Paplašināt domēnspecifisko rīku ideju, izstrādājot domēnspecifisko sistēmu koncepciju, kura tiks definēta ar metamodeļiem un modeļu transformācijām (GRADE-3);
3.3. prioritārajā zinātnes virzienā "Nacionālā identitāte":
3.3.1. veikt padziļinātus starpdisciplinārus, novatoriskus un visaptverošus pētījumus par nacionālās identitātes izpratni saistībā ar latviešu valodu, Latvijas vēsturi, kultūru un cilvēkdrošību;
3.3.2. pētīt identitāšu plurālismu etniskā, sociālā un kultūras daudzveidībā – nacionālās, reģionālās un eiropeiskās identitātes mijiedarbību un ietekmi uz mūsdienu procesiem un Latvijas attīstības ilgtspēju;
3.3.3. ar sociālo zinātņu metodēm pētīt identitātes un rīcībspēju, sniegt padziļinātu interpretāciju par valstij un sabiedrībai svarīgiem cilvēkdrošības jautājumiem Latvijas un starptautiskā (Baltijas valstu un Eiropas Savienības) kontekstā un globālā nākotnes skatījumā;
3.3.4. izstrādāt pētījumus par nacionālās identitātes pamatu – latviešu valodu, pētīt 21.gadsimta lingvistisko procesu dinamiku, izstrādāt jaunu akadēmisko latviešu valodas gramatiku, dodot praktisku ieguldījumu valodas lietojuma modernizācijā, tai skaitā interneta vidē;
3.3.5. pētīt vēstures procesu ietekmi uz nācijas, valstiskuma, nacionālās un multietniskās identitātes veidošanos un pārmaiņām, īpaši 20. un 21.gadsimtā, dodot praktisku ieguldījumu Latvijas pilsoniskās sabiedrības veidošanā;
3.3.6. pētīt letonikas resursus (piemēram, folklora un tautas tradīcijas, literatūra, māksla, mūzika, arhitektūra, teātris), sekmējot to saglabāšanu, attīstīšanu un mūsdienīgu izmantošanu;
3.4. prioritārajā zinātnes virzienā "Sabiedrības veselība":
3.4.1. izveidot integrētas pētniecības platformas, lai nodrošinātu medicīnas, farmācijas un biomedicīnas metožu izmantošanu jaunu ārstniecības, diagnostikas līdzekļu un tehnoloģiju izstrādē un lietošanā sabiedrības veselības nodrošināšanai;
3.4.2. izstrādāt jaunus individualizētas profilakses un diagnostikas paņēmienus, ārstniecības līdzekļus, inovatīvas biomedicīnas tehnoloģijas, šūnu terapijas metodes un pārbaudīt to lietojamību klīniskajā praksē;
3.4.3. izveidot farmakovigilances sistēmas, analizējot Latvijas iedzīvotājiem raksturīgo blakņu ģenētiskos un medicīniskos cēloņus, sadarbojoties galvenajiem klīnisko medicīnas pētījumu centriem, biomedicīnas un organiskās sintēzes pētniecības institūtiem un uzņēmējiem;
3.4.4. identificēt jaunus terapeitiskos mērķus, izmantojot genoma pētniecības metodes, un radīt ķīmiskus aģentus, kas kompleksi iedarbojas uz identificētajiem mērķiem;
3.5. prioritārajā zinātnes virzienā "Vietējo resursu ilgtspējīga izmantošana":
3.5.1. novērtēt Latvijas mālu piemērotību jaunu produktu un to ražošanas tehnoloģiju izstrādei, un, izmantojot Latvijas mālu, izstrādāt augsti dispersu sistēmu ieguves tehnoloģijas inovatīvam lietojumam sorbcijas procesos, vides tehnoloģijās, medicīnā un kosmetoloģijā. Izstrādāt jaunus keramikas produktus un tehnoloģijas, energotaupīgas augsti poraina keramzīta iegūšanas tehnoloģijas no Latvijas māliem, kā arī pētīt kūdru un sapropeli kā augstvērtīgu izejvielu jaunām tehnoloģijām un produktiem ar augstu pievienoto vērtību un uz keramzīta bāzes izveidot jaunus biotehnoloģijas produktus un tehnoloģijas;
3.5.2. izstrādāt jaunas un efektīvas meža audzēšanas tehnoloģijas, koksnes resursu mobilizācijas iespējas, kvalitatīvus koksnes materiālus, koksnes un nekoksnes biorafinēšanas tehnoloģijas;
3.5.3. pētīt pārtikas produktu izejvielu kvalitāti un drošību, jaunu produktu izstrādi tirgus dažādošanai, produktu uzglabāšanas laika optimizācijas un kvalitātes saglabāšanas iespējas un pārstrādes blakusproduktu lietderīgu izmantošanu;
3.5.4. veikt attiecīgus pētījumus autoceļu transporta konkurētspējas un efektivitātes attīstībai, autoceļu infrastruktūras kvalitātes uzlabošanai (savienojumi, pieejamība, ilgmūžība), ceļu satiksmes drošībai, autopārvadājumu ietekmei uz vidi, tai skaitā gāzu emisijas radītā siltumnīcefekta samazināšanai.
4. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2005.gada 20.jūlija rīkojumu Nr.446 "Par Izglītības un zinātnes ministrijas apakšprogrammas 05.12.00 "Zinātnes konkurētspējas veicināšana" pasākumiem un valsts pētījumu programmu finansēšanu 2005.gadā" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 115.nr.).
Ministru prezidents V.Dombrovskis
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe