Frakciju viedokļi

Pēc 1999. gada 14. janvāra sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija):

Šis gads Latvijai sācies ar dažādām neveiksmēm. Viena no tām, ko redz mūsu frakcija, ka tā sauktajā "cūku karā" igauņu cūkas mūsu premjeru ir sakāvušas.

Šodien darba kārtībā bija vairāki jautājumi. Svarīgākais bija mūsu iesniegtais pieprasījums par neapmierinošo stāvokli ar telekomunikāciju tarifu paaugstināšanu. Saeima šo mūsu frakcijas viedokli pieņēma kā Saeimas viedokli, izsakot neapmierinātību ar valdības šībrīža rīcību, un nākamnedēļ Ministru kabinets sniegs atbildi uz to, kā tas redz tarifu paaugstināšanas pamatotību un ko darīs monopolstāvokļa pārtraukšanai. Ceru, ka Saeimai nenāksies veidot izmeklēšanas komisiju, kā to piedāvā sociāldemokrāti, jo mūsu piedāvājums bija šo dialogu starp Saeimu un valdību risināt civilizēti. Cerēsim, ka valdības atbilde mūs apmierinās.

Viens no likumprojektiem, pret kuru mēs balsojām, bija likumprojekts "Par budžetu un finansu vadību", kurā tiek iezīmēta bezprecedenta finansu kursa maiņa, bet finansu ministram šajā likumā dotas neierobežotas iespējas spekulēt ar visu valsts budžeta atlikumu. Es negribu, lai šim likumam tad, kad tas stāsies spēkā, varētu būt nosaukums Stūrāna vārdā nosauktais likumprojekts.

Vēl Saeima šodien nepamatoti pieņēma, lai gan Tautas partijas frakcija bija pret, Muitas tarifu likumu, kas paredz par 30% samazināt visus muitas tarifus cūkgaļai, graudiem, pienam. Pie kam — pilnīgi nepamatoti, jo to neprasa ne Eiropas Savienība, ne starptautiskās tirdzniecības organizācijas, tikai Valūtas fonda atšķirīgā metodika. Ja šis likumprojekts tiks pieņemts, tas būs būtisks trieciens mūsu lauksaimniekiem.

Vēl frakcija vakar iesniedza Saeimā likumprojektu "Par barikāžu piemiņas zīmēm", jo iepriekšējā Saeimā tas tika skatīts divus gadus un tā arī palika otrajā lasījumā, jo juridiski bija izstrādāts ļoti nekorekti. Īsā laikā esam izstrādājuši jaunu projektu un iesnieguši izskatīšanai Saeimā, tāpēc nākamajā sēdē tas varētu tikt nodots komisijām.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija):

Pirms stāstīt par mūsu frakcijas galvenajiem uzdevumiem, ar kuriem strādājām arī Saeimas pārtraukuma laikā, gribu jums visiem novēlēt, lai šis jaunais gads — gads, kas aizsācies, būtu daudz labāks nekā iepriekšējais, un lai pagājušā gada visjaukākā diena ir šā gada vissliktākā diena.

Kā jau teicu, neskatoties uz to, ka Saeimā bija sesiju pārtraukums, Jaunās partijas frakcija strādāja un apsprieda iespējamo 1999.gada budžeta projektu. Mūsu frakcija pieņēmusi lēmumu, lai pilnvērtīgi spriestu par šī budžeta projektu, neskatoties uz to, ka esam koalīcijas un pozīcijas partija, tiksimies ar visiem ministriem, kas sastādījuši šo budžeta projektu. Mēs apspriedīsim viņu priekšlikumus, lai varētu pilnvērtīgi balsot par budžeta pieņemšanu.

Esam arī frakcijā skatījuši Raimonda Graubes kandidatūru. Kā jūs zināt, tas ir viens no jautājumiem, par kuru pašreiz ļoti daudz runā gan presē, gan arī valdībā. Mēs iepazināmies ar šo cilvēku, lasījām labas atsauksmes par viņa iegūto izglītību, tāpēc par viņu kā iespējamo kandidātu Jaunās partijas frakcija nolēma izteikt svu pozitīvo lēmumu. Mēs noteikti atbalstīsim Raimonda Graubes kandidatūru NBS komandiera amata izvirzīšanai.

Ja runājam par šodienas sēdē izskatītajiem likumpojektiem, domāju, ka viens no nozīmīgiem likumprojektiem ir "Par nekustamā īpašuma atdošanu tautas frontes muzeja sabiedriskajai padomei". Šīs ir arī barikāžu atceres dienas, tāpēc domāju, ka Saeimas deputāti pieņēma pareizu lēmumu izskatīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Tas īsumā būtu viss. Novēlu jums visu to labāko jaunajā gadā, un acīmredzot mēs atkal runāsim jau nākamajā nedēļā.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija):

Vispirms gribētu Latvijas Soiāldemokrātu apvienības vārdā novēlēt laimīgu un veiksmīgu šo 1999.gadu un arī vēlēt cerības, lai 2000.gadā mēs visi justu zināmu dzīves līmeņa kāpumu un rezultātā varētu dzīvot daudz, daudz normālāk, un mums nevajadzētu tik daudz domāt par materiālajām rūpēm.

Bet šodien sociāldemokrāti Saeimā paveikuši, manuprāt, pietiekami nopietnu darbu. Esam ierosinājuši izveidot parlamentā izmeklēšanas komisiju par "Lattelekom". Tās galvenie darbības virzieni būtu pētīt to, kā tiek pildīts līgums starp Latvijas Republiku un SIA "Lattelekom", kuru toreiz parakstīja Tilts&Communications, kāda ir "Lattelekom" tarifu politika un cik pamatota, kā arī to, kā Telekomunikāciju tarifu padomes pilnvarotā pārstāvja rīcība atbilst likumdošanai, konkrēti — likumam par telekomunikācijām. Mēs uzskatām, ka Telekomunikāciju tarifu padomes locekļi, kuriem vajadzētu pārstāvēt patērētāju intereses, nerīkojas nopietni, jo faktiskās izmaksas netiek tuvinātas tarifiem. Praktiski šie tarifi ir krietni, krietni augstāki nekā vidēji attīstās valstīs par vietējām telefonu sarunām un arī pasaulē vidēji. Mēs domājam, ka tā ir nenopietna situācija un tā jālabo. Esmu pārliecināts, ka Parlamentārā izmeklēšanas komisija ar visu frakciju līdzdalību šo jautājumu paveiks.

Nākamais, ko gribētu uzsvērt, ir tas, ka sociāldemokrāti šodien mēģināja labot Ministru kabineta, manuprāt, ne īpaši korekto pozīcijas maiņu attiecībā uz cūkgaļas kvotas importu no Igaunijas un Lietuvas. Ministru kabinets faktiski nolēma atteikties no šādiem mēriem, lai arī pats bija ierosinājis šādu lēmuma projektu. Mūsu viedoklis ir šāds — ja Igaunijas cūkgaļa sasniegusi importā 70—80%, ja redzam, ka mūsu lauksaimniekiem tas radījis 2,7 miljonus latu zaudējumus laikposmā no jūlija līdz oktobrim, tad jautājums ir par veselu mūsu lauksaimniecības nozari, kā mēs viņu aizstāvēsim. Protams, mēs atzīstam, ka ideāla situācija būtu tad, ja mēs vispirms rūpētos par vienotu ekonomisko telpu un lauksaimniecības politiku gan Igaunijā, gan Lietuvā un Latvijā, kas būtu balstīta uz vienādiem principiem. Tad varētu runāt par godīgu konkurenci, bet tas nav noticis, un mums ir liela pārliecība arī par to, ka Igaunijas cūkgaļa nemaz nav Igaunijas cūkgaļa, bet nāk no Eiropas Savienības valstīm, jo tām radušās lielas problēmas ar savas produkcijas noietu Krievijā, kur ir ekonomiskā krīze.

Vēl sociāldemokrāti šodien atbalstīja lēmuma projektu, kas skar tieši "Liepājas metalurgu" un metāllūžņus. Līdz ar to mēs noteicām augstāku izvedmuitu metālam un apstiprinājām to ar Saeimas balsojumu. Es uzskatu, ka tā ir mūsu attieksme, kurā mēs skaidri un gaiši parādām, ka šīs darba vietas "Liepājas metalurgā" ir nepieciešamas un ka visi ārpolitiskie lēmumi jāpieņem, lielā mērā nevis ignorējot šo antidempinga jautājumu un pretsubsīdiju politiku, bet to izstrādājot, lai pamatotu iekšējā tirgus aizsardzību. Bez šī mehānisma, manuprāt, ir pamatoti arī šādi attieksmes balsojumi, kas parāda, ka nepieciešamas muitas kvotas un tarifi.

A.Bartaševičs (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija):

Mūsu frakciju ļoti iepriecināja fakts, ka šodienas plenārsēdē bija pieņemts steidzams pieprasījums satiksmes ministram Anatolijam Gorbunovam par situāciju, kāda izveidojusies ar "Lattelekom". Jo labi zināt, ka valstij pieder 51% no šīs organizācijas un tās akcijām, tomēr, neskatoties uz to, ka 1997.gadā peļņa bija 20 procenti no apgrozījuma, bet 1998.gadā paredzēts saņemt 94 procentus peļņas, valsts neko no šīs organizācijas nesaņem un nesaņems līdz 2004.gadam. Tomēr tarifus, sākot no aprīļa, paredzēts paaugstināt par 33%. Es uzskatu, ka tas ir konkurences izkropļojums un situācija jāmaina. Kā mēs to varam paveikt? To var paveikt tikai ar vienu paņēmienu — vajag likvidēt monopolu, jo tas nav dabīgs. Ņemot vērā pašreizējo tehnoloģijas attīstību, skaidrs, ka tā mums ļauj viegli un nesāpīgi šo monopolu atcelt. Proti, dot iespēju citam operatoram strādāt Latvijas tirgū, un tas ir Satiksmes ministrijas un Ministru kabineta uzdevums. Protams, arī līdz šim bija pacelti telekomunikāciju tarifi sarunām un arī bija tādi paši pieprasījumi. Diemžēl tie beidzās neveiksmīgi, un es uzskatu, ka arī šoreiz tā var notikt.

Bet, protams, "Lattelekom" nav vienīgā problēma. No 1999.gada aprīļa beidzas termiņš, kad likumīgiem īpašniekiem no denacionalizētām mājām ir iespēja izlikt no dzīvokļiem iedzīvotājus, kas īrē dzīvokļus. Tā ir liela problēma, jo ir tūkstošiem cilvēku, kas līdz ar to paliks bez apdzīvojamās platības. Mūsu frakcija nāks ar iniciatīvu septiņu gadu termiņu atcelt un šo jautājumu risināt kaut kā citādi, piemēram, iesaistot īpašniekus vai valsti.

R.Ražuks (frakcija "Latvijas ceļš"):

Atļaujiet jūs sveikt ar mūsu kopīga jauna darba iesākšanos 1999.gadā, kas Latvijas sabiedrībai un politikai sola gan panākumus, gan zināmu vilšanos sakarā ar integrācijas procesiem Eiropas Savienībā. Arī šīsdienas plenārsēdes norisi un galvenos rezultātus man gribētos vērtēt, pamatojoties uz mūsu integrāciju Eiropā. Šodien plenārsēdē pieņemtie lēmumi un likumprojekti apliecināja to, kas varbūt jau bija zināms, bet ar ko jārēķinās mums visiem, un pirmām kārtām valdības locekļiem, — par to, kā norit darbs mazākumvaldības situācijā. Redzams, ka liela daļa no problēmām, kas iepriekšējos gados tika risinātas valdības iekšienē, tomēr jāpārceļ uz Saeimu, lai, daudzpusīgi apspriežot, gūtu Saeimas vairākuma atbalstu dažādu valdības lēmumu pieņemšanā. Arī šīsdienas lēmumi un likumprojekti to apliecināja, neskatoties uz to, ka balsojumi par "Liepājas metalurgu" vai sociāldemokrātu ierosinājums par iespējamām cūkgaļas importa kvotām no Eiropas Savienības viedokļa neizskatās kā īpaši labvēlīgs signāls. Tomēr mēs to uztveram visumā pozitīvi, jo tas nozīmē, ka tieši valdībai tagad būtu jāstrādā un jārisina šie jautājumi.

Ārkārtīgi svarīgs un nozīmīgs šajās janvāra dienās, un ne tikai tāpēc, ka es esmu viens no likumprojekta iesniedzējiem, bija jautājums par namīpašuma nodošanu Vecpilsētas ielā 13/15 Tautas frontes sabiedriskā muzeja īpašumā, lai tur izveidotu Latvijas jaunāko laiku vēstures muzeju un ekspozīciju, kas iemūžinātu to dienu garu un atmiņu. Tas ir īpaši svarīgi tagad, janvāra dienās, jo aizritējuši astoņi gadi kopš 1991.gada janvāra traģiskajiem un vēsturiskajiem notikumiem. Beidzot šis likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā, un tātad Latvijā būs vieta, kur varēs glabāties mūsu Atmodas laika materiāli — ne tikai tie, kas tur bijuši, bet tuvākajā laikā tie tiks savākti no visas Latvijas. Es zinu, ka cilvēki sakrājuši un glabā tos, lai nodotu šo sveicienu janvāra dienās visiem mūsu līdzgaitniekiem — Latvijas tautfrontiešiem.

Pārsvarā noskaņojums ir ļoti labs, un, es domāju, mēs esam noskaņoti intensīvam un ražīgam darbam. Cerams, ka šis tieši tāds būs Latvijas Saeimai.

A.Požarnovs (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija):

Gribētu jums visiem novēlēt laimīgu Jauno gadu! Un es ceru, ka Saeimas un valdības darbs būs tāds, kas ļaus jums izjust, ka šis gads ir labāks par iepriekšējo gadu.

Šodien bija īsa Saeimas plenārsēde. Tika izskatīti atsevišķi likumprojekti un pieņemti diezgan daudzi lēmumi par deputātu ievēlēšanu komisijās. No likumprojektu klāsta gribētu atzīmēt to, ka mūsu frakcija atbalstīja likumprojektu par Tautas frontes mītnes nodošanu šīs frontes sabiedriskajai padomei, jo mēs apzināmies, cik svarīgs ir šis lēmums, jo faktiski bez Tautas frontes, varētu teikt, nebūtu brīvas Latvijas, jo viņi savā laikā izdarīja ļoti daudz.

Otrs likumprojekts, kas izraisīja diezgan lielas debates, ir likums par muitas nodokli (tarifiem), proti, jautājums par melno metālu. Šis likumprojekts izraisīja debates tāpēc, ka mums ir noslēgti starptautiskie līgumi, bet mēs vēl uztraucamies par "Liepājas metalurga" likteni. Neskatoties uz to, kas šis jautājums ir sarežģīts, mūsu frakcijai bija brīvais balsojums, un mēs atbalstījām "Liepājas metalurga" intereses, jo uzskatām, ka tik lielu rūpnīcu mums vajadzētu atbalstīt. Varbūt ar laiku mēs varēsim pieskaņoties visiem starptautiskajiem līgumiem, taču mums jārēķinās arī ar reālo situāciju.

Jautājumā par pieprasījumiem un iesniegumiem mūsu frakcija atbalstīja sagatavoto priekšlikumu satiksmes ministram A.Gorbunova kungam par "Lattelekom" tarifiem. Mēs apzināmies, ka ir grūta situācija, jo noteikts šis monopola stāvoklis. Tomēr nepieciešams jautājumu izvērtēt, tāpēc par tarifu izmaiņas pamatotību un turpmāko valdības plānu monopolstāvokļa noteikšanā, izmaiņās un citos jautājumos Saeimai ziņos satiksmes ministrs.

Bet tā kā bija īsa plenārsēde, gribētu nedaudz informēt arī par mūsu frakcijas sēdi, kurā mēs izskatījām jautājumu par kvotām cūkgaļai un faktiski pieņēmām lēmumu atbalstīt sociāldemokrātu priekšlikumu nodot to komisijai. Arī valdība savā sēdē nolēma uzdot Zemkopības ministrijai izstrādāt priekšlikumus, kādā veidā stiprināt cūkkopības nozari, nododot šo lēmumu komisijai. Tajā var uzklausīt daudzus viedokļus, un faktiski Saeimā nonāk priekšlikums, kas šo nozari stiprinās. Tādēļ mēs to atbalstījām, taču procedūras jautājumu dēļ šis lēmums Saeimā šodien netika izskatīts.

Saeimas preses dienests