Par Valsts kancelejas publisko pārskatu par 2009.gadu

28.maijā apstiprināts Valsts kancelejas 2009.gada publiskais pārskats. “Valsts kancelejai 2009.gads ir bijis saspringta darba, pārmaiņu un sarežģītu pavērsienu gads,” norāda Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane. Savukārt Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pārskata ievadvārdos uzsver krīzes laika iespējas sakārtot valsts pārvaldes struktūru un optimizēt birokrātiskās procedūras, vienlaikus sakot paldies kancelejas darbiniekiem par atbalstu valsts funkciju vērtēšanā un ekspertīzi lēmumu sagatavošanā.

Valsts kancelejas pamatdarbības procesi ir saistīti ar Ministru prezidenta un Ministru kabineta darbības nodrošināšanu, tāpēc institūcijas darbību tieši ietekmē valdību maiņa. 2009.gada 12.martā Ivara Godmaņa vadīto Ministru kabinetu nomainīja V.Dombrovska veidotā valdība, ienesot Valsts kancelejas darbā jaunas prioritātes. V.Dombrovska vadītais Ministru kabinets par saviem galvenajiem uzdevumiem izvirzīja valsts maksātspējas atjaunošanu un finanšu sektora stabilizāciju un, lai nodrošinātu budžeta deficīta un valsts izdevumu samazināšanu, turpināja strukturālo reformu īstenošanu, ietverot arī valsts pārvaldes institūciju un darbinieku skaita samazināšanu, kā arī darba efektivitātes paaugstināšanu.

Operatīvai fiskālās konsolidācijas mērķu sasniegšanai un ekonomikas stabilizācijai 2009.gadā ļoti īsā laikā bija jāizstrādā un Ministru kabinetā jāizskata liels daudzums lēmumu, un tas palielināja Valsts kancelejas darba apjomu, vienlaikus saīsinot uzdevumu izpildei atvēlamo laiku. Valsts kancelejā apstrādāto dokumentu skaits gada laikā pieaudzis gandrīz par piektdaļu, savukārt Ministru kabinetā izskatīto jautājumu skaits pērn, salīdzinot ar 2008.gadu, palielinājies par 31%. Tāpat par trešdaļu pieaudzis Ministru kabineta lietu skaits (šajos gadījumos dokumenti tiek virzīti, neveicot standarta saskaņošanas procedūru).

Kopumā 2009.gadā tika organizētas 90 Ministru kabineta sēdes, no tām 37 – ārkārtas. Valdības sēdēm tika sagatavots un izskatīts 4441 jautājums, no tiem 2806 jautājumi bija iekļauti pamata darba kārtībā un 1635 jautājumi (37% no visiem Ministru kabineta sēdēs izskatītajiem jautājumiem) – papildu darba kārtībā.

Tāpat 2009.gadā Valsts kanceleja saturiski un tehniski sagatavoja arī 46 Ministru kabineta komitejas sēdes un 48 valsts sekretāru sanāksmes, nodrošinot gan tiesību aktu atbilstību kvalitātes prasībām (dokumentu juridiskā un saturiskā izvērtēšana, juridiskā un redakcionālā noformēšana u.tml.), gan arī sēžu organizatorisko funkciju izpildi (dokumentu reģistrācija, darba kārtības sastādīšana, sēžu protokolēšana, tehniskā atbalsta nodrošināšana u.tml.).

2009.gadā Ministru kabineta uzdevumā Valsts kanceleja izstrādājusi vairāk nekā 60 tiesību aktu projektus, trīs attīstības plānošanas dokumentus un 10 informatīvos ziņojumus. Sagatavotas 3892 Ministru prezidenta rezolūcijas, no tām – 206 iniciatīvās rezolūcijas, kā arī sniegts ap 5000 atzinumu par tiesību aktu projektiem.

Pēc Ministru prezidenta V.Dombrovska iniciatīvas 2009.gadā tika turpināta Ministru kabineta kārtības ruļļa pilnveidošana, lai būtiski uzlabotu valdības lēmumu pieņemšanas procedūras. To mērķis bija pāreja uz pilnīgu valdības dokumentu apriti elektroniskā formātā, saīsinot birokrātiskās procedūras un ieviešot t.s. noklusējuma saskaņošanas procedūru tehniska rakstura projektiem.

Viena no svarīgākajām Valsts kancelejas iniciatīvām 2009.gadā bija sniegt pārskatu un padziļinātu analīzi par valsts pārvaldes īstenotajām funkcijām, to izmaksām un optimizācijas iespējām. Lai nodrošinātu informatīvo atbalstu 2010.gada valsts budžeta izstrādes procesā, Valsts kanceleja sadarbībā ar ministrijām veica visu valsts funkciju inventarizāciju. Saskaņā ar nozares ministriju iesniegto informāciju funkciju samazināšanas rezultātā kopējā ekonomija 2009.gadā bija 719 miljoni latu, tai skaitā ekonomija, deleģējot funkcijas, – vairāk nekā 5 miljoni latu, pārtraucot funkciju izpildi, – vairāk nekā 40 miljoni latu. Savukārt vairāk nekā 671 miljona latu samazinājums iegūts, optimizējot funkciju izpildi, reorganizējot valsts pārvaldes iestādes un veicot citas kvalitatīvas izmaiņas. Šajā apkopojumā nav ietvertas tās izmaiņas funkciju izpildē, kuras īstenoja neatkarīgās institūcijas, pašvaldības un valsts pārvaldes orgāni. Tādējādi kopējais fiskālais efekts ir lielāks, nekā tas šobrīd ir aprēķināts. Padziļinātai valsts pārvaldes funkciju izvērtēšanai veikti četri funkciju auditi.

2009.gadā nodarbināto skaits Valsts kancelejā attiecībā pret 2008.gadu tika samazināts par 17% (Valsts kancelejā 2008.gada 31.decembrī bija apstiprinātas 156 amata vietas, bet 2009.gada 31.decembrī – 129 amata vietas). Strukturālo reformu ietvaros 2009.gadā tika mainīta Valsts kancelejas struktūra – likvidēta viena patstāvīga nodaļa un viens departaments, bet deviņas nodaļas iekļautas departamentos, koncentrējot funkciju izpildi.

Valsts kancelejas 2009.gada budžets programmas “Ministru kabineta nodrošināšana, valsts pārvaldes politika” salīdzinājumā ar 2008.gadu samazināts par 22% un sastādīja 3,27 miljonus latu.

Ņemot vērā budžeta situāciju un ievērojamu finansējuma samazinājumu preču un pakalpojumu sadaļā, 2009.gadā Valsts kanceleja pārskatīja visus (kopskaitā 150) saimnieciskās darbības līgumus, ievērojami samazinot gan preču un pakalpojumu iepirkuma apjomu, gan iepirkuma rezultātā iegūstot lētākus pakalpojuma sniedzējus.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments