Latviešu dialektologi Atmodas sākumā. No kreisās: Elga Kagaine, Anna Stafecka, Dzintra Hirša, Benita Laumane, Laimute Balode, Kersti Boiko, Alberts Sarkanis un Agris Timuška Foto no Latviešu valodas institūta arhīva

Latviešu valodnieki jau vairākus gadus piedalās lielprojektā "Eiropas valodu atlants" ( "Atlas Linguarum Europae" ). Šis atlants, ko iespiež Romā, iznāks vairākās daļās. Jau publicēti pieci karšu un komentāru sējumi. Atlantā iekļauts valodas materiāls no visu Eiropas valodu dialektiem, arī 36 latviešu valodas izloksnēm. Lielformāta kartēs var redzēt, kā dažādu valodu izloksnēs saskan vai atšķiras dažādu parādību apzīmējumi. Piemēram, varavīksnes nosaukums latviešu valodā visbiežāk veidots kā saliktenis no vārdiem varš un vīksne , bet citās valodās šī parādība apzīmēta kā debesu loks , saules josta , Dieva pātaga un tamlīdzīgi.

Latviešu valodas institūtā glabājas lieli izlokšņu materiāla vākumi: kopskaitā ap miljons vienību. Lielākās kartotēkas nāk no Sinoles Gulbenes rajonā, Jeriem Valmieras rajonā, Vainižiem Limbažu rajonā, Ērģemes Valkas rajonā, Nīcas Liepājas rajonā, Popes un Puzes Ventspils rajonā, Kursīšiem Saldus rajonā. Galvenās izlokšņu atšķirības izpaužas ne tikai vārdu krājumā un informācijas sistēmā, bet reizēm arī citādā vārdu un frāžu veidošanā un teikuma uzbūvē, raksturīgā atsevišķu valodas vienību lietojumā.

Baltijas reģiona valodas izlokšņu daudzveidības ziņā ir līdzīgas. Latvieši savā izlokšņu daudzveidībā nebūt neatpaliek no daudzām lielākām Eiropas tautām, reizēm tās pat pārspēj, piemēram, Islandi, Serbiju vai Horvātiju.

Tāpat kā daudzās zinātnes nozarēs, arī dialektoloģijā ir aktuāla kadru problēma. Aizvadītajā gadu desmitā aizstāvēta virkne filoloģijas doktora disertāciju (L.Leikuma, K.Boiko, I.Jansone, A.Timuška, V.Šaudiņa, I.Ozola). Tomēr nepietiekami aktīvi problēmas izpētē tiek iesaistīti maģistra un bakalaura studiju programmu dalībnieki. Gan minētie, gan citi trūkumi galvenokārt saistāmi ar nepietiekamu finansējumu ilgtermiņa zinātniskajām programmām, projektiem un publicēšanai sagatavotajiem darbiem, kā arī kompleksajām starpnozaru zinātniskajām ekspedīcijām, kas ļautu nodrošināt izlokšņu izpētes procesa nepārtrauktību.

Par Dialektoloģiju kā svarīgu nacionālās zinātnes nozari pagājušā gada nogalē notika Zinātņu akadēmijas sēde Letonikas programmas ietvaros.

Mūsdienās izlokšņu atšķirības pamazām zūd, līdz ar to nebūtībā aiziet tautas valodas bagātības, tādēļ īpaši aktuāla ir dialektologu zinātniskā darbība. Izlokšņu situāciju mūsdienās varētu raksturot šādi: īstas, "tīras" izloksnes galvenokārt saglabājušās attālākos Latvijas nostūros, tālāk no lielajām pilsētām, arī rajonu centriem. Lai gan jāsaka, ka samērā labi tās saglabājušās arī Kurzemes ziemeļdaļā (Dundaga, Pope, Puze) un dienviddaļā (Nīca, Bārta, Rucava), centrālajā Latgalē, arī Vecpiebalgas, Gulbenes un Madonas — Lubānas apkārtnē un Ziemeļvidzemē — ap Rūjienu, Mazsalacu, Salacgrīvu. Tomēr pat šajos apvidos pakāpeniski sarūk izloksnes runātāju skaits, jo vecākā paaudze pamazām aiziet un jaunākās paaudzes runa vairs nav orientēta tikai uz senajām, mantotajām vērtībām, bet gan pakļauta mūsdienu procesu ietekmei valodā.

Lai būtu iespējams savākt un saglabāt senās valodas vērtības, Latviešu valodas institūts ik gadus rīko dialektologu ekspedīcijas, kurās izlokšņu pētnieki apzina un vāc apvidvārdus, pieraksta izloksnes teicēju runu ar īpatnējo vārdu skaidrojumiem, stāstījumus par senajiem darba procesiem un sadzīvi lauku apvidos.

Uz šādu materiālu vākuma pamata vairāku desmitu gadu darbā sagatavots publicēšanai "Latviešu valodas dialektu atlants" ar 102 krāsainām kartēm, kurās rādīta kāda atsevišķa vārda (jēdziena) un tā variantu izplatība latviešu valodas izloksnēs. Komentāros doti paskaidrojumi par attiecīgā vārda cilmi, lietojuma īpatnībām, nozīmes niansēm un iespēju robežās norādīts uz atbilsmēm kaimiņvalodās — lietuviešu, igauņu, krievu, baltkrievu, poļu.

Latvijā pašlaik aktīvi darbojas ap 20 dialektologu — gan Latviešu valodas institūtā un Latvijas Universitātē, gan Liepājas Pedagoģiskajā akadēmijā un Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē. Viņu svarīgākais uzdevums ir vākt, krāt, pētīt un nodot nākamajām paaudzēm unikālo latviešu valodas materiālu no vairāk nekā 500 izloksnēm. Tās tiek pētītas gan vēsturiskā, gan teritoriālā un sociolingvistiskā plāksnē, īpaši pievēršoties apvidvārdu nozīmju izpētei un izlokšņu vārdnīcu izveidei.

Ir arī pētījumi izlokšņu etimoloģijas jeb apvidvārdu cilmes un valodu kontaktu jomā, ko veic gan somugru valodu, gan baltistikas speciālisti.

Onomastikas jeb vietvārdu izpētes un onomastiskās leksikogrāfijas jeb vietvārdu vārdnīcas veidošanas jomā galvenais uzdevums ir J.Endzelīna sāktās "Latvijas vietvārdu vārdnīcas" turpmāko manuskripta sējumu izstrādāšana un sagatavošana izdošanai.

Kā jau minējām, areālā jeb ģeolingvistiskā aspektā izloksnes pētītas tādos lielprojektos kā "Latviešu valodas dialektu atlants" un "Eiropas valodu atlants", kā arī mazākos speciālos darbos, piemēram, "Augšzemnieku dialekta latgalisko izlokšņu fonētikas atlantā" (A.Breidaks).

Dr. philol. Agris Timuška

— "Latvijas Vēstnesim"

a