Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Viktorija Jarkina. Vai notārs savas prakses reklamēšanai var lietot domēnu “notariāts”

Ētikas principu un normu ievērošana zvērinātu notāru darbībā nav katra zvērināta notāra personīga lieta. Rīkoties ētiski ir zvērināta notāra pienākums, ko nosaka normatīvie akti un zvērināta notāra statuss attiecībās ar sabiedrību. Ne mazāk svarīga nozīme ētikas principu un normu ievērošanā ir piešķirama arī judikatūrai, kas rada vienotību zvērinātu notāru darbībā. Tiešā šī iemesla dēļ īpaši aktuāls ir Administratīvo lietu departamenta 2010.gada 13.maija spriedums lietā Nr.A4251500711, kurā pirmo reizi tika apskatīti jautājumi saistībā ar zvērinātu notāru ētikas prasībām. Īpašu uzmanību, pēc autores domām, pelna šādi turpmāk norādītie jautājumi: (1) Zvērinātu notāru padomes tiesības ierosināt disciplinārlietu un lēmuma par zvērināta notāra rīcības nepareizības izskaidrošanu juridiskā kvalifikācija; (2) zvērināta notāra īpašs tiesiskais statuss un ētikas prasības; (3) zvērināta notāra pienākums darboties kolēģu interesēs; (4) ilgstoša pārkāpuma noilguma tecējums.

• Kristaps Tomsons. Eitanāzija versus tiesības uz dzīvību un tiesības uz privāto dzīvi

Tiesības uz dzīvību un privāto dzīvi ir vienas no cilvēka pamattiesībām, kas neapšaubāmi piemīt ikvienam, un šo tiesību izmantošana ir katra cilvēka ziņā. Demokrātiskā sabiedrībā iepriekš minēto tiesību vispārīgais un pozitīvais raksturs netiek apšaubīts, taču vai šo tiesību realizēšana var būt neierobežota vienmēr un kāds ir šo tiesību vēriens? Satversmes 93.pants nosaka, ka tiesības uz dzīvību aizsargā likums. Satversmes 96.pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību. Šīs ir divas konstitucionālās tiesību normas, kas nostiprinātas ne tikai Satversmē, bet arī starptautiskajos cilvēktiesību aktos. Šīs tiesības ir pozitivizējušās un uzskatāmas par jus cogens tiesību normām. Taču šīs ir arī tiesību normas, uz kurām atsaucas cilvēki ļoti smagas saslimšanas gadījumos, lai izbeigtu ilgstošas un neizturamas fiziskās ciešanas pašcieņu un godu saglabājošā veidā.

• Zane Rasnača. Starplēmumu kontrole administratīvajā procesā

Tikpat svarīgs kā administratīvā procesa rezultāts ir arī pats tā sasniegšanas process un šīs sasniegšanas gaitā pieņemtie lēmumi, kuri vērsti uz galīgā lēmuma pieņemšanu (procesuālie lēmumi un/vai starplēmumi). Arī šo pārvaldes līdzekļu kontrole ir nepieciešama privātpersonas aizsargāšanai jebkurā tiesiskā un demokrātiskā valstī. Turklāt starplēmumu kontroles analīze un pilnveidošana varētu būt arī viens no līdzekļiem administratīvo aktu kontroles efektivitātes palielināšanai un tās mērķu sasniegšanai kopumā. Tādējādi šī raksta mērķis ir izpētīt, vai un kādos gadījumos nepieciešams pieļaut (atsevišķu) starplēmumu apstrīdēšanu un/vai pārsūdzību un apzināt atsevišķas ārvalstu administratīvā procesa tiesību atziņas, kas varētu noderēt, pilnveidojot Latvijā pastāvošo normatīvo regulējumu.

“Jurista Vārda” redakcija