Par Valsts prezidenta darba vizīti Kataras Valstī

Foto: VPK

Atrodoties darba vizītē Dohā, Katarā, Valsts prezidents Valdis Zatlers 30.maijā tikās ar Kataras Valsts emīru Šeihu Hamadu Bin Halifu Al Tani (attēlā).

V.Zatlers pateicās emīram par sirsnīgo uzņemšanu savā valstī un iepazīstināja ar jomām, kuru ietvaros varētu paplašināt sadarbību abu valstu starpā. Valsts prezidents uzsvēra Latvijas priekšrocības jūras un sauszemes tranzīta un loģistikas nodrošināšanā Baltijas jūras reģionā, kā arī atzīmēja sadarbības interesi tādās Latvijas rūpniecības nozarēs kā pārtikas ražošana, kokapstrāde un farmācija.

Kataras emīrs no savas puses vērsa uzmanību Persijas jūras līča valstu potenciālam un īpaši atzīmēja Kataras lomu un sadarbības iespējas ar viņa valsti.

Šeihs Hamads Bin Halifs Al Tani norādīja uz interesi aktīvāk strādāt pie Kataras un Latvijas divpusējo attiecību veicināšanas. Valstu vadītāji uzsvēra abu valstu amatpersonu konsultāciju nepieciešamību, lai izvērtētu ekonomiskās sadarbības iespējas. Valsts prezidents Valdis Zatlers arī apliecināja, ka Kataras emīrs ir gaidīts viesis Latvijā.

Sarunas gaitā prezidents un Kataras emīrs pārrunāja ekonomiskās krīzes iespaidu uz Eiropas valstīm.

Viesojoties Kataras galvaspilsētā Dohā, 30.maijā V.Zatlers piedalījās Pasaules ekonomikas foruma Globālās pārveides samitā.

Diskusiju sesijas laikā par iespējām atjaunot globālo finanšu stabilitāti viņš norādīja, ka jau vairākas desmitgades pasaules valstis ir baudījušas finansiālās globalizācijas augļus. Bet, lai arī atsevišķi reģioni, kā Āzija un Latīņamerika, ir piedzīvojuši ekonomiskās krīzes, tieši pēdējā pusotra gada laikā visa pasaule pieredz globālu finansiālo krīzi.

Valsts prezidents arī atzīmēja, ka šī situācija atšķiras no iepriekšējās pieredzes: “Šobrīd globālie finanšu avoti un to plūsmas vairāk līdzinās globālajiem naudas plūdiem un sausumam ar reakcijas ātrumu, mērāmu sekundēs. Tomēr par spīti finanšu tirgus globālajam raksturam tā regulēšana joprojām notiek galvenokārt nacionālajā līmenī.”

Sarunas laikā viņš arī norādīja uz potenciālajām iespējām līdzsvarot globālo finanšu tirgu, veidojot starptautiskos pārraudzības mehānismus. Kā vienu iespēju prezidents atzīmēja globālā finanšu tirgus dezintegrāciju, ko reti kurš var uzskatīt par vēlamu un dzīvotspējīgu risinājumu. Cita alternatīva ir turpināt esošo pieeju un pieņemt tādus satricinājumus, kādus nesen esam pieredzējuši. Valsts prezidenta ieteiktais risinājums ir noteikt starptautiskajam finanšu tirgum atbilstošu starptautisku regulējumu, uzsverot: “Kamēr finanšu regulēšanas sistēma netiks sakārtota, pastāv iespējas piedzīvot finanšu krīzi atkārtoti.”

Viena no Pasaules ekonomikas foruma šā gada prioritātēm ir globālās pārveides iniciatīva, kura tiek apspriesta arī Kataras samita laikā. Foruma dalībnieki pārrunā iespējas veicināt starptautiskās politiskās un ekonomiskās sistēmas veiksmīgāku piemērošanos modernajai starptautiskajai videi, kā arī globālās finanšu un ekonomiskās krīzes mācības, kas būtu jāņem vērā.

Valsts prezidents jau ceturto reizi piedalās Pasaules ekonomikas foruma rīkotajos pasākumos, kas katru gadu pulcē pasaules ievērojamākos pētniekus, uzņēmējus, politiķus, nevalstiskā sektora un mediju pārstāvjus.

Valsts prezidenta preses dienests