Ekonomikas ministrs: Par investoru interesi par Latvijas tautsaimniecību

“Latvija ir izpildījusi daudzus priekšnosacījumus krīzes smagākā posma pārvarēšanā, lai atgūtu ārvalstu investoru uzticēšanos un nākotnē aktīvāku interesi par investīciju projektu uzsākšanu valstī,” atzīst ekonomikas ministrs Artis Kampars pēc Latvijas valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā tikšanās.

Ministrs uzsver, ka līdz globālajai ekonomiskajai krīzei liels investīciju apjoms balstījās uz nekustamo īpašumu segmentu un ar to saistītajām spekulācijām. Tādēļ pozitīva ir tendence, ka šobrīd palielinās ārvalstu investoru interese par kokapstrādi, metālapstrādi un mašīnbūvi, loģistiku, zaļajām tehnoloģijām, farmāciju un biotehnoloģijām, kā arī IT, kas vairāk veicina tautsaimniecības ilgtermiņa attīstību.

A.Kampars uzskata: “Investori atzinīgi novērtējuši Latvijas valdības paveikto Latvijas tautsaimniecības stabilizēšanā un uzskata, ka formāli lejupslīde ekonomikā ir beigusies. Dziļā fiskālā konsolidācija, globālā ekonomikas atveseļošanās un ekonomiskā nestabilitāte Dienvideiropā ir palielinājusi valsts starptautisko uzticamību un samazinājusi finanšu tirgu risku, kas ir svarīgi faktori, lai palielinātu investoru interesi.”

Ekonomikas ministrs norāda, ka tai pašā laikā investori un eksperti pasaulē kā vienu no riska faktoriem uzsver tuvojošās Saeimas vēlēšanas un tās ietekmē opozīcijas populisma pieaugumu, kas var negatīvi ietekmēt jau šobrīd realizētās strukturālās tautsaimniecības reformas, valsts nesen atgūto, bet vēl trauslo stabilitāti un pasliktināt ekonomikas atveseļošanas apstākļus, novedot ekonomiku stagnācijā. 2010.gadā jaunu investīciju apjomi visdrīzāk saglabāsies esošajā līmenī, ko galvenokārt noteiks zems iekšzemes pieprasījums, ierobežotā pieeja kredītresursiem, kā arī zemais jaudu noslodzes līmenis.

Tomēr ieguldīto investīciju apjomu līmenis nesamazinās. 2009.gada beigās uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) Latvijas ekonomikā bija 5734 miljoni latu, kas ir gandrīz 43% no IKP.

A.Kampars norāda: “Lai arī ārvalstu tiešo investīciju ieplūde ekonomikā pērn bija minimāla, uzkrāto investīciju līmenis nesamazinājās. Gada laikā investīciju uzkrātais līmenis apstrādes rūpniecībā pieaudzis par 7%, veidojot 12% no visām uzkrātajām ārvalstu tiešajām investīcijām. Šādas tendences liecina, ka ārvalstu investoru interese par ieguldījumiem Latvijas ekonomikā nemazinās, kaut arī tie kļuvuši piesardzīgāki jaunu investīciju plānu īstenošanā.”

Gandrīz 80% no uzkrātām ĀTI ir ES valstu investīcijas, trešdaļa no tām ir jauno ES dalībvalstu investīcijas. Lielākās ieguldītājvalstis ir Igaunija (21,5% 2009.gada beigās), Zviedrija (18%), Dānija (8,7%) un Vācija (9%). Krievijas uzņēmēju investīcijas Latvijas ekonomikā 2009.gada beigās veidoja 4,6% no uzkrātām ĀTI. Nozaru struktūrā uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju lielāks īpatsvars ir ieguldījumiem pakalpojumu nozarēs, tad seko tirdzniecība, apstrādes rūpniecība, transports un sakari.

Sandris Sabajevs, ministra preses sekretārs