Par sabiedrības iesaistīšanu diskusijās par izglītību

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti 26.maijā pārrunāja aktualitātes izglītības politikas plānošanā un īstenošanā koordinētas un mērķtiecīgas vienotas izglītības sistēmas izveidē. Komisija aicināja Izglītības un zinātnes ministriju pievērst lielāku uzmanību sabiedrības iesaistīšanai diskusijās par gaidāmajām izmaiņām izglītības jomā.

“Ministrija strādā pie vairākām būtiskām pārmaiņām izglītības nozarē, kas skars skolotājus, skolēnus un viņu vecākus. Lai nerastos situācija, ka par iespējamajām izmaiņām iedzīvotāji uzzina tikai pēc valdības lēmuma, ministrijai jāvelta lielākas pūles sabiedrības iesaistīšanai un informēšanai,” uzsver komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš.

Deputāti noskaidroja, ka ministrija veic sagatavošanās darbus, lai no 2011.gada septembra skolās kā atsevišķs mācību priekšmets tiktu mācīta Latvijas vēsture. Tiek apsvērta arī iespēja svešvalodu apmācību ieviest jau no pirmās klases. Tāpat tiek strādāts pie mācību satura pielāgošanas sešgadīgo bērnu vecumposma īpatnībām.

Lai sešgadīgiem bērniem sagatavotu kvalitatīvu un piemērotu mācību saturu, ir nepieciešams aprobācijas process. Aprobāciju sāks tikai tās skolas, kuras šādām pārmaiņām būs gatavas un pieteiksies brīvprātīgi, informēja Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Rolands Broks. Komisijas locekļi pauda pārliecību, ka tas, vai bērniem skolas gaitas jāsāk no sešu vai septiņu gadu vecuma, ir ne tik daudz politiķu un ierēdņu, bet gan pedagogu, psihologu un vecāku izšķiršanās. Jebkuras izmaiņas izglītības procesā jāievieš tikai pēc ārkārtīgi rūpīgas sagatavošanās, uzsvēra komisijas deputāti.

Runājot par izglītības politikas plānošanas dokumentiem, deputāti konstatēja, ka ministrijas izstrādātajās Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2007.–2013.gadam daudzi jautājumi vairs nav aktuāli, jo pamatnostādnes tika izstrādātas pirms vairākiem gadiem. Turklāt pamatnostādņu ieviešanu kavē apstāklis, ka pēc jaunā finansēšanas modeļa “nauda seko skolēnam” ieviešanas un administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas dažādu pašvaldību skolām ir ļoti atšķirīga finansiālā situācija.

Komisijas sēdē tika runāts arī par iespējām saīsināt vidējās izglītības apguvei nepieciešamo laiku līdz 11 gadiem. Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji pieļāva iespēju šādu variantu izvērtēt, vienlaikus norādot, ka tas būtu sarežģīts process.

Tāpat Saeimas deputāti diskutēja par obligātās vidējās izglītības ieviešanu. Komisija lēma, ka pēc rūpīgiem sagatavošanās darbiem un pārejas perioda obligātu vidējo izglītību varētu ieviest līdz 2020.gadam.

Trešdienas komisijas sēdē tika izskatīta arī Romas Katoļu baznīcas vēstule par Rīgas Katoļu ģimnāzijas uzturēšanu. Komisijas deputāti Pauls Putniņš un Inguna Rībena izteica viedokli, ka garīgās vērtības ir svarīgas attīstītas un stipras sabiedrības veidošanai un tieši garīgo vērtību atstāšana novārtā ir iemesls šobrīd esošajai krīzei.

Saeimas preses dienests