Frakciju viedokļi pēc 2010. gada 20. maija sēdes

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

V.Buzajevs (PCTVL frakcija):

Šodien Saeima tiešām strādāja daudz un strādāja ar veselu virkni svarīgu un sarežģītu problēmu.

Pēc PCTVL uzskata, likumprojekts numur viens šodien bija jaunā Maksātnespējas likuma projekts. Tas tika pieņemts pagaidām tikai otrajā lasījumā. Likums regulē firmas vai fiziskās personas bankrota procedūru. Privātpersonu parādi šodien Latvijā ir valsts mēroga nelaime numur viens. Šie parādi, kas pēc savas būtības ir ārējie parādi, sastāda aptuveni 13 miljardus latu un trīskārtīgi pārsniedz valsts ārējo parādu. Pēc dažādiem novērtējumiem, parādu verdzībā ir nokļuvuši aptuveni 400 tūkstoši ģimeņu.

Diemžēl tika noraidīti gandrīz visi tie daži desmiti priekšlikumu, kuri tādā vai citādā pakāpē atvieglotu parādnieku likteni. Starp citu, tika noraidīts absolūti unikāls PCTVL priekšlikums – parādnieks atbild pret kreditoru tikai ar to mantas daļu, kas kalpo par nodrošinājumu. Protams, ieķīlātais nekustamais īpašums, nekustamā īpašuma spekulāciju bumam pārejot, ir būtiski krities cenā, un bankas – gadījumā, ja tiks pieņemts mūsu priekšlikums, – varētu ciest būtiskus zaudējumus. Bet tās taču savulaik arī bija veikušas īpašuma novērtējumu un tām vajadzēja novērtēt arī iespējamos riskus. Ja bankas to nebija izdarījušas, tad lai tagad uzņemas solidāru atbildību kopā ar visiem pārējiem Latvijas iedzīvotājiem.

Interesanti, ka visas Saeimas frakcijas, izņemot PCTVL, nešaubās, ka bankām būtu jāatdod ne tikai tas īpašums, kas tajās ir ieķīlāts, bet arī viss kredīts ar procentiem, atņemot parādniekam visu mantu.

Paši drosmīgākie priekšlikumi ir pagarināt atmaksāšanas periodu un atstāt šajā periodā parādniekiem daļu ienākumu, lai viņi nenomirtu no bada. Negatīvi balsošanas rezultāti pat par šiem puspasākumiem rada iespaidu, ka deputātu vairākums tieši bankās arī strādā vai, sliktākajā gadījumā, saņem tur atlīdzību.

PCTVL nepieder pie banku interešu lobistiem. Tieši pretēji! PCTVL īsteno programmu “Glābiet cilvēkus, nevis bankas!”. Zem mūsu spiediena tika grozīti Ministru kabineta noteikumi, un parādu pastāvēšana vairs nav šķērslis sociālo pabalstu saņemšanai no pašvaldības.

Pēc frakcijas priekšlikuma pieņemtie grozījumi Civilprocesa likumā atbrīvo visus sociālo pabalstu veidus no aplikšanas ar tiesas ceļā veiktu parāda piedziņu. Mēs, PCTVL, izdarīsim visu iespējamo, lai maksimāli atvieglotu simtiem tūkstošu parādnieku likteni vēl esošās Saeimas pilnvaru laikā.

J.Strazdiņš (ZZS frakcija):

Šodien tiešām Saeimā bija ļoti sarežģīta tematika un tika izskatīti daudzi ļoti svarīgi likumi, kuri skar visu intereses.

Viens no tādiem likumiem, pie kuriem es gribu pakavēties, ir “Grozījumi Farmācijas likumā”, kurš ir jau desmit gadus vecs un joprojām vēl nav stājies spēkā; savulaik Valsts prezidente to bija atsūtījusi atpakaļ. Tagad vairākās farmācijas nevalstiskajās organizācijās, farmaceitu biedrībās ir liels satraukums par šā likuma būtību. Agrākais likums paredzēja, ka aptiekas var piederēt tikai farmaceitiem un ka arī veidot tās var tikai paši farmaceiti. Tagad šajos grozījumos, kurus izstrādājusi Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, ir paredzēta iespēja, ka var prakses veidot arī... ka farmaceitu prakses var veidot aptiekas; var veidot arī pašvaldības un arī citas personas, kuras nav farmaceiti... Bet īpašniekam jāslēdz līgums ar sertificētu farmaceitu, un tas nozīmē to, ka būtībā viņa neatkarība līdz ar to ir apdraudēta. Lai gan ir paredzēts, ka farmaceits savā profesionālajā darbībā būs brīvs, tas tomēr viņa brīvību zināmā mērā ierobežos. Tā ka noteikti Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai būs vēl daudz darba, lai šo likumu sakārtotu un to varētu pieņemt.

Zaļo un Zemnieku savienība jau ļoti domā par nākamā gada budžetu, un šajā sakarā mums bija tikšanās ar Latvijas Bankas prezidentu Rimšēviča kungu, un mēs interesējāmies, kāda pašreiz veidojas finanšu situācija valstī un kādi varētu būt samazinājumi budžetam nākamajā gadā. Mēs esam par to, ka tiešām vajadzētu sagatavot budžetu līdz 1.oktobrim, lai nākamajai Saeimai būtu skaidrība par to, kāda būs situācija finanšu sfērā mūsu valstī, nevis līdz 1.septembrim, kā to ieteica Tautas partija. Jo būtībā divi kvartāli tad būs zināmi; būs zināms, kāda būs finanšu aprite mūsu valstī, un tad varēs labāk prognozēt nākamā gada budžetu.

Tāpat tika apspriests ar Latvijas Bankas prezidentu jautājums par lata devalvācijas vai revalvācijas sekām, kādas varētu iestāties Latvijā. Viņš ļoti negatīvi attiecībā pret abām izteicās, tā ka latam jāpaliek tādam, kāds tas ir, un tikai tad mēs varam veiksmīgi arī samazināt savus izdevumus, tālāk attīstīt savu ekonomiku.

Tā ka būtībā stāv mums priekšā liels darbs, gatavojoties gan Saeimas vēlēšanām, gan veidojot nākamā gada budžetu.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija):

Tiešām šodien bija ļoti intensīva Saeimas sēde ar ļoti daudziem svarīgiem likumprojektiem un lēmumiem.

Vispirms jāteic, ka tiešām ir patiess gandarījums, ka šodien beidzot, pēc vairāku nedēļu darba, tika nodots komisijām likumprojekts, kas paredz, ka valsts budžets ir jāiesniedz Saeimā līdz vēlēšanām. Jāpiekrīt Strazdiņa kungam, ka nav jau tik svarīgi – 1.septembris vai 1.oktobris; svarīgi ir tas, lai budžeta projekts būtu līdz vēlēšanām iesniegts, lai tiešām iedzīvotāji, vēlētāji, gan tautsaimniecībā, gan valsts iestādēs strādājošie, varētu saprast, kas tad īsti viņus sagaida nākamajā gadā; lai nebūtu situācija, ka līdz vēlēšanām tiek solīts kaut kas viens, bet uzreiz nākamajā dienā pēc vēlēšanām visi šie solījumi tiek aizmirsti.

Otrām kārtām, es domāju, ka bija nozīmīgs balsojums arī par to, ka banku restrukturizācijai ir nepieciešama lielāka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas uzmanība. Mēs paredzam uzlabot šo likumprojektu tā, lai būtu ieviesta arī parlamentārā kontrole un šis likumprojekts tiktu izveidots tā, ka beigu beigās visi valsts ieguldītie līdzekļi ilgākā termiņā atgriežas atpakaļ sabiedrības rīcībā. Jo mūs tiešām uztrauc situācija, kas pašlaik notiek ar “Parex banku”, īpaši beidzamā darījuma gaismā. Proti, Baltkrievijā pelnoša līzinga kompānija, kas piederēja “Parex bankai” un kas pagājušogad nopelnījusi 800 tūkstošus latu, tika pārdota tikai par 100 dolāriem un nesaprotamu ieņēmumu daudzumu pēc diviem gadiem.

Vēl. Bija nozīmīgi tas, ka Satversmes tiesas tiesneša amatā tika ievēlēta Vineta Muižniece, cilvēks ar izcilu pieredzi juridiskajā jomā. Es domāju, ka tā ir ļoti laba izvēle un tā palīdzēs Satversmes tiesai saglabāt augstu darba kvalitāti.

Diemžēl netika atbalstīta neuzticības izteikšana iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei. Mūsu pārliecība ir tā, ka Mūrnieces kundzei, kas tomēr regulāri pieļāva pārlieku lielu spēka pielietošanu, vajadzēja atkāpties pašai šajā situācijā. Diemžēl politiskās atbildības izpratne vēl arvien ir tāda savdabīga Latvijā. Es domāju, jebkurā civilizētā valstī ministri nevarētu pēc šādiem notikumiem palikt amatā, bet nu... Saeimas balsojums, protams, jārespektē.

Starp daudzajiem likumprojektiem bija divi ļoti nozīmīgi likumprojekti.

Viens no tiem ir galīgajā lasījumā pieņemtais likumprojekts par publiskajiem iepirkumiem. Tur ir ļoti būtiska jauna norma, kas paredz, ka, lai piedalītos publiskajos iepirkumos, ir jābūt nomaksātām algām vismaz 70 procentu apmērā no nozarē vidējā. Tas būtiski atvieglos dzīvi tiem biznesmeņiem, kas legāli maksā nodokļus. Tātad nevarēs iepirkumos piedalīties tie, kas faktiski maksā lielāko algas daļu aploksnēs un nodarbojas ar dempingu, un līdz ar to faktiski grauj tautsaimniecības vidi kopumā.

Un visbeidzot tiešām otrajā lasījumā – pēc milzīga darba Tautsaimniecības komisijā! – tika pieņemts likumprojekts “Maksātnespējas likums”. Jāteic, ka tas ir tāds kompromisa variants, kur ir ņemtas vērā visu pušu intereses. Un jāteic, ka būtībā par šo jautājumu tika panākts darba grupā kompromiss starp visām iesaistītajām pusēm, ieskaitot kredītņēmējus. Jo – atšķirībā no iepriekšējā regulējuma, ka kredītņēmējiem, pat ja tika pārdota visa viņu manta, bija saistības jāpilda 20 gadus, – šeit, šajā regulējumā, paredzēts, ka bankas būtisku daļu saistību norakstīs. Ja kredītņēmējs būs dzēsis vismaz 50 procentus no savām kopējām saistībām, tad viņš vispār no šā parādu jūga tiks ārā jau pēc viena gada, un maksimālais termiņš, kādā viņam vēl būs jāturpina maksāt 30 procenti no saviem ienākumiem, ir četri gadi. Tas ir būtisks pavērsiens par labu kredītņēmējiem.

Nevar piekrist, ka šis process ir izdevīgs bankām, jo bankām būs jānoraksta būtiska daļa šīs aizdotās naudas. Bet savukārt tie piedāvājumi, kuri bija kardināli un kuri teica: “Noliec tikai mājas atslēgas un esi brīvs!” – nozīmētu, ka faktiski šī starpība būtu jāsamaksā pārējiem kredītņēmējiem – tiem, kas turpina maksāt par kredītiem. Tas sadārdzinātu kredītprocentus, jo skaidrs, ka bankas jau šo naudu vienkārši nenorakstītu.

Tādēļ vēlreiz saku, ka šis ir saprātīgs kompromiss. Bet, protams, vēl uz trešo lasījumu ir iespējami uzlabojumi, ja tie ir samērīgi.

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”):

Šodien es vēlos paust frakcijas “Saskaņas Centrs” viedokli par grozījumu Valsts fondēto pensiju likumā.

“Saskaņas Centrs” uzskata, ka līdzekļi, kas uzkrāti pensiju sistēmas 2.līmenī, pensionāra nāves gadījumā jānodod viņa mantiniekiem. Politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija ir iesniegusi atbilstošu labojumu Valsts fondēto pensiju likumā.

Pēc 2009.gada datiem, tā sauktajā pensiju sistēmas 2.līmenī iesaistījusies puse no valsts iedzīvotājiem – vairāk nekā miljons cilvēku. Sociālais nodoklis no katras darba algas Latvijā ir 33 procenti, un lielākā tā daļa – 20 procenti – tiek novirzīta pensiju sistēmas uzturēšanai. Katram topošajam pensionāram ir tiesības izraudzīties sava pensijas kapitāla pārvaldītāju, cerot, ka līdz vecumdienām izdosies uzkrāt puslīdz pieņemamu summu.

Rodas būtisks jautājums: vai pensionārs varēs izmantot savu uzkrājumu? Dzīves ilgums Latvijā nav liels, turklāt pastāvīgi notiek diskusijas par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu.

Atbilstoši likumam pašlaik pensiju sistēmas 2.līmeņa uzkrājumi kapitāla īpašnieka nāves gadījumā netiek nodoti mantojumā viņa dzīvesbiedram vai bērniem, bet gan paliek valstij. Tas ir netaisnīgi. Pensijas kapitāls ir konkrēta nodokļu maksātāja, nevis valsts īpašums. Tieši tajā aspektā jau ir principiālā atšķirība no pensiju sistēmas 1.līmeņa. Tikai pašam nodokļu maksātājam – kapitāla īpašniekam – ir tiesības lemt par naudu, tātad arī izlemt, kas to mantos viņa nāves gadījumā.

“Saskaņas Centrs” uzskata, ka pensijas kapitāls tā īpašnieka nāves gadījumā jānodod personai, ko testamentā norādījis pats īpašnieks, vai arī mantiniekiem, atbilstoši Civillikuma normām. Piebildīšu, ka analoģiska mantošanas shēma darbojas attiecībā uz pensiju sistēmas 3.līmeni, kurā dalība ir brīvprātīga. Atbilstoši 2009.gada datiem, pensiju sistēmas 2.līmenī obligāti ir jāpiedalās vairāk nekā 627 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Obligāti tas ir cilvēkiem, kuri dzimuši pēc 1971.gada 1.jūlija un kuriem reformas ieviešanas laikā bija ne vairāk par 30 gadiem. Vēl apmēram 400 tūkstoši cilvēku, kuri 2001.gada jūlijā bija 30–50 gadu vecumā, pensiju sistēmas 2.līmenī iesaistījušies brīvprātīgi.

Šodien man ir liels prieks par to, ka “Saskaņas Centra” sagatavotais likumprojekts bez debatēm tika nodots izskatīšanai Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, un es ceru, ka tuvākajā laikā mūsu likumprojekts tiks pieņemts arī trešajā, galīgajā, lasījumā, jo esmu pārliecināts, ka pensiju sistēmas 2.līmenī uzkrātajiem līdzekļiem jābūt mantojamiem.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”):

Tik tiešām var piekrist iepriekšējiem runātājiem, ka šodien Saeimas sēde bija ļoti sarežģīta. Un diemžēl arī nācās skatīt daudzus gan opozīcijas iesniegtos populistiskus likumprojektus, gan arī dažādus grozījumus.

No “Jaunā laika” viedokļa, es domāju, vislielākais gandarījums mums ir par to, ka tomēr netika pieņemts lēmuma projekts par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei. Mēs uzskatām, ka Linda Mūrniece ir veikusi savu darbu ļoti profesionāli, ļoti sekmīgi. Viņai arī ir liels atbalsts no Iekšlietu ministrijas darbinieku, no policistu, no ugunsdzēsēju puses, un tāpēc mēs esam gandarīti par šo Saeimas tomēr saprātīgo lēmumu.

Attiecībā uz likumprojektiem, kas šodien tika skatīti, jāteic, ka bija daudzi, kas saistījās vai nu ar finansēm, vai ar dažādiem nodokļiem. Šeit es gribētu pieminēt trīs šādus likumprojektus.

Pirmkārt. Ministru kabinets ir iesniedzis un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatījusi pirms pirmā lasījuma likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””. Tur paredzēti trīs galvenie grozījumi, kas, manuprāt, arī klausītājiem varbūt liksies ļoti svarīgi.

Pirmais grozījums. Saskaņā ar pašreizējo likumu nodokļu maksātājiem ir pienākums iesniegt pašvaldībām informāciju par objektiem, kas nav apliekami ar nodokli. Savukārt likumprojekts paredz, ka turpmāk šāda informācija būs jāiesniedz tikai tajos gadījumos, kad notikušas kaut kādas maiņas.

Otrais nopietnais likuma grozījums, kas paredzēts šajā likumprojektā, ir šāds. Pašreiz attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli par zemi darbojas ierobežojums: 25 procenti. Respektīvi, nodoklis nevar pieaugt vairāk kā par 25 procentiem. Taču šis ierobežojums darbojas tikai līdz šā gada beigām. Bet likumprojekts paredz, ka šo ierobežojumu turpinās ievērot vēl arī līdz 2011.gada beigām.

Un trešais likuma grozījums, kas paredzēts šajā likumprojektā, ir šāds. Pašlaik nav precīzi definēta lauksaimniecības zeme, kas netiek izmantota, un likumprojekts paredz šīs neizmantotās zemes aprakstu noteikt daudz precīzāk.

Diemžēl starp nodokļu un finansiālajiem likumprojektiem bija divi arī tādi, kurus varētu apzīmēt kā populistiskus un kuri diemžēl tika pieņemti pirmajā lasījumā. Pirmais bija “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, kuru iesniedza “Saskaņas Centrs” un kurš paredz, ka tiek mainīts pants, uz kura pamata pašlaik notiek “Parex bankas” restrukturizācija. Šā grozījuma mērķis ir faktiski šo restrukturizāciju vai nu padarīt sarežģītāku, vai, sliktākajā gadījumā, pat padarīt neiespējamu. Mēs uzskatām, ka šis ir ļoti nevēlams solis, jo tas nozīmētu, ka, iespējams, paies daudz ilgāks laiks vai pat būs ļoti grūti atgūt tos līdzekļus, kas ir apmēram 800 miljoni latu, ko Latvijas valdība ir ieguldījusi “Parex bankas” restrukturizācijā. Šī ir nodokļu maksātāju nauda, un, mūsu uztverē, šo naudu ir nepieciešams atgūt pēc iespējas ātri. Un tāpēc likumprojekts, kas paredz šo procesu padarīt sarežģītāku, mūsu uztverē, ir ļoti nevēlams.

Otrais likumprojekts, ko es gribu pieminēt, ir tas, kas šodien tika diemžēl nodots manai komisijai – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai – un kas paredz, ka budžeta projekts ir jāiesniedz līdz 1.septembrim. Tas varbūt izklausās tāds vilinošs grozījums, bet diemžēl tam nav lielas praktiskas nozīmes, jo tas nozīmē, ka tiks sagatavots likumprojekts, tiks izšķiests daudz enerģijas, daudz darba gan Finanšu ministrijā, gan daudzās citās ministrijās, bet šis darbs diemžēl būs daļēji veltīgs, jo likumprojekts kā tāds... budžets būs jāpārstrādā pēc vēlēšanām, lai tas varētu atbilst tām nostādnēm, kuras vēlas partijas, kuras vēlēšanās tiks ievēlētas.

Nav pareizi, ko opozīcija šeit apgalvo, – ka, ja sagatavošot šādu budžeta projektu, varēšot redzēt skaidri, par ko balsot. Es tikai gribu klausītājiem atgādināt, ka tas, par ko katram vajadzēs izšķirties un balsot, būs redzams katras partijas programmā. Tā ir katras partijas programma attiecībā uz nodokļiem, attiecībā uz strukturālajām reformām, attiecībā uz valsts ekonomiku. Šīs būs tās galvenās lietas, ar ko katra partija ies uz vēlēšanām.

Nav faktiski vēlams, ka vēl papildus tiks sagatavots šāds... nu, faktiski kaut kāds kompromisa budžets... tāds, kas būtu kompromiss no pašreizējās koalīcijas puses. Jo ļoti iespējams, ka tā koalīcija, kas tiks veidota pēc vēlēšanām, atšķirsies no tās, kura pašlaik eksistē, un tātad atšķirsies arī nostādnes, kādas tiks noteiktas attiecībā uz budžetu.

Tā ka kopsummā es gribu teikt, ka diena bija ļoti sarežģīta, bet, neskatoties uz šiem apgrūtinātajiem un sarežģītajiem apstākļiem, tomēr partija “Jaunais laiks” ir pārliecināta, ka Dombrovska valdība sekmīgi turpinās savu darbu līdz vēlēšanām.

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija):

Šodien otrajā lasījumā pieņemts ļoti apjomīgais likumprojekts “Maksātnespējas likums”, kur daudzus priekšlikumus bija iesniegusi arī mūsu frakcija; tos gatavoja bijušais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Daļa no tiem ir ņemta vērā, daļa – ne, daļa tika savukārt iestrādāta komisijas priekšlikumos. Esam balsojuši par otro lasījumu kopumā “par”, kaut arī ne ar visu likumprojekta apspriešanas un gatavošanas gaitu esam apmierināti; par to arī sīkāk runāts partijas paziņojumā, kas tiek šodien darīts zināms masu saziņas līdzekļiem.

Galīgajā lasījumā pieņemts likumprojekts “Invaliditātes likums”, kas tapis vairāku gadu ilgā darbā, aktīvi piedaloties gan Sociālo un darba lietu komisijai, gan invalīdu organizācijām, gan ārstiem, gan dažādām medicīnas iestādēm. Cerams, ka šis likums arī spēs sekmīgi darboties, jo tas pakāpeniski stāsies spēkā, sākot ar nākamo gadu, bet vairāki panti stāsies spēkā tuvāko divu gadu laikā, jo, saprotams, šeit runa par finansējumu, kas acīmredzot momentāli nevarētu visos gadījumos būt.

Neuzticības neizteikšana iekšlietu ministrei – tas fakts norādīja tikai uz to, ka valdības partijām ir neliels pārsvars Saeimā. Un droši vien šis nelielais pārsvars Saeimā saglabāsies līdz pat vēlēšanām.

Vairāku tādu opozīcijas iesniegtu likumprojektu nodošana komisijām un pieņemšana pirmajā lasījumā, kuri skar banku politiku, budžeta pieņemšanu un nodokļu politiku, liecina par to, ka liels slogs šajā priekšvēlēšanu laikā tomēr gulsies tieši uz valdības ekonomisko un nodokļu politiku. Šeit krietni liels darbs būs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, jo, neapšaubāmi, vairāki no šiem priekšlikumiem, kurus tālāk analizēs Saeimā, tomēr ir vērtējami kā populistiski. To skaitā ir atkārtoti iesniegtais priekšlikums par nepieciešamību iesniegt budžeta projektu Saeimā jau uz 1.septembri.

Neapšaubāmi, vēlēšanu gadā budžetu pieņem jaunā Saeima. Šo budžetu jaunajā Saeimā iesniegs jaunā valdība. Līdz ar to doma, ka varētu iesniegt budžetu šeit, Saeimā, uz 1.septembri, nozīmē tikai vienu – ka budžets šeit sešdesmit dienas vai mazliet ilgāk bez kustības gulēs. Pa to laiku makroekonomiskie skaitļi, kas raksturos valsts attīstības iespējas nākamajā gadā, jau būs mainījušies, līdz ar to tie skaitļi būs visai būtiski jākoriģē. Tā ka šī budžeta iesniegšana vairāk ir domāta vēlētāju tracināšanai, proti, ar vienu domu: ja ekonomiski spiedīgos apstākļos budžets nebūs ļoti rožains, tas daudziem varētu nepatikt, līdz ar to valdības partijas varētu būt nepopulārākas nekā opozīcijas partijas. To iesniedzēji acīmredzot ir domājuši. Reālā darba gaitai, protams, jābūt citai: budžeta uzmetumam jābūt gatavam uz oktobra beigām, lai nākamā valdība, ja tā sekmīgi tiks izveidota novembra pirmajās nedēļās, līdz novembra beigām budžetu un budžeta paketi paspētu sagatavot un Saeima, ja būs labvēlīgi apstākļi, varētu šo budžetu pieņemt jau līdz Ziemassvētkiem. Tas, protams, būtu ideāli. Protams, valdībai, kas prognozēs nākamā gada attīstību, jābūt gatavai līdz vēlēšanām paskaidrot tādas lietas: kā kopumā attīstās tautsaimniecība, kādas ir ieņēmumu prognozes nākamajā gadā, kādas ir tautsaimniecības attīstības galvenās prognozes, līdz ar to – cik liela daļa konsolidācijā, kuras cipari svārstās kaut kur starp 400 un 500 miljoniem, varētu tikt iegūta uz papildu ieņēmumu rēķina sakarā ar iekšzemes kopprodukta pieaugumu un cik liela daļa tomēr būs jāveic uz saīsināšanas rēķina. Tas, protams, ir pats smagākais, un tas sabiedrību, protams, interesē pirmām kārtām. Jo lielāka būs pirmā daļa – ieņēmumu pieaugums –, jo mazāka, protams, būs otra daļa – izdevumu samazināšana.

Protams, valdības pienākums būtu dot aptuvenus skaitļus vēl līdz vēlēšanām, lai nebūtu patīkamu vai nepatīkamu pārsteigumu šajā pēcvēlēšanu periodā.

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Šodien Saeimā darbs iesākās ar klusumu brīdi. Arī “Pilsoniskā Savienība” izsaka Aleksandra Golubova radiniekiem dziļu līdzjūtību sakarā ar viņa pāragro aiziešanu mūžībā.

Šodien bija nervoza diena. Bija jūtams, cik grūti ir strādāt mazākumvaldībai, un līdzsvars “opozīcija – pozīcija” bija ļoti ātri izmaināms.

Saeima šodien atbalstīja arī divus opozīcijā esošo partiju priekšlikumus. Viens no tiem bija likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (attiecībā uz dienesta automašīnu izmantošanu), un otrs likumprojekts bija tas, par ko jau deputāti pirms manis runāja, – par tā termiņa izmaiņām, kādā budžets iesniedzams Saeimā. Opozicionāri prasīja, lai budžets Saeimā tiktu iesniegts līdz 1.septembrim. Valdība, protams, jau tagad strādā pie budžeta sagatavošanas, tiek izstrādāts grafiks, kādos termiņos attiecīgās ministrijas iesniegs savus priekšlikumus, un budžets tiks sagatavots, bet par termiņu, kādā tas iesniedzams Saeimā, ir vēl jādiskutē – vai termiņa izmaiņas ir nepieciešamas. Jo Saeima, nākamā Saeima, nav obligāti spiesta izskatīt to budžeta projektu, ko ir iesniegusi iepriekšējā Saeima. Labākais variants būtu, ja Ministru kabinets tiešām sagatavotu pilnībā šo budžeta projektu un iesniegtu Saeimai, un nākamā ievēlētā Saeima tad varētu lemt – uzlabot, neuzlabot, pamainīt.

Jā, nav viegli strādāt mazākumvaldībā! Tomēr lēmuma projekts par Lindas Mūrnieces atstādināšanu no iekšlietu ministres amata neguva vairākuma atbalstu Saeimā. Jāteic, ka bija 48 balsis “par” un arī viens “atturīgais” deputāts atbalstīja Lindas Mūrnieces palikšanu amatā, un “pret” bija tikai 44 deputāti. Jāteic, ka par likumprojektiem, kurus es minēju iepriekš, balsojums bija citādāks: 48–49 balsis bija opozīcijas pusē. Un jāteic arī, ka liela ietekme bija tam, ka vairāki deputāti atradās Čehijas delegācijas pieņemšanā tajā laikā, kad notika atbildīgie balsojumi.

Vēl. Es gribu piezīmēt, ka tauta vēlas atklātību gan par algām, gan par procesiem, kas notiek politikā. Un tāpēc arī šodien, kad runājām par Lindas Mūrnieces iespējamo demisiju, daudzi deputāti vairāk runāja par Neo aktivitātēm, un vienīgi bija jābrīnās, ka šoreiz netika pieminēts ne “Gredzenu pavēlnieks”, ne arī neīstais meteorīts un citi tādi tautas... tautā atbalstu guvuši notikumi.

Un šajā sakarībā gribu minēt, ka “Pilsoniskās Savienības” deputāti grib arī, lai būtu pilnīga skaidrība likumā par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām. Pašreiz tiek gatavoti priekšlikumi, kurus izskatīs jau nākamajā nedēļā Saeimas sēdē galīgajā lasījumā, – par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes pārstāvju algām. Pārmērīga dubultošana – vairākas reizes salīdzinājumā ar iepriekšējā likumā noteikto – protams, nav nekādā veidā atbalstāma.

Satversmes tiesas tiesneša vēlēšanas. Šis bija ārkārtīgi nozīmīgs process: kurš cilvēks pārstāvēs Satversmes tiesu turpmāk Saeimā... turpmākajos gados? Tika ievēlēta Vineta Muižniece, un balsu pārsvars bija liels: “par” viņu nobalsoja 52 deputāti, 41 bija “pret”. Par otru kandidāti nobalsoja tikai 28 deputāti, 65 – “pret”. Jāteic, ka, manuprāt, Muižnieces kundzei, kurai ir ļoti liela un nozīmīga loma bijusi politikā kā Tautas partijas deputātei, kā Juridiskās komisijas priekšsēdētājai, Satversmes tiesā būs grūti atdalīt savu objektīvo viedokli no Tautas partijas politiskā viedokļa, jo viņa ilgi ir strādājusi Juridiskās komisijas vadībā un bieži vien ir vairākuma atbalstu guvuši Tautas partijas ierosinājumi. Un, ja tie tiks apstrīdēti, nevarētu... es nevarētu apgalvot, ka viņas viedoklis varētu būt visai objektīvs. Diemžēl šis balsojums par Vinetu Muižnieci var iedragāt uzticību Satversmes tiesai. Satversmes tiesai līdz šim bija tāds kā... nu, tāds svētuma oreols... Tā tik tiešām labvēlīgi atrisina sabiedrībai grūti lemjamus jautājumus.

Gribētos runāt arī nedaudz par grozījumiem Farmācijas likumā. 70 deputāti lielā vienprātībā nobalsoja par to, ka šis likums ir jāatver. Acīmredzot Aijas Barčas vadītajā komisijā tiks izstrādāti vēl citi grozījumi, nekā tie, kas bija ietverti pašreizējā sagatavotajā likumprojektā, kurš tika nodots izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijai.

Šeit saduras divu... divas dažādu biznesa pārstāvju grupas: vieni ir farmaceiti, kuri saka, ka likumu varbūt arī nevajag izmainīt nemaz, jo farmaceitiem ir jāpārņem iniciatīva zāļu tirgū, un otri – pārējie uzņēmēji, kuri ļoti aktīvi arī Saeimā mēģina virzīt savus lobētos priekšlikumus, ka jāsaglabā joprojām, arī pēc šiem 10 gadiem, kas bija tāds kā pārejas periods, jebkuram uzņēmējam tiesības nodarboties zāļu tirgū. Jā, te būs ārkārtīgi lielas debates, un ir jāmēģina rast kāds kompromisa variants. Iespējams, ka var būt neliels... vēl par apmēram gadu pagarināms šis pārejas periods. Tā jau vienmēr gadās: tiklīdz nosaka kaut kādu datumu, līdz kuram darbojas viens vai otrs likums vai likuma norma, tad, šim datumam tuvojoties, sākas ļoti asas debates.

Ļoti vērtīgi bija tas, ka mēs šodien varējām izdarīt grozījumus Kredītiestāžu lik... Es atvainojos! ... ka mēs šodien izdarījām grozījumus Maksātnespējas likumā, un šajā likumā tik tiešām ir atrasts zināms kompromiss. Bet tas ir vēl tikai otrais lasījums, un sagaidāmi daudzi balsojumi vēl nākamajā lasījumā.

Bet – pretēji Budžeta komisijas lēmumam – šodien tika nodoti grozījumi Kredītiestāžu likumā, kurus iesniedza “Saskaņas Centra” frakcijas deputāti. Tos atbalstīja arī lielākā daļa no opozīcijas. Šie grozījumi, iespējams, liegs veikt “Parex bankas” restrukturizāciju un var radīt ārkārtīgi lielus zaudējumus Latvijas valstij.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija):

Šodien Saeima ir izskatījusi vairāk nekā 50 dažādus jautājumus – gan likumprojektus, gan lēmumu projektus.

Viens no būtiskākajiem jautājumiem bija neuzticības izteikšana iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei. Mūrnieces kundzes darbībā ir konstatēta virkne kļūdu, taču šobrīd aktuālākais ir jautājums par nesamērīgu vēršanos pret žurnālisti, veicot kratīšanu viņas dzīvoklī, un tā dēvētā Neo aizturēšana. Taču ne mazāk pārspīlēta bija pērn notikusī ministres sankcionētā bruņotas specvienības vēršanās pret pārsvarā vecāka gadagājuma cilvēkiem Bauskā, kuri aizstāvēja slimnīcas saglabāšanu šajā pilsētā. Smaga un neatgriezeniska kļūda, ko mēs gan sajutīsim tikai ilgtermiņā, ir arī Policijas akadēmijas likvidēšana. Mūsu frakcija atbalstīja Muižnieces kundzes demisiju, taču es vēlos izteikt arī savu personīgo viedokli un atzīt, ka... Personīgi sadarbojoties ar Mūrnieces kundzi dažādos jautājumos, varu teikt, ka viņa rīkojas ātri un profesionāli. Kļūdas nepieļauj tikai tie, kuri neko nedara! Taču šīsdienas balsojums, lai gan Mūrnieces kundze palika amatā, ir skaidrs signāls tam, ka, ja atkārtoti tiks pieļautas rupjas kļūdas, ministrei būs jāatbild par tām ar savu amatu.

Vēlos arī pieminēt, ka šodien par Satversmes tiesas tiesnesi tika apstiprināta Saeimas deputāte Vineta Muižniece. Muižnieces kundzei ir ārkārtīgi liela pieredze gan tieslietu ministres amatā, gan ļoti atbildīgi un profesionāli vadot Saeimas Juridisko komisiju, gan arī strādājot par Valsts prezidenta padomnieci likumdošanas jautājumos. LPP/LC uzskata, ka Muižnieces kundzes apstiprināšana par Satversmes tiesas tiesnesi dos pozitīvu ieguldījumu Satversmes tiesas darbībā.

Vēl. Ļoti būtiski ir arī tas, ka šodien ar balsu vairākumu tika nodots izskatīšanai komisijās likumprojekts “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”, kas paredz, ka valdībai nākamā gada budžets Saeimā ir jāiesniedz līdz 1.septembrim. Tas neļautu premjeram Dombrovskim un finanšu ministram Repšem tāpat kā pirms pašvaldību vēlēšanām maldināt sabiedrību, sakot, ka pensijas netikšot samazinātas, bet nākamajā dienā pēc vēlēšanām pensijas samazināt, atņemt pabalstus strādājošiem vecākiem un tā tālāk. Protams, galīgo lēmumu pieņems nākamā valdība un Saeima, taču par to, kas tiks griezts un samazināts pensionāriem, vecākiem ar bērniem, uzņēmējiem, darba ņēmējiem, pašvaldībām, katram no mums ir jāzina pēc iespējas ātrāk. Savlaicīga budžeta sagatavošana ļaus arī izvairīties no budžeta līdzekļu pārtērēšanas nākamā gada sākumā; šāds pārtēriņš nozīmētu, ka pēc tam līdzekļus samazināt būtu vēl sāpīgāk.

Un nobeigumā es vēlos izteikt arī visdziļāko līdzjūtību mūsu cienījamā kolēģa Saeimas deputāta Aleksandra Golubova tuviniekiem, draugiem un darba biedriem sakarā ar viņa pēkšņo un pāragro aiziešanu mūžībā.