Iesniegumi

Par likumprojektu "Par pagaidu muitas tarifu kvotām cūkgaļai un (dzīvām) cūkām"

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājam Straumes kungam

A.god. Straumes kungs!

Lūdzu neiekļaut likumprojektu "Par pagaidu muitas tarifu kvotām cūkgaļai un (dzīvām) cūkām" š.g. 14.janvāra Saeimas sēdes darba kārtībā, jo likumprojekts tiks atkārtoti izskatīts š.g. 12.janvāra Ministru kabineta sēdē.

1999.gada 11.janvārī Ministru prezidents V.Krištopans

Latvijas Republikas Saeimas Prezidijam

Saeimas Sociāldemokrātu frakcijas deputāti lūdz Saeimu 1999.gada 14.janvāra sēdes darba kārtībā iekļaut likuma pojektu "Par pagaidu muitas tarifu kvotām cūkgaļai un (dzīvām cūkām)".

Saeimas deputāti: A.Kalniņš, E.Baldzēns,

L.Bojārs, L.Stašs, A.Barča,

J.Čevers, O.Zvejsalnieks, J.Leja,

1999.gada 11.janvārī J.Ādamsons, I.Burvis, R.Labanovskis

Deklarācija par Kārļa Ulmaņa vadīto

1934.gada 15.maija valsts apvērsumu

(Saeimas dok. nr.199)

Pirms 65 gadiem, 15.maija naktī, vardarbīgi tika pārtraukta Latvijas Republikas Satversmes un IV Saeimas darbība. Izmantojot Latvijas politisko un saimniecisko krīzi, Ministru prezidents Kārlis Ulmanis izveidoja personīgu autoritāru režīmu un apstādināja Latvijas valsts demokrātisku attīstību.

Latvijas vairāku Saeimu sasniegumi tika iznīcināti vienā naktī — no Latvijas valsts krusttēva Kārlis Ulmanis kļuva par valsts noziedznieku.

Rezultātā, sākoties Otrajam pasaules karam, bez nopietnas pretestības nebūtībā aizgāja ne vien Kārļa Ulmaņa autoritārais režīms, bet arī Latvijas valstiskā neatkarība.

Vienīgi izvērtējot šo smago vēsturisko mantojumu, var godam nest demokrātiskas Latvijas vārdu tālāk pasaulē un iestāties Eiropas Savienībā.

Tāpēc Latvijas tautas augstākā pārstāvniecība — VII Saeima nolemj:

1) uzskatīt Kārļa Ulmaņa 1934.gada 15.maijā izveidoto režīmu par noziegumu pret Latvijas Republikas Satversmi;

2) lūgt Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūru reabilitēt K.Ulmaņa vadītā apvērsuma rezultātā nepatiesi sodītos Latvijas pilsoņus;

3) ierosināt Latvijas Republikas Valsts prezidentam izveidot vēsturnieku darba grupu, lai taisnīgi novērtētu 1934.—1940.gada notikumus Latvijā.

Saeimas deputāti: M.Lujāns, B.Cilevičs,

A.Klementjevs, M.Mitrofanovs, O.Deņisovs,

A.Bartaševičs, B.Rastopirkins, J.Pliners,

1999.gada 11.janvārī J.Urbanovičs, P.Maksimovs

Par Telekomunikāciju tarifu padomes lēmuma

par telekomunikāciju tarifu paaugstināšanu pamatotību un SIA "Lattelekom" līguma izpildi

(Saeimas dok. nr. 203)

LR Ministru prezidentam Vilim Krištopanam

LR satiksmes ministram Anatolijam Gorbunovam

Pēdējais Telekomunikāciju tarifu padomes (TTP) lēmums par trešdaļu paaugstina maksu par vietējām sarunām, ievieš arī maksu par katru savienojumu, līdz ar to būtiski sadārdzina telekomunikāciju pakalpojumu cenas. SIA "Lattelekom" jau 1998. gadā ieviesa maksu par vietējām sarunām 14 Latvijas rajonos. Tomēr sarunu kvalitāte šajās teritorijās nav uzlabojusies, tādējādi SIA "Lattelekom" bez nopietniem ieguldījumiem saņēmusi papildu peļņu. Turklāt TTP atsakās sniegt pamatojumu, kādēļ kārtējo reizi bija jāpalielina telekomunikāciju tarifi.

Uzskatām, ka šāda situācija ir izveidojusies, jo SIA "Lattelekom" piešķirtais monopolstāvoklis ir noteikts nepamatoti ilgs, savukārt valsts regulators TTP nespēj pienācīgi pildīt sev uzticētos pienākumus.

Jaunie tarifi stāsies spēkā jau ar šā gada 1. aprīli, bet joprojām nav skaidra valdības nostāja pret TTP lēmumu palielināt telekomunikāciju tarifus, tādēļ lūdzam sniegt atbildes:

1. Vai uzskatāt, ka kārtējā telekomunikāciju tarifu paaugstināšana ir pamatota?

2. Vai uzskatāt, ka valdībai jāveic kādi pasākumi, lai ierobežotu telekomunikāciju tarifu pieaugumu?

3. Vai telekomunikāciju tarifu padome pašreizējā sastāvā spēj pildīt tai uzticētās funkcijas?

4. Kā valdība kontrolē SIA "Lattelekom" līguma izpildi?

5. Vai ir konstatēts, ka līgums netiek pildīts, un, ja ir, tad kādas sankcijas piemērotas?

6. Vai valdība nesaskata nepieciešamību un iespēju sakārtot stāvokli telekomunikāciju jomā, izmantojot likumdošanu?

7. Kad tiks panākta vienošanās par SIA "Lattelekom" monopolstāvokļa noteikšanu līdz 2003. gadam?

G.Bērziņš, J.Sproģis, A.Razminovičs,

J.Škapars, K.Greiškalns, J.Lagzdiņš,

Rīgā 1999. gada 13. janvārī S.Golde, Dz.Ābiķis, A.Šķēle, A.Tiesnesis

Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi

(Saeimas dok.nr.242)

Latvijas Republikas Saeimas Prezidijam

Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija lūdz iekļaut kārtējās plenārsēdes darba kārtībā jautājumu par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi, kura veiktu Latvijas Republikas valdības un "Tilts Communication" līguma izpildes analīzi un SIA "Lattelekom" tarifu politiku, kā arī Telekomunikāciju tarifu padomes pilnvaroto pārstāvju rīcības atbilstību likuma "Par telekomunikācijām" prasībām.

Saeimas deputāti: O.Zvejsalnieks, J.Leja, E.Baldzēns,

L.Bojārs, L.Stašs, R.Labanovskis, A.Barča, A.Kalniņš,

J.Ādamsons, V.Lāzo, J.Stalidzāne, G.Bojārs, B.Rastopirkins,

P.Maksimovs, J.Čevers, P.Salkazanovs, A.Bērziņš, R.Pauls,

K.Peters, I.Ūdre, I.Stirāns, J.Sokolovskis, J.Pliners,

M.Lujāns, O.Deņisovs, A.Klementjevs, O.Tolmačovs,

M.Mitrofanovs, M.Bekasovs, I.Solovjovs, I.Burvis,

1999.gada 13. (14.) janvārī B. Cilevičs, S.Dreimane, A.Bartaševičs